Veiksmīgas iesildes stratēģijas konkūristiem

Kad ieteicams iet uz startu bez īpašas iesildes, kā iesildīt jaunzirgu un kādu šķērsli pārvarēt īsi pirms doties maršrutā? Žurnāla St. Georg eksperts Karstens Huks dod padomus visos šajos jautājumos.

Tipiska aina vietējās konkūra sacensībās pirms galvenā maršruta: uzstādītais maršruts ir īpaši grūts, vismaz to var secināt pēc rūpju māktajām jātnieku sejām, kuri atkal un atkal sabremzē savus zirgus ar degunu laukuma nožogojumā, lai pēc mirkļa atkal pilnīgi bez jebkādas stratēģijas mestos virsū okserim. Kāda cita jātnieka palīgs gribēja okseri palaist zemāk. Mērķtiecīgu un mierīgu darbu ar zirgu redzēt var maz, lai gan tieši pareizs iesildes process ir panākumu garants maršrutā! Pirmais likums skan: nekādas steigas! Karstens Huks iesaka: „Vienalga, kāds zirgs ir jājams vai kādā līmenī jāstartē, svarīgākais ir, lai viss noritētu mierīgi, bez steigas”. Iesildei principā jābūt tādai pašai, kā darbam mājās. Arī iesildes ilgums ir nosakāms pēc izjutām, kā zirgs jūtas dienu pirms sacensībām. Huks liek uzdot sev jautājumu „Kā reaģē mans zirgs un cik labi es to pazīstu, lai mācētu to atbilstoši jāt?”. Katras sacensības un katrs iesildes laukums ietekmē zirgus savādāk. Jātniekam pašam jānosaka, cik ilgi iesildīt zirgu, taču laiks ir mērķtiecīgi un pārdomāti jāsadala – sākot no iesoļošanās, līdz pēdējam šķērslim pirms iešanas maršrutā ir jāieplāno vismaz 30-40 minūtes. Galvenais mērķis ir panākt, lai zirgs ir atbrīvojies.

Nekādus eksperimentus!

Iesildei ir jāstiprina uzticēšanās starp jātnieku un zirgu, lai jātnieks varētu pārliecināti iejāt maršrutā. Šis aspekts ir īpaši svarīgs jauniem un nepieredzējušiem jātniekiem. Tāpēc otrais iesildes likums skan: nekādus eksperimentus iesildes laukumā!

Ja, piemēram, jātnieks grib pāriet no 100 cm maršruta uz 110 cm maršrutu lekšanu, bet sacensībās konstatē, ka uzstādītais maršruts viņam un zirgam ir pārāk augsts, labāk ir startu pārlikt. Huks iesaka: „Ja startam traucē slikts pamats, slikti uzstādīts maršruts vai paša neatbilstošā fiziskā vai psiholoģiskā forma, labāk to ir atlikt”. Arī trenerim ir jāatceras, ka jāizvairās no jebkā, kas varētu sabojāt saikni starp jātnieku un zirgu.

Vecie buki

Arī ar pieredzējušu sacensību zirgu iesilde ir jāsāk, vismaz 10 minūtes iesoļojoties, ko var pagarināt līdz pat pusstundai, ja nepieciešams. Zirgam ir jānodrošina iespēja aplūkot apkārtni, jo arī pieredzējuši zirgi var pēkšņi atklāt kādus neredzētus vai baisus priekšmetus. Jātniekam tajā pat laikā jau ir jākoncentrējas uz maršrutu, jānovēro konkurenti un jānoskaidro, kur maršrutā slēpjas grūtības un kur viņa zirgs varētu „nozokot”.

Cik daudz lēcienus jāieplāno iesildē? Karstens Huks iesaka: „Jātniekam pašam jāizlemj, vai veikt vairāk mazus lēcienus vai mazāk lielus lēcienus”. Vismaz sešiem lēcieniem jābūt, bet ne vairāk kā divpadsmit. Iesildē ir jāiekļauj kā stāvie, tā okseri; ja zirgs ir vienkārši jājams, var sākt arī ar augstākiem šķēršļiem uzreiz. Tomēr parasti iesākumam lieti noder neliels krustiņš. Ja zirgs treniņos ir pieradis, ka pirms šķēršļa ir orientējošā kārtiņa, to var uzlikt arī sacensību iesildē. Sākot ar nelieliem stāvajiem, kurus pakāpeniski paceļ augstāk, nonāk arī līdz okserim. Huks iesaka iesildē nelekt tik augstus šķēršļus, kādi būs jāpārvar maršrutā – jāsāk ir ar nelielu okseri, ko paceļ nedaudz augstāk un tad arī augstāk un platāk, aizmugurējo kārti uzceļot augstāk par priekšējo. Visu laiku jāseko ir sacensību norisei un jāzina, cik daudzi startējošie ir vēl palikuši līdz paša startam.

Lekšanas fāzes beigās ir jāuzstāda vienāda augstuma okseris (t.i., ar priekšējo un aizmugurējo kārti vienādā augstumā), jo ar šādu šķērsli parasti jātnieka un zirga pāris kļūdās visvairāk. Huka padoms ir: „Kā pēdējo šķērsli iesildē vienmēr ir jāpārvar tādu, kāds ir pirmais šķērslis maršrutā”.

Ja zirgs ir iesildīts ātrāk nekā paredzēts un līdz startam vēl ir laiks, to var aizpildīt ar soļošanu. Huka ieteikums, kā saglabāt zirga koncentrēšanos, ir mainīt virzienu caur soļu piruetēm.

Jaunie un trakie

Ar jaunzirgiem izšķirošais faktors ir sagatavošanās laiks. Ja laika ir daudz, ieteicams ar zirgu doties pastaigās pie rokas apkārt laukumam, tas stiprina uzticēšanos. Vēlāk tas ir jāatkārto, sēžot seglos – jāizjāj visur, kur ir atļauts – apkārt teltīm, līdz karogu mastu vietai, līdz tiesnešu būdām utt., jo paši maršruta šķēršļi parasti novirza zirga uzmanību krietni mazāk kā viss, kas notiek apkārt. Huks iesaka: „Ar jaunzirgiem labāk iesildē pārlekt vairāk, bet mazus šķēršļus”. Saviem skolniekiem viņš gan neiesaka zirgus kordot pirms iesildes. „Ja zirgam vajag iztrakoties un nolaist tvaiku, to labāk izdarīt mājās kordā vai palaižot brīvi manēžā. Sacensībās ļoti reti ir atbilstošas iespējas zirgus izkordot, bet neatbilstošās vietās, kā piemēram, piekabju stāvvietā, to darīt nedrīkst!”.

Karstasinīgie zirgi

Karstasinīgiem zirgiem ļoti ātri palielinās adrenalīna līmenis, kas var radīt lielas problēmas iesildes laukumā. Huks iesaka šādiem zirgiem pēc iespējas jau iepriekš mājās nodrošināt nepieciešamās kustības stundas vai divu ilgumā vai arī izlekt kaut ko. Svarīgākais ir, lai šādu zirgu pēc tam varētu soļos un rikšos dabūt mierīgu. Īpašos gadījumos Huks iesaka lekt maršrutu bez iesildes: „Pirms maršruta zirgs jāizved no piekabes, viegli jāparikšo, jāpārlec kaut kas neliels reizi vai divas un uzreiz jādodas maršrutā. Īpašos gadījumos var lekt maršrutu pat, nepārvarot nevienu šķērsli iesildē”. Huks kļuva par Vācijas čempionu šādā veidā 1984. gadā: „Calando bija ļoti karstasinīgs zirgs. Pirms otrā hita man savajadzējās uz tualeti, un viņam šāda piespiedu pauze nāca par labu”.

Īsie padomi:

1. Šķēršļu cilāšana – ja esat mačos viens un nav neviena, kas palīdz, jau laicīgi vienojoties ar kolēģiem par šķēršļu cilāšanu.

2. Iesildoties pārlēkšanai – iesildē nav jālec daudz, galvenais mērķis – zirgam un jātniekam jājūtas enerģiskiem un koncentrētiem.

3. Tiesneši iesildes laukumā – par nesportisku izturēšanos ir jāziņo galvenajam tiesnesim. Huks uzskata – „Mēs izdaram šim sporta veidam pakalpojumu, ja ziņojam par miera traucētājiem”.

4. Tehnoloģijas – tālvadības rācijas un austiņas var izmantot, lai treneris sazinātos ar savu skolnieku, bet jāatceras, ka lecienu laikā austiņām jābūt kārtīgi nostiprinātām.

5. Paskat! – nervoziem, bailīgiem zirgiem jāļauj ilgi stāvēt pie sacensību laukuma vai pēc maršruta jāpaliek sēžot zirgā vēl kādu laiku.

Rakstu sagatavoja Sigita Eitcena pēc St.George materiāliem.

Bildes atsauce

Atpakaļ

1 komentārs

  • domiga

    domiga Paldies par šo rakstu. Visam piekrītu, jo daudz kas praksē jau pārbaudīts.

    8. septembris, 2012 @ 9.17

Komentējiet

Zirgam.lv
Draugiem.lv pase