Kalšanas ietekme uz zirga nagiem

Pārliecināti baskāju (no angļu – barefoot, kas attiecināms uz zirgiem, kuri netiek kalti un dzīvo pēc iespējas dabīgos apstākļos) dzīvesveida piekritēji teiks, ka pakavi zirgam nekad un nevienā brīdī nav nepieciešami. Tradicionālās kalšanas pārstāvji uzskata, ka pakavi zirgiem reizēm ir noteikti vajadzīgi, turklāt tie spēj būt pat ar koriģējošu un ārstējošu ietekmi. Lai mēs katrs pats izdarītu izvēli par labu vienai vai otrai pieejai un izsvērtu zirga kalšanas/nekalšanas plusus un mīnusus, būtu noderīgi zināt, kā zirga nags ir veidots, kā tas funkcionē un kādu ietekmi uz zirga organismu atstāj cilvēka darbības.

Kā jau apskatīts rakstā par zirga nagu uzbūvi un funkcijām, nags ir sarežģīts veidojums, ar daudzām dažādām struktūrām un attiecīgi vairākām būtiskām funkcijām. Zirga nagi nav skatāmi atrauti no paša zirga. Norises zirga nagos ietekmē visu tā organismu, tāpat kā norises zirga organismā atstāj ietekmi uz zirga nagiem. Turklāt visu zirga organismu, nagus ieskaitot, ļoti ietekmē apkārtējā vide, dzīves un turēšanas apstākļi.

Kalēju darbs tiek veikts ar domu pasargāt zirga nagus un veicināt zirga labklājību un dzīves kvalitāti. Diemžēl bieži vien kalēji pievērš uzmanību tikai zirga nagiem un kājām, veidam kā zirgs pārvietojas, kā deldē nagus, taču piemirst, ka nagi ir tikai viena daļa no kopējas, savstarpēji saistītas, sarežģītas, dzīvas sistēmas. Izmainot kaut ko vienu, neizbēgami tiek radītas izmaiņas arī citur. Novirzoties no dabas radītās formas un funkcijām zirga nagos, tiek radītas novirzes arī citur zirga organismā. Tātad pirms iejaukties dabas radītajos procesos, būtu jāizvērtē vai tas ir tā vērts un vai mūsu labie nodomi nenodara zirgam vairāk kaitējuma nekā labuma.

Mazliet par kalšanas vēsturi

Neskatoties uz uzskatu, ka zirgi tiek kalti jau tūkstošiem gadu, visticamāk, ka ar naglām piestiprināmi pakavi Eiropā kļuva izplatīti tikai ap 5.-9.gs. Ne seno romiešu, ne grieķu rakstos un mākslā nav atrodami kalti zirgi. Savukārt viduslaiku mākslā bieži ir attēloti apkalti zirgi, visbiežāk arī ar neveseliem, saspiestiem nagiem.

Gadsimtu gaitā mainījās zirgu turēšanas apstākļi, zirgi ienāca arvien apdzīvotākās teritorijās un arvien biežāk un ilgstošāk tika turēti staļļos. Tas radīja izmaiņas zirgu  veselības stāvoklī, iekšējo orgānu darbībā, arī nagu kvalitātē un to spējā labi darboties. Pakavu lietošana kļuva arvien izplatītāka, jo neatbilstošais dzīves veids veicināja neizturīgu, trauslu nagu veidošanos. Šķiet ar laiku zirgu kalšana kļuva par tradīciju un tika pieņemta kā neapšaubāmi nepieciešama lielai daļai zirgu, neiedziļinoties paša zirga un tā nagu bioloģiskajās, dabiskajās prasībās un procesos.

Kalšanas ietekme uz zirga nagiem

Apkalta naga sienas nespēj dilt un uzturēt normālu naga formu. Naga sienai izaugot par garu, rodas nedabīga slodze uz pašu nagu.

Zirga nags dabīgi vispirms piezemējas ar papēža daļu. Līdz ar to saskarē ar zemi nonāk arī stara platākā daļa, kas ne tikai nodrošina trieciena amortizāciju, bet arī palīdz uzņemt svaru un sajust kāds ir pamats zem kājām. Apkalts nags nevar piezemēties uz mīkstās, triecienu absorbējošās stara un naga spilventiņu daļas. Tā vietā tas triecas pret zemi ar cietu, neelastīgu, triecienu neamortizējošu metālu. Trieciens, kādu uz cieta pamata saņem apkalts nags, ir daudzkārt lielāks nekā neapkaltam nagam. Pakavu radītā vibrācija bojā naga sienas, audus, naga kapilārus un izraisa strukturālas izmaiņas dzīvnadzī, kas ar laiku noved pie naga kaula deformācijas. Šīs vibrācijas var arī izraisīt saišu un cīpslu iekaisumus vietās, kur tās savienojas ar kaula plēvi un locītavu skrimšļiem.

Pakavi apgrūtina naga mehānisma darbību – t.i. naga kapsulas izplešanos un saraušanos, kas nodrošina triecienu amortizēšanu un asinsrites un vielmaiņas procesus nagā. Piezemējoties, zirga nags plešas ne tikai papēža daļā, bet gan arī naga sānu un nedaudz pat purna daļā, kā arī notiek naga saspiešanās virzienā no lejas uz augšu. Pakavs tiek uzlikts nagam, kad tas ir atrauts no zemes – tātad svaru nenesošā stāvoklī, kad naga kapsula ir sarāvusies. Tādejādi apkalti nagi visu laiku ir mākslīgi saspiestā stāvoklī, jo to dabīgo izplešanos ierobežo pakavs. Tas rada vairākas nelabvēlīgas sekas:

  1. Pakava radītās naga sienas fiksācijas dēļ ir samazināta triecienu amortizācija, un trieciena vilnis, piezemējot apkalto nagu, virzās uz augšu pa kāju un negatīvi ietekmē locītavas.
  2. Nespēdams pienācīgi izplesties un augt koniski uz leju, apkalts nags ar laiku deformējas, sašaurinās, saspiežas papēžu daļā, kļūst neelastīgs, sākas pārkaulošanās procesi.
  3. Apkaltā nagā naga kauls spiež uz zoli. Pakava ierobežojās ietekmes dēļ zole nevar iztaisnoties un attālināties no naga kaula kājas piezemēšanas brīdī, un tādejādi tā tiek traumēta. Smagākos gadījumos var pat atmirt dzīvnadža zoles daļa.
  4. Ierobežojot naga izplešanās iespējas, tiek ierobežota asins cirkulācija nagā. Samazinoties labai asinsritei, tiek pārslogota zirga sirds, kā arī samazinās vielmaiņas aktivitāte nagā, pasliktinās šūnu apgāde ar barības vielām un skābekli, kā arī pazeminās temperatūra nagā. Pazeminātā temperatūra un lēnā šūnu vielmaiņa pasliktina naga ragvielas kvalitāti un veicina trauslu, ātri dilstošu nagu veidošanos. Traucētā cirkulācija var arī veicināt šķidrumu uzkrāšanos audos un kāju lejasdaļu pietūkumu.
  5. Traucētās vielmaiņas dēļ proteīnu atkritumvielas tiek nevis izmantotas naga augšanā, kā tam normāli būtu jānotiek, bet gan paliek asinsritē un pārslogo citus vielmaiņā iesaistītos orgānus (nieres, aknas, ādu).
  6. Samazinātā asinsrite un līdz ar to skābekļa badā esošie pēdas nervi samazina naga jutību. Zirgs var ilgstoši neizrādīt nekādas problēmas saistībā ar nagiem, jo gluži vienkārši nespēj sajust diskomfortu vai sāpes.

Kalšana rada naga audu fiziskas traumas, bojā naga sienas viendabīgo struktūru.

Centrbēdzes spēku rezultātā apkalto nagu svars rada nedabīgu slodzi locītavām un saitēm. Palielinās arī iespējas zirgam pašam satraumēt savas kājas, jo refleksu vadītās kustības nespēj pielāgoties pakavu papildus svaram un atbilstoši pielāgot kāju kustību amplitūdu. Neapkalts zirgs spēj kontrolēt savas kājas, taču apkalta zirga kājas drīzāk kontrolē pakavi.

Apkaltiem nagiem rodas saķeres problēmas ar pamatu – tās ir par maz uz gludas cietas virsmas, savukārt par daudz uz mīkstas zemes. Kā arī pakavs neļauj zirgam sajust zemi zem kājām un pielāgot savu gaitu attiecīgajam pamatam, zirgam ir lielāka iespēja paklupt vai paslīdēt.

Uz gluda vai slidena pamata zirga nagiem ir jābūt iespējai mazliet slīdēt, lai samazinātu trieciena ietekmi. Pakavi visbiežāk aizslīd tālāk nekā neapkalts nags un tādējādi var rasties kāju muskuļu sastiepumi. Savukārt radzes, kas nereti tiek lietotas, lai samazinātu slīdēšanu, aptur naga kustību pārāk spēji un zirga pārējam ķermenim negaidīti. Tā kā nags nespēj absorbēt šo negaidīti straujo triecienu, tas novadās tālāk pa kāju un rada problēmas kaulos un locītavās. Gadījumos, kad zirgam var vajadzēt pagriezt vai izlocīt pēdu piezemēšanas brīdī, lai veiktu negaidītu pagriezienu vai paglābtu sevi no kritiena vai izslīdēšanas, radzes to neļauj izdarīt, jo to saķere ar pamatu ir pārāk stingra un neelastīga, un visa griezes spēka iedarbība tiek novadīta uz locītavām, saitēm, stiegrām un mīkstajiem audiem, kas nav piemēroti šādas ietekmes amortizācijai.

Pakavu radītā naga deformācija un saspiešanās var radīt sāpes papēžos, navikulāro sindromu, stara puvi, skeleta un muskuļu pārslodzes, konformācijas izmaiņas. Ja zirgam ir saspiesti nagi ar sāpīgiem papēžiem, viņš parasti cenšas atvieglot sāpes, atrodot nedabīgu pozu kādā novietot savu ķermeni (piemēram, samazināt svaru uz papēžiem, noliekot priekškājas vairāk zem sevis vai pakaļkājas tālāk uz aizmuguri). Šāda ķermeņa stāvokļa noturēšana notiek uz muskuļu sasprindzinājuma rēķina, kas nelabvēlīgi ietekmē zirga pozu, kā arī var radīt deformācijas locītavās.

Negatīvu ietekmi rada arī pakavu naglas. Tās fiziski bojā naga sienas, veicina baltās līnijas atūdeņošanos, pārnes vibrāciju no pakava uz naga iekšieni un tas ietekmē naga audus un dzīvnadzi. Tiek arī traucēta termoizolācija, jo naglu metāls labi vada aukstumu, nags kļūst vēsāks, pazeminās dzīvnadža temperatūra un palēninās šūnu vielmaiņa. Naglu caurumi pakļauj nagu izžūšanai, kā arī paver iespēju nagā iekļūt baktērijām.

Apkalti nagi palielina savainojumu risku gan pašam zirgam, gan citiem dzīvniekiem un cilvēkiem. Pieaug arī apkārtnes, īpašumu, ceļu, taku utt. bojājumu apjoms.

Naga kauls turpina augt līdz zirgs sasniedz 5 gadu vecumu. Pārāk agri apkaltiem zirgiem pakavi kavē augošo kāju un nagu kaulu pareizu veidošanos.

Bieži ir dzirdēts par ortopēdisku, dažādas saslimšanas vai nagu deformācijas ārstējošu pakavu lietošanu. Ņemot vērā visas iepriekšminētās pakavu radītās problēmas, to ārstējošā efektivitāte šķiet apšaubāma. Viens no būtiskākajiem iemesliem, kādēļ pakavi nedod iespēju atveseļot nagus vai ārstēt ortopēdiskas vainas, ir to ierobežojošā ietekme uz asinsriti, taču laba asinsrite ir ļoti nepieciešana jebkurā atveseļošanās periodā. Šķietamie, visbiežāk īslaicīgie, uzlabojumi, kas novērojami lietojot ārstnieciskus vai koriģējošus pakavus, parasti tikai noslēpj simptomus vai gluži vienkārši padara zirga nagu nejutīgu uz nepatīkamiem stimuliem vai sāpēm. Līdzīgi kā ilgstoši valkātas ciešas kurpes nospiež asinsvadus mūs pēdās un ar laiku mēs vairs nejūtam diskomfortu un sāpes, tāpat nagu ietverošais pakavs, samazinot asinsriti un nervu apgādi ar skābekli, samazina arī jušanu un spēju uztvert sāpes zirga nagā. Taču efekts ir tikai iluzors, jo nekādi iekšēji uzlabojumi un atveseļošanās nav notikusi.

Nepareizi vai pavirši veikta kalšana vēl vairāk pastiprina visu negatīvo ietekmju apjomu un nopietnību.

Jāpiebilst gan, ka arī neapkalti nagi var būt neveseli un radīt virkni līdzīgu problēmu kā kalti nagi, ja tie tiek nepareizi griezti un kopti. Neievērojot naga dabīgās proporcijas un tā struktūru savstarpējo novietojumu un funkcionēšanu, arī neapkaltam nagam var tikt traucēta naga mehānisma darbība, apgrūtināta triecienu amortizēšana, palēnināta asinsrite un vielmaiņa, var rasties jutības un saķeres problēmas, kā arī negatīvas izmaiņas locītavās un zirga ķermeņa pozā.

Tiek uzskatīts, ka zirgam, ko izmanto lielās slodzēs, sportā, smagos lauka darbos, garos pārgājienos vai darbos uz cieta pamata, gandrīz vienmēr būs nepieciešami pakavi. Paskatoties senā vēsturē, var atrast gana daudz piemērus, kad zirgi ir spējuši veikt garus pārgājienus, doties karā un veikt lauka darbus bez pakaviem. Arvien vairāk piemērus veiksmīgai zirgu izmantošanai lielās slodzēs un uz dažādiem pamatiem var atrast arī mūsdienās – gan dažādās sporta disciplīnās, gan izturības pārgājienos un pat jātnieku policijas patruļās, kas lielu daļu sava darba veic uz ietvēm un asfaltētiem ceļiem (Daži piemēri – http://www.all-natural-horse-care.com/bare-foot-horse.html, http://www.naturalhorsetrim.com/Section_23.htm).

Vesels, pareizi kopts un griezts nags spēj adaptēties un pielāgoties apstākļiem, kādos zirgs dzīvo un tiek nodarbināts, vienalga vai tie būtu izturības pārgājieni kalnainos apvidos, meža izvešanas darbi sniega apstākļos, iejādes vai konkūra sacensības.

Atsevišķos gadījumos, kad zirgam jāpārvietojas pa pamatu pie kāda nagi nav pieraduši vai ja kāda sacensību disciplīna pieprasa pakavu lietošanu, var izmantot īslaicīgi uzliekamus plastmasas pakavus, vai vēl labāk – jāšanas zābaciņus. Tie būs daudz saudzīgāki pret zirga nagiem nekā metāla pakavi.

Ja ar nagiem ir problēmas, vispirms vajadzētu pievērst uzmanību zirga dzīvošanas, kopšanas, nagu griešanas, barošanas un nodarbināšanas apstākļiem. Ja zirga un līdz ar to arī viņa nagu veselībai un labklājībai nepiemērotie apstākļi netiks mainīti un uzlaboti, tad pakavu lietošana būs tikai kā plāksteris, kas noslēps problēmas simptomus, taču tās cēloņus neietekmēs un zirga dzīves kvalitāti neuzlabos.

Pāreja uz dzīvi bez pakaviem

Zirgam ar ilgstoši kaltiem vai nepareizi grieztiem nagiem, pāreja uz baskāja dzīvesveidu jāveic pārdomāti un uzmanīgi. Mainot zirga naga kopšanas un griešanas pieeju, jāņem vērā vairākas lietas un šī tēma būtu atsevišķa raksta vērta. Jebkurā gadījumā, pirms ko mainiet attiecībā uz sava zirga nagiem, ievāciet pēc iespējas vairāk informācijas, izglītojiet sevi un aprunājieties ar cilvēkiem, kuriem ir pieredze baskāju zirgu nagu kopšanā.

Paldies Agritai Žunnai par šo materiālu!

Izmantotā literatūra:

Hiltrud Strasser „The Hoofcare Specialist’s Handbook: Hoof Orthopedics and Holistic Lameness Rehabilitation”

http://www.hufklinik.de

http://www.strasserhoofcare.org/articles_more.php?search_fd0=4

http://www.strasserhoofcare.org/articles_more.php?search_fd0=3

http://www.strasserhoofcare.org/articles_more.php?search_fd0=11

http://www.thehorseshoof.com/

http://www.all-natural-horse-care.com/bare-foot-horse.html

http://www.naturalhorsetrim.com/Section_23.htm

Atpakaļ

14 komentāri

  • jarix

    jarix un kur tad ir izskatīti plusi kalšanai, redzu tikai propagandu!

    21. augusts, 2012 @ 14.41
    • Virsaitis

      Virsaitis » jarix Hehe, varu derēt, ka raksts, kurā būtu uzskaitīti tikai iespējamie kalšanas plusi, par "propagandu" netiktu nosaukts, pat, ja tiktu ieteikti konkrēti kalēji vai pakavu brendi. :) Šajā rakstā redzu lielisku iespēju visu apskatīt no citas un daudziem droši vien nepierastākas un mazāk izzinātas puses.

      21. augusts, 2012 @ 15.14
    • Agrita

      Agrita » jarix Raksts ir par kalšanas ietekmi uz zirga nagiem, nevis kalšanas plusiem un mīnusiem. Ņemot vērā visu šo informāciju, katrs pats var apdomāt un izdarīt secinājumus par kalšanas plusiem un mīnusiem, un vai kalšanai vispār var būt kādi plusi.

      21. augusts, 2012 @ 20.09
  • liāna

    liāna "Pārliecināti baskāju (no angļu – barefoot, kas attiecināms uz zirgiem, kuri netiek kalti un dzīvo pēc iespējas dabīgos apstākļos) dzīvesveida piekritēji teiks, ka pakavi zirgam nekad un nevienā brīdī nav nepieciešami. Tradicionālās kalšanas pārstāvji uzskata, ka pakavi zirgiem reizēm ir noteikti vajadzīgi, turklāt tie spēj būt pat ar koriģējošu un ārstējošu ietekmi. Lai mēs katrs pats izdarītu izvēli par labu vienai vai otrai pieejai un izsvērtu zirga kalšanas/nekalšanas plusus un mīnusus, būtu noderīgi zināt, kā zirga nags ir veidots, kā tas funkcionē un kādu ietekmi uz zirga organismu atstāj cilvēka darbības." pēc šīs rindkopas izlasīšanas, rodas maldīgs priekšstats, ka raksts būs daudzpusīgs, bet tā galīgi nav. Pietrūkst kārtīga raksta, kur pārliecināti kalšanas piekritēji izklāsta savu viedokli, tad viss būtu līdzsvarā!

    21. augusts, 2012 @ 22.58
  • Krabis

    Krabis Man liekas pilnīgs stulbums te ir sarakstīts. Tāds pirellistu rakstelis. Tad jau visi lielie sportisti ar saviem krutajiem zirgiem ir idioti, ka kaļ zirgus.

    23. augusts, 2012 @ 11.30
    • Sandra

      Sandra » Krabis Man liekas, ka šajā rakstā stulbuma nav. Te skatīts iespējams nedaudz dziļāk, jo zirgs pirmatnēji netika radīts, lai ar to lektu, skrietu utt., bet gan kā zebra - vienkārši dzīvotu savvaļļā. Kā vienmēr, uzrodas cilvēks, kurš grib visu sev pakļaut un radīt sev gan izpriecas, gan atvieglot saimnieciskās vajadzības. Līdz ar to, protams, ka viss tiek izmainīts...Man šis raksts liek aizdomāties, jo pati periodiski kaļu zirgu.Paldies.

      23. augusts, 2012 @ 12.35
    • Virsaitis

      Virsaitis » Krabis Negribēšana zināt bieži vien ir daudz ļaunāka un vardarbīgāka par atklātu sitienu, jo tai ir tieksme attaisnot nežēlību... Cilvēku ambīcijas pēc slavas un naudas nav nekāds arguments diskusijā par to, kas ir vai nav tiešām veselīgs zirgam.

      23. augusts, 2012 @ 12.58
    • Elina

      Elina » Krabis Nosauciet man kaut vienu grand prix zirgu,vienalga konkūrs vai iejāde,kuram nav pakavi?Ja viņi nebūtu vajadzīgi vai saimnieki patiešām liktu viņus prikola pēc?Sandra,man šķiet muļķīgi cilvēki,kuri runā jums līdzīgi,ka zirgi ir radīti dzīvot savvaļā utt.,bet tajā pat laikā paši jāj tos nabaga lops,paši nesajēgdāmi kā un ko,galvenais runāt,ka es mīlu savu zirdziņu-negribu būt sportits,tāpēc treneris man nav vajadzīgs.Par parellistiem vispār neizteikšos.Lai gan ne par to runa.

      24. augusts, 2012 @ 8.40
    • Virsaitis

      Virsaitis » Krabis Elina - nu, ne jau zirgs pats to grand prix skrietu un pa ceļam pie kalēja palūgtu pakavus uzlikt. Pārmērīgās slodzes, kuru dēļ tie pakavi ir vajadzīgi, lai zirgs vismaz dažus gadus izturētu sacensību pieprasītajā līmenī, ir tikai un vienīgi cilvēku iedomas par to, kas ir vajadzīgs - reāli tā ir attieksme vienkārši kā pret sporta inventāru, nevis dzīvu būtni. Neesmu pret sportu, tomēr visam ir savas robežas - gan iejādi, gan konkūru, gan arī citas disciplīnas pietiekami pieklājīgi var veikt arī bez pakaviem. Nepārsniedzot zirga dabiskās iespējas, protams, bet nu daudziem, diemžēl, ar to nekad nepietiek.

      24. augusts, 2012 @ 9.03
    • Krabis

      Krabis » Krabis Sporta zirgi nav nejauši radušies lopi ar 4 kājām. Sporta zirgi ir speciāli selekcionēti, lai viņa darbspējas būtu pietiekamas, lai spētu izturēt lielo slodzi un uzrādītu labus rezultātus. Tur vesels ciltsdarbs apakšā, tāpēc ir visi ciltsraksti, līnijas un tā. Vai tiešām lai izturētu dažus gadus? Ravelam ir 18 gadi! Un lielākajai daļai konkūra zirgu, ir padsmit gadu. Un visi kā viens kalti. Jā, protams - lielākā daļa lēkā visu dzīvi metru un priecājās par to. Tas jā, iespējams, ja zirgam labi nagi, kalt nerodas nepieciešamība. Govs var metru pārlekt! Piekam, jā - ja zirgi sākumā nebija radīti sportam, tad gadu laikā tādi ir radīti. Mēs taču neejam tur pie Jelgavas, neķerstam tos savvaļas zirgus un nelecam Grand Prix, ne?? Un ja pakavi tik tiešām nodarītu tik daudzas skādes zirgam, tad tas būtu acīmredzams katrā kaltajā zirgā. Un pēc loģikas - ja pakavi kaitētu visai zirga veselībai, tos nelietotu. Un kā tad izskaidrotos tāds fakts, ka zirgu apkaļot tam visa iešana paliek vieglāka, vai pat klibums pāriet?? Daudz tādi zirgi, kuriem ir grūti bez pakaviem pārvietoties, jūtīgi nagi, taustās. Varbūt šis raksts noder tiem, kuri jāj tikai un vienīgi pa smilšu segumu. Man piemēram - līdz laukumam nevar aiziet kur ir tikai smiltis, ir asfalts un akmeņains tāds. Citi nekaltie zirgi klupdami, krizdami velkās tos 100m, tiem nagi kauc pēc pakaviem.

      24. augusts, 2012 @ 11.55
    • Agrita

      Agrita » Krabis Selekcijas darbs ir ļoti īss laika posms salīdzinājumā ar evolūciju. Selekcijas gaitā nevar dramatiski ietekmēt evolūcijas gaitā radušās organisma īpatnības un dabīgās vajadzības. Organisma dabīgās īpašības ir joprojām jāņem vērā, lai cik arī sporta vajadzībām selekcionēts būtu zirgs. Rakstā minēju, kādēļ pakavi it kā palīdz zirgiem - tie samazina asinsriti nagā, traucē nervu darbību un līdz ar to samazina naga jutību - zirgs gluži vienkārši vairs nejūt tik labi asos akmeņus un tml. lietas. Taču tā ir tikai izmaiņa naga jutībā, nevis uzlabojums naga veselībā. Minēju arī, ka nagi pie dažādiem ceļa segumiem ir jāpieradina, ir atbilstoši jāierīko aploki ganības. Tas, protams, prasa laiku un darba spēkus, un vieglāk ir zirgu apkalt. 18 gadi zirgam nav nekāds vecums. Zirgam būtu jāvar nodzīvot līdz 35 gadiem un ilgāk. Vai tie padsmitgadīgie sporta zirgi ir veseli, ir cits jautājums. Uz zirga veselīgumu arī var skatīties dažādi.

      24. augusts, 2012 @ 12.30
  • Aija

    Aija Skatos, ka daudzi krīt no viena grāvja otrā. Lai gan vairs pa neko nebrīnos, tā jau ikdiena. :D Esmu par to, ja zirgam ir veselīgi, stipri un elastīgi nagi, kā arī netiek izmantots augstākā sportā, tad kalšana ir lieka. Taču atbalstu korektīvo (vairāk kā palīdzību) kalšanu, ja zirgam ir problēmas un bez pakaviem pat ikdienišķa staigāšana ir apgrūtināta. Tāpēc cerēju tiešām izlasīt skatījumu no abiem skatu punktiem, kā jau līdzīgi minēja Liāna. ;)

    23. augusts, 2012 @ 15.22
  • Agrita

    Agrita Par zirga nagiem, to anatomiju, fizioloģiju un kopšanu interesējos un apzinu informāciju jau vairākus gadus. Līdz šim uzzinātais mani ir pārliecinājis, ka kalšana zirgiem nav vēlama, līdz ar to nevaru piedāvāt rakstā sadaļu par kalšanas pozitīvajām īpašībām. Ja zirgam ir problēmas ar nagiem, tad ir jāmeklē iemesli zirga dzīves apstākļos (turēšanā, barošanās, fiziskās slodzes veidā, nagu griešanā, utt.) un ir jādod laiks zirgam nagus atveseļot (kas reizēm var ilgt pat 2 gadus). Diemžēl cilvēki parasti nevar atļauties zirgam dot laiku un izvēlas lietot pakavus, kas apslēpj nagu problēmas, taču nekādi neuzlabo nagu veselību. To pašu varu teikt par koriģējošiem pakaviem, jo nagu problēmas un deformācijas var labot ar korektu griešanu un atbilstošiem dzīves apstākļiem. Būtu jauki, ja cilvēki spētu veltīt laiku un pūles nagu problēmu koriģēšanai zirgam draudzīgākā veidā, nevis vienkāršākajā veidā - ar pakaviem.

    23. augusts, 2012 @ 20.31
  • jarix

    jarix Jāpamet tik sunim kauls!

    25. augusts, 2012 @ 0.04

Komentējiet

Zirgam.lv
Draugiem.lv pase