Pareizas iesildes stratēģijas

Pareiza laika izvēle + komandas darbs = panākumi sacensībās!

Iesildes laukumi reizēm pārsteidzoši līdzinās rauga mīklai – vai nu tie ir pārāk staigni, pārāk putekļaini vai arī vienkārši nekas nav tā, kā gribētos. Tas ir gluži vai nerakstīts likums, tāpat kā tas, ka agrā brīvdienu rītā tieši uz izvēlētā ceļa būs remonts vai sastrēgums. Ir skaidrs, ka uz visu jābūt gatavam.

Volframs Vitigs, starptautiska mēroga jātnieks un treneris, dod padomu: „Uzdevumiem jābūt skaidri noteiktiem un sadalītiem jau mājās”. Protams, visam ekipējumam jābūt tīram un nevainojamā darba kārtībā. Tas attiecas ne tikai uz zirglietām, bet arī uz jauniegādātām lietām: citādāka modeļa sviedrene, kas var noberzt, retingots, kas tomēr ir pašaurs šur tur – no šādām ķibelēm var izvairīties jau laikus. Vitigs uzskata, ka jātniekam ir jārada sajūta kā mājās, jo sacensībās jau tāpat būs pietiekami daudz svešu lietu, tādēļ droši vajag izjāt arī mājās, uzvelkot sacensību formu. Piemēram, lai arī jauni iejādes zābaki padara kāju optiski slaidāku un garāku, ja tie nav kārtīgi ienēsāti, jūs vēl ilgi atcerēsieties par mokošo pieredzi, ārstējot tulznas.

Volframa Vitiga prioritāšu sarakstā pašā augšgalā ierindojas labsajūtas faktors. Zirgi momentā piefiksē satraukumu, tādēļ viņš iesaka jaunzirgus jau laikus pamēģināt ievest piekabē, doties ar tiem uz treniņu kādā citā stallī vai sacensību iesildes laukumā, pirms „iet uz visu banku”. Tas ļauj jātniekam gūt priekšstatu par to, kā konkrētais zirgs reaģē uz svešu vietu un svešiem apstākļiem. Pieredzējušais zirgaudzētājs ļoti negatīvi vērtē ierasto praksi jaunzirgu sacensībās: „Vācijā pret jaunzirgiem attiecas kā ļaunā pamāte pret pabērniem – iekšā piekabē, laukā, uzreiz rādīt klasi! Tik vienkārši tas nenotiek!”. Vitigs, kurš ir sagatavojis sportam arī daudzus vaislas ērzeļus, ķeras tad pie kordas. „Es neatbalstu īpaši iztrakošanos kordā, bet gan ilgas pastaigas pie rokas, lai zirgs varētu atslābināties un nomierināties. Zirgu ir jāsagatavo sacensībām pēc iespējas labāk, profesionālāk un atbilstošāk tā dabai”. Vēl Vitigs vēlētos, lai jaunzirgiem ļautu pirms sacensībām iejāt iejādes manēžā un ļaut zirgam aplūkot visu, tad tie justos drošāk.

Pieredzējušam sacensību zirgam svarīgākais ir pareizā laika izvēle – kad zirgs ir optimāli sagatavots un iesildīts, lai dotos manēžā un spētu parādīt labāko sniegumu? Zirgam jābūt elastīgam, atbrīvotam, nesaspringtam, jāspēj visu savu spēku un dinamiku precīzi kontrolēt un pasniegt tiesnešu priekšā. Vitigs apgalvo: „Tas izdodas tad, ja ar zirgu nekašķējas, nenoskaņo to pret sevi. Zirgi ir tik apbrīnojami radījumi, ja uz tiem allaž var paļauties sacensību laukumā”.

Ko darīt gan, ja viss saplānotais laika grafiks ir izjucis, ja pēkšņi rodas kādas problēmas, zirgs pēkšņi jūtas pārguris vai tieši pretēji – uzvilcies? Ja zirgs ir drīzāk slinks, Vitigs iesaka: „Negaidiet, lai iejātu manēžā, līdz rodas sajūta „Tagad tas zirgs iet”, jo līdz shēmas beigām tad zirgam vispār vairs nebūs spēka”.

Jātniekam vai palīgam ir visu laiku jāpatur prātā laika grafiks – abiem jābūt skaidrībai par to, cik savlaicīgi pirms starta zirgam jānoņem kājsargi vai bintes un zvani, jānoslauka sviedri, jānopucē zābaki, jānotīra zirgam mute. Tam visam jānotiek pašsaprotami un bez steigas. It īpaši, ja jātnieks vai zirgs ir nervozs, trenerim ir jāsaglabā un jāizstaro absolūts miers. Reizēm līdz arī doties sacensību laukumā praktiski bez iesildes.

Iesildes laukumā var daudz ko iemācīties par spīti tam haosam, kas tur parasti valda. Vitigs iesaka iesildīties, izmantojot attālinātās komunikācijas sistēmas – t.i., nelielu mikrofonu ausī un rāciju pie trenera. Ja atļauj laiks, jātniekam vai palīgpersonālam ir jānovērtē iesildes laukums – kādā stāvoklī ir tā pamats, vai ir kādas vietas, kurām zirgs varētu pievērst vairāk uzmanības kā vēlams? Tomēr jāuzmanās – pārāk daudz kritikas un slikto punktu meklēšana var novest pie pretējā efekta – ja jātnieks jau pats saspringst, tuvojoties iespaidīgajam puķupodam laukuma malā, zirgs to noteikti ņems vērā un „palīdzēs” jātniekam, apejot baiso priekšmetu ar lielu līkumu. Ja bailīgums vai piesardzība pārvēršas jau par pretošanos un rodas bīstamas situācijas, jātniekam ir noteikti uz to jāreaģē; tas gan nenozīmē, ka zirgs ir uzreiz jāsoda. Jātniekam jāuzdod sev jautājums – kā šāda situācija varēja rasties un kā to varētu savlaicīgi novērst. Pat ja sniegums sacensību laukumā nav izdevies, tas nav pamats zirgu pārmācīt un sodīt vēl pēc tam iesildes laukumā; tas ne tikai neliecina par labu jātniekam, bet arī rada zirgam sliktu iespaidu. Turpretī atslābināta atrikšošanās garā pavadā var radīt uzticēšanās pamatu nākamajiem treniņiem. Šeit jāpieslēdzas arī trenerim, kurš nekādā gadījumā nedrīkst, jātniekam atstājot sacensību laukumu, jau bļaut: „Vai tad es tev tūkstošiem reižu neteicu…”. Vitigs formulē savu kā trenera lomu: „Man kā trenerim ir pietiekami laika, lai pārdomātu, kas vēl varēja būt labāk. Tas neko nedod, ja treneris uzklūp saviem audzēkņiem kā tāda hiēna. Trenerim ir jāstiprina audzēknis, nevis jāiznīcina”.

Volframa Vitiga padomi:

– Jau mājās noskaidrojiet, kādi uzdevumi jums būs jāveic: tas, protams, nenozīmē, ka jums tikai jāizjāj vienreiz attiecīgā shēma!

– Sacensībās svarīgākais ir laiks, bet sliktākais sabiedrotais ir steiga.

– Pareiza laika izvēle: mācieties jau mājās jāt pēc pulksteņa un noskaidrojiet, cik gara ir optimālā iesilde jums un zirgam. Droši izmēģiniet pajāt pirms shēmas desmit minūtes vairāk vai mazāk, lai noteiktu ideālo sagatavošanās laiku.

– Pirms un pēc starta lieti noder apspriede starp jātnieku un treneri – ideālā variantā ar videoierakstu pēc starta.

– Jānoskaidro jautājums pēc tipa: Cik ilgi principā ir jāiesilda slinks zirgs, cik ilgi – karstasinīgs? Ja nepieciešams, jāierēķina arī zirga izkustināšana kordā vai zem segliem vēl mājās, pirms došanās uz sacensībām.

– Panākumu atslēga slēpjas spējā saglabāt mieru jebkurā situācijā.

Annas Sofijas-Fībelkornas padomi:

– Vienmēr uz sacensībām brauciet kopā ar palīgu, jo ar jaunzirgiem reizēm var būt problemātiski pat pievilkt vēderjostu.

– Jaunzirgi ātri vien zaudē spēku: vai nu piecas minūtes pirms kāpšanas mugurā jāpakordo vai arī desmit minūtes jāiesilda.

– Iepriekš jāizmēģina dažādas situācijas, kas var būt sacensībās – jāaizbrauc uz citu stalli, turklāt jāpārveido transporta piekabe par paradīzi zirgam, apkarinot to ar daudz sienu, burkāniem un kārumiem. Sacensībām zirgam jāsaistās ar ļoti pozitīvu pieredzi.

– Pirms iejādes starta kārtīgi jāiesoļojas, jājāj pārejas tempā – uz priekš un atpakaļ. Ir jāpanāk, lai zirgs sadarbojas, cīnās kopā ar jātnieku sacensību laukumā, nevis pret to. It īpaši tas attiecas uz ērzeļiem, jo tie mēdz visvairāk uztraukties un tādējādi paši sevi nogurdina vēl pirms tiek manēžā.

Lielās Balvas jātniece Elke Šmitca-Heinena dalās savā stratēģijā veiksmīgai iesildei: „Pietiekami daudz iesoļoties, kārtīgi iesildīt zirgu un tad izjāt pāris elementus no shēmas”. Viņa stingri pieturas pie principa – ikdienas darba kārtību mājās ir jāievēro arī sacensībās. Viņas bērnu ponijķēvīte ir ļoti temperamentīga, tādēļ viņai nepieciešama gara un mierīga iesilde, lai ķēvīte neiekarstu. Tas nozīmē mierīgu iesildi, stiepjot zirgu lejup un dziļumā. Elke to dēvē par „klasisku” iesildi, un dalās pieredzē, kā neļaut bērniem un jaunajiem jātniekiem sanervozēties pirms starta – visi sacensību procesi ir iepriekš jāatrunā. Tādējādi sacensību norise nav kaut kas negaidīts un jauns, bet gan pārtop par ikdienas rutīnu, tikai citos apstākļos: transports, apkārtne, sacensību laukums, tas viss ir jāpārrunā. Nelāgi gadās vien, ja sanāk ilgi gaidīt līdz savam startam. Tad Elke iesaka zirgu viegli nodarbināt jau pāris stundas pirms sacensībām. Protams, vecāki nedrīkst bērnam ļaut nojaust par to, cik paši ir nervozi un satraukušies, viņiem ir jākalpo par atbalstu bērniem.

Elkes Šmitca-Heinenas padomi, dodoties uz sacensībām ar bērniem:

– Izturieties tieši tāpat kā mājās treniņos. Pretēja izturēšanās tikai vēl vairāk satrauks mazos jātniekus un zirgus.

– Vai jūsu bērns ir pazīstams ar sacensību atmosfēru un norisi? Zina, kur jāiet pieteikties, kā jāuzvedas iesildes laukumā, kur meklēt starta kārtību? Izmēģiniet jau mājās, kā tas varētu būt sacensību situācijās. Ja zirgs vai ponijs ir bailīgs, jau mājās izstrādājiet īpašu stratēģiju, kā tikt ar to galā – ar vai bez jātnieka vadājiet zirgu pie rokas garām bailīgajām vietām, ieplānojiet ilgāku iesildes soļu fāzi.

– Ja iesildē kaut kas nesanāk, lieciet bērnam izjāt tādu elementu vai vingrinājumu, kas tam noteikti labi padodas – pozitīva pieredze stiprina un iedrošina!

Vācijā nodibinātās sabiedrības Xenophon, kuras mērķis ir klasiskās jāšanas kultūras veicināšana un popularizēšana, biedres ir labi zināmās jātnieces Helena Langehanenberga, Kristīna Šprehe, Anabella Balkenhola, Doroteja Šneidere vai Uta Grēfa. Dažas no viņām apkopojušas savus padomus, kā optimāli iesildīties iejādes sacensībām.

Iesilde ir izšķirošais faktors, kas nosaka – vai starts sacensībās būs izdevies vai nē. Iesildes formu savukārt nosaka zirga individualitāte. Neloģiska iesildes organizēšana praktiski vienmēr noved pie zirga un jātnieka apjukuma un saspringuma, kā rezultātā kļūdas ir neizbēgamas.

Iesildīšanās ilgums ir atkarīgs no zirga nervu sistēmas, kondīcijas, uzbūves un apkārtējās vides faktoriem. Vispārīgi ir pieņemts, ka iesilde aizņem 40-50 minūtes pirms starta. Tā standartā sastāv no 10 minūtēm soļu ar brīvu pavadu, 20 minūtēm atbrīvojoša, ģimnasticējoša darba un 15 minūtēm sagatavojošā darba ar shēmas elementiem, taču katrā konkrētajā gadījumā to ir jāpielāgo zirga garīgajam un fiziskajam stāvoklim. Ja zirgs ir piekusis, tam ir tikpat maz iespēju labi sevi parādīt kā saspringušam zirgam. Var būt lietderīgi zirgu izjāt pāris stundas pirms starta, tas saīsina iesildes fāzi pirms paša starta, un zirgs sacensību laukumā var doties ar uzkrātiem spēkiem.

Jātniekam un trenerim kopīgi ir jāpārdomā dažādi faktori:

– Cik intensīvs bija treniņš dienu iepriekš? Kādā kondīcijā ir zirgs?

– Ja zirgs ir drīzāk sasprindzis, bet labi pārzina visus elementus, tam droši vien būs nepieciešama garāka iesilde.

– Ja zirgam ir tieksme pievērst uzmanību apkārtējās vides faktoriem (puķēm, mūzikai, citiem zirgiem), tā koncentrēšanos uzlabot palīdz ilgākas soļu un atbrīvošanas fāzes.

– Kuri elementi noteikti vēl jāatkārto pirms starta? Kurus iespējams izlaist?

Iejājot sacensību manēžā, zirgam ir jābūt modram, bet ne bailīgam. Tam jābūt atbrīvotam, caurlaidīgam, jāreaģē uz jātnieka komandām adekvāti. Ir svarīgi, lai zirgam pietiktu enerģijas un spēka, lai līdz pat shēmas beigām saglabātu pozitīvu spriedzi un impulsu. To var panākt, pietiekami ilgi iesoļojoties, pēc tam kārtīgi atbrīvojot zirgu ar dažādiem vingrinājumiem (pārejas gaitas ietvaros, ik pa brīdim atdodot pavadu, lai pārbaudītu, cik atbrīvota ir mugura, un kā zirgs sevi nes).

Pēc atpūtas pauzes, tāpat kā treniņos, sākas faktiskais darbs pie elementiem. Jātniekam ir svarīgi panākt, lai zirgs uzņemtu trenzi, pats sevi nestu un jebkurā brīdī labprāt ļautu sevi uzņemt un saīsināt. Ir svarīgi zirgu vienmērīgi ģimansticēt uz abām pusēm. Jāpārbauda, kā zirgs klausa ārējās pavadas komandām. Atkarībā no zirga apmācības līmeņa, tālāk var ķerties pie pašiem elementiem. Piemēram, ja jaunam zirgam pieņemšanas vēl padodas grūti, ieteicams vispirms izjāt pāris pieņemšanas ar pretējo nostādni, tādējādi nodrošinot, ka zirgs klausa sāniski izsūtošajām komandām. Ja zirgs vēl nav pieredzējis un drošs kājmaiņās lēkšos, pāris reizes diagonālēs jāizpilda parastā kājmaiņa caur soļiem. Tādējādi var izvairīties no lieka stresa, un zirgi iemācās labāk koncentrēties uz jātnieka komandām.

Pamatā ir jāatceras, ka nedrīkst pieļaut ritma kļūdas, problēmas ar kontaktu, impulsu un iztaisnošanu. Pārāk savilkti zirgi nespēj atbrīvot muguru un bieži vien demonstrē nevienmērīgus soļus, it īpaši paplašinājumos. Zirgiem, kuri nepietiekami aktīvi stumjas ar pakaļkājām un nav pietiekami taisni, parasti ir grūtības ar sakopotajiem elementiem.

Iesildes māksla slēpjas tajā, lai panāktu optimālu atslābinātību, jātnieks varētu kārtīgi iesēsties zirgā un teju vai „saplūst” ar to – kļūt par komandu, kas cīnās kopā viens ar otru, nevis viens pret otru. Sasprindzis, bailīgs zirgs, no kura tiek prasīts par daudz, nespēj klausīt komandām adekvāti; zirgs, kuram pārāk daudz un bieži prasīts atkārtot visus elementus, shēmā vienkārši „pamet” jātnieku likteņa varā. Ja tas notiek bieži, no tā var izveidoties grūti izskaužama problēma.

Reizēm iesildes laukumā rodas situācijas, kas liek domāt, ka dažas lietas vēl zirgam nav kārtīgi iemācītas, un tad nu jātnieki mēģina turpat arī pāraudzināt zirgus. Labāk būtu šīs problēmas risināt mājās treniņos, izmantojot pareizu ģimnasticēšanu, vai arī nākamreiz startēt vienu līmeni zemākā programmā. Reizēm jātniekam nākas pieņemt, ka zirgam nepadodas noteiktu prasību izpilde, un tas jutīsies krietni apmierinātāks un rādīs labāku sniegumu, ja jātnieks samazinās savas prasības un startēs mazāk sarežģītā līmenī.

St. Georg materiālu sagatavoja Sigita Eitcena

Bildes atsauce