Kā zirgi dzird?

Vai zirgi dzird vairāk par mums? Vai tie saprot, ko mēs sakām? Ja saprot, kā zirgi apgūst mūsu valodu? Vai mūzika palīdz jājot? Mēģināsim noskaidrot atbildes uz šiem un citiem jautājumiem par zirgu dzirdi.

Pateicoties tam, ka zirgi spēj savas ausis atsevišķi vienu no otras pagriezt jebkurā virzienā par 180 grādiem (to nodrošina 16 dažādi muskuļi katrā ausī), tiem nepaslīd garām pat visklusākās skaņas. Zirga ausis nepārtraukti kustās un visu laiku meklē trokšņus, kas zirgam varētu pavēstīt ko jaunu par pašreizējo drošības stāvokli. Tajos laikos, kad mūsu zirgu priekšteči vēl dzīvoja savvaļā, tas bija izdzīvošanai ļoti svarīgi, lai laicīgi varētu aizbēgt no plēsējiem, kuri piezagās klāt. Zirgs spēj ar savām ausīm noteikt divu dažādu lietu atrašanās vietu. Kamēr ar kreiso ausi tas dzird barības ratiņu grabēšanu, ar labo ausi tas var sadzirdēt savu sugas brāļu zviedzienus ganībās. Arī zirga dzirde kā tāda ir krietni jūtīgāka kā cilvēkiem – ja cilvēks skaņas dzird diapazonā no 18 000 – 20 000 herciem, zirgs spēj sadzirdēt arī ultraskaņas līmeņa trokšņus, vismaz līdz 38 000 herciem. Tādas skaņas cilvēki vairs nedzird. Zirgiem tas savukārt nozīmē papildus stresu, jo cilvēka radītajā pasaulē ir daudz dažādu ultraskaņas avotu – lidmašīnas, ātrgaitas vilcieni, radaru iekārtas, signalizācijas iekārtas, vēja elektrostacijas vai arī modernās insektu atbaidīšanas ierīces. Ja zirgs mēdz sabīties mums neredzamu vai nedzirdamu iemeslu dēļ, iespējams, ka to izraisa cilvēkam nedzirdams troksnis. Ja jātnieks sāk uz zirgu vēl kliegt, tas situāciju tikai pasliktina. Ja zirgus soda ar skaļu bļaušanu, skaļi uzgrieztu mūziku vai citiem pārlieku skaļiem trokšņiem, tas viņiem burtiski fiziski nodara sāpes. Zirgam pieņemami trokšņi ir klusi, zemi toņi, bet nepatīkami – skaļi, spalgi un augsti toņi. Slavenā vācu jātniece Meredita Maikla Bērbauma stāsta, ka viņas zirgs Shutterfly bija ļoti bailīgs pret dažādiem trokšņiem. Apbalvošanas ceremoniju laika viņa burtiski juta, kā sitas zirga sirds. Meredita centās allaž zirgu pasargāt no skaļiem trokšņiem. Dekoratīvās cepurītes gan diži daudz neko nelīdzēja, tāpat kā vates tamponi ausīs, jo Shutterfly necieta nekādus svešķermeņus sev ausīs.

Komunikācija

Zirgi reaģē, ja tos pasauc. Viņi to saista ar kaut ko – barošanu vai glāstiem. Daži no tiem reaģē ar priecīgu bubināšanu vai vismaz ar saslietām ausīm. Reizēm novērojams pretējs efekts, ja gribam zirgu vest mājās no ganiem – pasaucam savu četrkājaino draugu, bet tas metas bēgt, jo labi zina – „Ja viņš/viņa nāk, tad būs jāstrādā!”. Evolūcijas rezultātā savā starpā zirgi reti kad sazinās ar skaņu palīdzību, jo tas varētu piesaistīt plēsējus vai konkurentus uz barību. Ja vispār, tad zirgi izmanto zema toņa bubināšanu vai klusu sprauslāšanu, sasveicinoties ar „savu” cilvēku vai „sarunās” starp ķēvi un tās kumeļu. Skaļus zviedzienus vai šņākšanu zirgs izdod drīzāk tad, kad jūtas satraucies vai stresā, piemēram, ja ir atstāts viens pats. Svarīgi: tāpat kā zirgi arī savā starpā sazinās ar īsiem, asi izteiktiem toņiem (piemēram, sašutušas ķēves īsais kvieciens), arī cilvēka īsi, bet enerģiski izteikto „Nē!” tie saprot kā norādījumu vai pavēli. Turpretī klusus vai murminošus vārdus tie uztver kā glāstu. Ielāgojiet tāpēc – īsus, skaļus trokšņus zirgs uztver rosinoši, pamudinoši, piemēram, „Nāc!”. Gari izstieptus, pieklusinātus vārdus tas uztver nomierinoši, piemēram: „Laaaabs!”. Svarīgi ir iegaumēt, ka zirgs nesaprot vārdu nozīmi, bet gan piefiksē izteiksmi. Enerģiski izteikts „Nē” ir viennozīmīga komanda, savukārt frāzi „Es negribu, lai tu kārpies koridorā ar kājām” zirgs, visticamāk, nesapratīs.

Ausis

Kamēr mēs ar savām ausīm dzirdam, bet komunicējam ar balsi, zirgam ausis principā kalpo abiem mērķiem: kā dzirdes un kā komunikācijas instruments. Turklāt zirga ausī slēpjas līdzsvara orgāns, kas palīdz zirgam orientēties telpā. Jāuzmanās, mazgājot zirgus, jo ūdens nokļūšana šajā orgānā var traucēt tā funkcionēšanu.

Pēc ausu pozīcijas zirgi un arī cilvēki var viegli atpazīt, vai zirgs grib, lai to liek mierā, vai tas pašlaik snauduļo, vai varbūt tam kas sāp, vai tas ir nobijies vai padevīgs. Arī jāšus zirga ausis spēj norādīt, kas zirgam tajā brīdī ir padomā. Saslietas, nedaudz uz aizmuguri vērstas ausis jātniekam signalizē, ka zirgs koncentrējas uz viņu. Ja zirga ausis visu laiku kustās, tas vairāk interesējas par savu apkārtni, nekā to, kas notiek viņam uz muguras.

Šausmu stāsts – vējš

Ikviens zirgs pārzina savas apkārtnes skaņu dažādību – staļļa suņa riešanu, traktora rūkšanu vai arī barības ratiņu grabēšanu. Toties vējainā laikā tam viss izklausās savādāk. Liekas, ka skaņas nāk no visām pusēm, te nedabiski spēcīgas, te pavisam vājas. Zirgs vairs nespēj izšķirt, vai runa ir par nenozīmīgām skaņām vai kaut ko bīstamu. Tas zirgam liek justies nedroši, tas satraucas un streso. Ir zirgi, kas vējainā laikā mēdz sirgt ar kolikām. Zināmos apstākļos to var izskaidrot ar stresu, ko izraisa vēja traucētā skaņu uztvere.

Ausu aizbāžņi

Vācijā vietējās sacensībās saskaņā ar dzīvnieku aizsardzības likumdošanu ir aizliegts zirgiem ausīs bāzt vati un citus priekšmetus, kas aiztur trokšņus. Savukārt starptautiskajās sacensībās ausu aizbāžņus drīkst lietot konkūrā, distanču jāšanā, reiningā un voltižēšanā. Iejādē un trīscīņā tie nav atļauti. Tikai apbalvošanas ceremonijās iejādes sacensībās drīkst lietot ausu aizbāžņus.

Vai zirgi atpazīst savu vārdu?

Vai zirgi atsaucas, ja tos vārdā sauc kāds cits, izņemot saimnieku? Vai arī tie reaģē tikai uz ierastām balsīm? Eksperimentā ar diviem zirgiem, kuri bija apmācīti cirkus triku veikšanai, tai skaitā tādu, kas iekļāva atsaukšanos uz savu vārdu, tika noskaidrots, ka, arī ja zirgu vārdā sauca nepazīstama un pat cita dzimuma persona, tie katru reizi reaģēja uz savu vārdu. Tādējādi varēja secināt, ka zirgi spēj atšķirt arī vārdus vienu no otra un attiecināt uz sevi.

Akustiskās komandas

Protams, akustiskā komanda Nr. 1 ir balss. Kā iejādnieks Hubertus Šmidts, tā trīscīņnnieks Mihaels Jungs izmanto balsi, lai slavētu zirgus, uzmundrinātu tos vai nomierinātu. Arī citu disciplīnu speciālisti atklāj, kā izmanto balsi darbā ar zirgiem.

Voltižēšanas meistars Hanne Strubels: „Balss kalpo pamatā slavēšanai un nomierināšanai. To var pielietot arī sacensībās. Es savus voltižēšanas zirgus lēkšos ceļu allaž, izmantojot balss, kordas un pātagas signālu apvienojumu. Pātagas radīto plīkšķi gan es nelietoju, pātaga kalpo tikai par optisku signālu, piemēram, lai piesūtītu zirgu no mugurpuses”.

Vesterna jātniece Diāna Roijera: „Vesterna zirgi tiek trenēti un jāti ar signālu metodi. Tas nozīmē, ka tie uztur pieprasīto gaitu tik ilgi, kamēr tiem tiek dota cita komanda. Ja es klakšķinu ar mēli, labi apmācīts vesterna zirgs turpinās uzdoto gaitu, kamēr es pateikšu „Whoa” un tas apstāsies. Manuprāt, balss komandas ir ļoti būtisks paņēmiens, ar kura palīdzību sazināties ar zirgiem, un savā darbā ar tiem esmu konstatējusi, ka viņi labprāt reaģē uz balss komandām. Sēžot pirmo reizi jaunam zirgam mugurā, lai signalizētu, ka tam jāiet uz priekšu, es dodu balss komandu, kuru zirgs ir apguvis jau darbā no zemes. Zirgam vispirms ir jāiemācās, kas tam darāms, kad pieslēdzas kājas izsūtošā komanda. Mēs izmantojam sekojošas balss komanda – klakšķi, kas ir īsa, skaļa skaņa, kura zirgiem jau no paša sākuma signalizē, ka ir jākustas uz priekšu. „Whoa” – tiek uzrunāts gari un zemi, zirgi šo komandu ātri atpazīst un ātri iemācās uz to pareizi reaģēt apstājoties. Izrunājot „o” burtu gari, jātnieks izelpo un atbrīvo ķermeni no saspringuma, tādējādi līdz ar balss komandu zirgs vienlaikus saņem arī ķermeņa svara komandu. „Easy” beidzas ar „ī”, tādējādi atšķiras no Whoa, un arī tiek izrunāts gari. Mēs lietojam komandu „Easy”, lai palēninātu zirga ātrumu gaitas ietvaros, piemēram, no ātriem lēkšiem pārietu uz lēniem. Sacensībās lietot balss komandas ir atļauts, tomēr mēs nebļaujam uz saviem zirgiem. Mūzikas un lielo manēžas telpu akustikas dēļ tāpat tiesneši nespētu atpazīt, vai balss komanda nāk no publikas vai jātnieka.

Pajūgu braucējs un pasaules čempions Mihaels Freunds: „Papildus grožu un pātagas komandām balss ir mūsu trešā iespēja, kā saprasties ar zirgu. Es varētu ikvienu savu zirgu uzrunāt vārdā, piemēram, lai ārējo zirgu paātrinātu voltā. Taču ne tikai iejādē, bet arī apvidū un figūru jāšanā zirgiem jāmāk reaģēt uz savu vārdu, un mani zirgi to māk”.

Materiālu sagatavoja Sigita Eitcena

Avots: St. Georg.

Foto: Flickr