Kā motivēt iejādes zirgu – Utas Grēfas ieteikumi

Vācu Lielās Balvas iejādes jātniece Uta Grēfa šajā rakstā skaidro, kā trenēt un motivēt zirgus.

Motivācija tiek definēta kā iekšējā apņemšanās, kaut ko darot, sasniegt noteiktu mērķi. Padarīt iejādes zirgu par īstu partneri, kas, gadiem ritot, saglabās savu motivāciju strādāt, ir tikpat grūts uzdevums kā iemācīt tam visus iejādes elementus. Kas to padara tik grūtu? Pretstatā mums, zirgiem nav padomā kāds augstāks mērķis aiz katra soļa, ko liekam viņiem veikt. Kamēr mēs esam sagatavojušies, pavadot ilgu laiku, cītīgi un smagi strādājot, lai uzlabotu savas prasmes un progresētu, kāda iemesla pēc lai zirgs būtu ar mieru sadarboties ar mums? Ja mēs negribam, lai mūsu zirgi kļūtu vienkārši par sacensību ambīciju piepildīšanas instrumentiem, ir jāpadomā, kā likt tiem justies laimīgiem savā darbā.

Protams, nav vienas receptes, kas vienmēr darbosies ar jebkuru zirgu, bet vairāku desmit gadu laikā Utai Grēfai kopā ar viņas vīru Štefenu Šneideru izdevies izstrādāt savu treniņu sistēmu, kas sastāv no vairākiem elementiem, kuri ir būtiski tā sauktā „laimīgā sportista” nodrošināšanai. Šajā rakstā aplūkosim minētos elementus, kas ļaus jums un jūsu zirgam sastrādāties.

Atcerieties, ka, lai kādus mērķus mēs esam paredzējuši saviem zirgiem – pamata vai olimpiskajā līmenī, mums viennozīmīgi ir jāizturas pret zirgu kā pret unikālu indivīdu. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka mums ir jāņem vērā katra zirga raksturs, personība un dabiskās spējas. Tādējādi mēs izrādām cieņu pret zirgu, un to Grēfa sauc par jātnieka morālo pienākumu, kas ir pamats visam pārējam. Nav svarīgi, vai mēs trenējam talantīgu vai viduvēju zirgu. Cienīt zirgu nozīmē arī respektēt tā garīgās un fiziskās robežas un strādāt to ietvaros. Tad mums ir iespēja nodrošināt, ka zirgam patiks sadarboties ar mums, kas ir mūsu kopīgais mērķis.

Ļaujiet zirgam būt zirgam

Tas varbūt izklausās pārāk vienkārši, bet Grēfa ir pārliecināta, ka vissvarīgākais faktors, lai saglabātu zirga vēlmi strādāt dienu no dienas, ir ļaut tam dzīvot maksimāli pietuvināti dabiskajam zirga dzīves veidam. Nav svarīgi, ka zirgi ir pieradināti jau tūkstošiem gadu, tie ir un paliek bara dzīvnieki, kuri dabā kalpo par medījumu citiem. Pārāk bieži ir redzams, ka vērtīgie sporta zirgi tiek teju vai ietīstīti dūnu pēļos, lielāko dienas daļu pavadot stallī, turpretī dabā zirgs dienā noiet aptuveni 30 kilometrus. Lai apmierinātu zirgu dabiskās vajadzības – un kustības ir viena no būtiskākajām vajadzībām – nepietiek tos tikai nodarbināt treniņos stundu dienā.

Daudzas problēmas treniņos izraisa apstāklis, ka zirgam nav dota iespēja pašam pietiekami sevi nodarbināt un kustēties, kas arī izraisa sociālās saskarsmes trūkumu ar citiem zirgiem. Turot zirgus dabiski, mēs panākam, ka zirgam nav nepieciešams skriet kaut kur, lai apmierinātu savas dabiskās vajadzības pēc kustībām, tajā brīdī, kad vēlamies, lai tas ieklausās mūsos. Tā kā sporta zirgi, īpaši iejādes zirgi, ir ļoti dārgi un vērtīgi, daudzi jātnieki nelabprāt grib laist tos ārā kompānijā ar citu zirgu vai plašās ganībās. Grēfa iesaka šiem šaubīgajiem īpašniekiem ieklausīties viņas pieredzē. Jau vairāk nekā 10 gadus visi viņas zirgi dzīvo lielos, atklāta tipa boksos, kas ir trīs metrus plati un aptuveni 10 metrus gari. Tos atdala tikai zemas starpsienas, nodrošinot sociālo kontaktu zirgu starpā. Ja zirgi nesadzīvo ar savu kaimiņu, Grēfa mēģina piemeklēt kādu patīkamāku partneri. Tāpat dzīvo arī ērzeļi, piemēram, Grēfas Lielās Balvas zirgs vārdā Le Noir, kuram kaimiņos mīt viens kastrāts. Pakaiši tiek veidoti no salmiem, un aizņem aptuveni pusi no boksa.

Visiem boksiem ir neierobežota piekļuve lieliem zāles aplokiem, tādējādi zirgi var kustēties pietiekami. Vasarā pa dienu visi Grēfas kastrāti, kā jaunzirgi, tā arī sporta zirgi, iet ārā lielā barā, kuru sastāda dažādu vecumu zirgi un poniji, bet ziemā tie dienu pavada lielā aplokā, kurā ir neierobežota pieeja sienam. No pavasara līdz vēlam rudenim bars ārā uzturas no plkst. 8 rītā līdz tumsai vai arī 24 stundas vasaras mēnešos. Le Noir bauda pastaigas kopā ar ēzelīti, savukārt pārējie vecākie ērzeļi, tai skaitā 2011. gada 6-gadnieku konkurences pasaules vice-čempions Damon Jerome pastaigājas vieni paši, taču ar iespēju vienmēr redzēt pārējos zirgus.

Šādos apstākļos zirgi kļūst mierīgāki un atbrīvotāki un labāk klausās jātniekā, nevis mokās ar lieko enerģiju, kuru nav kur likt, kā vien zem segliem. Grēfa uzskata, ka – ja zirgam ļauj dzīvot tā, kā tas dzīvotu dabā, tas ir krietni apmierinātāks ar savu dzīvi, kas ir būtisks priekšnosacījums saskanīgam darbam ar jātnieku. Grēfai bieži nākas noklausīties iebildumus, ka sporta zirgus ir bīstami turēt kopā ar citiem ganībās, kas var izraisīt traumas, tomēr patiesība ir tāda, ka traumas parasti iegūst zirgi, kas nav pieraduši atrasties ārā, plašumā vai citu zirgu sabiedrībā. Lai gan Grēfa uzskata, ka nekad nav par vēlu sākt pieradināt zirgus pie tā un viņas 10 gadu ilgajā pieredzē zirgiem nekad nav bijusi neviena nopietna trauma, kas gūta no tā, ka tie staigā kopā plašās ganībās. Pāris niecīgās skrambas ir sīkums, salīdzinājumā ar milzīgajiem ieguvumiem no šāda zirgu turēšanas veida.

Ļaujiet zirgam justies ērti

Zirgiem nav motivācijas, kuru izraisa iedomāti mērķi, kā mums. Tādēļ ir svarīgi zirgiem treniņos ļaut justies ērti, it īpaši, ja zirgs ir izpildījis jātnieka prasības. Šim nolūkam var uzslavēt zirgu ar balsi vai paglāstīt. Tādā veidā zirgi iemācās – Ja es cenšos un datu, ko no manis liek, mana dzīve ir jauka.

Pārtrauciet arī lietot komandas, kas kaut ko prasa, un ļaujiet zirgam kustēties uz priekšu, kas ir dabiskākā reakcija tādam dzīvniekam kā zirga. Tas nenozīmē, ka zirgs iepriekš jūtas neērti, bet gan to, ka zirgs būs motivētāks un centīsies pēc iespējas labāk izpildīt arī tās lietas, kas tam padodas grūti.

Atcerieties, ka zirgs ir jūsu partneris, nevis ienaidnieks. Tas nozīmē, ka ar zirgu nav jācīnās. Labāk pajautājiet sev, kādēļ radušās domstarpības. Bieži vien palīdz treniņos pakāpties soli atpakaļ vai mēģināti atrast citus veidus, kā likt zirgam saprast jūs, piemēram, atgriezties pie darba grožos vai rokās.

Ar zirgu var strādāt tikai tā dabisko spēju robežās. Attīstiet zirgā šīs spējas, bet nespiediet tam darīt ko tādu, ko tas vairs nevar. Neaizmirstiet, ka vispārīgais mērķis ir panākt, lai zirgam patiktu ar jums sadarboties, nevis iemācīt konkrētu elementu. Neziedojiet zirga prieku un vēlmi sadarboties, dzenoties pēc mērķiem, kurus viņš vēl nav gatavs sasniegt. Pārliecinieties, ka treniņos reti pieprasāt no zirga 100% atdevi, it īpaši, ja zirgs jau pats piedāvā 150%.

Treniņus allaž sāciet ar ko tādu, kas zirgam patīk un padodas viegli, lai viņš justos pārliecināts par sevi, kad pāriesiet pie sarežģītākām lietām vēlāk. Iesilde katram zirgam ir individuāla, tomēr ir svarīgi to iesākt ar soļiem – cik ilgi, tas ir atkarīgs no zirga. Tāpat ir arī ar sakopojumu un pacēlumu iesildē – dažiem zirgiem patīk iesildīties dziļā un zema pozīcijā stiepjoties, citiem atkal labāk tīk uzreiz pāriet pie augstāka sakopojuma.

Grēfa iesilda zirgus, ļaujot tiem stiepties, pacelt muguru. Iesilde ir paredzēta ne tikai zirgam, bet arī jātniekam. Ja jātnieks atbrīvojas un jūtas ērti, zirgs to sajutīs un pielāgosies. Katrā treniņu sesijas galvenajā fāzē pievērsiet uzmanību tam, lai nedarītu par daudz visa kā vienlaikus. Tā vietā koncentrējieties uz ko vienu. Lai gan iejādes mērķis ir arvien vairāk sakopot zirgu, jāatceras, ka dabā zirgi nekad nepārvietojas sakopojumā ilgstoši, tādēļ sakopojums zirgam ir ievērojama fiziska slodze.

Paturot to prātā, ir jāievēro sekojošais iejādes treniņu princips, neatkarīgi no līmeņa: nepārtrauktas pārmaiņas, te strādājot sakopojumā (atbilstoši zirga trenētības līmenim), te ļaujot brīvi pastiepties. Tas ļauj ne tikai novērst zirga fizisku pārguršanu, bet arī neļauj motivācijai izsīkt. Tāpat kā ar skolniekiem skolā, nav iespējams zirga uzmanību noturēt ilgstoši, ja prasāt tam veikt vienu uzdevumu pēc otra, neļaujot pat ievilkt elpu.

Zirgs arī iemācās, ka pēc sakopojuma darba fāzes, ja tā ir izdevusies, piemēram, ja zirgs izpilda labu lēkšu pirueti vai pieņemšanu – sekos atalgojums garu pavadu veidā, ļaujot zirgam atpūsties. Izmantojot šo pārmaiņu principu starp sakopojumu un stiepšanos, zirgs ātri vien sapratīs, ka viņa pūles tiek atalgotas ar ērtāku dzīvi.

Iemācieties izmantot impulsus

Nereti cilvēki jautā Grēfai, kā viņai izdodas parādīt tik izteiksmīgu sniegumu sacensību laukumā, izmantojot tik nemanāmas komandas. Pārāk bieži nākas redzēt iejādes zirgus, kurus visu laiku jātnieki stumj uz priekšu ar kājām. Grēfa ir iemācījusi saviem zirgiem reaģēt uz impulsiem – to viņa iemācījās no sava vīra, kurš aizraujas ar tradicionālo spāņu stila jāšanu, ka pietiek zirgam dot tikai impulsu. Ja zirgs uz to reaģē pareizi, nekavējoties samaziniet spiedienu. Ja zirgam sākumā ir grūtības to iegaumēt, dodiet īsus impulsus tik bieži, cik nepieciešams. Ar laiku zirgs pieradīs pie mazākām komandām un reaģēs uz tām jūtīgāk. To var praktizēt dažādos elementos, kā sāniskajās kustībās, tā paplašinātajos rikšos un lēkšos.

Būdama vairāku Vācijas veiksmīgāko paraolimpisko jātnieku trenere, Grēfa labi zina, cik man jātniekam ir jāsaka zirgam, lai tas saprastu, kas jādara. Jātniekiem-invalīdiem nav pietiekama fiziska spēka, un tomēr tie spēj nodemonstrēt, ka var jāt ar maigākām komandām. Un nav svarīgi, vai treniņā esat sasniedzis nosprausto mērķi vai nē, pabeidziet to tā, kā sākāt: ar kaut ko, kas zirgam patīk un viegli padodas. Ir ārkārtīgi būtiski, lai zirgs atgrieztos stallī vai aplokā ar pozitīvu sajūtu.

Strādājiet dabiskā vidē

Visās jāšanas sporta disciplīnās mēs gribam, lai zirgi būtu pakļāvīgi, uzmanīgi un reaģētu uz mūsu komandām jebkurā brīdī. Bieži vien mēs prasām no tiem visas šīs lietas haotiskos, trokšņainos sacensību apstākļos. Protams, zirgu reakcija uz vides ietekmēm bieži vien ir atkarīga no to individuālā rakstura, bet pat neatkarīgi no tā, vai zirgs iekšēji ir tik nosvērts kā Le Noir vai iedzimti tik jūtīgs kā Damon Jerome, iknedēļas izjādes apvidū palīdz zirgiem pierast pie dažādām situācijām. Tas palīdz tiem saglabāt motivāciju, kā arī trenē tos fiziski jātniekam vēlamajā veidā.

Vismaz reizi nedēļā ziemas laikā visi Grēfas zirgi dodas pastaigās apvidū, bet pavasarī un rudenī, kad nav insektu, izjāžu biežumu palielina līdz trim reizēm nedēļā. Mērķis ir parādīt zirgiem ko citu, izņemot iejādes darbu, un ļaut tiem „atbrīvot prātu”. Izjādes var arī aizstāt treniņu laukumā, it īpaši, ja zirgs ir paslinks un tam trūkst impulsa. Bieži vien šādi zirgi sāk kustēties pavisam savādāk, kļūst daudz centīgāki un labprātāk izpilda dažādus elementus. Tas ir gana sens paņēmiens, ka bez laukuma ierobežojuma šādi zirgi parasti demonstrē labākas paplašinātās gaitas. Šo kustību prieku var arī saglabāt, nākamajā dienā atgriežoties pie darba laukumā.

Ja jums ir zirgs, kas kājmaiņās nepietiekami pavelk pakaļkājas zem sevis, efektīvs veids, kā labot šo trūkumu, ir praktizēt kājmaiņas apvidū, ejot vieglā uzkalniņā. Tādējādi zirgam automātiski nākas aktīvāk strādāt ar pakaļkājām, lai radītu lielāku impulsu un izstumtu savu ķermeni gan augšup, gan uz priekšu.

Tiem zirgiem, kam vēl nav mācīts piafē elements zem segliem, var izmantot zirga dabisko tieksmi mājup, lai panāktu pirmos piafē soļus. Ideālā variantā to ieteicams darīt uz cietas virsmas, lai zirgs dzirdētu savu nagu piesitienu ritmu. Tomēr ne vienmēr izjādēs ir jāstrādā iejādes elementi, var arī vienkārši baudīt pastaigas apvidū. Nepārslogojot zirga kājas, pastaigas soļos, tai skaitā kāpšana augšup un lejup uzkalnos un pauguros, palīdz efektīvi trenēt muguras muskulatūru. Arī zirga soļu gaita uzlabojas.

Reizēm iejādnieki sūdzas par sliktu pamatu. Grēfa nešaubās, ka visi jātnieki vēlas ideālus apstākļus, lai saglabātu zirgu kāju veselību, un dažiem zirgiem ir problēmas šajā jomā, kas nosaka nepieciešamību pēc ideāla pamata, tomēr viņa iesaka zirgus, kuriem nav problēmu ar kājām, tomēr pēc iespējas jāt uz dažādiem pamatiem. Tas palīdz attīstīt zirgu līdzsvaru un nostiprina stiegras un saites labāk nekā jebkurš iejādes treniņš uz perfekta pamata.

Vēl viens pozitīvs blakus efekts šādiem treniņiem ir, ka zirgs iemācīsies tikt galā ar jebkādiem, arī ne ideāliem pamata apstākļiem sacensībās, ja, piemēram, iepriekšējās dienās ir daudz lijis. Izjādēm mežā vai pļavās ir tik daudz priekšrocību un pozitīvas ietekmes uz zirga garīgo un fizisko labsajūtu, ka tai ir jābūt neatņemamai ikdienas treniņu sastāvdaļai.

Kad cilvēki jautā, kāds ir Grēfas panākumu noslēpums, viņa atbild, ka viņas zirgus un viņu pašu strādāt rosina laimes un motivācijas sajūta. Protams, lielu daļu panākumu nosaka treniņu metodes, taču tās efektīvi pielietot iespējams tikai, ja zirgs ir motivēts, ieklausās jātniekā un nav nogarlaikojies. Ja jātnieks ciena zirga dabiskās vajadzības un spējas, citu noslēpumu nav, kā padarīt zirgu laimīgu. Izturieties labi pret saviem zirgiem, un tas novedīs pie panākumiem!

 Rakstu sagatavoja Sigita Eitcena, izmantojot Dressage Today materiālus.

Bildes atsauce

Atpakaļ

2 komentāri

  • Virsaitis

    Virsaitis Lielisks raksts! Tas ir tiešām iepriecinoši, ka arī lielajā sportā ir tik prātīgi cilvēki, kas iespēju robežās spēj parūpēties par zirga dabiskajām vajadzībām!

    27. jūlijs, 2012 @ 10.47
  • Rosalinda

    Rosalinda Paldies! :)

    29. jūlijs, 2012 @ 6.36

Komentējiet

Zirgam.lv
Draugiem.lv pase