Ko darīt, ja zirgs jājot niķojas? I daļa

Zirgs, kas visu laiku mētā jātnieku, ceļas pakaļkājās vai sper, spēj jebkuru jātnieku iedzīt izmisumā. Ko darīt šādās situācijās? Aplūkosim dažādu speciālistu padomus.

Visu niķu sakne

Pirms jātnieks mēģina risināt problēmas, kuras rodas jājot, ir jānoskaidro, kāpēc zirgs tā uzvedās. Varbūt spiež segli vai trenze, sāp mugura vai jātnieks pieļauj kļūdas?

Šandors Čirjaks, jātnieks-kaskadieris no Vācijas skaidro: „Vispirms ir jāapzinās, ka neviens zirgs nepiedzimst apzināti ļauns vai niķīgs. Tas, ko cilvēks uzskata par niķi, ir vai nu dabiska izturēšanās, kuru izraisa sāpes, vai arī cilvēka paša izraisīta reakcija”.

Tas attiecas uz jebkura veida negatīvu izturēšanos zem segliem: baidīšanos, mešanu, celšanos pakaļkājās, stiepšanu vai speršanu. Tam visam ir kas kopīgs – lai šīs problēmas atrisinātu, jātniekam vispirms ir jānoskaidro to iemesls. Nereti zirgs negrib neko darīt un pretojas, jo tam neder segli, ir problēmas ar zobiem, sāp mugura vai neder trenze. Čirjaks uzskata: „Vispirms ir jāuzdod sev jautājums – kad zirgs sāka šādi uzvesties? Vai tajā brīdī bija kādas izmaiņas barošanā, turēšanas apstākļos, jāšanā vai ekipējumā? Pavērojiet savu zirgu, ieklausieties tajā! Bieži vien ar savu izturēšanos zirgs var sniegt labākus padomus, nekā dažs labs izslavēts speciālists, kurš uzskata, ka ir atklājis patenta recepti visu problēmu risināšanai”.

Tomēr jāatceras, ka ne vienmēr visi problēmu cēloņi meklējami zirgā. Arī jātnieka izturēšanās lielā mērā ietekmē to, kā zirgs uzvedas jājot. Šveices draivinga speciālists Daniels Virglers apgalvo, ka, viņaprāt, vairākumā gadījumu problēmas cēlonis slēpjas nevis zirgā, bet tā īpašniekā vai jātniekā. Jo pašpārliecinātāk un drošāk ikdienā notiek izturēšanās ar un ap zirgu, jo drošāk jūtas arī pats zirgs. Turklāt primāri ir svarīgi, lai cilvēks jebkurā brīdī spētu pildīt „alfa” jeb dominējošā vadoņa lomu. Bieži vien tieši šis nosacījums netiek izpildīts vai tiek izpildīts nepietiekami, tādēļ zirdzinieku izglītošana, kas daudzkārt paliek novārtā, ir tikpat nozīmīga, kā zirga apmācīšana.

Arī Klaudija Bergmane-Šolviena, oficiāli atzīta zirgu dziedniece, atbalsta to, ka jātniekam vispirms ir sevi jānovērtē kritiski. Ja netiks vispārīgi novērotas un analizētas attiecības un mijiedarbība starp zirgu un tā jātnieku, kopēju, treneri, to nesaderība, rakstura īpašības utt., problēmu risināšana būs apgrūtināta. Jātniekam vai zirga īpašniekam ir sev jāvaicā, vai viņš pats nevarētu būt daļa no problēmas un zirga reakcijas. Bieži vien pārpratumi, zināšanu trūkums vai pat cilvēka pārlieka aktivitāte var izraisīt zirga kādu problēmu, kura iesakņojas un izpaužas ilgstoši.

Un nu vairākās rakstu sērijās aplūkosim, kā eksperti iesaka izturēties un kā risināt dažādas problēmas, kas rodas jāšanā.

1. Baidīšanās no redzamām lietām

Klaudija Bergmane-Šolviena: Mierīgi, pāris reizes atkārtoti piejāt ar zirgu pie baisā objekta, vienlaikus saglabājot vieglu nostādni virzienā prom no tā. Tādējādi zirgam vieglāk padodas paiet garām kaut kam, kas izraisa tajā bailes. Pa starpu treniņā jānodrošina mierīgi, ierasti, viegli vingrinājumi, kas papildina un nostiprina mācīšanās procesu, lai zirgam būtu iespēja nomierināties un atslābināties. Ja arī pašam jātniekam šādas situācijas izraisa bailes, tad ieteicams iedot zirgu kādam pieredzējušam jātniekam, kas var ar zirgu izpildīt šo vingrinājumu un nostiprināt iegūto mācību.

Žans-Fransuā Pinjons (viens no pasaulē slavenākajiem „brīvās iejādes” jeb cirka mākslas speciālistiem): Ja zirgs no kaut kā baidās, jātniekam tas ir jānomierina. Es izmantoju darbu no zemes un mēģinu zirgam iedvest un nodot savu spēku un līdzsvarotību. Izšķirošais spēks slēpjas mierīgumā, ar kura palīdzību cilvēks var nostiprināt savu dominanci pār zirgu. Dominējošs jātnieks spēj ietekmēt zirgu un nomierināt to. Protams, tas viss darbojas tikai tad, ja darbs ar zirgu notiek regulāri.

Šandors Čirjaks: Ja zirgam ir bail, tam teju vienmēr ir kāds pamatots iemesls, pat ja jātnieks to nespēj uzreiz noteikt. Zirgus nevajadzētu cilvēciskot un piedēvēt tiem aktiera talantus, domājot, ka tas tikai tēlo, vai ļaunus nodomus. Ja parasti zirgs bija nosvērts, varbūt, piemēram, tam ir radušās kādas problēmas ar redzi, tas vairs nespēj adekvāti novērtēt potenciālos draudus savā apkārtējā vidē. Šādā gadījumā un arī tad, ja zirgs jau no dabas ir bailīgs, cilvēkam attiecībās ar zirgu ir jāuzņemas vadoņa loma un jāiegūst zirga uzticība, piemēram, darbojoties ar to pastiprināti no zemes. Tāpat nav ieteicams bailīgus zirgus izolēt no apkārtējās vides faktoriem. Varbūt tas rada iespaidu, ka zirgs ir mierīgāks, taču nekādi nerisina patieso problēmu. Piemēram, āra bokss vai bokss ar mazu aplociņu nodrošina vairāk iespēju iepazīties ar ārējās vides faktoriem nekā bokss kādā noslēgtā staļļa kaktā. Ja zirgs jātniekam uzticas, apvidū var arī nokāpt no zirga un parādīt zirgam baisās lietas pie rokas.

Daniels Virglers: Ja zirgam ir ļoti sarežģīts raksturs, es ieteiktu to iebraukšanai nodot pieredzējušam speciālistam. Turklāt braukšanā jaunam vai bailīgam zirgam ieteicams divjūgā pielikt pieredzējušu, drošu zirgu, kas tam sniegs papildus drošības sajūtu. Ir jāpieradina zirgu pie braukšanas transporta plūsmā, ik dienu mainīt iejūgšanas puses (labajā vai kreisajā pusē), braukšana kopā ar citiem pajūgiem uz treniņu laukuma utt. Tāpat arī ir būtiski neizvairīties no sarežģītām situācijām, bet gan pakāpeniski iepīt tās ikdienas darbā. Ir allaž jāpatur prātā pirmais likums šādās situācijās – apzināti, mierīgi, vienlaikus arī konsekventi izturēties pret zirgu kā vadonim un pakāpeniski, soli pa solim nostiprināt zirga uzticēšanos cilvēkam. Visus vingrinājumus, kurus mēs izmantojam braukšanā, var galu galā izpildīt arī jāšus (jāt trijatā, bailīgāko zirgu turot pa vidu, pēc tam divatā un galu galā izpildot vingrinājumus vienam pašam).

2. Steigšanās, nemierīgums

Jūlija Mesterna (Vācijas čempione trīscīņā 2010. gadā, profesionāla iejādes un konkūra jātniece augstākajās klasēs): Ja, dodoties mājup no apvidus, zirgs visu laiku dīdās un ir nemierīgs, es mājupceļā izmantotu daudz vingrinājumu ar locīšanu, sāniskajām gaitām un pārejām. Svarīgi ir nepakļaut sevi nekādām briesmām. Ja zirgs kļūst pat bīstami nemierīgs vai pat ceļas pakaļkājās, nepieredzējušam jātniekam ieteicams nokāpt no zirga un vest to mājās pie rokas. Daži zirgi mēdz izturēties mierīgāk, ja apvidū tie nav vieni, bet gan dodas ar kādu citu zirgu kopā.

Klaudija Bergmane-Šolviena: Tikko kā jātnieks pamana, ka zirgs ir nemierīgs, viņam būtu jāgriežas atpakaļ un kādu brīdi jāiet soļos mierīgi pretējā virzienā. Šo procedūru jāatkārto ik reizi, lai nedotu zirgam iespēju atkal sākt dīdīties un steigties. Ieteicams arī zirgu pārsteigt ar jauniem, nomierinošiem pasākumiem. Piemēram, mājupceļā var uz brīdi nokāpt no zirga, ļaut tam mirkli paganīties ceļmalā. Galvenais princips ir – novērst zirga uzmanību uz kaut ko citu. Jo mazāk jātnieks pieļaus ierastās stresa situācijas iestāšanos un to atbilstoši kompensēs, jo ātrāk un labprātīgāk zirgs padosies un iemācīsies saglabāt mieru.

3. Baidīšanās no trokšņiem

Norberts Rābe (Hanoveras apgabala jātnieku policijas vadītājs): Pamatā nepieredzējušu policijas zirgu iepazīstina ar jaunām situācijām tikai, ja blakus ir kāds pieredzējis zirgs. Turklāt mēs allaž pievēršam uzmanību tam, lai zirgi nekad netiktu pārslogoti pār to iespēju robežām. Piemēram, apmācot zirgus maršam kopā ar orķestriem, jaunzirgi bieži vien piedalās šajos pasākumos, dzirdot mūziku no tāluma, bet tos laicīgi aizved prom, pirms tie pamana muzikantus. Pakāpeniski attālums līdz troksni radošajam objektam (piemēram, atkritumu savākšanas mašīnām, būvlaukumu iekārtām) tiek samazināts, vienmēr atrodoties blakus pieredzējušam, mierīgam policijas zirgam).

Ričards Hinrihs (Klasiskās jāšanas stila institūta dibinātājs, baroka jāšanas skolas eksperts): Ja zirgs baidās no trokšņiem, mans mērķis ir panākt, lai tas iemācās kaklu izstiept uz priekšu un lejup. Pētījumos ir pierādīts, ka šādā pozīcijā, ka zirga pulss paliek mierīgāks nekā ar augšup saslietu kaklu, un tādējādi zirgs ar nolaistu galvu var labāk atslābināties. Tāpat es arī pēc iespējas desensitizēju zirgus, pakāpeniski kāpinot to izturību pret trokšņiem, kurus es zirgam asociēju ar kaut ko patīkamu, ar uzslavu vai kārumu, un, ja iespējams, ar zemu nolaistu galvu.

4. Stiepšana

Kristians Freihers fon der Reke (panākumiem bagāts auļotāju treneris no Vestfāles): Mēs mācam saviem zirgiem ātri lēkšot. Ja zirgs velk, tas norāda uz to, ka zirgs ir pārlieku uzvilcies. Lai to novērstu, ir jānoskaidro iemesli stiepšanai. Vai zirgam kas sāp? Piemēram, zobi vai mugura? Tad šis iemesls ir jānovērš, zirgs jāārstē. Ja zirgs jau no dabas ir pārlieku nervozs vai pārcentīgs, treniņos ir jāpanāk, lai tas kļūst mierīgāks. Lielākoties zirgs stiepj, ja tas ir pārkāpis kādam noteiktam punktam „X”. Tas nozīmē, ka es kā jātnieks nemaz nedrīkstu pieļaut, ka zirgs sasniedz šo punktu, treniņos jājāj pārspīlēti mierīgi un lēni, nepieļaujot nekādus ātrus lēkšus. Treniņu programmā jāiekļauj intervālu treniņi, jātnieks nedrīkst lēkšot auļotāju uzsēdē, bet gan jāpalaiž garāki kāpšļi, lai iegūtu dziļāku uzsēdi. Pēc pieredzes varu teikt, ka ar laiku zirgs saprot, ko no viņa grib, un kļūst mierīgāks.

Jūlija Mesterna: Ja zirgs stiepj un velk, tad asākas trenzes un spēka pielietošana tikai īstermiņā dos kādu rezultātu. Daudz svarīgāk ir, lai zirgs kļūtu caurlaidīgāks, ko panāk ar iejādes darbu. Ja zirgs vienmēr stiepj apvidū, tad tur ir pastiprināti jājāj iejādes vingrinājumi. Kokus var izmantot kā atskaites punktus, ap kuriem izjāt pagriezienus, voltus, serpantīnus. Tikko kā zirgs atslābinās, arī jātniekam ir jāatslābinās, t.i., jāpadod garākas pavadas, lai zirgs vairāk uzticētos jātniekam. Ja zirgs šāda veida darbu pieņem, tālākajā iejādes darbā jāievieš vairāk pārejas tempās – izsūtīšana un saīsināšana.

Turpinājums nākamajās nedēļās.

Rakstu sagatavoja Sigita Eitcena.

Avots: St. Georg

Bildes atsauce: Yourhorse

Atpakaļ

2 Comments

  • domiga

    domiga Paldies, noderīgs raksts. Kā redzam, tad mums, jātniekiem, jāapbruņojas ar pacietību, un jārezervē laiks ilgākai pastaigai.

    7. jūlijs, 2012 @ 15.30
  • Signe

    Signe Paldies! Ar nepacietību gaidīsim turpinājumu!

    7. jūlijs, 2012 @ 16.53

RSS feed for comments on this post.

Leave a comment

Zirgam.lv
Draugiem.lv pase