Kiras Kirklundas padomi: maziem solīšiem uz labāku līdzsvaru

Olimpiskā jātniece iejādes disciplīnā Kira Kirklunda demonstrē, kā ar vienkāršu risinājumu palīdzību iespējams atrisināt izplatītākās līdzsvara problēmas jebkura līmeņa zirgiem.

Jājot zirgu, kurš ir līdzsvarots, sajūtas ir vieglas un patīkamas – man nekas nav jādara. Man nekas nav jādara, jo es esmu vienota ar zirgu – it kā mēs dejotu valsi kopā.

Turpretī, ja zirgs nav līdzsvarots, viņš uzvedas kā piedzēries cilvēks, kas nespēj noiet pa taisnu līniju, jo nekontrolē savus soļus. Līdzīgi arī nelīdzsvarots zirgs nekontrolē sava soļa garumu vai ātrumu, un tāpēc reizēm ir grīļīgs. Neviens jau negrib sev grīļīgu zirgu, turklāt grib arī nolīdzsvarot zirgu tā, lai viņš varētu uzņemt vairāk svara uz pakaļkājām un izmantot vairāk savus muskuļus, nevis saites un locītavas – tāds ir iejādes mērķis.

Zirga līdzsvarošanas noslēpums ir vispirms prasīt mazākus solīšus. Ja es eju pa ielu un pēkšņi nonāku pie apledojuša pleķa, es zaudētu līdzsvaru, ja turpinātu pa to iet tāpat, kā pa stingru pamatu. Pēc kāda laika es iemācījos, ka, ejot pa ledu, man ir jāsper mazāki solīši, lai saglabātu līdzsvaru un nenokristu. Līdzīgi arī, ja zirgam ir problēmas ar līdzsvaru, jums jāvar ietekmēt zirgu tā, lai tas spertu mazākus solīšus. Galu galā vienlaicīgi jums ir jānodrošina pietiekama brīvība zirgam priekšdaļā, ļaujot tam pašam atrast savu līdzsvaru. Tas ir sakopojuma pamats.

Diemžēl ierastākais padoms, ko esmu dzirdējusi trenerus dodam no malas – „Vairāk kājas, vairāk jāj uz priekšu!”. Ja jātnieks pielieto spēcīgāku kāju un zirgs sper plašākus soļus, tas tikai vēl vairāk liks zirgam zaudēt līdzsvaru. Jātnieks var uzlabot zirga līdzsvaru, prasot īsākus, mazākus solīšus. Bet, lai to panāktu, jātniekam vispirms ir jābūt stabilai uzsēdei, lai zirgs nevarētu to izsist no līdzsvara. Jātniekam arī ir jāpārliecinās, ka zirgs apstājas no pavadas komandas un iet uz priekšu no kājas komandas, lai varētu izpildīt efektīvas pusietures. Tikai ar to palīdzību jātnieks var paprasīt zirgam spert īsākus solīšus. Pēc tam jātnieks var jāt vairāk uz priekšu, kāpināt zirga enerģiju un panākt sakopotāku līdzsvaru. Tāpēc es mācu saviem audzēkņiem, kā īsināt zirga soli un tad jāt uz priekšu ar uzlabotu līdzsvaru.

Šajā rakstā mēs aplūkosim, no kā sastāv pareiza, līdzsvarota jātnieka uzsēde, tad aplūkosim jāšanas ābeci – pārliecināsimies, ka zirgs klausa pavadu un kāju komandām. Es paskaidrošu, kā salikt šīs komandas kopā, lai izpildītu pusieturi. Tādā veidā jūs iemācīsieties saīsināt zirga soli, saglabāt viņa enerģiju un uzlabot līdzsvaru.

Nav iespējams kontrolēt zirga līdzsvaru, kamēr jums nav kontroles pašam pār savu līdzsvaru. Lai būtu līdzsvarā, jums ir jāsēž vienmērīgi uz abiem sēžas kauliem un jābūt stingram jostas daļā, lai zirgs nevarētu izsist jūs no līdzsvara.

Jātnieka līdzsvars
Jūs nevarat kontrolēt zirga līdzsvaru, kamēr jums nav kontroles pašam pār savu līdzsvaru. Ja jūs esat līdzsvarots, jūs esat līderis, kas nosaka zirga soļa garumu, ātrumu, ritmu un virzienu. Līdzsvara panākšanai, jums ir jābūt pareizai uzsēdei – ir jāsēž vienmērīgi uz abiem sēžas kauliem un jābūt stingram jostas daļā, lai zirgs nevarētu izsist jūs no līdzsvara.

Lai nodrošinātu pareizu uzsēdi, jums ir jāsēž vienmērīgi uz trīs punktiem – viena sēžas kaula katrā zirga mugurkaula pusē un stakles apvidus uzreiz aiz zirga skausta. Ja jūs neapzināti nosēžaties vairāk uz viena vai otra sēžas kaula, piemēram, uz labā, zirgs visu laiku centīsies iet pa labi, jo viņš mēģinās atgriezt jūs atkal pa vidu savai mugurai. Zirgs vienmēr instinktīvi centīsies panākt, lai viņa līdzsvars sakristu ar to svaru, kurš viņam ir jānes mugurā. Neapzināti jūs vienmēr vadāt zirgu, izmantojot savu svaru, lai pagrieztu to pa labi vai pa kreisi.

Ikvienam ir priekšstats par savu līdzsvaru. Šķībam cilvēkam ir jāmaina tas, kā viņš sevi iedomājas jājot. Diemžēl šķībi jātnieki bieži vien domā, ka ir taisni. Pareiza uzsēde tiem liekas ļoti neērta un nepareiza. Tādēļ ir nepieciešams treneris, kurš var jūs pavērot un analizēt jūsu uzsēdi, pateikt, kad jūs sēžas taisni, līdz pat pareizā uzsēde kļūst par jaunu un ērtu ieradumu.

Papildus uzsēdei jums ir jānovieto kāja un ķermeņa augšdaļa tādā līdzsvarā, lai gadījumā, ja zirgs pazustu jums no apakšas, jūs piezemētos uz kājām. Ja atrodaties nedaudz aiz līdzsvara punkta, izstiepjot kājas uz priekšu, jūs nokritīsies uz dibena. Ja esat saliecies uz priekšu un kājas aizstūmis par daudz atpakaļ, jūs nokritīsiet uz deguna.

Jums ir jāpievērš arī īpaša uzmanība elkoņu un ceļgalu leņķiem. Iedomājieties, ka pavadas svars atrodas elkonī, nevis pirkstos. Tad jūsu roka var būt mīksta, elastīga un atbrīvota, pat tad, kad gribat zirgam pateikt: „Nē, es tev nedošu garāku pavadu!”. Daudzi jātnieki nesaglabā leņķi elkonī, tie jāj ar taisnām rokām, tāpēc zirgs sajūt pretestību jātnieka plecos, kas padara līdzsvaru nestabilu. Ja zirgs saskaras ar pretestību no dziļi novietota elkoņa jātnieka korpusa centra tuvumā, jātniekam ir vieglāk saglabāt līdzsvaru. Elkonim jābūt novietotam dziļi, veidojot taisnu līniju no zirga mutes līdz elkonim.

Kas attiecās uz ceļgaliem, daudzi jātnieki domā, ka, atlaižot garākus kāpšļus, tas padarīs viņus par labākiem iejādes jātniekiem. Tomēr, ja kāpšļu siksnas ir par garu, jūsu kāja paliek pārāk taisna, un jūs vairs nevarat efektīvi aptvert zirgu ar kājām. Principā, tā kā zirga ķermenis ir apaļš, lai iegūtu kontaktu ar apakšstilbu,  ir jāsaliec ceļgalu. Pareizo ceļgala leņķi var atrast, nostājoties uz zemes, kājas zirga platumā, un saliecot ceļgalus. Pamatā jums ir jāsaliec ceļgali tā, lai ceļgala priekšējais punkts būtu vienā vertikālā līnijā ar pirkstgaliem.

Jātnieks, kuram ir drošs līdzsvars, varēs palīdzēt zirgam nolīdzsvaroties, nevis negatīvi ietekmēties no zirga līdzsvara trūkuma. Es bieži iedomājos, kā jau aizsaulē aizgājušais jāšanas meistars Herberts Rēbains sēdēja zirgā. Viņš nekad nesakumpa, ja zirgs centās panākt savu. Rēbaina uzsēde bija tik stingra, ka viņš varēja noturēt savu līdzsvaru pat tad, ja zirgs centās to izvilkt no līdzsvarotās pozas. Galu galā pats zirgs kļuva līdzsvarotāks, jo Rēbains saglabāja savu līdzsvaru.

Rēbains nekustējās, tāpēc daudzi viņu uzskatīja par spēcīgu jātnieku. Bet vārds „spēcīgs”, runājot par ietekmīgu jātnieku, ir maldinošs, jo tas nozīmē saspringumu – un saspringuši muskuļi ir mazāk jūtīgi. Es labprātāk izmantoju apzīmējumus „drošs” vai „centrēts”, lai aprakstītu jātnieka uzsēdi, kad zirgs mēģina to izvilkt no vietas. Es esmu stabila jātniece, bet man nav vajadzības dot stipras komandas, jo es varu kontrolēt savu ķermeni tā, lai palīdzētu sev justies droši un centrēti seglos. Ja zirgs mēģina mani izraut no vietas, viņam tas neizdodas, un tad viņam nākas pielāgot savu līdzsvaru manējam.

Līdzsvarots, centrēts jātnieks darbojas kā kordojamā josta un atsaites. Ja zirgs ar kordojamo jostu vēlas pastiepties garāks, atsaites dabiski to neļaus. Ja, savukārt, zirgs pieņem kontaktu attiecīgajā „rāmītī”, atsaites nevelk atpakaļ un nerada spiedienu. Ja jātnieks darbojas kā kordojamā josta, viņš spēj pretoties zirgam, kurš ir nelīdzsvarots, nekur nesaspringstot un nevelkot atpakaļ ar pavadām, sasprindzinot muguru vai turoties ar kājām. Viņš spēj saglabāt drošu, centrētu un līdzsvarotu uzsēdi.

Gāzes un bremžu pedāļu pārbaude
Ja jūsu uzsēde un līdzsvars jau ir nostiprināti, jūs varat sākt attiecīgi ietekmēt zirgu, bet, pirms varēsiet noteikt zirga soļa garumu, jums ir jānostiprina ābece jeb iejādes zirgu apmācības pamati. Jums ir jāvar apturēt zirgu ar pavadām un likt tam iet uz priekšu no kājas. Tas ļaus jums izpildīt efektīvas pusietures – kas ir galvenais instruments, ar kura palīdzību palūgt zirgam spert īsākus solīšus un nolīdzsvarot sevi.

Apturēt zirgu ar pavadām ir tāpat, kā izmantot bremzes mašīnā. Nospiežot bremzes pedāli mašīnā, tā paliks stāvot, kamēr nenospiedīsiet gāzes pedāli. Ja pielietojāt pavadas, lai apturētu zirgu, tam ir jāstāv uz vietas. Ja zirgs neapstājas no pavadu komandas, viņš nespēs saīsināt savu soli.

Zirgs var paliek mierīgi stāvot, ja ir atbrīvojies. Es allaž mācu saviem audzēkņiem – jūs nevarat piespiest zirgu atbrīvoties! Ja zirgs nestāv mierīgi, jums ir jāliek tam iet uz priekšu, atkal jāaptur un jāpabrīvo pavadas, kamēr zirgs mierīgi stāv bez jebkādas jūsu ietekmes. Nesteidzieties, veltiet tik daudz laika, cik nepieciešams, lai zirgs nomierinātos, pat ja uz brīdi nākas zaudēt aktivitāti. Galu galā zirgam ir jāmāk padoties pavadu komandām un jums ir jāvar pabrīvot pavadas tā, lai zirgs momentā nemestos prom.

Zirgam ir arī jāvar iet uz priekšu no kājas, tāpat kā mašīna sāk braukt uz priekšu, kad nospiežat gāzes pedāli. Jums ir jāvar samazināt vai atlaist kājas spiedienu, ja zirgs paklausīgi aizvirzās uz priekšu. Ja zirgs neaizvirzās uz priekšu no kājas uzreiz, jūs nevarēsiet nedz pagarināt tā soli, nevis pastiprināt tā aktivitāti.

Kad zirgs acumirklī reaģē un paklausa gan apturēšanas, gan izsūtīšanas komandām, tas nenozīmē, ka zirgs tām klausīs visu atlikušo dzīvi. Jums nāksies pārbaudīt un koriģēt viņa reakciju katru reizi, kad sēdīsieties seglos.

Uz priekšu mazākiem solīšiem
Kad zirgs klausās gan jūsu pavadu, gan kāju komandās atsevišķi, tad ir laiks tās salikt kopā pusieturē, lai saīsinātu zirga soli un uzlabotu tā līdzsvaru – atcerieties salīdzinājumu ar iešanu pa ledu. Padarot zirga soļus īsāku, saglabājiet enerģiju, kas virzās uz augšu, izteiksmīgākos soļos un sakopojumā.

Lai paprasītu zirgam spert īsākus soļus, bet saglabātu enerģiju, salieciet komandas kopā sekojošā veidā:

  • Jūsu rokas paņem un padod pavadu, lai paprasītu zirgam saīsināt soli.
  • Kad zirgs saīsina soli, jūsu kāja atgādina tam saglabāt aktivitāti – viņš nedrīkst palēnināt ritmu.
  • Kad jūsu zirga solim ir vēlamais garums, ritms un aktivitāti, atlaidiet savas pavadas un kāju komandas. Zirgam ir jāsaglabā tāds pat solis pēc garuma, ātruma, aktivitātes, ritma un rāmīša kā laikā, kad komandas bija aktīvas. Tas liecina par to, ka zirgs ir līdzsvarots.
  • Kad zirgs ir atradis līdzsvaru, sperot īsākus solīšus, ar kāju varat izsūtīt to uz priekšu, plašākā solī un uzlabot zirga impulsu, saglabājot vieglu kontaktu ar tā muti. Ja zirgs sāk steigties un zaudē līdzsvaru, atkārtojiet vingrinājumu.

Kad esat veiksmīgi tikuši galā ar šo vingrinājumu, jūs jutīsiet, ka zirgs spēj vairāk svara pārnest uz pakaļkājām, savukārt viņa pleci, skausts un pakausis pacelsies uz augšu, un rāmītis saīsināsies. Jums būs vairāk uz augšu vērsts zirgs – būtībā līdzsvarotāks, sakopotāks zirgs.

Šis vingrinājums ir vienlīdz noderīgs kā slinkiem, tā karstasinīgiem zirgiem. Karstasinīgie zirgi iemācās atbrīvoties, un vingrinājums palīdz tiem apdomāt un secināt, ka sajūta ir jauka, kad jātnieks padod pavadu. Jātnieks ir nonācis pie stāvokļa, kurā var atlaist bremzes pedāli, sēžot uz karstasinīga zirga, neriskējot, ka tas momentā aizšausies prom.

Slinku zirgu ir jāvar jāt uz priekšu. Ja jātniekam izdodas no zirga panākt īsākus un aktīvākus soļus, tad viņš var tos arī paātrināt un atlaist kāju, lai nebūtu visu laiku jāstumj zirgs.

Neatkarīgi no līmeņa, sacensībās vairākumā gadījumu ir jāuzlabo līdzsvars un atbrīvotība, un, ja jātniekam izdodas uzlabot katru elementu un kustību no 6 uz 7, tad viņš no 60% pāriet pie 70%, kas jau ir lielas izmaiņas.

Nav viegli paskaidrot, kādas ir izjūtas uz līdzsvarota zirga, jo jāšana lielā mērā ir izjūtu jautājums, un izjūtas ir grūti paskaidrot. Taču tās ir izjūtas, kuras uzlabos jūsu jāšanas kvalitāti. Ir daudzi jātnieki mūsdienās, kas var saviem zirgiem likt izpildīt visus elementus un dažādus trikus. Zemākā līmenī tie māk pieņemšanas, augstākā līmenī tie ir iemācījušies piafē. Bet nereti uzvaru nodrošina ne tas, vai zirgs spēj vai nespēj izpildīt to vai citu elementu, bet gan kā viņš to izpilda – kvalitāte ir izšķiroša. Kvalitāte, savukārt, rodas no spējas kontrolēt katru zirga soli – tas ir visa darba pamats.

Kad zirgs saprot, ka jūs cenšaties kontrolēt viņa soļa garumu, lai palīdzētu tam nolīdzsvaroties, viņš labprāt sadarbosies ar jums. Jūs sāksiet justies kā viens vesels, kas pilnīgā harmonijā griež valsi pāri deju grīdai.

Pasaulē slavenā jātnieka un trenere Kira Kirklunda ir piedalījusies piecās Olimpiskajās spēlēs un ir sarakstījusi grāmatu „Iejāde kopā ar Kiru” (Dressage with Kyra). Viņa ir apmācījusi un piedalījusies sacensībās ar 11 dažādiem zirgiem Lielās Balvas līmenī. Savā dzimtajā Somijā viņa ir 10 reizes nominēta par Nacionālo čempionu iejādē. 1990. gadā viņa ieguva individuālo sudraba medaļu Pasaules jāšanas sporta spēlēs, bet 1991. gadā uzvarēja Pasaules kausa finālā. Sīkāku informāciju par viņu iespējams atrast mājas lapā www.kyrak.com.

Materiālu sagatavoja Sigita Eitcena

Atpakaļ

2 komentāri

  • Nadina

    Nadina superigs raksts. jaatrod originalvalodaa un japarada manai padrushkai te, kas muzhdien man parmet ka es parak leeni tos lopus iesildu un muzhdien man klakshkina no muguras :)) paldies

    16. jūnijs, 2012 @ 17.06
  • Kirsumara

    Kirsumara Labs raksts, tikai lIdz galam neizprotu " pavada ir bremzes" jēdzienu? Vai tad tagaf iejàdes zirgs ir jāstādina ar roku?

    10. novembris, 2013 @ 0.08

Komentējiet

Zirgam.lv
Draugiem.lv pase