Grāvji, mūri un citi interesanti šķēršļi

„Visi šķēršļi ir jāmīl”, tā savulaik teica starptautiskā līmeņa konkūrists un maršrutu sastādītājs Hanss-Heinrihs Brinkmans. Taču, ko darīt, ja jātnieks izjūt bailes no kāda grūta šķēršļa? Speciālisti dod padomu, kā trenēties un sagatavoties īpašu šķēršļu pārvarēšanai.

Šķēršļa tips: „Liverpool” (neliels ūdensgrāvis) tiek novietots zem stāvā vai oksera. Tas drīkst būt ne vairāk kā 2 metrus plats.

Grūtības: „Visbiežāk jauni vai nepieredzējuši zirgi pārāk ilgi skatās uz grāvi un nekoncentrējas uz augšējo šķēršļa kārtiņu”, stāsta starptautiskais maršrutu licējs Georgs-Kristofs Bēdikers. Konkūra speciālists Aloizs Pollmans-Švekhorsts papildina: „Zirgam gadījumā, kad stāvais šķērslis ir apvienots ar grāvi zem šķēršļa, ir grūti saskatīt, kur atrodas augšējā kārtiņa. Virs šķēršļa, aiz šķēršļa vai pirms šķēršļa?”

Trenēšanās: „Zirgiem, kas baidās no šķēršļiem, es grāvi novietoju pa vidu stāvajam šķērslim. Tas ir vienkāršākais variants”, saka Švekhorsts. „Ja zirgs labi to pārlec, tad es pavelku grāvi nedaudz uz priekšu. Tad grāvis kalpo vēl arī atspēriena attāluma novērtēšanai:. Bēdikers iesaka izmantot pieredzējušāku zirgu kā paraugu, kurš pārvar šķērsli pirmais. „Tādējādi nepieredzējušais zirgs „pavelkas” līdzi”. Ierobežošanai var abos šķēršļa sānos novietot statņus, tie palīdz zirgam saglabāt trajektoriju. Svarīgi ievērot: šķērsli jānovieto virzienā uz izeju, tad zirgs labprātāk lec, un grāvi jāpiepilda ar ūdeni tikai tad, kad zirgs pārvar šķērsli droši, pretējā gadījumā tas radīs tikai papildus traucējumu”.

Trijnieks

Šķēršļa tips: Trijnieks sastāv no trīs elementiem: priekšējās daļas, vidējās daļas un aizmugurējās daļas. Parasti tas ir dziļāks nekā okseris. Trijnieks var būt taisni vai izliekti veidots. Tas veicina gan virzību uz priekšu, gan arī zirga muguras noapaļošanu virs šķēršļa, tādēļ šādas formas šķērsli ir vieglāk pārvarēt.

Grūtības: „Parasti trijnieks tiek uzskatīts par vienkāršāko no īpašajiem šķēršļiem. Man gan tā neliekas, jo uz trijnieku ir ļoti precīzi jāuzjāj”, komentē Švekhorsts.

Trenēšanās: „Ielieciet šķērslī vienu krāsainu kārtiņu, lai redzētu, kur ir šķēršļa vidus”, iesaka Bēdikers. „Pie trijnieka jāpiejāj tuvāk, pretējā gadījumā var sanākt, ka tas paliek par platu. Pirms trijnieka var novietot kavaletti, pa vidu atstāt vienu lēkšu tempu (aptuveni 6,50 m), tas palīdzēs uzjāt piemērotā attālumā uz trijnieku. Mēs to saucam par koriģēšanas attālumu”. Pollmans-Švekhorsts, uzjājot uz šķērsli, skatās uz pirmo trijnieka elementu – „Man ir svarīgi, lai lidojuma līkne būtu virzīta uz priekšu”.

Mūris

Šķēršļa tips: „Mūsdienās mūri var būt 2,5-4 metrus plati (no vienas šķēršļa sāniskās malas līdz otrai) un 20 cm dziļi. Nelieli mūri mēdz būt iekļauti jau pat maršrutos ar šķēršļu augstumu ap 100-110 cm.

Grūtības: Tuvojoties mūrim, zirgi neredz, kas atrodas aiz tā. Masīvās konstrukcijas dēļ mūris ir ekstrēms pretstats vieglajiem, gaisīgajiem šķēršļiem, kas sastāda lielāko daļu pārējā maršruta. Mūris uz zirgu iedarbojas bremzējoši. Ja zirgs pietiekami neuzticas jātniekam, viegli var rasties atteikšanās situācijas.

Trenēšanās: Mūris ir augstumā pārvarams šķērslis, tādēļ uz to ir jāuzjāj līdzīgi kā uz stāvo šķērsli. Optimālais atspēriena punkts atrodas tālāk prom no šķēršļa kā oksera gadījumā, jo augstākais lēciena līknes punkts atrodas teju slīpā līnijā aiz šķēršļa. Mūri treniņos ir jāapgūst pakāpeniski. Vispirms ir jāiekaro zirga uzticēšanās, pārvarot zemus un nelielus mūra šķēršļus. Nosedzošās kastes, kas parasti kalpo par mūra augšējo līniju, var nolikt uz zemes. Švekhorsta padoms: lai uzjātu pareizā attālumā uz neierasto šķērsli, pirms tā 17-18 metru attālumā var uzstādīt stāvo šķērsli. Pēc piezemēšanās vienkārši turpiniet virzīties uz priekšu uz mūri. Ko darīt, ja jātniekam ir bail no mūra? Galvenais nekrist panikā! „Zirgi labi pārvar masīvus šķēršļus. Jāuzmanās tikai, ja mūrī ir caurumi, uz tiem gan zirgi labprāt paskatās”, padomu dod Bēdikers.

Viļņotās plāksnes

Šķēršļa tips: Viļņotās plāksnes parādījās starptautiskajās sacensībās 1988. gadā Seulas Olimpiskajās spēlēs – tā atceras Pollmans-Švekhorsts. Plāksnes – viļņotas vai taisnas – var pilnībā veidot šķērsli vai atrasties tajā apvienojumā ar kārtiņām. Jāuzmanās, jo plāksnes ir šaurākas par kārtiņām un vieglāk krīt no turētājiem.

Grūtības: Viļņoto plākšņu šķērslim nav taisnas virsējās līnijas, līdz ar to arī augstākā un zemākā punkta.

Trenēšanās: Bēdikers stāsta, ka tad, kad tirgū parādās kāds jauns šķēršļa tips, daudzi konkūristi to iegādājas trenēšanās nolūkā. Ja nav iespējams tādu iegādāties, varbūt var aizbraukt pie kaimiņa uz stalli, kur tāds atrodas, lai patrenētos? Zirgam ir vienkārši jāiepazīstas ar šāda tipa šķērsli. Pollmans-Švekhorsts iesaka šādam šķērslim uzjāt tieši pa vidu treniņos, savukārt sacensībās izvēlēties šķēršļa zemāko vietu. Viņš arī brīdina pārāk bieži neizmantot viļņotās plāksnes treniņos, citādāk zirgs pārāk pie tām pierod un kļūst neuzmanīgs.

Atklātais ūdens grāvis

Šķēršļa tips: Atklātais ūdensgrāvis ir visnotaļ sens, tradicionāls konkūra šķērslis. To iezīmē līdz 50 cm augsti norobežojumi, pats grāvis var būt 2,5-4,5 metrus dziļi platumā (pārvaramais platums). Piezemēšanās puse ir iezīmēta ar koka līsti vai gumijas lentu.

Grūtības: ūdens grāvis ir vienīgais tikai platumā pārvaramais šķērslis. Zirgam ir jāiemācās attīstīt tādu leciena līkni, lai pielāgotos grāvja platumam.

Trenēšanās: Pollmana-Švekhorsta ieteikumi ir sekojoši – vispirms paņemiet kādu zilas krāsas materiālu, kas varētu nosimulēt ūdens grāvi. Tam būtu jābūt četrus metrus garam un 2,5 metrus platam (pārvaramais platums). Pirms grāvja izveidojiet nelielu konstrukciju, kas palīdzētu novērtēt atspērienu; šim nolūkam var izmantot kādu zemu novietotu plāksni. Piezemēšanās pusē novietojiet plānu dēlīti. Ūdens grāvja vidū novietojiet nelielu stāvo šķērsli. Ir svarīgi, lai zirgs iemācītos atsperties lēcienam un nevis ielāčotu ūdenī iekšā. Alternatīvi var sākt apmācību arī ar „Liverpool” tipa šķērsli. Bēdikers atgādina: „Pamatlēkša ātrumam, virzoties uz ūdens grāvi, ir jākļūst arvien lielākām, lai zirgs no impulsa spētu attīstīt platu lēcienu”. Ko darīt, ja rodas problēmas ar distances novērtēšanu? Var rīkoties tāpat, kā gadījumā ar mūri – novietot tā priekšā stāvo šķērsli, aiz kura ir zināms lēkšu tempu skaits un distance.

Šaurais šķērslis

Šķēršļa tips: Šķēršļa pārvaramā daļa parasti ir 2-2,5 metrus plata (no viena statņa līdz otram).

Grūtības: Ja šaurs šķērslis ir vienlaikus arī augsts, īsās kārtis liek tam optiski izskatīties vēl augstākam. Zirgam ir vieglāk apskriet šķērsli pa labi vai pa kreisi.

Trenēšanās: Bēdikers iesaka šķērslim kreisajā un labajā pusē uz zemes novietot kārtiņas V burta formā. Tas palīdz zirgam atrast un virzīties uz šķēršļa vidus daļu. Svarīgi ir, lai šaurajam šķērslim būtu pietiekami plati statņi, lai zirgam nebūtu viegli to apskriet. Statņiem ir jābūt augstākiem par šķērsli.

Rakstu sagatavoja Sigita Eitcena, izmantojot Reiterrevue materiālu.