Seminārs ar Klimki un Tomsenu – II daļa

Turpinām rakstu par semināru ar Klimki un Tomsenu. Šoreiz par zirga fiziska stiprināšana no zemes, sagatavojot piafē un pasāžas elementu izpildei.

Mortens Tomsens ir pazīstams kā speciālists, kas praktizē darbu no zemes. Viņa zirgi spēj ne tikai izpildīt izteiksmīgus piafē un pasāžas elementus, bet arī spāņu soli un paklanīšanos. Vienam tas šķiet ievērības cienīgi, citi tikai purina galvu un sauc to par cirku. Lai vai kā, Tomsena mērķis ir nodarbināt zirgus garīgi, un viņš izmanto spāņu soli, lai uzlabotu pleca brīvību vēlākai pasāžas elementa apmācībai.

Tomsens “piesien” zirgu pie zemes

Tomsens ieradās manēžā ar savu zirgu vārdā Real Life, šoreiz parastos iemauktos, kuriem pa virsu bija uzlikti zaļi striķa apauši un pie tiem piestiprināts resns striķis. Tomsens novietoja zirgu pie pretējās garās sienas ar skatu pret apmeklētājiem. Viņš paskaidroja, ka ir ļoti svarīgi, lai zirgs iemācītos stāvēt mierīgi un atbrīvoti, mēģinot pirmos piafē soļus. Šim nolūkam viņš izmanto metodi, ko dēvē par “piesiešanu pie zemes”. Tomsens izveidoja no striķa puscilpu un uzmanīgi uzlika uz tās savu kāju, radot spiedienu uz apaušiem. Viņa zirgs, kuru Tomsens pats ir izaudzējis un apmācījis līdz Mazās Balvas līmenim, padevās spiedienam un nolaida lejā galvu. Viņš nepakustējās ne par centimetru, kad Tomsens nolika striķi uz zemes.

Pēc tam, kad Tomsens noņēma striķa apaušus, viņš nostājās zirgam kreisajā pusē un parādīja, kā izpildīt sāniskās kustības no zemes. “Es mācu jauniem zirgiem, ka tiem ir jāpadodas, kad es pielieku spiedienu, atkāpjoties un pārvietojoties sāniski. Ja es saņemu vēlamo reakciju, es pārstāju spiediena ietekmi. Tāpat ir vieglāk “sasniegt” zirga smadzenes, izmantojot balsi, nekā velkot tam mutē. Es iemācu saviem zirgiem reaģēt uz manu balsi, piemēram, ja vēlos, lai tie apstājas un stāv mierīgi, es vienkārši pasaku “ho””.

Tad Tomsens sāka iepazīstināt skatītājus ar savu metodi. Varētu nosaukt to par sava veida filozofiju, mācot zirgam piafē no zemes. Šim nolūkam Tomsens izmanto bambusa koka nūju. “Tā ir lēta un parocīga. Ir svarīgi, lai zirgs pierod pie tās pozitīvā veidā. Princips ir sekojošs: pēc tam, kad pieskaros ar to zirgam un saņemu reakciju, es nekavējoties novācu nūju”. Vēlamā reakcija no zirga ir ne tikai, lai tas paceltu savas kājas, bet arī noturētu tās gaisā.

Tomsens pieskaras zirga kājai ar bambusa nūju un vēlas sagaidīt reakciju

Real Life tika novietots paralēli manēžas bortiem un mierīgi stāvēja, ar brīvām pavadām, ausīm vērstām pret Tomsenu, kurš stāvēja nostatu no zirga. Katrai kājai uzmanīgi un uz īsu brīdi pieskārās ar bambusa nūju, un zirgs uzreiz pavēla pakaļkāju augstāk par pretējās kājas vēzīti. “Tāpat es rīkojos ar priekškājām, bet šajā sakarā ir svarīgi ievērot, lai zirgs neceltu priekškājas tā, it kā grasītos jums iedot nagu tīrīšanai, kas nozīmētu, ka zirgs nolaiž plecu lejup. Tā vietā ir jāpanāk, lai zirgs paceltu plecus augšup, un šo pacēlumu mums vajadzēs vēlāk, lai panāktu izcilu pasāžu”.

Tā kā Tomsenam patīk darbā daudz izmantot balsi (lai gan sacensībās tas ir aizliegts), viņš nodemonstrēja, kā iespējams iemācīt zirgam pacelt kājas pēc balss komandas. Šajā nolūkā viņš sasaistīja pieskārienu ar noteiktu balss toni. “Jums ir jāizmanto divi atšķirīgi toņi priekšējām un pakaļējām kājām. Galu galā zirgs iemācās, ka tonis nozīmē pēc kārtas pacelt vienu vai otru kāju”.

Real Life pazīst sava trenera metodi un teicami to nodemonstrēja skatītājiem, uz kuriem lielu iespaidu atstāja fakts, ka šis zirgs ne tikai spēj “lasīt un rakstīt”, bet arī saprot un ar interesi klausās katrā vārdā, ko tā saimnieks sacīja semināra apmeklētājiem. Var dažādi vērtēt redzēto: vai Tomsena treniņu metode ir tikai loģiska papildinoša sistēma zirgiem, lai apgūtu grūtākos Lielās Balvas elementus, vai arī tā ir metode, kas tuva cirkus mākslinieku trikiem? Simpātiskais dāņu treneris un viņa zirgs viennozīmīgi demonstrēja izcilas partnerattiecības, kurās viens otru saprot – uz to jau mēs visi tiecamies!

Real Life darbā ar grožiem

Atrodoties ar muguru pret zirgu un turot pavadas kreisajā rokā, Tomsens ierosināja zirgam izpildīt piafē no zemes, ko zirgs arī teicami nodemonstrēja, taču kādā brīdī sašķieba pakaļkājas uz iekšu un par daudz nolaida galvu lejup. “Man nav nekas pretī tam, ka viņš nepaliek taisns, strādājot no zemes, jo, kad sēžu seglos, viņš paliek taisns”, Tomsens norādīja skatītājiem.

Tā kā semināram bija ierobežots laiks, diemžēl neizdevās zirgu parādīt jāšus. Būtu ļoti interesanti pavērot, kā šī metode tiek pielietota zem jātnieka vai ar zirgu, kurš nav tik izskolots kā Tomsena paraugskolnieks.

Piafē elements grožos

Pēc tam, kad pirmie vingrinājumi tika nodemonstrēti publikai, Tomsena sieva un palīgs uzlika zirgam kordojamo jostu un grožus, kamēr Real Life stāvēja pacietīgi, neviena neturēts, gaidot, kamēr viss ekipējums tiks sastiprināts. “Ja zirgs ir iemācījies pacelt priekškājas un pakaļkājas ritmiski vienu aiz otras, stāvot mierīgi, var pamēģināt to pašu arī kustībā”, Tomsens turpināja.

Real Life nodemonstrēja ļoti iespaidīgu piafē un pasāžas elementu izpildi. Beigās, kad Tomsens palūdza zirgam dziļi paklanīties publikas priekšā, radās sajūta, ka skatītājiem būtu jāpaklanās pretim, pateicoties par tik interesantas un atšķirīgas pieejas demonstrēšanu piafē un pasāžas elementu apmācībai.

Vieglums un saskaņa: Dresden Mann un Ingrīda Klimke

Ņemot vērā visu, kas tika nodemonstrēts seminārā, tas likās teju pārāk labi, lai būtu patiesi. Nevajadzētu aizmirst, ka jātniekam ir jābūt ļoti prasmīgam un pieredzējušam, lai spētu šādā veidā efektīvi strādāt ar zirgu un gūt panākumus. Kā Tomsens jau iepriekš minēja, “Raidīt īstos signālus īstajā brīdī ir veiksmīgas komunikācijas noslēpums ar zirgu”. Šī pareizā laika izvēle ir māksla pati par sevi, un to diez vai var iemācīties no rokasgrāmatas!

Nodemonstrējot, kā zirgam var soli pa solim iemācīt piafē un pasāžu, tagad bija Ingrīdas Klimkes kārta parādīt šos sarežģītos, sakopojošos elementus jāšus ar Mortena Tomsena norādījumiem. Ingrīda jau bija iesildījusi 8 gadus veco Vestfāles šķirnes kastrātu Dresden Mann ārā, tāpēc pāris uzreiz varēja ķerties pie darba fāzes. Šis ļoti pievilcīgais zirgs vēl pirms gada bija ērzelis, taču tika izkastrēts, tā kā hormoni viņam traucēja koncentrēties darbam.

Ingrīda Klimke ar Dresden Mann

Ingrīda godīgi atzinās skatītājiem, ka tieši šis zirgs lika viņai pievērsties sadarbībai ar Mortenu Tomsenu, sekojot “mana brāļa Mihaela ieteikumam, un Mortens man ieteica izkastrēt Alfiju”. Tas bija prātīgs padoms, jo nu šis ļoti elegantais un kompaktais Dresemann dēls 100% ir pievērsies darbam, lai gan sākumā, ienākot manēžā, bija nedaudz satraucies.

Tāpēc bija laba doma sākt treniņu ar lēkšiem, zirgam galvā bija parastie iemaukti. “Šajā stadijā mērķis ir panākt, lai lēkši kļūtu plašāki un paceltāki”, piezīmēja Tomsens, kamēr Ingrīda to nodemonstrēja praksē. Likās, ka Dresden Mann paceļas priekšā un lēkšo, mīksti un pakļāvīgi sekojot jātnieces rokai.

Abi turpināja strādāt pie sāniskajām kustībām, un Ingrīda izjāja pāris pieņemšanas abos virzienos. “Ir svarīgi sākt ar garām, ne pārāk slīpām pieņemšanām, lai zirgu rosinātu kustēties uz priekšu un uz augšu”, komentēja Tomsens, kamēr jātniece ar zirgu tuvāko minūšu laikā nodemonstrēja arvien slīpākas un grūtākas pieņemšanas. Pieaugot vingrinājuma grūtības pakāpei, zirgs sāka stenēt, paužot to, ka viņam ir grūti izpildīt šo elementu pa labi.

Ingrīda Klimke ar Dresden Mann rāda piruetes

Ingrīda turpināja ar lēkšiem, parādot kājmaiņas vienā tempā. Šis zirgs, kurš pirms diviem gadiem ieguva labus rezultātus Pasaules jauno iejādes zirgu čempionātā Verdenā, jau ir gana tālu ticis savā apmācībā, un Klimkle plāno šogad ar viņu startēt Nirnbergas Pils kausa kvalifikācijas sacensībās un jaunzirgu Lielās Balvas programmā. Dresden Mann jau ir uzvarējis S klases sacensībās šopavasar, turklāt dažās no tām uzstājoties tikai parastajos iemauktos!

Lai gan bija redzams, ka kājmaiņām nākotnē ir jākļūst vēl taisnākām, nenoliedzama ir Ingrīdas jāšanas kvalitāte (ne tikai tajā vakarā nodemonstrētā), kura runā pati par sevi. Nekad nebija novērojama rupja roku darbība vai redzama zirga ietekmēšana. Ingrīdas parauguzsēde, viņas kustību izjūta un izcilā apmācība, kuru saņēmuši visi viņas zirgi, ļāva parādīt Dresden Mann tādā rāmītī, kādu reti kad var novērot mūsdienu iejādes laukumos. Zirgs burtiski staroja, jo spēja pats nest sevi līdzsvarā, tā pakausis bija augstākajā punktā, deguns atradās pirms vertikāles, pakaļkājas bez piepūles pavirzījās zem smaguma centra, izstrādājot patiesu impulsu un tādējādi arī patiesu sakopojumu. To pierādīja arī lēkšu piruetes. Tas ir ļoti nozīmīgs elements, kurš parāda, vai zirgs tiešām ir nolīdzsvarojies un sakopojies, un pietiekami nes pats sevi.

Ingrīda sāka demonstrēt piruetes vispirms soļos, abos virzienos. Tika uzsvērts, ka, tāpat kā lēkšos, ir svarīgi, lai zirgs aktīvi un ātri kustinātu iekšējo pakaļkāju, bet arī jātnieks spētu izjāt katru soli apzināti, lai varētu noteikt soļu skaitu un iziet no piruetes.

Kad Tomsens bija apmierināts ar soļu piruetēm, viņš pārgāja pie lēkšu piruetēm. No zemes viņš pabalstīja zirgu, stāvot tam ļoti tuvu, kamēr Ingrīda jāja apkārt viņam. “Alfijs”, kā lielais, melnais zirgs tiek mīļi dēvēts mājās, izpildīja lēkšu piruetes ar ļoti labu ritmu, saglabājot līdzsvaru, bet nezaudējot kontaktu ar trenzi.

Vakara kroņa moments bija šī treniņa noslēgumā: piafē un pasāža. Gana nelielais un kompaktais zirgs nodemonstrēja šos elementus tā, kā tie jāizpilda ideālā: ar pazeminātām pakaļkājām, nedaudz nolaistiem krustiem, burtiski “izaugot” priekšā, jo pleci tika atbrīvoti no svara, kurš tika pārnests uz aizmuguri.

Par nožēlu jākonstatē, ka, par spīti ievērojami uzlabotajam standartam, kurš tiecas radīt ļoti talantīgus un viegli jājamus zirgus, mūsdienās joprojām nākas redzēt zirgus, kuriem nav nekādas sapratnes par pareizu piafē vai pasāžu, jo tiem nekad nav ticis iemācīts patiess impulss vai patiess sakopojums. Ievērojot senos principus no paša sākuma, kā, piemēram, perfekta tipa zirga, kādu Ingrīda tovakar prezentēja Minsterē, spēj izpildīt piafē un pasāžu tik viegli, kā spēlējoties.

Ingrīda Klimke ar Dresden Mann

Mortenam Tomsenam nebija daudz jānopūlas, lai pārietu zirgam tuvāk un palīdzētu tam izpildīt piafē, pieskatoties tā krustiem. Zirga izpildītais piafē elements bija tuvu ideālam, ar dziļi nosēdinātām pakaļkājām, enerģiskiem soļiem un saglabājot pilnīgu pacēlumu un teju pārlieku vieglumu kontaktā ar jātnieka roku. Zirga aste bija mierīga un sakustējās tikai pārejā uz pasāžu, parādot, ka viņš jūtas ērti šī elementa izpildē, kamēr daudzi pārstresoti un pārslogoti zirgi vicina astes kā propellerus.

Pēc trīs stundu aizraujošas un interesantas demonstrācijas seminārs tuvojās noslēgumam. Tas atstāja iespaidu, ka vecais teiciens par daudziem ceļiem, kuri ved uz Romu, ir spēkā arī iejādē. Kamēr vien šie ceļi ir zirgam draudzīgi un rezultāts ir motivēts, apmierināts iejādes zirgs, kas kustas ar vieglumu un saskaņu, jāprasa sev “Kādēļ gan ne?”

Eurodressage.com materiālu sagatavoja Sigita Eitcena

Titulbildes atsauce

Atpakaļ

RSS feed for comments on this post.

Leave a comment

Zirgam.lv
Draugiem.lv pase