Kad sākt nodaboties ar jāšanas sportu?

Sākt nodarboties ar jāšanas sportu var jebkurā vecumā, bērnībā šīs iemaņas apgūt ir vieglāk, tomēr arī pieaugušais var uzsākt treniņus un sasniegt labus rezultātus sportā – viss atkarīgs no vēlēšanās un apņēmības strādāt.

„Uzsākt mācīties jāt ar poniju var no piecu, sešu gadu vecuma, uz lielā zirga mazam bērnam ir grūti. Uz lielā zirga bērns var sākt trenēties no divpadsmit, trīspadsmit gadu vecuma, bet tas lielā mērā atkarīgs arī no bērna auguma,” stāsta „Jauno jātnieku skolas” valdes locekle, sportiste un trenere Maira Leja.

Apmācībās jāšanā parasti notiek mācību grupās, kurās ir trīs līdz pieci jātnieki vai individuāli. Pārsvarā mācības notiek uz saviem zirgiem, bet var zirgu apmācībai arī nomāt. Katrā stallī ir savi noteikumi, tāpēc ikviens jaunais jātnieks var atrast sev piemērotāko piedāvājumu. Vidēji stundu gara individuāla treniņa cena ir 7 – 10 Ls pašam ar savu zirgu, ja zirgs jānomā, tad vēl 5 Ls par zirga nomu.

Latvijā populārākā jāšanas sporta disciplīna ir šķēršļu pārvarēšana jeb konkūrs, tā ir arī vieglāk saprotama skatītājiem, jo zirgs un jātnieks kopīgi veic noteiktu šķēršļu daudzumu uz laiku, uzvar tas, kurš maršrutu veicis visprecīzāk, negāžot šķēršļus, kā arī visātrāk. Elegantākā un graciozākā jāšanas sports disciplīna iejāde popularitātes ziņa pie mums ir otrajā vietā. Iejādi var salīdzināt ar daiļslidošanu, jo arī iejādē zirgs izpilda konkrētus, sarežģītus elementus noteiktās vietās shēmā. Vēl Latvijā aktīvi darbojas pajūgu braucēji un poniju jātnieki, ir arī paralimpiskās iejādes jātnieki.

„Lai kļūtu par labu jātnieku noteikti jābūt cīņassparam un lielai atbildības sajūtai pret zirgu un treniņu darbu, bet to var ieaudzināt. Galvenais ir no dabas dots talants un vēlme strādāt,” saka trenere Maira Leja. Jāšanas sports ir vienīgais sporta veids, kurā olimpiskās medaļas izcīna dzīvnieka un cilvēka tandēms. Ne visi jātnieki tiecas pēc augstiem sasniegumiem sportā, tomēr arī lai apgūtu jāšanas prasmes savam priekam un dotos izjādēs pa mežu, ir jāiegulda darbs.

Lai jātu savam priekam amatieru līmenī un startētu sacensībās, pietiek ar vienu zirgu. „Ja ļoti centīgi un pacietīgi strādā, sagatavoties amatieru sacensībām arī iesācējs ar labām dotībām varētu sešu mēnešu vai gada laikā,” saka treneris un sportists Aigars Bregže. „Pats sākums nav grūts. Grūtības sākas pēc 120 cm maršrutiem, kad jātniekam jau ir vajadzīgas sajūtas un labs zirgs,” stāsta Latvijas Republikas čempions konkūrā Ģirts Bricis.

Ja ir vēlēšanās, spēks un apņēmība ar jāšanas sportu nodarboties profesionāli, jāiegulda daudz lielāks darbs. Jābūt ne tikai labam jātniekam vai labam zirgam, tandēma starpā svarīgākais ir saskaņa un savstarpēja saprašanās. Profesionālam jātniekam, lai sasniegtu labus rezultātus sportā, jābūt vismaz pieciem labi sagatavotiem zirgiem, milzīgai apņēmībai strādāt un talantam.

„Lielajā sportā jau vairs nav tikai zirgs un jātnieks, tas ir komandas darbs – jātnieks, palīgs, treneris, zirgu saimnieki, sponsori – tā ir vienota komanda, kas ikdienu strādā kopīga mērķa labā. Galvenais ir nekad, nekad nepadoties, jo te veiksmei ir ļoti liela nozīme – vienu brīdi tev viss sanāk un tu uzvari, bet jau nākamajā tev vairs neveicas un liekas, ka nekas, ko tu dari nesanāk un tam pat nav izskaidrojuma,” saka Aigars Bregže.

„Jāšana ir balstīta tikai un vienīgi uz sajūtām. Protams, ar laiku sajūtas var iemācīties, bet šie jātnieki diemžēl nekad nebūs priekšā tiem, kuriem sajūtas uz jāšanu ir dabas dotas. Tas ir tāpat, kā ar sporta zirgu – ja zirgs ir talantīgs no dabas, tad ar pareizu darbu viņš kļūst nepārspējams. Savukārt viduvējs zirgs pat ar pasaules čempionu vienmēr paliks tikai viduvējs, jo rezultāts nebūs stabils. Par jātnieka talantu var spriest tikai pēc tā, kā viņš tiek galā nevis ar vienu vai diviem zirgiem, bet ar daudziem ilgtermiņā. Un fakts paliek fakts, pēc sacensībām nevienu neinteresē, cik pareizi vai skaisti maršruts izlekts, bet gan, kurš uzvarēja,” saka Ģirts Bricis.

Jāšanas sporta klubi un staļļi šobrīd aktīvi veido savas mājas lapas internetā, tāpēc šobrīd atrast informāciju par treniņu iespējām ir viegli. Lielākā sporta skola, kas apmāca jaunos jātniekus, atrodas Kleistos un ir Latvijas Jātnieku Federācijas (LJF) pārziņā. LJF paspārnē darbojas piecas jāšanas sporta sekcijas – konkūra, iejādes, poniju jāšanas, paralimpiskās jāšanas un pajūgu braukšanas sekcijas.

Avots: latvianhorses.lv

Atpakaļ

22 Comments

  • Sintija

    Sintija Interesanti, rakstā ir skaisti aprakstīts, kas tik nav nepieciešams, lai nodarbotos ar jāšanas sportu- vecums, zirgs,treneris, uzņēmība, cīņasspars, utml., bet tā starp citu tikai pieminēts, ka tam visam ir nepieciešama NAUDA? Mīlīši, ja tam bērnam nav naudas ar ko apmaksā treniņus un nopirkt zirgu, tad viņš to savu cīņassparu, atbildības sajūtu un vēlmi strādāt droši var aizmirst :):)

    10. maijs, 2012 @ 23.22
    • Agy

      Agy » Sintija ja labi grib, tam visam var atrasut naudu! No pieredzes saku!

      11. maijs, 2012 @ 14.42
    • Aiga

      Aiga » Sintija Un kā vēl var tas bērns ar cīņas sparu,atbildību un vēlmi strādāt sasniegt pietiekami daudz,pat ja tās naudiņas nav. Kaut arī daudz ko nosaka nauda,tomēr personīgi pati esmu atbalstījusi 2 bērnus ar zirgu un poniju lai viņi spētu savu sapni piepildīt.Jo kaut arī viņiem nebija naudiņas,tomēr ar savu attieksmi un darbu viņi nopelnija manu atbalstu lai varētu trenēties un startēt. Domāju,ka katrā stallī vairāk vai mazāk kāds ļoti centīgs bērns šādu atbalstu pats izcīna ja nav finasiāli stipri vecāki :)

      12. maijs, 2012 @ 10.46
  • Kitija

    Kitija pati sāku jāt no 2 gadiem. mamma strādāja par zirgkopēju un sarunāja stallī mācības. tā nu es pamazam sāku mācīties. tagad man 12, jāju jau 10 gadus.

    11. maijs, 2012 @ 9.07
  • Santa

    Santa " Galvenais ir no dabas dots talants un vēlme strādāt,” saka trenere Maira Leja"...- tad nu visi kam t'a talanta nav, marš prom no laukuma un nebojājat kopejo skatu!

    11. maijs, 2012 @ 9.50
    • Alloro

      Alloro » Santa Piekrītu, ar apņēmību un neatlaidību bieži vien var sasniegt vairāk nekā ar pliku talantu.

      11. maijs, 2012 @ 11.12
  • tētis

    tētis Ar nodarbibam grupa man ir slikta pieredze. Konkreti par Meždruvām. Mazā laukuma grupa ap 7-8 dažādas jašanas prasmes bērni,iesildee un atsoļošana ietilpst stundas treniņā,laukuma viens vai divi paštaisīti šķeršļi. Tas drīzāk nebija treniņš,bet stundu pasēdēšana zirga mugurā. Pēc tā kā viens ponijs ar bērnu sāka auļot pa laukumu un nometa,šos "treniņus" pametām. Tā ka skaistas mājas lapās un tur izvietotā infomācija ne vienmēr garantē kvalitatīvus un sportiskus treniņus,kas nebūt nav lēti. Tagad meita trenejas Mārupē un jau gatavojas sacensībām :)

    2. marts, 2013 @ 9.03
    • Bubis

      Bubis » tētis Ļoti interesanti,kam tad ir jāietilps tikai treniņā? Ja tas ir jātnieks,kas tiko sāk mācīties,vismaz manā stallī treniņā ietipst jau aiziešana uz aploku pakaļ tam zirgam,tad vismaz 3-4 treniņi ir tikai zirgu aprūpē,sagatavošanā,seglošanā un tt.Nākamie soļi treniņos jau darbs uz laukuma,sākot ar iesildi,pašu treniņu un atsoļošanu.Nevar kļūt par sportistu tikai uzsēžoties zirgā un monotoni nodrāžot zirgu.Ir jāiziet cauri visām fāzēm un tāpēc ir treneris,kas ir blakus jau tajā brīdī,kad kopā ar jātnieku sper pirmos soļus aplokā pakaļ zirgam.Tas ir melnais darbs,kas prasa milzu pacietību un man ne vienreiz vien pēc tam ir citi treneri ar patiku atzinuši,ka saņemot no manis šādu jātnieku ir patīkami strādāt,jo pareizi zirgu sportā ievadīts bērns pamanīs jebkuru sīkumu,sākot ar to,ka zirgs jau aplokā izskatās aizdomīgs,vienmēr vispirms pārliecināsies par zirga veselības stāvokli pirms treniņa,pievērsīs uzmanību,vai zirga silē barība ir izēsta,vai iesildē zirgs jūtas labi,pabeidzot treniņu parūpēsies par zirgu un pats galvenais,nekad neuzskatīs zirgu tikai par sporta inventāru.Arī pašas 'jāšanas prasmes šādi bērni apgūst daudz centīgāk,par ko,kā jau teicu,vēlāk ir prieks,saņemtot atzinīgus vārdus ne tikai no Latvijas treneriem. Viens treniņš neveiksmīgā brīdī un laikā apsalūti neko nenozīmē.Cik pazīstu "Meždruvu" jātniekus un treneri,tad varu tikai paspiest roku-jo darbs ar mazajiem jātnieciņiem,piedevām ja to ir gana daudz,ir ļoti smags un pacietību prasoš un šajā posmā ne viss iet gludi kā pa diedziņu.Protams ka daudz vieglāk ir strādāt ar vienu bērnu,vai bērnu,kas jau pirmajiem celmiem ir izlauzies cauri. Līdz ar to varu pateikt,ka komentārs ir ļoti primitīvs,subjektīvs un drīzāk aizskaroš....pat man,kas pat klāt nav bijsi un to situāciju redzējis,bet zinu,ko tas prasa,lai mazos jātnieciņus iedabūtu stabilus seglos,vēl piedevām ponijos,kas ir atsevišķa tēma.Jo pat ne visi treneri strādā ar ponijiem-tā ir kategorija,kas arī prasa daudzu gadu darbu,līdz šāds mazs,spalvains zirgveidīgais beidzot pacietīgi klausītu bērnu.

      3. marts, 2013 @ 7.40
  • Ausma

    Ausma Ir skumji noskatīties uz treniņu punktiem, kur vecāki atved bērnu; izmet no mašīnas; zirdziņš jau ir notīrīts un apseglots; sēdies tik zirgā un nodragā savu laiku - pat kārtīgi neiesoļojot un neatsoļojot dzīvnieku. Arī apkope pēc treniņa nav jātnieciņa ziņā, jo treneriem nav laika. Vēlāk, kad jātnieciņš ir paaudzies, nāk brīnumi, ka vecāki ir sašutuši par trenera uzdrošināšanos likt bērnam noseglot, apkopt zirgu un vēl uz aploku aizvest. Skumji!

    3. marts, 2013 @ 10.11
  • tētis

    tētis Nu ja Meždruvās kāds izturas pret zirgu kā inventāru,tad tā ir trenere. Viens bērns vel nav paspējis atnākt no meža,kad nakamais jau rauj nost zirgu. Neviens nenoliedz ka darbs ar zirgiem un bērniem ir grūts. Taču ir jānoškir prasta naudas pelnišana no sporta un treniņiem,ir jaizvērte iespejas. Nevis sasolit nezin ko un beigas sanāk čiks.

    3. marts, 2013 @ 10.52
    • Bubis

      Bubis » tētis Hmmm,vismaz papētot pēdējo gadu 'Meždruvu" ponijjātnieku rezultātus,pat mute neverās pateikt ka tur būtu čiks,jo rezultāti manuprāt runā paši par sevi. Diez,cik ātrā laikā vecāks grib savu lolojumu jau redzētkā profesionālu jātnieku? Lielākoties lai apgūtu balansu,ritma izjūtu un kamēr sastrādājas ar piemērotāko poni,paiet vismaz 2-3 gadi kā minimums.Par treniņu spraigumu "Meždruvās"gan neņemos spriest jo klāt nav būts,ja nu vienu vai 2 reizes,bet tad viss bija kā pienākās. Tiesa,mežu pastaigas arī es lielākoties pielietoju mazajiem jātniekiem,jo tas palīdz atbrīvoties un vairāk ieklausīties sevī un zirgā.Nedomāja,ka ponijam tā ir tik nežēlīga slodze,pastaigāt ar vairākiem bērniem treniņos.

      3. marts, 2013 @ 21.38
  • aira

    aira savu ambiciju del nomelnot normalu trenneri ponijiem un berniem ir loti negodigi,jatnieku sporta kritieni ir vienmer un visiem,ja kads to nevar pienemt, tad si nodarbosanas ir garam,iesakums ir gruts un prasa daudz pacietibas un izturibas,pec tam tikai ir aplausi ,skaista forma un diplomi milie vecaki bez melna darba grutibam so rezultatu nebus

    4. marts, 2013 @ 16.03
  • tētis

    tētis Jaa,panakumi ir treneres meitai. Parejiem tas ir veiksmes jautajums. Aizvest uz Incukalnu baru ar berniem,palaist marsruta uz idealo laiku,kur bildes redzamas mazo jatnieku bailes, ir labi?!?! kas mazliet prot vadit zirgu,pa visu laukumu kliedz atrak vai lenak,vai par sadiem panakumiem ir runa?!?! Katrs izvelas,kur vest savus bernus. Mana pieredze saja stalli ir sada,un krasi atskiras no meitas treniniem sobrid.

    4. marts, 2013 @ 21.04
    • Bubis

      Bubis » tētis Ņemot vērā,ka Natālijas meita stalli ir jau no dzimšanas brīža,tad panākumi ir nenovēršami,ņemot vērā,ka tas bērns to dara diendienā,jo tā ir viņa dzīve un ikdiena.Par to Jums Tēti nevajadzētu apbižoties.Es vienmēr esmu teicis-gribat lai bērnam ir panākumi,pērciet vismaz pāris zirgus vai ponijus,algojiet treneri un būs jums GANDRĪZ garantēti rezultāti.Pārējiem tas ir jāizcīna ar spītību,neatlaidību un milzīgu darbu,nākot jāt mācību grupā un pierādot sevi.Tas ka Jūs samaksājiet tos nedaudzos latus (pie mums jāšanas sports vispār ir kritiski lēts salīdzinot ar citām valstīm) negarantē tūlītēju virkni uzvaru un rozešu kaudzi. Ja piemēram mans bērns gribētu jāt,ir tikai loģiski ka es darītu visu,lai dotu viņam savu staļļa labāko poniju un vēlāk pirktu labu zirgu,jo tas ir mans bērns,tāpat kā Jums Jūsējais.Tāpēc jau nevajag apvainoties uz Natāliju,ka viņas bērns reizēm uzvar. Mazo Tīnu esmu redzējis vismaz 3 gadus raudam uz sacensību laukuma,praktiski visas sezonas garumā un tikai pagājušo gadu bērnam beidzot sāka izdoties.Nevainojiet Tēti viņu par to. Lai Jums veicās !

      5. marts, 2013 @ 10.33
  • tetis2

    tetis2 Cien. Tetis! Jus esat no abizotiem? Vai no muzigiem luzeriem, kuri var tikai kritizte un raudat ta ari meko nesasniedzot. Nevajag rakstit tadus stulbumus. Savas ambicijas varat iebazt sev ... Treneris no mezdruvam ir professional, atklats cilveks. Ja jus aizgajat uz vietu kur ir gatavi izpildit jebkuru japrizu par jusu naudu tas ir jusu, izcilo luuzeru izvele. A varbut jums vienkarsi janodarbojas ar citam lietam? Zimesana? Dancosana? Padomajiet. Lai nebutu bailigas sejas.......

    5. marts, 2013 @ 8.32
  • tētis

    tētis Nu te jau izskatas Meždruvas raksta par meždruvām :D Lai jums veicas!

    5. marts, 2013 @ 9.22
    • Natālija Dreimane

      Natālija Dreimane » tētis Labdien, tēti! Man ļoti žēl, ka Jums palika negatīvs iespaids par Meždruvām, un vēl jo vairāk žēl, ka izlēmāt par to rakstīt anonīmi forumā, nevis izteikt savas pretenzijas man personīgi. Spriežot pēc Jūsu subjektīvā viedokļa par mūsu treniņiem, attieksmi pret zirgiem, laukumu, šķēršļiem, utt. varu secināt, ka Jums ir problēmas kādā no dzīves jomām, par ko patiesi jūtu Jums līdz. Novēlu Jums domāt pozitīvi, kā arī darīt labus darbus!

      5. marts, 2013 @ 9.50
  • tetis2

    tetis2 Tetis, gribi to noskaidrot? Varam sarunat tiksanos privati.

    5. marts, 2013 @ 10.01
  • indra

    indra Nu palasot te visu to man radas iespaids.....man ir nauda un ir vara...parejie ir tikai pamulki lauki... diemzel teti,savu naudu tu vari sev kaut kur iebazt.....ja neesi apmierinats ar sava krupija neveiksmem,tad perc pats zirgu un turi maja,zinasi,ko tas nozime.....

    5. marts, 2013 @ 17.14
  • Linda Kupča

    lindathesaint no malas paskatoties, visi kā viens - kaut ko rej, jūtamas vienas vienīgas negācijas. Neesmu neviena pusē, tiekat paši galā, bet tā kā šis ir publisks forums, tad vajadzētu tomēr sekot līdzi, kādā leksikonā šeit runājam. Neuzskatu, ka maziem bērniem (pieļauju, ka arī šādi lasa komentārus), nav jālasa teksti par spraušanu, kkur iešanu, utt. Rakstiet sev viens otram privātas vēstules, un tur sūtiet viens otru uz visām četrām debess pusēm, bet ne ja publiskos komentāru laukos. Domāju, ka zirgam.lv arī piekritīs, ka šāda veida komentāru lietotāji varētu tikt "banoti" uz kādu noteiktu laiku, ja kaut kas tāds turpinās arī zem citiem rakstiem/komentāriem.

    5. marts, 2013 @ 19.02
  • tetis2

    tetis2 Слушай, папаша/или мамаша. Почему мамаша? Да потому что так поливать грязью за спиной человека, да еще и незаслуженно, могут только бабы, неудовлетворенные и обиженные жизнью и которые в этом винят всех остальных . Таких много на базаре. Нормальный мужик не станет нести такой бред. Подумай своей головой(если таковая еще имеется) и угомонись уже, чтоб не пришлось отвечать за свои слова. Тебе видимо никогда не приходилось этого делать? А если по теме. Ну ушли вы из этой школы, ну и флаг вам в руки, это место станет чище без вас и вам подобных детей, которые только портят остальных. Мне вас искренне жаль ваших детей, в которых вы пытаетесь реализовать свою жизнь. Удачи вам и творческих успехов , искренне надеюсь что в новой школе учителя исправно слушают и выполняют все наставления и методики обучения таких вот горе-эксперДОв

    6. marts, 2013 @ 7.43
  • admin

    Zirgam.lv Pietiek, ir par traku!

    6. marts, 2013 @ 8.39