Seminārs: zirgam draudzīga iejādes apmācība kopā ar Klimki un Tomsenu I

“Tas nekad nedarbojas tā, kā aprakstīts grāmatās”, tā Mortens Tomsens uzrunāja daudzus skatītājus, atklājot iejādes semināru šā gada 13. aprīlī, kopā ar Ingrīdu Klimki. Semināru organizēja Vācijas Jāšanas sporta federācija, un Minsteres Vestfāles jāšanas skolas manēžā sapulcējās vairāk kā 500 skatītāju, lai vērotu šo divu izcilo jātnieku kopdarbību.

Mortens Tomsens palīdz Ingrīdai Klimkei ar zirgu Dresden Mann, strādājot pie piaffe Vācijas Jāšanas sporta federācijas sarīkotajā seminārā Minsterē

Abi semināra vadītāji ir Olimpiskā līmeņa jātnieki un guvuši neskaitāmas godalgas Lielās Balvas sacensībās. Abiem seminārā bija viens kopīgs mērķis: izveidot skaistu iejādes zirgu, izmantojot motivējošu un zirgam draudzīgu iejādes apmācību.

Desensitizēt, lai ļautu mierīgam zirgam mācīties

Mortens Tomsens, divkārtējs Olimpiskais iejādes jātnieks no Dānijas ir labi pazīstams ar talantu trenēt piafē un pasāžas elementus. Viņš uzsāka semināru, ieejot lielajā manēžā ar savu dāņu šķirnes zirgu Real Life, vedot to striķa apaušos.  Viņš pastāstīja par savu pieeju, atklājot jaunas metodes, kā trenēt iejādes zirgus, pirms demonstrēt pirmo daļu on tām. No pārējiem iejādes treneriem, kuri piekopj alternatīvas apmācības metodes, Tomsens atšķiras ar to, ka apgalvo – viņa metode nav vienīgā patiesā. “Pirmkārt, es neapgalvoju, ka tas, ko daru, un tas, ko jūs šovakar redzēsiet, ir jādara katram. Tas ir tikai veids, kurš, kā es laika gaitā noskaidroju, darbojas tā, kā man patīk”, viņš piezīmēja.

Mortens Tomsens ar Real Life

Pēc Tomsena domām zirgi mācās ļoti ātri, tiem nepieciešamas tikai trīs reizes, lai iemācītos, ka kāda lieta ir “pozitīva vai negatīva”. Tomsens uzskata, ka galvenā problēma ir tā, ka mēs nerīkojamies pietiekami apzināti un tādējādi raidām nepareizus signālus, kurus zirgs nesaprot. “Ja es strādāju ar zirgu, man ir jābūt tam gudrajam. Zirgs domā vienkārši, ļoti ļoti vienkārši. Tādēļ mans galvenais princips ir – padarīt zirgam vieglu to, ko es vēlos no viņa panākt, un grūtu to, ko es nevēlos, lai viņš darītu”.

Pirmais solis jauna zirga apmācībā ir desensitizēt viņu pret noteiktiem kairinātājiem.
Tomsens pamatoti piezīmēja, ka satrauciets zirgs ir tāds pats, kā satraucies cilvēks: nespējīgs kārtīgi mācīties. Tādēļ pirmā lieta, kas jāiemāca jaunam zirgam, ir saglabāt mieru jebkuros apstākļos un neatkarīgi no ārējiem kairinātājiem, jo tikai mierīgs zirgs ieklausās trenerī un mācās no tā efektīgi.

“Es izmantoju trīs līdzekļus, lai desensitizētu zirgu no biedējošām skaņām: celofāna maisiņu, kas piestiprināts pie nūjas, grabuli, kādu izmanto futbola fani, un automātisko lietussargu. Mērķis ir panākt, lai tad, kad sākas troksnis, zirgs nolaistu galvu atbrīvotā pozā un stāvētu mierīgi, nevis censtos izvairīties un aizmukt. Mūsu mērķis nav pastiprināt zirga bēgšanas instinktus. Tikko kā zirgs nolaiž galvu, es pārtraucu radīt troksni”.

Mortens desensitizē Real Life pret lietussargu

Kopā ar šo burvīgo 8 gadus veco zirgu Tomsens nodemonstrēja visus trīs līdzekļus. Ļoti modrais zirgs (kura izcelsme ir no Romanov x Leandro) tik liela skatītāju pūļa priekšā un svešos apstākļos nebija gluži mierīgs, taču pierādīja, ka ir apguvis savu mācību. Viņš ļoti mierīgi reaģēja uz celofāna maisiņa čaukstēšanu, bet nedaudz sarāvās, kad Tomsens viņu pārsteidza ar grabuļa troksni, lai gan pēc mirkļa atcerējās, ko ir iemācījies: nolaist galvu lejā, nomierināties un tad  jau viss pāriet. Zirgs palika ieinteresēts, bet mierīgs, kad viņa deguna priekšā izpletās lietussargs.   Skatītājiem bija iespēja novērot nevis pusbeigtu zirgu ar pilnīgu reakcijas trūkumu, kādu reizēm var ieraudzīt reininga sacensībās, bet gan zirgu, kurš ir modrs un uzmanīgs, reaģē mazliet vai nemaz, bet nekādā gadījumā nekrīt panikā, sadzirdot skaņas. Šis zirgs allaž nonāca pie vēlamās, zemās galvas pozas, kurā tas stāvēja gluži kā piemineklis.

Pēc visu līdzekļu iedarbības demonstrācijas, Tomsens palūdza skatītājiem piecelties un sākt skaļi aplaudēt. 500 cilvēki paklausīja viņa lūgumam. Zirgs, kurš stāvēja blakus savam jātniekam, ar striķa apaušiem vien galvā un brīvi nokarājušos pavadiņu, sabijās, uzrāva galvu gaisā un paspēra pāris satrauktus soļus sāņus, līdz Tomsens viņam mierīgi, bet stingri palūdza nolaist galvu lejā, ko zirgs arī paklausīgi izdarīja, un visi pārstāja aplaudēt. Tomsens vēl pāris reizes atkārtoja šo spēli, un Real Life vairs nebijās no aplausu radītā trokšņa. Tā vietā viņš stāvēja, ar ieinteresētu skatienu lūkojoties uz skatītājiem.

“Man kā iejādes trenerim mērķis ir skaists zirgs. Ko man nozīmē skaists zirgs? Tāds, kurš kustās nepiespiesti un viegli. Ja mums izdodas desensitizēt zirgu pret ārējiem kairinātājiem, mums ir zirgs, kurš ir jūtīgs pret trenera prasībām”, Tomsens noslēdza savu pirmo vakara lekciju, kuru pavadīja skaļi aplausi.

“Cieniet zirga personību un neapspiediet zirgu tā apmācības procesā” 

Ja zirgs jau no paša sākuma ir iemācījies koncentrēties uz trenera prasībām, ir ļoti svarīgi saglabāt zirga motivāciju un vēlmi strādāt ikdienas treniņos. Ingrīda Klimke nodemonstrēja, kā to iespējams panākt, trenējot savu audzēkni Laru Hegelmani ar 6 gadus veco Bavārijas šķirnes ērzeli Sir Schiwago.

Lara Hegelmane ar Sir Schiwago

Ingrīda sāka mācību stundu, vēršoties pie skatītājiem: “Mans tēvs man iemācīja būt atvērtai, paturēt vaļā savas acis un ausis. Viņa moto, kuru es pieņēmu, bija – uztvert visu zirga būtību, cienīt tā personību un neapspiest to treniņos”.
Viedi vārdi, kurus Klimke viegli spēja pārvērst praksē vakara gaitā. Tie kalpoja par iedvesmu katram apmeklētājam tovakar, rosinot tos īstenot šos vārdus praksē, strādājot ar saviem zirgiem.

Jaunā Lara Hegelmane, kura jau vairākus gadus jāj stallī pie Ingrīdas Klimkes, pabeidza mācekļa skolu un pagājušajā gadā ieguva labākās sekmes no visiem tā gada studentiem. Pašlaik Lara startē ar Ingrīdas Mazās Balvas zirgu Dante un turpina trenēties pie viņas.

“Iesildes fāzes sākumā ir svarīgi iesoļot zirgu ar padotu pavadu. Paņemiet pavadu pie sprādzes, ja varat, vai jebkurā gadījumā tik garu, cik iespējams”, ieteica Klimke. Laras zirgs, 2009. Gada Dienvidvācijas ērzeļu skates uzvarētājs, kurš pieder Kurtam Grāvemeijeram, sākumā pirmos apļus apsoļoja, ļoti interesējoties par apkārt notiekošo. Klimke ieteica Larai turpināt, “Nav nekāds pasaules gals, ja zirgs sākumā ir nedaudz uzvilcies. Tādā gadījumā ir zirgam jādod vairāk laika iejusties”. Ingrīda uzsvēra, ka iesildes fāze ir ļoti svarīga katrā treniņā, jo bez veiksmīgas iesildes nav iespējams nekāds tālākais darbs”.

Ingrīda Klimke

Pēc tam, kad Sir Schiwago tika iesildīts maksimāli garā pavadā, Ingrīdas centīgā komanda, ieskaitot viņas palīgu Karmenu Tīmannu un meitu Gretu, ienesa manēžā pāris kavaletti, kuri tika iekļauti iesildes procesā. Tieši Ingrīdas jau aizsaulē aizgājušais tēvs Rainers Klimke jau sāka izmantot kārtiņas, trenējot visus savus zirgus. Ingrīda izmanto kavaletti ikdienā, strādājot ar saviem zirgiem. “Tie ir ideāli piemēroti iesildes fāzei, jo zirgam nākas aktivizēt pakaļkājas un trenēt muskuļus tā, kā citādāk nebūtu iespējams šīs fāzes laikā. Tāpat kavaletti rada dažādību treniņos un motivē zirgus”.

Sir Schiwago praksē nodemonstrēja Ingrīdas teikto. Saslietām ausīm bērais zirgs pārvietojās pāri kārtiņām, un ar katru reizi viņa ritms arvien uzlabojās. Galu galā viņš noapaļoja muguru un aktīvāk pavilka zem sevis pakaļkājas, allaž ieinteresēts, ko viņam liks darīt tālāk.
Galu galā iesildes fāze noslēdzās ar lēkšiem. “Es vienmēr palēkšoju puspiesēdē, lai atslogotu zirgiem muguru sākumā”, Ingrīda stāstīja skatītājiem.

Hegelmane prezentēja talantīgo zirgu garākā rāmīti treniņa sākumā un, sākot darba fāzi, pacēla zirgu, kurš teicami uzņēma un pastiepās pretim trenzei, augstākā sakopojumā. Ingrīda lika Larai veikt daudz pāreju no rikšiem uz soļiem un atpakaļ uz rikšiem, lai panāktu, ka pakaļkājas uzņem vairāk svara. Ingrīda uzsvēra, cik svarīgi ir šī vingrinājuma laikā ir panākt ātri un aktīvi kustošās pakaļkājas.  “Veicot pusietures, lai izpildītu pāreju no rikšiem uz apstāšanos, ir jāpievērš pastiprināta uzmanība tam, lai pāreju izjātu soli pa solim un zirgu lēnām paņemtu atpakaļ”.

Lara Hegelmane ar Sir Schiwago, lēkšojot pāri kavaletti

Darba fāzi pārtrauca vairākas soļu pauzes, kurās Ingrīda atkal izmantoja kavaletti, lai saglabātu zirga koncentrēšanos un nodrošinātu ritmu un uzmanību nākamajā darba fāzē. Katrā no fāzēm prasības tika pastiprinātas, un pēc sakopojošiem vingrinājumiem zirgam ļāva pastiepties uz priekšu un lejup, atbrīvoties un atvilkt elpu. Rikšos Klimke daudz koncentrējās uz sāniskajām kustībām kā plecu uz iekšu pēc volta un pārejām no pleca uz iekšu uz rikšu pieņemšanām. Viņa pievērsa uzmanību teju jebkuram sīkumam, kamēr Hegelmane atkārtoja kustības vairakkārt, līdz skolotāja bija apmierināta ar rezultātu.

Lēkšu fāzē dominēja daudzas pārejas gaitas ātrumā un tika izmantoti 4 kavaletti, pār kuriem Lara pārlēkšoja, sēžot seglos, tādējādi nostiprinot iekšējo pakaļkāju. To pašu mērķi var sasniegt, pakāpeniski samazinot voltu, ievērojot pieņemšanai līdzīgu pozu, pēc tam veicot pāreju uz soļiem.

Šī demonstrācija atgādināja skatītājiem, ka jaunzirgiem nepieciešama vispārēja stiprināšana un ritma uzturēšana, lai tie varētu vienmērīgi strādāt. Pārāk daudz paplašinājumu jāšana vai pārlieka sakopojuma prasīšana no zirga,  neatbilstoši tā vecumam un apmācības līmenim, ir kļūdas, kuras bieži nākas redzēt iejādes laukumos.

Turpinājums sekos…

Eurodressage.com materiālu sagatavoja Sigita Eitcena

Atpakaļ

1 komentārs

  • Lorete

    Lorete Ak, kā gribētos kaut ko tādu apmeklēt pašai... :)

    5. maijs, 2012 @ 16.03

Komentējiet

Zirgam.lv
Draugiem.lv pase