Zirgu turēšana 24/7 ganībās visu gadu I

Ikviena dzīva radība tūkstošiem gadu laikā ir attīstījusies noteiktu dabas apstākļu ietekmē un ir lieliski tiem piemērojusies. Lai saglabātu dzīvnieka fizisko un psiholoģisko komfortu, labu veselību un ilgmūžību, nepieciešams viņam nodrošināt atbilstošus dzīves apstākļus. Tiklīdz piemērotie dzīves apstākļi tiek ievērojami mainīti, tie rada nelabvēlīgu ietekmi uz organismu, kas ar laiku noved pie slimībām un pat priekšlaicīgas nāves.

Zirgi un to prasības pret dzīves vidi ievērojami atšķiras no cilvēku prasībām. Ir būtiski to atcerēties, domājot par zirgam piemērotas dzīvesvietas nodrošināšanu, un izvairīties no mūsu pašu vajadzību un pieradumu uztiepšanas dzīvniekam, kuru daba ir paredzējusi pavisam citiem vides apstākļiem. Cilvēku varētu nodēvēt par alu iemītnieku, kurš piemērojies noteiktam diennakts ritmam, izvēlas dzīvot slēgtās telpās un gulēt mīkstā gultā. Laika gaitā cilvēka ķermenis zaudējis dabīgos aizsargmehānismus pret nelabvēlīgiem dabas apstākļiem, līdz ar to radusies nepieciešamība pēc apģērba un apaviem. Kā arī cilvēka gremošanas sistēma piemērojusies noteiktu ēdienreižu biežumam un ēdiena uzņemšanas manierēm.

Zirgs savukārt ir zālēdājs, kurš dzīvo barā, brīvi pārvietojas lielās, atklātās teritorijās jebkuros gadalaikos un laika apstākļos un kura galvenā reakcija uz briesmām ir bēgšana, nevis slēpšanās.

Daba zirgam ir paredzējusi gandrīz nepārtrauktu ganīšanos, uzņemot daudzveidīgu, bet ne ļoti barojošu barību. Dažādie augi nodrošina ne tikai ar nepieciešamajiem barības elementiem, bet arī dod zirgam iespēju vajadzības gadījumā piekļūt ārstniecības augiem.

 

Zirgs ir ganību dzīvnieks, kuram daba paredzējusi uzņemt barību un būt gandrīz nepārtrauktā kustībā 16 līdz 20 stundas diennaktī.

Bara dzīve dod zirgam drošības sajūtu, nepieciešamos sociālos kontaktus un bara attiecību izveidošanu. Atbilstoša sociālā dzīve nodrošina arī labu fizisko veselību, pasargā no trauksmes un stresa. Vientuļš zirgs ir nemitīgā stresā un nemierā, kas nelabvēlīgi ietekmē imūnsistēmu, aknas, kuņģi, aizkuņģa dziedzeri un citus orgānus.

Bars – tā ir drošība. Esot kopā ar ganību biedriem zirgs spēj justies mierīgs, pasargāts un var veltīt laiku dažādām bara nodarbēm un aktivitātēm.

Dabā zirgs ir gandrīz nepārtrauktā kustībā – ganoties, spēlējoties, vārtoties, kontaktējoties ar citiem zirgiem. Vienkārši ganoties, zirgs dienā var pieveikt pat 15 km attālumu. Turklāt visbiežāk dzīvnieki pārvietojas pa cietu pamatu, kāds sastopams prērijās, stepēs, zālājos.

Kustības ir nepieciešamas kaulu, muskuļu, saišu pareizai attīstībai un veselībai, kā arī nodrošina nagu mehānisma (nagu izplešanās un saraušanās kustību laikā) darbību, tādejādi uzlabojot paša naga veselību un arī, darbojoties līdzīgi kā maziem sūknīšiem,  veicinot asinsriti visā organismā. Zirga sirds sastāda vien ~0,5% no viņa ķermeņa svara, varētu pat teikt, ka tā ir pārāk maza tik lielam organismam. Līdz ar to nagu mehānisma palīdzība asinsrites uzturēšanā ir ļoti būtiska un to nodrošina gandrīz nepārtrauktā pārvietošanās ganību laikā, ko pārtrauc vien neilgi atpūtas brīži.

Zirgi nav pakļauti diennakts ritmam kā mēs, cilvēki. Viņi atpūšas vairākas reizes diennaktī, parasti ne ilgāk kā 2-3 stundas no vietas. Visbiežāk dzīvnieki atpūšas atklātās vietās un kāds no bara vēro apkārtni, kamēr citi guļ, nodrošinot mierīgu atpūtu. Arī atpūtai zirgi nereti izvēlas cietu pamatu, jo no tāda ir vieglāk ātri piecelties un aizbēgt briesmu gadījumos.

Sliktos laika apstākļos zirgi nemēdz nolīst alās vai citās pajumtēs, jo viņiem ir nepieciešams vērot apkārtni un uzmanīties no plēsējiem. Turklāt zirgu dabīgajās dzīves vidēs jebkādas pajumtes ir reti sastopamas. Līdz ar to zirgi, tāpat kā citi zālēdāji, spēj lieliski piemēroties dabas apstākļu maiņām un temperatūras svārstībām, ja vien viņu ādas temperatūras regulācijas mehānismam tiek dota iespēja sevi uzturēt labā „darba kārtībā”.

Cilvēki mājas zirgiem ir radījuši dzīves apstākļus, kas diezgan ievērojami atšķiras no to dabīgās vides. Pēc mūsu uzskatiem, esam sagādājuši zirgiem drošu, no plēsējiem pasargātu vidi, pietiekošu barības daudzumu, nodrošinām sociālos kontaktus un aktivitātes laikā, kad ar zirgiem darbojamies, jājam, strādājam, trenējamies. Tomēr visi šie apstākļi nenomāc zirga dabīgās vajadzības, tā instinktus un organisma īpatnības. Zināmā mērā mēs varam izmainīt zirga dzīves apstākļus, nekaitējot dzīvnieka veselībai un labsajūtai, tomēr, ja vēlamies saglabāt zirga psihisko un fizisko veselību un nodrošināt pēc iespējas ilgāku un pilnvērtīgāku mūžu (līdz 30 gadiem un ilgāk), mūsu interesēs būtu nodrošināt dzīvnieka bioloģiskajām prasībām atbilstošus dzīves apstākļus.

Turpinājumā gaidiet:

2. daļā par kustību brīvību, dzīvi barā un termoregulāciju

3. daļā praktiski padomi zirga turēšanai ārā visa gada garumā

Autore: Agrita Žunna

Foto: Evija Sidraba

Izmantotā literatūra:

Sabine Kells „The Secret of Happy Horses”

Hiltrud Strasser & Sabine Kells „The Hoofcare Specialist’s: Hoof Orthopedics and Holistic Lameness Rehabilitation”

Sandra Rose-Meierhöfer, Sabine Klaer, Christian Ammon, Reiner Brunsch, and Gundula Hoffmann. 2010. Activity Behavior of Horses Housed in Different Open Barn Systems. Journal of Equine Veterinary Science, Vol. 30, No. 11.

http://www.all-natural-horse-care.com/natural-boarding.html

 

Atpakaļ

11 komentāri

  • Konkurists

    Konkurists Jauks raksts, paldies! Un redz - visi var nomierināties, tik tiešām turpinās būt bezmaksas raksti :)

    12. aprīlis, 2012 @ 10.10
  • Virsaitis

    Virsaitis Ļoti vērtīgi, paldies - ar interesi gaidīšu nākamās daļas! Tiešām prieks, ka informācija par šo zirgu turēšanas veidu sāk kļūt populārāka.

    12. aprīlis, 2012 @ 10.34
  • Polar

    Polar Paldies par šādu rakstu! Šobrīd man arī tik ļoti aktuāla tēma.

    12. aprīlis, 2012 @ 12.15
  • Katrīna

    Katrīna Pievienojos komentāriem - raksts vērtīgs un interesants. Gaidīšu turpinājumu. Prieks, ka šāda zirgu turēšana kļūst arvien populārāka un atzīta. Es laikam ieteiktu šo rakstu izprintēt un pielīmēt katrai viszinošajai tantei uz pieres, kas ar putām uz lūpām apgalvo, ka zirdziņam tak jādzīvo stallī un punkts. :D

    12. aprīlis, 2012 @ 12.34
  • elī

    elī Raksts labs. Taisnība, zirgam nepieciešamas brīvas kustības. Te gribētos atgādināt zelta vidusceļs taču arī pastāv. Sporta zirgam atkarībā no temperamenta var tikt dota iespēja pavadīt aplokā lielu dienas daļu pirms vai pēc treniņa. Kādu laiku pavadīju ārpus Lv starptautisko sacensību zirgu stallī un dzirdēju stāstu, ka Holandē ir stallis, kur maču ērzeli tur aplokā 24/7.

    12. aprīlis, 2012 @ 12.59
  • Zane

    Zane Ja sporta zirgs lidz sim ir pieradis est auzas 3x diena stavot buda un es vinu izlaidisu ganos ,kads bus rezultats ,ja vins edis tas tikai 1x diena, jo vairak nevaru nodrosinat?

    1. marts, 2013 @ 10.08
    • Virsaitis

      Virsaitis » Zane Svarīgākais būtu visu dienas auzu porciju nesalādēt vienā devā. Auzu porcijai vienā ēdienreizē uz 500kg zirgu nevajadzētu būt lielākai par 1.2kg, lai nepārsniegtu tievajā zarnā sagremojamās cietes apmēru un neradītu nelabvēlīgas sekas zirga gremošanas sistēmā.

      1. marts, 2013 @ 10.27
    • Agrita

      Agrita » Zane Vēl varu papildināt, ka jebkurā gadījumā vienā reizē izbarojamās barības daudzumam nevajadzētu pārsniegt 1,5-2 kg, lai nepārslogotu zirga kuņģi. Attiecībā uz sporta zirgu droši vien jāskatās, kā viņš jūtas, saņemot mazāk auzas, vai viņam sāk trūkt enerģijas un spēka. Varbūt pie pietiekama siena/zāles daudzuma enerģijas zudums nebūs tik liels. Varbūt var papildināt barību ar citām enerģiju dodošām vielām, piemēram, eļļu.

      1. marts, 2013 @ 10.54
    • Cherrij

      Cherrij » Zane Vispirms ir jāpadomā, cik daudz tas konkrētais sporta zirgs ēd tās auzas, un vai viņam tā deva ir nepieciešama. Varbūt pietiek dot ap 1 -1.5 (ja svars atļauj) kg auzu dienā, kamēr pārējā laikā ir zāles dotā enerģija? Ļoti daudzi mēs pārspīlējam ar enerģijas nepieciešamību sporta zirgam, tāpēc ir jāizlemj, cik viņam patiešām vajag - pie tam auzas var aizvietot ar eļļu, saulespuķu spraukumiem, cukurbiežu graizījumiem utt.

      1. marts, 2013 @ 14.20
    • Agrita

      Agrita » Zane "Ļoti daudzi mēs pārspīlējam ar enerģijas nepieciešamību sporta zirgam, tāpēc ir jāizlemj, cik viņam patiešām vajag..." - par šo kā reiz tika runāts arī Equine Nutrition interneta kursos (https://www.coursera.org/course/equinenutrition) - ka cilvēki bieži pārvērtē zirga darītā darba smagumu un pārcenšas ar piebarošanu. Nestrādājošam vai vieglu darbu (izjādes, treniņu programmas sākumposms) darošam zirgam pietiek ar barības daudzumu, kas sastāda ap 2% no ķermeņa svara, un īpašas enerģētiski bagātas piedevas parasti nemaz nevajag. Vidēji smagam darbam (iejādes vidējais līmenis, konkūrs, sākuma līmeņi trīscīņā) vajag ap 2,25% barības no ķermeņa svara un kā minimums 60-70% būtu jābūt zālei/sienam. Tikai smaga un ļoti smaga darba darītājiem (izturības jāšana, auļotāji) barības patēriņš var pieaugt uz 2,5%, un arī tad vismaz 50% no tā jābūt zālei/sienam.

      1. marts, 2013 @ 15.25
    • Cherrij

      Cherrij » Zane Agrita, tāpēc jau saku :P A mēs visi pieraduši, visiem zirgiem vajag auzas. Trakākais ir ar zirgiem, kas visu ziemu stallī, ierobežots siens, un visu vasaru ganos, bet visu laiku tiek dotas auzas - vienalga ko zirgs dara vai nedara.. tā arī visur sarodas resni zirgi, nagu problēmas utt. Protams, ir izņēmumi, bet vairumā gadījumu zirgi vienkārši tiek pārbaroti. un tā arī barojot sazin cik kg auzu sporta zirgam, rodas zirgs kas esot traks, grūti valdāms utt.

      1. marts, 2013 @ 20.05

Komentējiet

Zirgam.lv
Draugiem.lv pase