Vai jaunzirgam nepieciešams dot piedevas locītavām?

Jautā Dārta:

Interesanti būtu uzzināt ekspertu viedokli par profilaktisku glikozamīna došanu jaunzirgam. Vai tas ir to vērts un vai vispār vajag?

Atbild veterinārārsts Juris Tolpežņikovs:

Šajā jautājumā pasaulē nav ekspertu. Ja arī ir – tie nav samanāmi aiz piedevu ražotāju platajiem reklāmas plakātiem. Ir daudz zinātnisku pētījumu par glikozamīna/hondroitīna piedevu lietošanu ortopēdiski slimiem zirgiem rehabilitācijas periodā. Lielākoties rezultāti ir pozitīvi. Par profilaktisku lietošanu nozīmīgu pētījumu nav. Uzskata, ka tos lieto pārāk daudz bez īpašas vajadzības.

Jebkuras piedevas, ja tās tiek lietotas “profilaktiski”, atstāj iespaidu uz zirga organismu un tā turpmākām spējām. Grūti ir prognozēt, kāds tieši šis iespaids ir.

Atbild veterinārārste Aija Pavlovska:

Kad būtu ieteicams lietot: ja zirgs aug bez iespējām ilgu laiku atrasties ganībās, pārsvarā atrodas mazos aplokos bez zāles un kompānijas. Ja jaunzirga senči ir ar locītavu vainām (mitras locītavas, osteohondroze,u.c.). Ja jaunzirgs ir strauji augošs un liels.

Kad nebūtu lietderīgi tērēt naudu:

– ja zirgs aug atbilstoši lielos aplokos, barā (lai būtu kustības), barības deva ir nodrošināta ar nepieciešamām barības piedevām, sāli, u.c.

– jaunzirgs ģenētiski nav mantojis locītavu saslimšanu bagāžu.

Ja skatās no fizioloģijas un zirga izcelsmes, tad daba ir paredzējusi zirgu ar veselām, stiprām locītavām (ko zirga organisms lieliski pats regulē un novirza vajadzīgo vielu sintēzi nepieciešamajā vietā), jo zirgiem ir lemts daudz, daudz staigāt, nevis stāvēt ieslodzītam cietumā 24 stundas dienā (boksā). No pārdevēja viedokļa varu teikt, ka piedevas ir jālieto un ir nepieciešamas katram zirgam.

Atbild Keita Džonsa, NAF uztura speciāliste:

Es rekomendētu piedevu lietošanu arī jaunzirgiem bez locītavu problēmām, jo bieži vien gan dzīvnieku, gan cilvēku pasaulē – profilakse ir labākās zāles.

Uzskatu, ka zirgi no sava ikdienas uztura visticamāk nesaņem visu nepieciešamo locītavām, jo mūsdienās mēs no tiem prasām daudz vairāk, kā daba ir sākotnēji iecerējusi. Ņemsim par piemēru konkūra zirgu. Pētījumi pierāda, ka zirga priekškājam, kas piezemējas pēc vidēja šķēršļa, ir jāiztur 11-15 kiloņūtonu (1100-1600 kg) liels smaguma spēks. Iedomājamies lielāku zirgu, lielākus šķēršus un tos spēkus, kas pēc katras piezemēšanās ietekmē zirga kājas. Manuprāt, situācija kļūst skaidrāka. Un nav runa tikai par konkūra zirgiem. Arī iejādes zirga kustībām ir jābūt enerģiskām-spēka pilnām, zirgam ir jāstrādā ar pilnu atdevi. Tad vēl izturības jāšanas sacensības – tur zirgiem jāveic milzīgi attālumi noteiktā ātrumā u.c.. Atšķirībā no “mājas” zirgiem, savvaļas zirgs visu dienu pavada kustoties un tikai dažu reizi varbūt izskrienas, lai atbrīvotos no liekās enerģijas vai, lai aizbēgtu no apdraudējuma. Tad nu tagad arī ļoti labi redzam, cik daudz no saviem zirgiem gribam. Manuprāt, iemesls kāpēc redzam sacensībās arī vecākus zirgus, ir tāds, ka to locītavas visu laiku bijušas uzmanītas un “pabarotas”.

Šeit – pētījums par slodzi uz zirga priekškājām: http://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/11721571