Kumeļu vērtēšana II: eksterjers

Eksterjers

„Jo vairāk selekcijas, jo mazāk apmācības” – šo teikumu Saksijas federālās zemes staļļa vadītājs Dr. Matias Gerberts 70’to gadu sākumā izlasīja kādā pārdošanas sludinājumā. „Tolaik man likās, ka pārdevējs ir jucis. Šodien es domāju, ka viņam bija taisnība. Jo labāk zirgi ir veidoti, jo vieglāk jātniekam vēlāk ir jāt, ar nosacījumu, ka raksturs atbilst, protams”. Īpaši tas attiecās uz sekojošiem punktiem: kakls, seglu vieta un krustu forma.

Izmērs

„Pārāk smuks, lai izaugtu liels”, tā skan vispārzināma patiesība. Īpaši mīlīga, smalka paskata kumeļi, kas atgādina lellītes un nekad nepiedzīvo izteiktas augšanas fāzes, bieži vien paliek ļoti mazi augumā. „Ja kumeļš visu laiku izskatās vienādi un piecu mēnešu laikā nekad neliekas pāraudzis vai neproporcionāls, visticamāk, tas neizaugs pārāk liels. Ir jāpieņem, ka kumeļi mēdz neizskatīties pārāk pievilcīgi, kad atrodas kādā aktīvā augšanas fāzē”.

Ķermeņa uzbūve

Dr. Šulce-Šlepinghofs atzīst, ka pieprasītākie kumeļi ir tie, kuru ķermenis līdzinās taisnstūrveida formai, nevis kvadrātam. Nekādā gadījumā kumeļš nedrīkstētu izskatīties pārbūvēts kā kvortera šķirnes zirgs – augstāks pakaļgalā kā priekšgalā, tas vēlāk krietni apgrūtina sakopošanos un spēju uzņemt svaru uz pakaļkājām. Protams, ir dabiski, ka kādā augšanas fāzē kumeļš var būt pārbūvēts uz laiku. Holandiešu zirgaudzētāji īpaši augsti vērtē kumeļus ar augšup vērstu eksterjera tendenci. Augšanas laikā īpaši jauniem kumeļiem var būt izteikts izstiepta taisnstūra formāts, ja izteikti garkājainam kumeļam ir ļoti īsa mugura. Vēlāk tas var izlīdzināties.

Ķermeņa muguras līnija

Tai jābūt pietiekami noslēgtai, lai gan, sākot no zināma vecuma – parasti ap pusgadu – kumeļi vienmēr izskatās nedaudz izstiepti – tā skaidro Dr. Šulce-Šlepinghofs. Pārāk mīksta muguras līnija ir nevēlama, tāpat kā pārāk stingra, īsa mugura.

Krusti

Gērberts apraksta ideālo krustu formu: „Viegli ieslīpi, pietiekami muskuļoti”. Pārāk taisni krusti apgrūtina zirga pakaļkāju pavirzīšanos zem smaguma centra un nestspēju, uzsver Dr. Šulce-Šlepinghofs. Pārlieku nošķelti, slīpi krusti ir tāpat nevēlami, jo šādiem zirgiem parasti ir grūtības aktīvi locīt pakaļkājas kustībās.

Locītavas un kāju stāvotnes

Locītavām jābūt pareizi veidotām un labi izteiktām, to leņķiem jābūt tuvu ideālajiem mēriem. It īpaši lecamās locītavas nedrīkstētu atrasties pārāk augstu, jo zirgiem ar dziļāk novietotām pakaļkāju locītavām parasti ir labākas atsperšanās spējas. Stāvotņu kļūdas ir pieļaujamas tikai pirmajās nedēļās. Daudz kas ir atkarīgs no tā, kā kumeļš gulējis mātei vēderā. Ja stāvotņu kļūdas kumeļam saglabājas arī pēc trešā mēneša sasniegšanas, tas jau ir kritiski. Ja šīs kļūdas nav izmainījušās arī pēc pusgada vecuma, jāpieņem, ka tās  ir paliekošas, uzskata Dr. Šulce-Šlepinghofs.

Šādas kāju stāvotnes, kā pirksti uz āru reti kad pāriet ar augšanu.

Nagi

Pieaugušam zirgam nagiem jābūt atbilstošiem zirga izmēram, platiem un vienmērīgi veidotiem. Kumeļu nagi arī ir jāpārbauda – pārāk mazi nagi ir nevēlami, tāpat kā pārāk stāvi nagi, kas mēdz rasties pie pārāk stāviem vēzīšiem.

Stāvs nags

Skausts

Gērberts apraksta ideālo skausta/seglu vietas veidojumu – labi izteikts, iestiepjas tālu muguras līnijā. Bieži vien kumeļiem noteiktās augšanas fāzēs skausts nav pārāk izteikts, it īpaši, ja tam vēl ir t.s. kumeļa tauki. Skausts paliek arvien izteiktāks, kumeļam augot.

Plecs

Plecam jābūt slīpam; tas ir būtiski pleca brīvības nodrošināšanai un ar to saistītajai kustību brīvībai un plašumam. Stāvi pleci lielākoties nosaka ierobežotas kustības, saka, ka zirgs „neizliek pietiekami plecu ”.

Kakls

Gērberts uzskata, ka ideālam kaklam jābūt ar vieglu izliekumu un pakausim jābūt augstākajā punktā. Kakls nedrīkst būt pārāk augstu, kā arī pārāk zemu novietots. Pārāk zemu novietots kakls nereti tiek jaukts ar t.s. brieža kaklu. Tomēr zemā kakla nostādne lielākoties saglabājas arī pieaugušam zirgam, turpretī brieža kakls var izzust. Pārāk augstu novietots kakls bieži ir saistīts ar mīkstu muguru. Kakla garums kā tāds lielākoties nemainās, zirgam augot. Ļoti svarīgi ir, lai kumeļam būtu „viegls” pakausis.

Galva

Zirgaudzētāji allaž vēlas redzēt zirgus ar tipiskām, elegantām, sausnējām galvām, ar lielām, izteiksmīgām, modrām, bet mierīgām acīm. Dr. Gērberts uzskata, ka no zirga sejas izteiksmes ir jāstaro zināmai inteliģencei. Protams, ar skaistumu vien nevar jāt, taču ir jārodas zināmām simpātijām. Vēlākai jājamībai svarīgas ir ganašas, kuras nedrīkst būt pārāk spēcīgi izteiktas, lai neradītu problēmas ar kontaktu. Pārāk īss mutes kaktiņš var norādīt uz „cietu” muti, tāpēc labāk izvēlēties kumeļus ar garāku mutes kaktiņa līniju.

 

Skaista seja, izteiksmīgas acis.

Kad pieaug kumeļa cena?

Pirmais iespaids ir svarīgs. „Kumeļam jāspēj aizraut savu novērotāju, apburt to. Tam nepieciešama spēcīga un pašpārliecināta uzvedība, harmonisks skats no malas, harizmātiska personība un zināma garkājainība”, uzskata Gērmans. Pie tā piederas arī pareizas kāju stāvotnes. Cilvēciskais faktors – turēšana, audzēšana, barošana – būtiski ietekmē kumeļa izskatu un var noteiktās augšanas fāzēs krietni pārmākt ģenētikas ietekmi.

Pārdevējam nāk par labu, pircējam savukārt sagādā vilšanos, ja savulaik tik cerīgais jaunulis izaug par pavisam parastu zirgu. Gērmans min, ka no neglītiem kumeļiem gan reti kad izaug skaistuļi.

Lai gan vēlāk sacensībās iejādes zirgiem ir svarīgas visas trīs pamatgaitas, tomēr pircējus visvairāk sajūsmina un liek izvilkt naudas makus tieši izteiksmīgi rikši. Taču tikpat daudz uzmanības būtu jāpievērš arī soļiem un lēkšiem. Īpaši problemātiski tas ir ar konkūra līniju kumeļiem. „Zirgaudzētāji, kas orientējas uz kumeļu tirdzniecību, arvien vairāk pāriet uz iejādes fronti, jo konkūra izcelsmes kumeļus dabiski ir grūtāk novērtēt un tie parasti arī nedemonstrē izcilus rikšus, kas ienes visvairāk naudas”, ar nožēlu atzīst Dr. Gēberts.

Arī ciltsrakstiem ir jābūt atbilstošiem. „Nedrīkst ciltsrakstos būt kaut kāds haotisks sajaukums, zirgi ir jāaudzē uz pārdomātas selekcijas bāzes, tiem ir jānāk no sportiskām mātēm ar augstu ciltsvērtību”, uzsver Gēberts. Tāpēc nevajag skriet modei pakaļ un izvēlēties kādu no uzlecošajām zvaigznēm par tēvu, bet gan veikt konsekventu selekciju atbilstoši izvēlētajam audzēšanas mērķim.

Iejādes kumeļi – pamatgaitu vērtēšana

Soļi

Soļus ir grūti vērtēt un tie ir ļoti atkarīgi no konkrētās augšanas fāzes. Ja kumeļa ķermeņa proporcijas ir ļoti nobīdījušās un tam ir garas kājas, īsa mugura un tādējādi veidojas izstiepta taisnstūra formāts, soļu ritms ātri vien var kļūt apdraudēts, līdz pat tam, ka attīstās aids. Top gan nevar ņemt pārāk pie sirds, jo nākamajā augšanas fāzē proporcijas var izmainīties, atzīst Dr. Gērberts. Ne pārāk vēlami ir ļoti plaši un ļoti lēni soļi, kas gan agrāk labi derēja zirgiem, kuri vilka arklu, tomēr mūsdienās tas tiek vērtēts ļoti kritiski, jo rada problēmas ar ritmu. Zirgiem ar pārāk plašiem un lēniem soļiem reti kad ir izteikts talants laba piafē elementa izpildei.

Lars Gērmans brīdina, ka nedrīkst ļaut sevi apžilbināt – ļoti jauniem kumeļiem bieži vien ir plaši soļi, jo to kājas vēl ir pārāk garas. Tāpat mazi kumeļi skatēs bieži vien ir satraukti un nekoncentrējas, tādēļ nemaz nevar parādīt brīvus soļus. Vispārīgi var apgalvot, ka kumeļiem parasti ir labāki soļi nekā pieaugušiem zirgiem. Tas nozīmē arī, ka kumeļš ar sliktiem soļiem visticamāk šo trūkumu saglabās arī pieaugot, uzskata Dr. Šulce-Šlepinghofs.

Rikši

Ideāliem rikšiem jābūt elastīgiem, brīviem, ar aktīvu pakaļkāju darbību. Dr. Šulcem-Šlepinghofam svarīgs ir tieši pirmais solis, ko kumeļš sper rikšos – vai tas ir elastīgs un aktīvs? Rikšiem jābūt tādiem pašiem, kā arī pieaugušam zirgam vai zirgam jebkurā augšanas fāzē: ritmiskiem, augšup vērstiem, elastīgiem, ar spēcīgu atspērienu, atbrīvotiem un ar izteiktu pleca brīvību. Zirgam ir jākustas ar visu ķermeni, nevis tikai jārausta augšup kājas saspringtos rikšos un ar gaisā saslietu asti – vērtē Tomas Kaspers.

Kumeļus, kas uz skatēm ieradušies no tālienes, pārcietuši garu pārbraucienu, nereti karstā laikā, vērtēt ir praktiski neiespējami. Bieži vien tie ir pārguruši un nespēj no sevis neko parādīt. Ja kumeļš kādā augšanas fāzē ir stipri pārbūvēts, tā vērtēšana arī nebūs objektīva, jo šādi kumeļi gluži anatomisku iemeslu dēļ nevar plaši rikšot un liekas ieurbjamies zemē drīzāk.

Dr. Šulce-Šlepinghofs atzīst, ka pašlaik pieprasītas ir kustības ar augstu karpālo locītavu kustību. 60-70’tajos gados šādu īpašību praktiski izskauda zirgaudzēšanā, tagad to vēlas atjaunot, taču jāpievērš uzmanība kustību koordinācijai starp priekškājām un pakaļkājām – kumeļam ir jākustas aktīvi ar pakaļkājām un jāspēj uzņemt svars uz tām. Dr. Šulce-Šlepinghofs drīzāk samierinātos ar kumeļu, kas aktīvi loka pakaļkājas, bet ne tik augstu iznes priekškājas.

Grūti novērtēt ir soļa platumu rikšos. Kumeļi nereti liek pakaļkājas blakus priekškāju pēdām, jo tiem vēl ir sarežģītas un apgrūtinošas ķermeņa proporcijas. Izaugot tas bieži vien izzūd. Tomēr ir ērzeļi, kuri saviem pēcnācējiem mantojumā nodod garkājainību komplektā ar īsu muguru, un šiem zirgiem dotā tendence saglabājas. Zirgi ar izstieptu taisnstūra formātu nevar nekādi savādāk likt soli.

Lēkši

Bieži vien kumeļu vērtēšanā netiek pienācīgi ņemti vērā, lai gan tie ir ļoti būtiski vēlākajiem sporta zirgiem. Lai varētu novērtēt kumeļa lēkšus, ir jālaiž ķēve un kumeļš brīvi kustēties. Ja kumeļš pāris soļus palēkšo blakus ķēvei, kuru pie rokas ved palīgs, šie soļi visbiežāk ir saspringti, savilkti, ar sasprindzinātu kaklu un muguru. Lars Gērmans stāsta, ka traķēņu kumeļu vērtēšanā ir iekļauti tie paši 7 kritēriji, pēc kādiem tiek vērtēti zirgi, iekļaujot tos ciltsgrāmatā: tips, ķermeņa virslīnija, kāju stāvotnes, soļi, rikši, lēkši un kopējais iespaids.

Lēkšiem ir jābūt spēcīgiem, ar atsperīgu kustību, kas vērsta augšup no pleca. Aktīva, atsperīga pakaļkāju darbība ir tikpat svarīga kā noteikta augsta karpālo locītavu iznešana.

Konkūra kumeļu vērtēšana

Jau iejādes kumeļus ir grūti vērtēt, jo dažādās augšanas fāzes var būtiski ietekmēt kumeļa eksterjeru un gaitas, taču vēl grūtāk ir novērtēt konkūra kumeļus attiecībā uz to sagaidāmo vēlāko darbaspēju potenciālu, atzīst Dr. Šulce-Šlepinghofs. Ideālā variantā iejādes un konkūra kumeļiem nevajadzētu pārāk atšķirties. Mūsdienu tehnisko maršrutu pārvarēšanai nepieciešami moderni, asinīgi, izveicīgi, lokani zirgi, kuri ir arī akurāti, ātri un enerģiski. Konkūra kumeļam jābūt apveltītam ar zināmu atlētiskumu. Tā eksterjeram ir jābūt korektam; paralēli izcelsmei liela nozīme ir spēcīgiem, atsperīgiem lēkšiem. Plakani, neizteiksmīgi lēkši nav vēlami.

Dinamika un mehānika, protams, ir ideāls, uz ko tiekties, taču ir pietiekami daudz konkūra zirgu, kuriem ir ļoti viduvējas gaitas, tomēr maršrutos tie uzrāda lielisku sniegumu. Dr. Šulce-Šlepinghofs norāda, ka konkūra zirgu audzēšanā ir ciltslīnijas, kas nodod mantojumā mehāniskās leciena dotības, bet ir arī tādas līnijas, kurās kustības arvien vairāk noplok. Varbūt pat vēl svarīgāk kā iejādes zirgam, tieši konkūra zirga potenciālu ietekmē tā raksturs. Konkūra zirgam ir jābūt ļoti drosmīgam un centīgam. Kumeļā to ir grūti novērtēt. Viens no pieturas punktiem varētu būt pašpārliecība, ar kādu kumeļš sevi demonstrē.

St.Georg  materiālu sagatavoja Sigita Eitcena

Foto atsauces:

http://landgestuetcelle.de/cms/front_content.php?client=1&lang=1&idcat=5&idart=1977
http://www.osthessen-news.de/Media/09/07/News090706_46_DSC_4813.jpg
http://landgestuetcelle.de/cms/upload/aktuelles/SF_v._Dancier-Earl_Ilona_Schaffer_Basdahl_Sieger_Dressurfohlen_Dorum2011_Ilka_Grosse.jpg
http://www.pferdezucht-jacobs.de/typo3temp/pics/4b1e8e011c.jpg

 

Atpakaļ

Komentējiet

Zirgam.lv
Draugiem.lv pase