Kumeļu vērtēšana I: uz ko skatās eksperti?

Kumeļu vērtēšana ir ļoti kutelīga tēma, jo ir pārāk grūti atpazīt nākamo talantu šajā vecumā, tomēr bez mazuļu novērtēšanas arī nevar iztikt. Aizsākam rakstu sēriju par kumeļu vērtēšanu, kurā dažādi ārzemju eksperti sniegs savus padomus, vērtējumus, un aplūkosim, kā izskatījās daži pašlaik slaveni zirgi bērnībā.

Eksperti:

Tomass Kaspers (Thomas Casper) – ik gadu iepērk 40 kumeļus no Birkhofas zirgaudzētavas, ir Vācijas Ērzeļu turētāju biedrības prezidents, un iegādājies kumeļa vecumā divus nākamos Bundesčempionus.

Dr. Matiass Gerberts (Matthias Görbert) – Vācijas vecākais zirgaudzētavas vadītājs Saksijas federālās zemes zirgaudzētavā Morizburgā, vienlaikus arī Holšteinas šķirnes sertificēšanas komisārs.

Dr. Volfgangs Šulce-Šlepinghofs (Dr. Wolfgang Schulze-Schleppinghof): Oldenburgas biedrības ciltsdarba vadītājs jau vairāk kā 25 gadus vērtē kumeļus, viņa sieva ir izaudzējusi vairākus S-klases zirgus un sertificētus ērzeļus.

Lars Gērmans (Lars Gehrmann): Traķēņu zirgaudzētāju biedrības ciltsdarba vadītājs; viņa vadītā biedrība ir ieviesusi visaptverošu, plašu bonitēšanas sistēmu kumeļiem.

Johans Knāps (Johan Knaap): Holandes Karaliskās Jājamzirgu šķirnes (KWPN) zirgaudzētāju biedrības ciltsdarba vadītājs, veiksmīgi īstenojis agrīnās specializēšanās konkūrā un iejādē sistēmu.

I daļa – uz ko skatās eksperti?

Daži kumeļi liekas necili, citi staro kā zvaigznes, lielīgi sevi izrādot. Lielākās cenas parasti maksā par pēdējiem, taču – vai tie arī ir labākie? Kā var patiesi novērtēt kumeļus? Vai tas maz ir iespējams? Vai var novērtēt ko tādu, kā raksturs? Ekspertiem uz to ir atbildes.

„Mīļš un komunikabls”, tāds bija bērais Ehrentusch dēls jau no paša sākuma. „Taču kumeļa vecumā mums nenāca ne prātā, ka viņš reiz tik tālu tiks”, stāsta Dīters Horns. Viņš kopā ar savu sievu Kristelu izaudzēja Izabellas Vertas pašreizējo veiksmīgo Lielās Balvas zirgu El Santo. Kā trīsgadnieks šis Reinlandes šķirnes kastrāts jau izskatījās daudzsološāks. „Savās pirmajās jaunzirgu sacensībās viņš uzreiz ieguva godalgoto vietu, bet četru gadu vecumā viņu atzinīgi raksturojis Reinlandes zirgaudzētāju biedrības ciltsdarba vadītājs Martins Spū. Viņš teicis, ka, ja šis zirgs ar tādām gaitām nonāks īstajās rokās, tad vēlāk būs panākumiem bagāts”. Tā nu tas notika – Izabella Verta izmēģināja augumā raženo četrgadnieku, un pēc neilga brītiņa tas pārceļoja uz viņas stalli.

Savukārt ar Flatley, ar kuru viņa 2011. gadā tika otrajā vietā Nirnbergas Burgpokal sacensību finālā, situācija bija savādāka. „Tas jau kā kumeļš bija izcilnieks”, atminas ērzeļu turētājs Tobias Šults. „Mēs viņu atklājām pie audzētājiem, un jau tur viņš brīvībā kustējās lieliski. Mēs ātri izšķīrāmies par to, lai iegādātos viņu. Pēc neilga laiciņa viņš uzvarēja kumeļu čempionātā Domselshofā, un pēc tā brīža mēs nebūtu spējuši par viņu samaksāt, ja nāktos pirkt vēlreiz”. Šults iegādājās Flatley kopā ar Izabellu Vertu. Starp citu, šis Reinlandes šķirnes ērzelis ir Vertas pirmais līdz S-klasei izaudzinātais zirgs, kuru viņa iegādājusies vēl kumeļa vecumā

Rakstura jautājums

Vieniem tas ir, citiem ne. Un tomēr arī aiz necila, pat ar trūkumiem apveltīta kumeļa var slēpties nākotnes sporta zvaigzne. „Ir ērzeļi, kuri nedod smukus kumeļus, toties dod ar ļoti labām darbaspējām apveltītus zirgus”, uzsver Lars Gērmans. Viņa kolēģis Dr. Šulce-Šlepinghofs atceras: „Rubinstein bija viens no tādiem. Viņa pēcnācēji kumeļa vecumā ne pēc kā diža neizskatījās, bet vēlāk kļuva par ļoti labiem jājamzirgiem, kas ļoti labi pakļāvās apmācībai un attiecīgi bija veiksmīgi sportā”. Liela nozīmē vēlāko panākumu gūšanā ir zirga raksturam. Tā tas bija arī ar Rubinstein un viņa pēcnācējiem, lielākā daļa no tiem ļoti labprāt sadarbojās ar cilvēku. Viņa bērni ir iejādes sportā sapelnījuši kopumā vairāk kā 2,3 miljonus eiro. Taču novērtēt kumeļa raksturu ir ļoti grūti. „Protams, ir redzams, vai kumeļš ir pašpārliecināts, ziņkārīgs vai hiperaktīvs. Taču vēlākajos gados svarīgas ir arī citas lietas, kā vēlme strādāt, koncentrēšanās spējas, spējas apgūt jauno; arī temperamentu, tāpat kā raksturu, ir grūti novērtēt”, uzskata Lars Gērmans. „Kumeļu vērtēšanā ir kā ar sestās klases skolniekiem: ej nu pasaki – šis būs profesors, šis būs mūrnieks, un šī – skolotāja. Tas nav iespējams. Man svarīgākais ir, lai viņš varētu funkcionēt kā jājamzirgs”, tā stāsta Oldenburgas biedrības sertificēšanas komisārs un Lielās Balvas līmeņa treneris Volframs Vitigs. „Mūsu audzētie Breitling kumeļi noteikti nav paši elegantākie un uzkrītošākie, bet vēlāk tie ir labi jājamzirgi, un tas man ir pats svarīgākais”. Kumeļi, kas uzaug ar minimālu saskarsmi ar cilvēkiem, kuru pamata apmācībai un audzināšanai neviens nevelta pienācīgu laiku, nereti ir bailīgi, kautrīgi, grūti raksturā un vēlākajā apmācībā. Lielākoties tiem ir grūti pat pieskarties, un ikdienišķas lietas kā nagu tīrīšana, vadāšana, apaušu uzlikšana, kļūst par problēmām. Tas gan nenozīmē, ka šādiem kumeļiem principā ir grūti raksturi, drīzāk – tie vienkārši nav iemācījušies saskarsmes noteikumus ar cilvēkiem. Ja to apmācībai pieiet ar mieru un uzticēšanos, arī no viņiem iespējams izveidot patīkamus, uzticamus un pakļāvīgus jājamzirgus.

Turpretī eksterjera novērtēšanā lielāka ietekme ir faktiem, kurus var reāli novērtēt. Taču tas allaž ir atkarīgs no vecuma. „Nedrīkst pieturēties pie stingriem principiem „trīs dienas-trīs nedēļas-trīs mēneši” kumeļu vērtēšanā. Kumeļu attīstības stāvoklis ir individuāls, un to vērtēšanā vienmēr ir jāņem vērā, kurā augšanas fāzē pašlaik kumeļš atrodas”, brīdina Dr. Šulce-Šlepinghofs. „Piemēram, vērtēšana trešajā dienā ir ļoti atkarīga no tā, kā kumeļš gulējis mātei vēderā. Ja tas pasaulē nācis, šķībi guļot, tad arī pēc trīs dienām vēl nespēs pareizi stāvēt”. Augšanas procesā tomēr ir kritiski jānovērtē kumeļa nostādnēs jebkuras novirzes no normas. „Locītavu stāvotnes var labi novērtēt, sākot ar mēneša vecumu. Ja šajā vecumā kumeļam konstatējamas būtiskas kļūdas, parasti tās saglabājas. Ja kumeļam jau ir divi vai trīs mēneši, un viņš joprojām ir ļoti šķībs, maz ticams, ka tas izzudīs”. Pareizs eksterjers nozīmē ne tikai optiski patīkamu ainu, bet arī nosaka slodzes izturību, kas ir ļoti svarīgs punkts. Lai gan ir izņēmumi, pamatā locītavas zirgiem ar stāvotņu kļūdām vēlāk tiek pakļautas ļoti lielai slodzei, līdz ar to pieaug arī traumu un veselības problēmu risks.

Kumeļa novērtēšana

Kumeļu skates noris katrā organizācijā pēc saviem noteikumiem. Parasti kumeļi kopā ar savām mammām tiek demonstrēti vērtēšanas komisijas priekšā – vispirms nostādīti, tad parādīti rikšos un vēlāk arī soļos. Savādāka aina paveras, ja kumeļu vērtē pie audzētāja. Tad var rīkoties elastīgāk, atkarībā no pieejamajiem apstākļiem. „Pamatā ļauj vispirms kumeļu nostādīt ārā, ja iespējams, uz stingra pamata, lai gūtu pirmo iespaidu par tā eksterjeru un attīstību”, stāsta Lars Gērmans. Stingrs pamats ir svarīgs, lai zāle vai dziļas smiltis nenoslēptu stāvotņu kļūdas. „Tā es sev iegūstu personīgu iespaidu par kumeļu, skatot to kopumā, bet prātā paturot tā vecumu un pašreizējo attīstības stāvokli”, uzsver Oldenburgas ciltsdarba nodaļas vadītājs Dr. Volfgangs Šulce-Šlepinghofs. Skats vispirms tiek vērsts uz kumeļu kopumā, tad no galvas uz kaklu, skaustu, muguras līniju, krustiem un kājām, kā arī pleca novietojumu, novērtējot atsevišķos „punktus”. Tikai pēc tam tiek vērtētas kustības. „Ir ieteicams kumeļu vest soļos virzienā uz vērtētāju un prom no viņa, lai varētu arī kustībā novērtēt tā stāvotnes un eksterjera pareizību”, komentē Gērmans. Pēc tam kumeļš tiek kopā ar māti demonstrēts rikšos uz labo pusi, turklāt ķēve ir jāved, pielāgojoties kumeļa kustību ātrumam. „Daudzi kumeļi iegūst papildus punktus kustībās, bet ir arī tādi skaistuļi, kuri tomēr neattaisno uz tiem liktās cerības, par spīti skaistam tipam un pareizam eksterjeram”, atzīst Gērmans. Viņam ir svarīgi novērtēt kustības arī pagriezienos, kumeļš nevar rikšot tikai

Skaidrs ir viens: šis kumeļš arī vēlākajos gados spēs lēkšot augšup!

taisni. Gērmans iesaka, ja iespējams, kumeļu ar māti pēc tam palaist aplokā vai manēžā brīvi kustēties: „Tā var novērtēt arī lēkšus. Ja kumeļam nākas lēkšot blakus mātei, kuru pie saites rāda palīgs, parasti kumeļi rāda saspringtus, savilktus lēkšus, kurus nav iespējams normāli novērtēt. Kad lēkšo abi, parasti tad parādās brīvāki lēkši. Mans ieteikums ir ļoti rūpīgi novērot pārejas un virziena maiņas, jo no tā var izlobīt vērtīgu informāciju”. Noslēgumā vēlreiz kumeļu demonstrē soļos, kurus labāk novērot no sāna. Svarīgi ir novērtēt māti. „Atkarībā no kumeļa attīstības fāzes, tā vērtēšana var būt ļoti sarežģīts process un allaž tiek iegūtas tikai pirmās nojausmas par zirga patieso potenciālu. Mātes eksterjera un gaitu kvalitātes novērtēšana var krietni palīdzēt šajā ziņā, jo principā māte ļoti daudz ko nodod savam bērnam”, iesaka Dr. Matiass Gerberts , kurš atceras: „Pirms vairākiem gadiem man ļoti iepatikās kāds glīts Hanoveras šķirnes kumeļš, tomēr kāds pasteidzās un nopirka to pirms manis. Māte šim kumeļam gan neizskatījās pārāk labi, un tā nu cerības tika liktas uz to, ka tēvs kompensēs šos trūkumus. Trīs gadus vēlāk es atkal satiku to pircēju un apjautājos par kumeļu. Viņš atzinās, ka viņam nevajadzējis to kumeļu pirkt, jo viņš izaudzis pēc mātes”. Tomēr jāuzmanās – jo vecāka ķēve un jo sliktākā stāvoklī tā ir, jo rūpīgāk ir jāveic tās novērtēšana.

Par spīti visai racionalitātei kumeļu vērtēšanas procesā Tomass Kaspers uzskata: „Man ir nepieciešama kaut kāda dzirkstelīte, intuitīva sajūta… tas ir nedaudz, kā iemīlēties – ir jāvar pateikt: Oho, tas ir īstais! Un nemeklēt tikai vājās vietas, citādāk kumeļu atrast nebūs iespējams, kur nu vēl partneri…”.

Nākamajā reizē: par kumeļu eksterjeru un potenciālu iejādē vai konkūrā.

St.Georg  materiālu sagatavoja Sigita Eitcena

Atpakaļ

1 komentārs

  • Līga

    Līga Būtu ļoti labi, ja varētu sagatavot rakstu par kumeļu vērtēšanu un iegādi pajūgu braukšanai ar iespēju palasīt arī Latvijas audzētāju un sportistu viedokļus.

    25. marts, 2012 @ 21.20

Komentējiet

Zirgam.lv
Draugiem.lv pase