Siena tīklu izmantošana zirgu barošanā

Barība un tās uzņemšanas veids ir būtiska dzīves daļa ikvienam dzīvam organismam, un katrai dzīvai radībai daba ir paredzējusi savu ēšanas režīmu. Kas der mums, cilvēkiem, ne vienmēr ir piemērots mūsu aprūpē esošajiem dzīvniekiem. Lai nodrošinātu zirga organismam piemērotu barošanās veidu, nepieciešams ņemt vērā šī dzīvnieka dabīgos barošanās paradumus un gremošanas sistēmas uzbūvi.

Lielākus tīklus var iekarināt starp speciāli ierīkotiem mietiem vai arī starp ganībās tuvu augošiem kokiem. Tīkls pagatavots no lietota tenisa tīkla.

Dabā zirgs barības uzņemšanai patērē pat 16-20 stundas diennaktī. Zirga gremošanas sistēma ir pielāgota nepārtrauktai barības uzņemšanai nelielās porcijās. Ilgstoši periodi bez barības, kā arī liela barības daudzuma uzņemšana neilgā laika posmā ir kaitīga zirga gremošanas sistēmai. Zirga kuņģis ir salīdzinoši neliels, tas aizņem tikai ap 10% no kopējā gremošanas trakta tilpuma un ir piemērojies nelielu, bet biežu barības porciju pārstrādei. Barība iziet caur kuņģi salīdzinoši ātrā laikā – 30 minūšu līdz 3 stundu laikā (visbiežāk 45-60 minūtēs). Ja barības uzņemšanā ir lieli pārtraukumi, kuņģis ilgstoši ir tukšs. Zirgam gremošanas sulas izdalās nepārtraukti, tās kairina tukšā kuņģa sieniņas un var radīt dažādas veselības problēmas, piemēram, kuņģa čūlu. Savukārt nevienmērīgais kuņģa un zarnu pildījums un pārtraukumi barības pārstrādē var veicināt kolikas.

Sāta sajūtu zirgam nodrošina nevis receptori kuņģī, bet gan košļāšanas muskuļos. Daba ir noteikusi zirgam nepieciešamo košļāšanas kustību skaitu, kas var būt pat līdz 60000 sakodienu dienā, kurus tas izdarītu ilgstoši ganoties. Dramatiski samazinoties sakodienu daudzumam, tiek nelabvēlīgi ietekmēta zobu dilšana un, samazinoties žokļu sānkustībām, var veidoties zobu asās malas. Turklāt, ja zirgam nav iespēja nodrošināt nepieciešamo žokļa kustību daudzumu barojoties un dzīvnieks nerod sāta sajūtu, tas var sākt grauzt dažādus priekšmetus, piemēram, boksa koka daļas, aploka dēļus, traukus un tml., kļūt nervozs un nemierīgs. Gadījumā, kad dzīvniekam nepārtraukti ir pieejamas lielas barības devas (piemēram, brīvi nobērts siens), zirgs to pašu barības daudzumu uzņem ar mazāku kumosu skaitu, ēdot „pilnām mutēm”, un bieži pārēdas. Savukārt, ja barību izsniedz porciju veidā, tā ātri beidzas un dzīvnieks dzīvo ar bada sajūtu, kas rodas neapmierināto sāta receptoru dēļ.

Traucējumi gremošanas procesu fizioloģijā ietekmē arī dzīvnieku uzvedību, palielina nemieru, veicina dažādu stereotipisku uzvedības veidu parādīšanos. Dabīgā līdzsvara atjaunošana zirga gremošanas sistēmas darbībā nodrošina ne tikai vielmaiņas uzlabošanos un vēlamā svara saglabāšanu (tievie zirgi kļūst apaļāki, resnie notievē), bet arī uzlabo zirga vispārējo fizioloģisko un fizisko stāvokli, labvēlīgi ietekmē nagu veselību, atbrīvo dzīvnieku no stresa par barības pieejamību un no nepatīkamām sajūtām, ko rada tukšais kuņģis un neapmierinātā sāta sajūta. Zirgs kļūst nosvērtāks, labprātīgāk pievēršas darbam.

Zirgu barojot, jāņem arī vērā dzīvnieka dabīgā poza ganīšanās laikā. Zirgs ganās ar zemu noliektu galvu, kad ķermeņa balsta sistēma (saites, locītavas u.c.) nodrošina zirga ķermeņa noturēšanu, neizmantojot muskuļu piepūli. Šī poza ar zemu noliektu galvu nodrošina pareizu, vienmērīgu zobu dilšanu, kā arī barības vads un elpceļi ir taisni nevis saliekti, kādi tie ir, ja zirgs barību uzņem no „galda augstuma” barotavām. Ēšana ar paceltu galvu apgrūtina barības sakošļāšanu, samazina siekalu izdalīšanos, apgrūtina barības kumosu kustību barības vadā, veido nepareizu zobu nodilumu, kā arī traucē brīvai gaisa plūsmai elpceļos.

Nelielie siena tīkli (pirkti interneta veikalā) tiek piesieti pie zemē iedzītiem, stabiliem mietiem.

Zirga gremošanas sistēmai vispiemērotākā barība ir ganību zāle un siens. Tie nodrošina ilgstošu, vienmērīgu barības uzņemšanu, ir labvēlīgi gremošanas sistēmas fizioloģiskajiem un bioķīmiskajiem procesiem, kā arī nodrošina salīdzinoši lielu zirga izdarīto košļāšanas kustību skaitu. Lai siena uzņemšana būtu zirga fizioloģijai piemērota, tam, līdzīgi kā ganību zālei, jābūt nepārtraukti pieejamam, taču nelielās porcijās. Lielākoties staļļos zirgiem ir brīvi pieejams siens – nobērts uz zemes, ielikts silēs vai no ruļļiem ganībās. Šādi pasniegtu sienu zirgi parasti apēd salīdzinoši ātri, turklāt dzīvnieki nereti ēd lieliem kumosiem, barību kārtīgi nesakošļājot. Pasniegtā siena porcija izbeidzas salīdzinoši ātri un atlikušo laiku līdz nākošajai barības devai dzīvnieks pavada nenodarbināts un ar pārtraukumu gremošanas sistēmas procesos. It īpaši tas attiecas uz zirgiem, kas daļu diennakts tiek turēti stallī, un bezdarbības un stresa dēļ mēdz iedzīvoties uzvedības netikumos.

Daļa siena bieži tiek iemīdīta zemē vai pakaišos un aiziet zudumā. Turklāt barības uzņemšana no pakaišiem, kur netālu atrodas zirga fekālijas un urīnvielas amonjaks, zirgam ir nepatīkama, kā arī amonjaka izgarojumu ieelpošana ir zirgam kaitīga. Boksā esošiem zirgiem būtu nepieciešama noteikta barības pasniegšanas vieta, kur barība nesajauktos ar pakaišiem.

Barojoties no siena ruļļiem, zirgi pastiprināti ieelpo siena putekļus. Siena siles, kas atrodas virs zemes, kā arī ruļļi liek zirgam baroties fizioloģiski nepareizā pozā – ar paceltu galvu un saliektu barības vadu.

Labs risinājums, kas nodrošina zirgam piemērotu barības uzņemšanu, ir siena tīkli. Lielākoties tie tiek izmantoti zirgu pārvadāšanas laikā, siena taupīšanas nolūkos vai gadījumos, kad atsevišķiem dzīvniekiem nepieciešams ierobežot barības patēriņu. Bieži tiek izmantoti tīkli ar liela izmēra „acīm” (8-10 cm), taču tie nenodrošina pareizu barības uzņemšanu, kā arī var būt bīstami gadījumos, kad tīkls ir novietots tik zemu, lai tajā ieķertos zirga nagi.

Lai siena tīkli dotu iespējami lielāku pozitīvo efektu, būtu jāievēro daži lietošanas ieteikumi:

1)      Tīklam jābūt ar nelielām „acīm” – vēlams 3-4 cm. Dzīvnieki iemanās izdabūt barības kumosus no sīkajām „acīm”, turklāt šāda knibināšanās imitē zirga barošanos dabā, kad tas ar lūpām izmeklē un satver barības kumosiņus un ar zobiem tos nogriež. Šāda barības uzņemšana nodrošina barības kumosu kārtīgu sakošļāšanu un samitrināšanu ar siekalām un rada vienmērīgu barības pārvietošanos gremošanas traktā. Papildus tam tiek veicināts lielāks žokļa kustību skaits un pareizāks zobu nodilums, turklāt dzīvnieks ilgāku laiku ir nodarbināts.

2)      Tīklus jānovieto pēc iespējas zemāk, ideāli zemes līmenī, lai zirgs varētu baroties pareizā pozā ar zemu nolaistu galvu. Šajā gadījumā ir svarīgi, lai tīkla

Nopērkamie siena tīkli parasti ir paredzēti piestiprināšanai diezgan augustu no zemes. Noliekot zemes līmenī, tie rūpīgi jāpiesien, neatstājot garus striķa galus, kuros zirgi var sapīties

„acīs” nevar ieķerties zirga kājas, kā arī tīklam jābūt labi un apdomīgi nostiprinātam, lai zirgs nevar aizķerties aiz tā, vai sapīties tīkla auklās. Nevajag atstāt zemē nomestus, nepiestiprinātus tīklus. Gadījumā, ja tīkls ir novietots pārāk augstu, zirgs ne tikai ēdīs ar paceltu galvu, bet arī salieks galvu uz sāniem. Tas veicinās nepareizu zobu nodilumu un radīs nevajadzīgu muskuļu saspringumu. Ja tīkls tiek novietots boksā, tam jāizvēlas tīrākais boksa stūris, lai zirgam nav jāēd savu izkārnījumu tuvumā.

3)      Tīklus nevajag piebāzt pārāk pilnus. Ja to virves būs pārāk nostieptas, zirgam būs vieglāk tās pārplēst ar zobiem. Dodiet zirgam laiku apgūt efektīvāko siena izvilināšanas veidu. Kādam tas prasīs pāris minūtes, kādam – pat veselu mēnesi. Ja arī sākumā dzīvnieks mēģinās agresīvi noplosīt tīklu, ar laiku viņš sapratīs, ka tas nav īsākais ceļš barības iegūšanai.

4)      Ja tīkli tiek izvietoti ganībās, kur tiem piekļūst vairāki zirgi, jānodrošina pietiekošs tīklu skaits, lai dzīvniekiem nerastos vajadzība cīnīties par pieejamo barību un vienmēr būtu kāds brīvi pieejams siena tīkls.

5)      Tīklā var „ieģērbt” arī veselu siena rulli. Lai arī tad ne vienmēr būs iespēja baroties ar zemu nolaistu galvu, tomēr tiks nodrošināta barības uzņemšana nelielos daudzumos, zirgi mazāk ieelpos siena putekļus un nebūs tik bieži jāatjauno barības krājumi tīklā. Rulli, kas ielikts tīklā, vēlams novietot ganos esošā nojumē vai zem speciāli tam paredzēta jumtiņa, jo salijušu un ilgstoši stāvējušu sienu zirgi ēd nelabprāt.

6)      Tīklos vienmēr ir jābūt pieejamam sienam. Dzīvnieki pierod, ka barība ir vienmēr pieejama, kļūst mierīgāki, nav motivēti aizsargāt savu barības porciju no citiem bara dzīvniekiem. Zūdot satraukumam par barības pieejamību, zirgam rodas iespēja atvēlēt savu prātu un laiku citām aktivitātēm. Neizmantojiet tīklus barības pasniegšanai porciju veidā. Lai arī zirgi ēdīs lēnāk un maziem kumosiem, tiem tomēr saglabāsies stresa sajūta, ka barība kaut kad beidzas. Dabā zirgs nepiedzīvo krasu barības resursu izbeigšanos.

No lietota tenisa tīkla pagatavots siena tīkls, kas ar karabīnēm piestiprināts pie nojumes sienas. Āķus, kuros stiprina karabīnes, var novietot divos augstumos. Sausā laikā tīklu iekarina zemāk, lai tas guļ uz zemes, savukārt lietus un dubļu laikā tīklu iekarina nedaudz augstāk, lai siens tik ļoti neizmirkst.

7)      Uz siena pasniegšanu tīklos var pāriet pakāpeniski. Sākotnēji piedāvājiet zirgam lielāko daļu siena ierastajā veidā un pamazām arvien vairāk sienu ievietojiet tīklos, līdz siena tīkli ir vienīgais barības pasniegšanas veids.

8)      Jāuzmanās ar tīklu izmantošanu kaltiem zirgiem. Pakavs var aizķerties aiz tīkla auklām, kā arī kalti nagi var vieglāk saplēst tīklu. Šādā gadījumā tīkli jāuzsien mazliet augstāk vai arī ieteicamāk būtu tīklā iepildīto sienu ievietot silē vai kādā citā barotavā.

Siena tīklus dažādos izmēros, formās un krāsās var iegādāties jau gatavus vai arī ir iespējams tos pagatavot pašam, piemēram, no lietotiem tenisa vai hokeja tīkliem, vai arī tīklu audumu atgriezumiem.

Alternatīvas siena tīkliem ir dažādu veidu barotavas, kas ierobežo un palēnina zirgu barības uzņemšanu. Visbiežāk tās ir ar sietiem vai tīkliem pārklātas siles vai konteineri. Veidojot barotavu, jāatceras, ka zirgam dabīgā poza ir ar taisni noliektu galvu. Ja barotavā siens ir pieejams no sāniem, tas veicinās zirga galvas saliekšanu uz sāniem nedabīgā leņķī.

Idejas un ierosinājumus dažādu tīklu veidu izmantošanai, izvietošanai, kā arī pagatavošanai var smelties internetā. Piemēram:

http://slowfeeding.com/constructions.htm

http://paddockparadise.wetpaint.com/page/Small-Mesh+Hay+Nets

Jau vairākus mēnešus siena tīkli tiek izmantoti kādā privātā stallī netālu no Rīgas. Nelielam zirgu baram ir pieejami vairāki siena tīkli, kā arī tīklā ievietots siena rullis.

Lai arī laika patēriņš siena pasniegšanai ir ilgāks nekā vienkārši noberot zirgiem kaudzi siena vai ieveļot ganos rulli, tomēr pozitīvie ieguvumi, nenoliedzami, ir tā vērti.

Zirgi ātri iemanījās lietot jauno barības pasniegšanas veidu un bieži priekšroku dod tīklā ieģērbtam, nevis brīvi pieejamam sienam. Turklāt dzīvnieki dienas laikā pārvietojas no viena tīkla pie cita, tādejādi imitējot pārvietošanos ganīšanās laikā. Lielākā daļa tīklu ir novietoti tieši uz zemes un, lai gan tie ik pa laikam tiek pakārpīti ar kājām un papurināti ar zobiem, lieli lāpīšanas darbi pagaidām nav bijuši nepieciešami.

Zirgi ir vienmēr paēduši, mierīgi, turklāt siena ietaupījums ir gana ievērojams, jo zudumi ir ļoti minimāli. Pat apsnigušu tīklu pietiek vien izvilkt no kupenas un zirgs turpina baroties.

Stallim pieejams siens no dažādām pļavām ar dažādu barības vērtību un sastāvu, un, pirms likšanas tīklos, dažādie siena veidi tiek sajaukti kopā, lai zirgiem nodrošinātu daudzveidīgāku uzturu. Ja kāds zirgs ir pārmēru resns, var sajaukt sienus ar dažādu barības vērtību, saldākam sienam piejaukt klāt ne tik garšīgu sienu un pat salmus, lai zirgam būtu vēl vairāk sevi jānodarbina un ēšanas process būtu lēnāks. Tīklos var iebāzt patīkamus pārsteigumus dažādu garšaugu veidā – piemēram, kumelītes, koriandru, piparmētras, dilles. Novērots, ka zirgiem šādas augu piedevas ļoti patīk.

Izmantotie avoti:

Sabine Kells „The Secret of Happy Horses”

Uldis Osītis „Zirgu ēdināšana”

http://slowfeeding.com/

Paldies par burvīgo materiālu Agritai Žunnai un par bildēm Evijai Sidrabai!