Iepazīsties – ir divi Totilas

*Šis raksts tika izveidots 2009. gadā, kad Moorlands Totilas jātnieks vēl bija Edvards Gals.

Viens no tiem ieguvis daudzas zelta medaļas, pārspējis pasaules rekordus iejādē, pārsniedzot maģisko 90% robežu Lielās Balvas brīvās izvēles programmā. Viņam veltīja tādas frāzes kā: „ir dzimusi leģenda”, „laukumā parādījies jauns fenomens..”, ar asarām acīs un nevaldāmām emocijām skatītāji sekoja šī zirga sniegumam. Līdz šim vēl nebija tāda zirga, kas būtu tā parādījies starptautiskās iejādes pasaulē, kā Moorlands Totilas kopā ar savu jātnieku Edvardu Galu uzstājās 2009. gada Eiropas Čempionātā. Brīnumaini plastisks zirgs, kura spējām, šķiet, nav robežu, burtiski dejoja laukumā, un ikviens tribīnēs sēdošais bija sajūsmā.

Interesanti uzzināt, ka pašlaik tik slavenais Totilas ir ļoti līdzīgs vienam no visu laiku slavenākajiem Traķēnes šķirnes ērzeļiem ar tādu pašu vārdu. Tā nav sakritība, jo Moorlands Totilas audzētāji patiešām nosauca kumeļu par godu leģendārajam traķēņu ciltstēvam.

Totilas audzēšana

2009. gada augustā Lielbritānijā Eiropas Čempionāta laikā iejādes laukumā pārnestā nozīmē iespēra zibens. Noskatoties Totilas sniegumu Lielās Balvas shēmā, Olimpiskais konkūrists-veterāns Nelsons Pessoa ar asarām acīs teica: „Nekad savā mūžā neesmu redzējis zirgu, kas tā var kustēties. Viņš ir kaut kas izcils un viņam piemīt vēl neredzētas spējas”.

Taču pat tāds plastisks brīnums kā Totilas savu dzīvi aizsāka gluži anonīmi, pie mātes sāniem. Viņš piedzima Nīderlandes ziemeļu provincē Frīzlandē. Viņa audzētāji Jans un Anna Šuili-Visseri dzīvoja mazā ciematiņā ar nosaukumu Broeksterwoude.

Eiropā zirgaudzētājiem ir izplatīta prakse turēt vaislas ķēves kādā citā stallī. Viņas mēdz iznēsāt kumeļus un laist tos pasaulē īpaši šim nolūkam pielāgotos staļļos. Vēlāk varbūt īpašnieks aizved ķēvi ar kumeļu uz kādu skati, taču visumā īpaši nepiepūlas šajā ziņā. Viņš tikai apmaksā rēķinus un laimīgi māj ar galvu, sakot „jā, jā”, kad kāds izsaka komplimentus par viņa kumeļa kvalitāti. Bieži vien kumeļi tiek pārdoti pēc atšķiršanas, un, kad zirgs vēlāk jau gūst panākumus sacensībās, audzētājs pat nespēj atcerēties, ar ko šis kumeļš būtu izcēlies citu starpā. Taču šis gadījums neattiecas uz Janu un Annu Šuiliem, jo viņiem ir gluži citāda zirgaudzēšanas filozofija.

Šuiliem audzēt zirgu nozīmē pārliecināties, ka kumeļš tiek izaudzēts ideālos apstākļos, lai tam būtu vieta, kur tas var nesteidzīgi augt un attīstīties, saņemot visu nepieciešamo. Viņi uzskata, ka zirga „bērnība” ilgst vismaz sešus gadus. Viņi ir pārliecināti, ka zirgam ir nepieciešams šis ilgākais laiks, lai tas attīstītos par veiksmīgu sporta zirgu. Tas arī nozīmē, ka viņi paši nodrošina zirgam pamata apmācību. Jans Šuils bija pirmais, kas uzkāpa Totilas mugurā.

„Daudzi īpašnieki grib, lai viņu zirgus iejāj pēc iespējas ātrāk, lai izvairītos no liekām izmaksām. Mēs tā negribam. Tieši šī iemesla dēļ Totilas netika pieteikts KWPN ērzeļu skatei. Mēs uzskatījām, ka KWPN ērzeļu skatēs ir par daudz spiediena. Varbūt viņam būtu nācies doties uz ērzeļu skati Ermelo (Holandes nacionālajā jāšanas sporta centrā), kur visi izturas pret ērzeļiem gluži bezpersoniski, ne tā kā mēs gribētu”, tā stāsta Jans.

Šuili uzskata, ka vissvarīgākais ir saglabāt zirgu garīgi neskartu. Daudzi zirgi pārlieku ātri „sadeg”. Viss ir tik sasteigts, uzspiests un saforsēts. Starp pakļāvību un pašpaļāvību allaž ir jāsaglabā līdzsvars. Jans atzīst, „Reizēm gan esmu pārlieku maigs. Piemēram, Totilas mēdza sist ar priekškāju. Tad nu nākas apstāties, pakāpties soli atpakaļ apmācībā, pēc tam atkārtot. Zirgam vispirms ir jāiemācās tikt galā pašam ar sevi. Sods tikai rada stresu un vēl vairāk stresa. Dodiet zirgam pavēli un apbalvojiet viņu par tās izpildi. Kliegšana uz zirgu patiesībā nozīmē, ka jūs no tā baidāties. Ja es saskaros ar kādu problēmu, strādājot ar zirgiem, es bieži vien naktīs nevaru aizmigt, guļot un domājot, kā to atrisināt”.

Jans un Anna paši nodrošina saviem zirgiem pamata apmācību. „Mēs gribam pret tiem izturēties labi un ielikt tiem stabilus pamatus, lai tie būtu garīgi spēcīgi, uzsākot savu sporta karjeru. Tam nepieciešams laiks, jo līdz sešu gadu vecumam zirgi strādā tikai trīs reizes nedēļā. Sasniedzot šo vecumu, viņi ir gatavi visam. Mēs sākam zirgu apmācību divarpus gadu vecumā. Tas ir ļoti būtisks periods. Mēs sākam tos strādāt, nedaudz vadoties pēc Montija Robertsa izstrādātās metodes”.

Pirmie vērtējumi

Savās pirmajās sacensībās Pavo Cup (Holandes jaunzirgu sacensības) izcīņā 2005. gadā Totilas neieņēma augstas godalgotās vietas. Anna stāsta, „Tiesneši atteicās noticēt, ka Totilas nav „sagatavots” un ka viņš patiešām no dabas cilā priekškājas tik augstu. Viņi teica, lai jātnieks palaiž pavadas vairāk un sodīja viņu par zirga īpašajām gaitām, sakot, ka tās nav dabiskas. Taču Totilas tiešām tā kustas no dabas. Viņš tā kustējās jau kopš dzimšanas. Viņš nesoļoja pa salmiem, viņš soļoja pāri tiem, sākot jau no pirmās dienas. Dīvaini, bet sākumā viņam cilvēku pieskārieni šķita biedējoši, taču ātri vien viņš iemācījās uzticēties. Viņš ir ļoti īpaša un unikāla personība. Viņš ir mīļš un jauks, enerģisks, netur ilgi ļaunu un ļoti koncentrējas uz cilvēkiem”. Jans piebilst, „Nav nekā labāka!”

Protams, Totilas ir iekārots arī kā vaislas ērzelis. KWPN organizācija sertificēja viņu Eiropas Čempionāta laikā Vindzorā, taču pagaidām viņa sporta karjera ir pirmajā vietā. Tā kā ne vienmēr ir viegli apvienot vaislas darbu un sportu, nāksies pagaidīt, līdz mazie Totilas bērni skraidīs pa dažādām pļavām. Anna un Jans noteikti sagādās kādu ķēvi, kad Totilas sāks vaislas darbu.

Mīlestība pret traķēņiem

Šie divi zirgu mīļotāji satikās, jo Jans strādā par veterinārārstu. Anna stāsta, „Man bija viens slims kumeļš, un es vaicāju Janam padomu, ko darīt ar to. Mēs uzreiz atradām saskaņu, jo mums ir kopīga mīlestība pret zirgiem, un drīz vien sākām uz vizītēm braukt kopā. Mēs apprecējāmies 1992. gadā”.

Kā tad īsti viņi kļuva par zirdziniekiem? Anna atceras, „Bērnībā manās mājās vispār nebija nekāda sakara ar zirgiem, taču jūs jau zināt, kā tas notiek. Jūs sākat tuvējā kaimiņa fermā jādelēt kādu poniju, un drīz vien jau esat „saslimis” ar jāšanu”.

Jans daudz laika pavadīja fermā, būdams jauns zēns. Aizrāvies ar visu, kas tur notika, viņš paziņoja, ka grib kļūt vai nu par zemnieku vai veterinārārstu, kad izaugs. Tā kā viņa tēvam nebija fermas, ko nodot dēlam tālāk, viņš kļuva par veterinārārstu.

Taču vēl pirms šī lēmuma netālu no viņiem dzīvoja kāds vīrs, kuram piederēja traķēņu ērzelis Idol, un Jans daudz laika pavadīja pie šī vīra. Holandiešu zirgaudzēšanas programmās allaž ir daudz izmantoti traķēņi, tā nu Jans nonāca saskarsmē ar šo šķirni un iemīlēja to uz mūžu. Lai gan Šuili zirgus audzē KWPN ciltsprogrammas ietvaros, viņu sirdis noteikti pieder traķēņiem.

Virs ieejas viņu manēžā ir izkārts milzīgs traķēņu degzīmes simbols, apliecinot to uzticību šai šķirnei. Mazāks šī simbola attēls ir izkārts pie jāšanas laukuma. Pēdējo divdesmit gadu laikā Jans un Anna nepārtraukti katru gadu brauca uz ērzeļu skati Jaunminster, Vācijā, uzskatot to par saviem īpašajiem svētkiem. Tāpat arī ir obligāti jāapmeklē ērzeļu skate Minsterē-Handorfā un nacionālais traķēņu čempionāts Hanoverā.

Jans komentē, „Pastaigājoties apkārt Hanoverā, ir redzami tik daudzi kvalitatīvi zirgi, un tas viss notiek tik mazas ciltsprogrammas ietvaros. Traķēņu šķirnē ir gan vieglāka, gan smagnējāka tipa zirgi. Ikvienam ir savs piemērotais zirgs. Tāpat ir viegli izsekot ciltslīnijām”.

Viņu attiecības ar KWPN nevar nosaukt par pārāk entuziastiskām. Šuili uzskata, ka šī ciltsorganizācija ir pārāk plaša, un nav apmierināti ar tās vadīšanas veidu. „Mūsuprāt, KWPN ir pāraugusi pati sevi. Kā gan viens inspektors var uzskaitīt tos visus zirgus un ciltslīnijas? To vajadzētu sadalīt ziemeļu un dienvidu daļās kā agrākos laikos. Mūs kaitina daudzas lietas KWPN organizācijas sakarā, tādēļ mēs vairāk pievēršamies traķēņiem”.

Starptautiskās Pasaules Sporta Zirgu Audzētāju Federācijas (WBFSH) reitingu sarakstos traķēņa E.H. Gribaldi atvases, piemēram, Painted Black un Totilas, ir iereģistrēti kā KWPN šķirnes pārstāvji. Taču Jans apgalvo, „Es uzskatu, ka pusei punktu, ko sporta zirgs nopelna, ir jānovirzās uz tā mātes ciltsgrāmatu un otrai pusei uz tēva. Tā kā ir pašlaik, visi nopelni tiek KWPN, bet traķēņiem netiek nekas. Starptautiskajos reitingos pat luzitāņu un andalūziešu ciltsgrāmatas atrodas augstāk nekā traķēņu. Tas gluži vienkārši nav pareizi! Traķēņi ir devuši svarīgu ģenētisko ieguldījumu tik daudzos starptautiskajos sporta zirgos, un viņi nesaņem pelnīto novērtējumu”.

Šuili jau gadiem zirgaudzēšanā izmanto traķēņus. „Mums patīk izmantot traķēņu ērzeļus, lai uzlabotu savus zirgus. Pirms sākām nodarboties ar zirgaudzēšanu, mēs apmeklējām dažādu ciltsorganizāciju ērzeļu skates Vācijā. Traķēņu skatēs mēs atradām to, ko meklējām: kvalitāti, atmosfēru un to, kā zirgi tiek aprūpēti un parādīti”.

Zirgaudzēšanas iznākumi

„Lominkas pirmie divi kumeļi bija no Balzflug un E.H. Partout. Balzflug bija nedaudz par jūtīgu, bet Partout varētu atkal būt jūtīgāks. Par spīti tam, kumeļš no

Lominka

Balzflug vēlāk kvalificējās M līmeņa iejādes sacensībām jau piecu gadu vecumā, bet kumeļš no Partout septiņos gados bija veiksmīgs Mazās Balvas zirgs, mēs nebijām 100% apmierināti – līdz nepiemeklējām Lominkai par partneri Gribaldi. Tas bija ideāls pāris! Tā rezultātā tagad mēs izmantojam tikai un vienīgi traķēņu ērzeļus. Uz doto brīdi mēs to esam darījuši reizes 20. Pagājušajā gadā mums bija kumeļi no Axis un Gribaldi, šogad gaidāmi no Hirtentanz un Gribaldi, un pašlaik jau ir ķēves, kas ir grūsnas no Silvermoon un Gribaldi”.

Lominkas un Gribaldi pāris ir izcila kombinācija. Kā Jans saka, „Tā ir zelta vērta izvēle, kuru nav nepieciešams mainīt. Pašlaik mēs šo kombināciju esam atkārtojuši jau sešas reizes. Totilas tagad ir 9 gadi, viņa māsai Usminkai ir 8. Pēc šiem diviem Lominka pāris gadus piedalījās sportā, tad mēs viņu atkal aplecinājām ar Gribaldi, kā rezultātā mums nu ir trīsgadīgais Bussard, divgadīgais Creon, gadiniece Danzig, un Lominka atkal gaida kumeļu no Gribaldi. Tie visi ir Totilas brāļi un māsas”.

Ikviens, kas pārzina Traķēnes šķirni, noteikti atpazīs šos vārdus. Šuiliem patīk kumeļus nosaukt agrāk slaveno traķēņu ciltstēvu vārdos.

Jans skaidro, „Sākumā mēs vilcinājāmies. Viņa vārdam bija jāsākas ar „T” burtu (KWPN prasība ir, lai visu vienā gadā dzimušo kumeļu vārds sāktos ar vienu un to pašu burtu). Mums ļoti patika vārds „Totilas”, taču vai var nosaukt kumeļu tik dižena ērzeļa vārdā? Drīz vien gan mēs saņēmāmies to izmantot, kad sapratām, ka mūsu Totilas tiešām piemīt kas īpašs. Mums patīk izmantot kādreizējo traķēņu ērzeļu vārdus, lai godinātu šo šķirni, un patiešām – Totilas nevienu nav pievīlis”.

Karenina V

Kā vēl apņēmības pilnāku soli traķēņu virzienā, Šuili 2005. gadā iegādājās savu pirmo tīršķirnes traķēņu ķēvi. Jans un Anna noskatīja to Jaunminsteres izsolē kā divgadnieci, un, lai gan viņiem sākotnēji nebija nekādu plānu iegādāties šo ķēvi, dūkanā ķēvīte devās mājup kopā ar viņiem: tā ir Karenina V no E.H. Buddenbrock, no Karmen IV (Fontainbleu) no slavenās Kassandra mātes līnijas. Trīs gadu vecumā viņa ieguva Premium ķēves titulu un nu ir kļuvusi par māmiņu burvīgam dūkanam Gribaldi ērzelītim. Viņš uzreiz ieguva trešo vietu Holandes Traķēņu audzētāju asociācijas (Trakehner Contact Netherlands) kumeļu čempionātā. Pašlaik Karenina nav lecināta, jo ir plānots uzsākt viņas sporta karjeru, rūpīgi piemeklējot jātnieku.

Šuilu filozofija attiecībā uz zirgu audzēšanu un jaunzirgu apmācību jau ir pierādījusi savu veiksmīgumu ar sensacionālo Totilas. Tas ir godam nopelnīts atalgojums šim simpātiskajam pārim, kurš turpina par visu augstāk likt savu zirgu intereses.

Otrs Totilas

Vārds „Totilas” ir cēlies no vārda „Totila”- Ostrogotu impērijas karalis, kurš izmantoja to kā kaujas vārdu. Tā kā bija paraža dēvēt slavenus ērzeļus par godu karaļiem, dižciltīgiem augstmaņiem vai kara varoņiem, vai pat dieviem, dūkanais Pythagoras dēls no Tontaube (Pilger), kurš nāca pasaulē Traķēnē 1938. gadā, tika nodēvēts par Totilas. Viņš aizsāka savu vaislinieka karjeru Austrumprūsijas valsts zirgaudzētavā Georgenburgā, kur atradās no 1941. gada līdz audzētavas evakuācijai Padomju armijas okupācijas spiediena rezultātā 1944./1945. gada ziemā.

Kopā ar vairākiem citiem šīs zirgaudzētavas ērzeļiem Totilas tika īslaicīgi pārvietots uz Lejassaksijas valsts zirgaudzētavu Cellē, Hanoveras tuvumā. Lielāko daļu savas vaislas karjeras viņš gan pavadīja Rantcau un Šmoelā. No 1949. gada līdz savai nāvei 1965. gadā viņš piederēja Traķēņu zirgaudzētāju biedrībai un bija apveltīts ar titulu „Gadsimta ērzelis”, pateicoties savai izcilajai lomai Traķēnes zirgu šķirnes atjaunošanā pēc Otrā Pasaules kara. Interesanti, ka viņa tiešais jaunākais brālis Torero nenokļuva Rietumos, bet tika pārvietots uz Meklenburgu, un beigu beigās nonāca pie krieviem pēc kara. Labāk pazīstams ar vārdu „Eifel”, Torero kļuva par ietekmīgu un ļoti veiksmīgu starptautiskā sporta zirgu „ražotāju” Krievijas Kirovas zirgaudzētavā.

Totilas oficiāli tika aprakstīts kā ērzelis ar „izteiktu, šķirnei raksturīgu galvu un tipu, ar labu kaklu un pleciem, ļoti dziļām krūtīm un ieplaku aiz skausta, labu krūšu kurvi, īss, vidēja izmēra, ar pareizām kājām un labām kustībām”.

Savas vaislas karjeras laikā viņš deva vairāk nekā 100 reģistrētas ķēves. To starpā ir ciltsmātes, kas vēlāk ļoti būtiski ietekmēja sporta zirgu audzēšanu visā pasaulē, kā, piemēram, Schwalbe, Toga, Herbstgold, Bergfee, Lisette, Memel, Tip-Top, Tharau. Šo ķēvju pēcnācēji ir uzrādījuši izcilus rezultātus visās sporta disciplīnās un augstākajos līmeņos, un no tiem ir cēlušies neskaitāmi ērzeļi un ķēves, kas garantē arvien pieaugošu šīs izcilās ciltslīnijas izplatību sporta zirgu audzēšanā. Interesanti, ka Totilas pārsvarā bija „ķēvju ražotājs”, tas nozīmē, ka viņa dēli nekad nebija tik ietekmīgi un kvalitatīvi kā meitas. Tomēr viņa dēls Polarfürst kļuva par ietekmīgu Holšteinas šķirnes ciltstēvu. Tādējādi Totilas vārdu var atrast daudzu Holšteinas un pat KWPN šķirnes zirgu ciltsrakstos vēl mūsdienās.

Totilas aprūpētāji aprakstīja viņu kā allaž patiesi cienījamu ērzeli, kuram piemita nevainojamas manieres, ļoti uz cilvēku orientētu, patīkamu personību. Šajā ziņā Šuiliem noteikti izdevies atrast perfektu vārdabrāli. Atliek vienīgi nogaidīt, vai Moorlands Totilas būs tikpat nozīmīgs kā vaislinieks kā viņa priekšgājējs. Kā satriecošs sporta zirgs, unikāls zirgs, kurš aizrauj tūkstošiem fanu sirdis visā pasaulē, viņš noteikti nes īsto vārdu!

Warmbloods Today materiālu sagatavoja Sigita Eitcena

Atpakaļ

3 komentāri

  • Inese

    Inese Ar aizrautību izlasīju rakstu, paldies :)

    16. marts, 2012 @ 10.28
  • Rosalinda

    Rosalinda Labs raksts, paldies! :)

    16. marts, 2012 @ 14.28
  • Katrīna.

    Katrīna. Lielisks un ļoti interesants raksts. :) Paldies.

    16. marts, 2012 @ 14.39

Komentējiet

Zirgam.lv
Draugiem.lv pase