Viss par purnenēm – IV daļa

Purnene ir kas vairāk, kā tikai pāris ādas sloksnītes uz zirga galvas. Iedarbojoties uz apakšžokli un deguna kaulu, tā ietekmē komunikāciju jātnieka un zirga starpā krietni vairāk, kā pamanāms pirmajā brīdī. Kādi ir purneņu veidi, kā tos pareizi noregulēt un uzlikt, un kad kurš veids būtu jālieto – to visu skaidros Vācijas jāšanas meistars, Vestfāles jāšanas un braukšanas skolas direktors Martins Pleva (Martin Plewa).

Hanoveras purnene

Šo purnenes veidu izmantoja jau Hanoveras kavalērijas skolas jātnieki – no tā cēlies arī purnenes nosaukums. Pēdējos gados gan šī purnene zaudējusi popularitātes cīņā angļu tipa purnenēm, taču, pareizi noregulēta, Hanoveras purnene joprojām ir noderīga ierīce zirgu trenēšanā.

1. Par šauru – zem siksniņas un pazodes knapi ietilpst tikai viens pirksts.

2. Par platu – te var iebāzt visu roku, tādējādi iedarbība ir minimāla.

3. Par augstu – trenzes riņķi ir iespiesti, saikne ar jātnieka roku traucēta.

4. Par zemu – purnene spiež uz deguna skrimsli, apgrūtina elpošanu.

5. Pareizi – purnene atrodas uz deguna kaula daļas, starp pazodes siksnu un apakšžokli ietilpst 2 pirksti.

Savulaik Hanoveras purnene bija ierastākā iemauktu sastāvdaļa, ko lietoja vācu armijā, kas zināmā mērā ietekmēja tās „novecojušo” tēlu. Vēl ilgi pēc Otrā Pasaules kara beigām šis purnenes veids bija standarts daudzās vecajās jāšanas skolās. Tagad tās izgājušas no modes, lai gan nepelnīti. Pareizi noregulētas, tās ļauj jātniekam maigi iedarboties ar roku, neapgrūtinot zirga elpošanu. Šī purnene ir īpaši piemērota tiem zirgiem, kuriem ir tieksme sāņus izvirzīt apakšžokli. Pārāk cieši savilkta Hanoveras purnene, it īpaši, ja tā ir uzlikta par zemu, var zirgam sagādāt tādas ciešanas un sāpes, kā reti kura cita purnene.

Šī purnene ir ne tikai pareizi jānoregulē, bet arī precīzi jāpielāgo zirga galvas individuālajām īpatnībām. Piemēram, ja purnene ir par garu, tā automātiski spiež uz trenzes riņķiem, līdz ar to traucējot jātnieka saiknei ar zirga muti un padarot maigu iedarbību ar pavadu praktiski neiespējamu. Šai purnenei jābūt tik garai, lai purnenes sānu siksniņas piegulētu uzreiz aiz vaiga kaula.

Neatkarīgi no trenzes

Regulējot purneni, neatkarīgi no tās veida, nedrīkst mainīties trenzes novietojums. Tas attiecas arī uz pozīciju, kurā nav uzņemtas pavadas, t.i., tās ir brīvas. Priekšnosacījums ir, ka trenze ir pareizi novietota zirga mutē. Ja tā atrodas par augstu, var viegli rasties mutes kaktiņu noberzumi un ievainojumi. Ja trenze atrodas par zemu, tā ne tikai rosina zirgu savilkt mēli uz augšu un pārmest pāri trenzei, bet arī zemā purnene sastumj trenzi uz augšu. Trenzei ir jāiedarbojas neatkarīgi no purnenes.

Meksikāņu purnene – konkūristu iemīļotākais purnenes veids

Meksikāņu purnene ir ļoti populāra konkūristu vidū. Tā nodrošina pietiekamu kontroli, netraucējot zirga elpošanai. Uz sānu siksniņām izvietotais riņķītis turklāt iedarbojas uz vienu no akupunktūras punktiem zem ādas.

6. Par augstu – meksikāņu purnene ir par augstu noregulēta, augšējā siksniņa atrodas pārāk tuvu acij.

7. Par zemu – Riņķītis spiež uz vaiga kaulu un var noberzt spalvu šajā vietā, purnenes sānu siksnas ir pārāk garas.

8. Par zemu – Purnenes sānu siksnas ir par garu, krusteniskais elements spiež uz deguna kaula skrimšļa daļu.

9. Pareizi – meksikāņu purnene, kas noregulēta virs vaiga kaula.

Meksikāņu purnenei un krusteniskā purnenei ir divas kopīgas lietas: siksniņas, kas stiepjas priekšpusē pāri degunam un zem apakšžokļa, ir vienāda platuma, un abas siksniņas krustojas uz deguna kaula. Šīs purnenes priekšrocība – ja zirgs pretojoties mēģina atvērt muti un nobloķēt apakšžokli, sāk iedarboties trīs pretspiediena punkti: priekšā uz deguna kaula un uz apakšžokļa. Meksikāņu purnenei ir iespējamas divas variācijas – tā var tikt noregulēta zem vai virs vaiga kaula. Pēdējā variantā siksniņas savienojas ar nelielu riņķīti, kas spiediena veidā iedarbojas uz akupunktūras punktu zem ādas. Krusteniskā purnene vienmēr tiek noregulēta zem vaiga kaula. Abi šie purneņu veidi ir populāri kā konkūrā, tā trīscīņā, jo ļauj precīzi iedarboties ar pavadām, pārlieku neierobežojot zirga elpošanu, jo atstāj nāsis brīvas. Tas ir it īpaši svarīgi zirgiem, kas daudz lēkšo. Jo platāks ir leņķis starp abām siksniņām, jo vājāka ir purnenes iedarbība un otrādāk.

Angļu purnene ar un bez piedevām

Angļu purnene, kā jau par to liecina nosaukums, ir iecienīta angļu medību jātnieku vidū. Ja to papildina ar astotnieka siksniņu, tā kļūst par kombinēto purneni, kas ir visplašāk lietotais purnenes veids arī ārpus Anglijas.

Bieži vien kombinētā purnene ir platāka par klasisko angļu purneni; jo platāka purnene un lielāka tās virsma, jo mazāks ir spiediens uz deguna kaulu. Augšējai purnenes daļai ir jāatrodas aptuveni viena pirksta platumā zem vaiga kaula; starp purneni un trenzi nedrīkst veidoties nekādas krokas, kad jātnieks uzņem pavadas. Kad zirgs atver muti, purnene tiek nospiesta lejup, tādēļ angļu purnene nedrīkst būt pārāk cieši savilkta. Ir jāatstāj pietiekami daudz brīvas vietas, lai zirgs varētu kustināt muti un žokļus. Kombinētā purnene, pateicoties astotnieka siksniņai, rada arī spiedienu uz apakšžokļa lejusdaļu pie zoda. Diemžēl jātnieki bieži vien maldīgi domā, ka šīs siksniņas primārā funkcija ir aiztaisīt zirgam muti pēc iespējas ciešāk. Patiesībā purnenes primārais mērķis ir radīt lielāku vai mazāku spiedienu uz deguna kaulu.

10. Par zemu – leņķis starp abām siksniņām ir par šauru, apakšējā siksniņa traucē elpošanai, un pārāk zemā augšējā siksniņa izraisa kroku rašanos starp purneni un trenzi.

11. Par augstu – leņķis starp abām siksniņām ir par platu, augšējā siksniņa berzējas gar vaiga kaulu.

12. Pareizi – divi pirksti ietilpst starp deguna kaulu un purneni, un purnene atrodas viena pirksta platumā zem vaiga kaula.

Šis purnenes veids ir piemērots jauniem zirgiem, kuriem trenzes atrašanās mutē vēl nav gluži pašsaprotama lieta. Jaunzirgs nereti vēl nesaprot, kādēļ spiediens mutē un uz mēles ir domāts kā bremzējošs spēks, jo tas neatbilst zirga dabiskajiem instinktiem un uzvedībai. Daudzi jātnieki ir no savas pieredzes noskaidrojuši: jo vairāk velk aiz pavadām, jo ātrāks kļūst zirgs. Temperamentīgus zirgus nav iespējams noturēt, velkot tikai aiz pavadām, bet gan variējot starp ieturošiemm un pabrīvojošiem signāliem. Šī iemesla dēļ agrāk zirgus nekad izvadēs neveda pie iemauktiem, bet gan tiem pa virsu lika papildus apaušus. Spiedienu uz deguna zirgs saprot krietni ātrāk, ko nereti izmanto arī dabiskās apmācības speciālisti.

Dažādu sportistu lietotās purnenes

Joss Lansinks ar Cumano lieto četrkāršu „bremzi”- pelhama tipa trenzi, meksikāņu purneni ar papildus vaigu kaula riņķīti, angļu purnene ar neierasti tievu purna siksniņu un plānu striķīti pāri degunam.

Meredita Maikla-Bērbauma ar Checkmate – parasta angļu purnene ar Mickmar lauzni, kuram piestiprināts striķītis pāri degunam, lai nodrošinātu papildus kontroli.

Rodrigo Pessoa – divas purnenes: angļu un Hanoveras vienam zirgam.

Mailēna Didrihsmeijere neizmanto nekādu purneni kā vien plānu striķīti pāri degunam, taču šāda ierīce ir piemērota tikai profesionāliem sportistiem, tā kā jātnieks ar rupjām rokām vai nepareizi noregulētiem iemauktiem var nodarīt zirgam smagas traumas.

Kajs Rīders izmanto pusmēness formas purneni, kas neļauj zirgam sāņus izbīdīt apakšžokli un izbāzt mēli.

Jurgens Krakovs izmanto vesterna tipa purneni vispār bez trenzes.

Džesika Kurtena izmanto angļu purneni ar papildus striķīti pāri degunam.

St. Georg, sagatavoja Sigita Eitcena