Mākslas terapija zirgiem

Floridā zirgi glezno liliju laukus un meža ezerus. Ne pēc cilvēka pavēles, bet pēc pašu vēlmes: gleznošana šiem sāpinātajiem dzīvniekiem ir kā terapija.

Romeo mīļākā krāsa ir sarkana. Džuljeta dod priekšroku piesātināti brūnajai. Gan mājās, gan ciemos abi raibie zirgi iemērc otas krāsā un glezno uz linu audekliem. Viņu darbiem dod tādus nosaukumus, kā “Liliju lauks” vai „Diena pie ezera”, un tad ļoti veiksmīgi pārdod. Tomēr nauda nav galvenais ne raibajam pārītim, ne viņu īpašniecei Šerilai Vardai. Gleznošana palīdz zirgiem tikt galā ar savu nelāgo pagātni.

Romeo: Kā apjukušais 8-gadīgais zirgs atklāja gleznošanu

Šo dārko zirgu 42 gadīgā Šerila Varda iegādājās ASV štatā Floridā 2002. gadā. Romeo bija 8 gadi, un viņš it nemaz nebija romantisks pielūdzējs. „Es izmēģināju visu, ko biju apguvusi savā ilggadējā pieredzē ar zirgiem, bet nekas nedarbojās“, atceras Šerila. „Pie iepriekšējiem 7 īpašniekiem viņam bija 8 gadi laika, lai samācītos dažādas muļķības. Piemēram, aizbēgt, kad viņam būtu jāapstājas“.

Šerila ilgi mēģināja uzlabot savas attiecības ar Romeo, un tikšanās ar Fogel metožu piekritēju treneri Kesiju Malinu viņai atvēra acis: Viņai jāļauj Romeo izplest spārnus. Kad Šerila to saprata, beidzot viņa ar Romeo runāja vienā valodā. „Mans astoņgadnieks visu mūžu nevarēja saprast, ko cilvēki no viņa grib. Tā kā ar viņu manipulēja tikai ar spiedienu, viņš bija ļoti nedrošs.“ Romeo bija nepieciešams cilvēks, kas viņa labos darbus atalgotu ar lielu daudzumu kārumu un kas viņam neuzbruktu, tiklīdz viņš izdarīja kaut ko nepareizi.”

Pēc pusotra gada Romeo bija pilnībā pārvērties. „Zirgs, kas man agrāk neļāva pieskarties savām ausīm, pēkšņi pats meklēja rokas glāstus“, atceras Šerila. Kastrāts, kas aiz bailēm no trenzes netaisīja vaļā muti, pats pasniedza ķiveri jātniecei, kas sēdēja seglos. „Viņš pēkšņi sāka ņemt vis kaut ko mutē un spēlēties ar to.“ Tieši tad Romeo kļuva par gleznotāju.

Kāpēc tieši gleznotājs? „Patiesībā es biju tā, kas gribēja kļūt par gleznotāju, kā mans tētis“, saka Šerila. Tomēr tēvs savu meitu atrunāja, jo ar to nevarot nopelnīt. Tomēr Šerila šad tad gleznoja, lielākoties savu zirgu. Un, tā kā viņam ļoti patika vis kaut ko virpināt mutē, vienu dienu Šerila ieradās Romeo aplokā ar saviem gleznošanas piederumiem. Viņa iepazīstināja viņu ar otu un linu audeklu. Otu Romeo uzreiz paņēma mutē. Un vēl pirms Šerila paspēja izdomāt, kā lai viņam izskaidro gleznošanu, viņš jau sāka vilkt uz audekla strīpas. Tā radās pirmā Romeo glezna.

Izskaidrojums: Zirgi labprāt spēlējas ar muti

Tas nav nekas neparasts, ka Romeo labprāt darbojas ar savu muti. „Visi zirgi ar muti pēta apkārtējo pasauli“, to Šerila iemācījās no kādas etoloģes. „Viņi kustina galvu uz priekšu un atpakaļ it kā plūcot zāli no zemes.“ Daži pat tver pēc koka gabaliem un akmeņiem it kā gribēdami kaut ko uzrakt – kā Romeo ar savu otu.

Šīs kustības ir pirmatnēja nepieciešamība. Mūsdienās zirgiem reti kad sanāk šādi izpausties. Barību tie saņem jau sasmalcinātu, pa taisno no spaiņa. Siens ir attīrīts no nevēlamiem svešķermeņiem, bet gleznojot zirgi no jauna atklāj dažādas kustības.“

Katrs zirgs glezno citādi

Romeo vienmēr ir norūpējies un bieži pārspīlē, taču glezno ar ļoti maigiem un viegliem triepieniem. Savukārt ķēvīte Džuljeta, kuru Šerila nopirka 2004. gadā, ir ļoti maigas dabas, taču glezno viņa ar tādu entuziasmu, ka teju audekls tiek nogāzts. Džuljetas triepieni ir spēcīgi un gari, pilnīgs pretstats viņas mierīgajam temperamentam.

Šerila kārtējo reizi pārliecinās, ka gleznošana ļauj zirgiem izpaust savu otro Es. „Tādā veidā viņi rod iekšēju līdzsvaru, kļūst atbrīvoti, bet ne truli“, pārliecināti saka Šerila.

Šķiet, ka zirgi to jūt. Līdz šim gleznot nevienam nav apnicis. „Abi nespēj vien sagaidīt, kad uzstellēšu audeklu, un viņi cīnās par to, kurš pirmais drīkstēs paņemt otu“, smejas Šerila. „Man liekas, ka viņi apzinās, ka gleznojot viņi paši spēj kontrolēt apkārtējo vidi, nevis kāds kontrolē viņus.“

Gleznojošais duo ir kļuvis slavens un katru mākslas darbu paraksta personīgi. Šerila pasūtīja mazus zīmodziņus ar savu zirgu nagu nospiedumiem, kuriem klāt ir apaļš rokturis. „Viņi to satver kā otu un spiež pret audeklu.“ Parakstītos mākslas darbus Šerila pārdod, lai atbalstītu mākslas terapiju. Lūk, projekta mājaslapas aplūkojama šeit!

Gleznošana kā motivācijas treniņš

No gleznošanas rodas ne tikai mākslas darbi, bet arī motivēti jājamzirgi. Tā kā brīvprātīgums un pozitīvs atbalsts ir Šerilas izvēlētais attiecību modelis ar viņas zirgiem, viņa šo metodi izmanto arī jāšanai. Tas abiem dārkajiem zirgiem ļoti patīk. „Līdzko viņi mani ierauga ar segliem un iemauktiem, abi auļos metas pie manis. Tāpat kā ar gleznošanu, viņi nespēj vien sagaidīt, kad ar tiem jās.“

Zirgi labprāt paceļ un padod to, kas Šerilai netīšām nokrīt uz zemes, sēžot seglos. Vai arī spēlēt bumbu. Abi dārkie padod bumbu Šerilai aiz gumijas roktura un pacietīgi gaida, kad bumbu atkal aizmetīs. „Gluži kā jājot rotaļīgus labradorus nevis zirgus“, smejas zirgu saimniece

Brīvprātīguma nozīme gleznojot

Ar DaVinči, kas nelielajam ganāmpulkam pievienojās 2007. gadā, viss bija citādi.

„Jūs meklējat izaicinājumu? 500 dolāri par kumeļu, kurš nevienam neuzticas,“ tā bija rakstīts Šerilas rīta avīzē. Viņa nespēja tam pretoties un nopirka divgadīgo, apjukušo kastrātiņu ar pāršķelto ausi un deva viņam vārdu DaVinči, cerot uz spožu mākslinieka nākotni.

Viņš savā īsajā mūžā bija pārcietis daudz sāpju. „Viņš bija zirgs-poga. Kā nospiež nepareizo pogu, tā viņš bija prom“, atceras saimniece. Ar lielu pacietību un Fogel metodēm viņai izdevās iegūt DaVinči uzticību. Pēc dažām nedēļām viņš atklāja gleznošanu. Un aizmirsās.

„Kad DaVinči glezno, viņš sev apkārt vairs neko nemana. Viņš vicinās ar otu kā apsēsts. Viņam tas tik ļoti patīk, jo viņš to dara brīvprātīgi, un pirmo reizi mūžā viņam nedara pāri.“

Pavasarī jaunai mākslinieks radīja savu pirmo gleznu. Tā bija dzeltenās, oranžās un zaļās krāsās. Zaļš kā cerība.

Sagatavoja Darja Kuzmina

Raksta un bilžu atsauce

Atpakaļ

1 komentārs

Komentējiet

Zirgam.lv
Draugiem.lv pase