Kas jāzina, ja vēlaties turēt zirgu Rīgā

Zirgam.lv lasītāja Veronika iesūtīja mums jautājumu par zirga turēšanu Rīgā:

Gribētu uzzināt par to, kas jāzina, ja vēlos turēt zirgu Rīgā. Protams, ka zirgam būs paredzēts speciāls bokss (varbūt būs arī divi zirgi, lai ir kompānija) un zirgus turētu privāta teritorijā. Vai Latvijā ir kādi speciāli noteikumi par zirgu turēšanu? Kā arī vēlētos uzzināt, pie kā vērsties, ja gribēšu  iziet pastaigāties ar zirgu kādā Rīgas mežā? Vai vispār ar zirgiem var tā staigāt? Esmu arī dzirdējusi, ja gribu pastaigāties gar šoseju, tad nepieciešama atļauja. Vai tā ir patiesība un kur tādu var dabūt?

Zirgam.lv sazinājās ar Pārtikas Veterināro dienestu (PVD) un Rīgas domi, lai meklētu atbildes uz šiem jautājumiem.

PVD mums sniedza šādu atbildi:

“Turot zirgus (tāpat arī lauksaimniecības dzīvniekus), primārie noteikumi, kas jāievēro:
– Ministru kabineta 2011.gada 16.augusta noteikumi Nr.650 “Lauksaimniecības dzīvnieku, to ganāmpulku un novietņu reģistrēšanas kārtība un lauksaimniecības dzīvnieku apzīmēšanas kārtība”;
– Ministru kabineta 2008.gada 2.janvāra noteikumi Nr.5 “Lauksaimniecības dzīvnieku vispārīgās labturības prasības”.
Šo normatīvo aktu prasību izpildes uzraudzība ir Pārtikas un veterinārā dienesta kompetencē.
Ņemot vērā, ka Jūs gatavojaties zirgu turēt apdzīvotā vietā, būtu jāapsver Dzīvnieku aizsardzības likumā noteiktais, ka dzīvnieka īpašnieka pienākums ir:
– rūpēties par labvēlīgu sabiedrības attieksmi pret viņa īpašumā esošo dzīvnieku;
– nodrošināt, lai dzīvnieks netraucētu un neapdraudētu cilvēkus vai citus dzīvniekus;
– saistībā ar šo praktisks ieteikums: vispirms painteresēties par kaimiņu attieksmi, ja dzīvojat blīvi apdzīvotā teritorijā.

Par jautājumiem, kas nav Pārtikas un veterinārā dienesta kompetencē, lūdzu griezties:
– vietējā pašvaldībā, lai noskaidrotu dzīvnieku turēšanas prasības vai ierobežojumus administratīvajā teritorijā;
– Valsts vides dienestā, lai noskaidrotu prasības, kas saistītas ar vides aizsardzību (piemēram, Ministru kabineta 2004.gada 27.jūlija noteikumi Nr.628 “Īpašās vides prasības piesārņojošo darbību veikšanai dzīvnieku novietnēs”);
– skat. arī Ceļu satiksmes noteikumos prasības pajūgu vadītājiem, jātniekiem un dzīvnieku dzinējiem.”

Savukārt, Ceļu satiksmes noteikumi paredz, ka:

1. Vadīt pajūgu, jāt vai dzīt dzīvniekus pa ceļiem atļauts personām, kas nav jaunākas par 12 gadiem.

2. Vadīt pajūgu, jāt un dzīt dzīvniekus atļauts pa nomali, bet, ja nomales nav vai pa to pārvietoties nav iespējams, – pa brauktuvi iespējami tuvāk brauktuves labajai malai. Dzīvniekus pa ceļiem atļauts dzīt tikai diennakts gaišajā laikā.

3. Braucot pa ceļiem diennakts tumšajā laikā vai nepietiekamas redzamības apstākļos, pajūga priekšpusē jābūt baltiem, bet aizmugurē – sarkaniem gaismas atstarotājiem, kas novietoti labi saredzamās vietās un apzīmē pajūga (ar kravu vai bez tās) gabarītus platumā. Aizliegts aizsegt gaismas atstarotājus.

4. Pajūgu vadītājiem, izbraucot no mazāk svarīga ceļa uz galvenā ceļa, vietās, kur ceļš nav pietiekami labi pārredzams vai redzamība ir ierobežota (spēji ceļa pagriezieni, koki, ēkas u.tml.), dzīvnieki jāved pavadā.

Rīgas Domes mājokļu un vides departamenta Vides pārvalde sniedza atbildi, atsaucoties jau uz iepriekš minēto Dzīvnieku aizsardzības likumu un Ministru kabineta noteikumiem, nenorādot uz papildus prasībām attiecībā uz zirga turēšanu Rīgā.

Tādēļ secinām, ka nevajadzētu būt nekādām problēmām Rīgā turēt zirgu, ja vien nav iebildumu kaimiņiem, kuri arī varētu radīt vislielākās problēmas, jo it īpaši pilsētās cilvēki ir neiecietīgi pret “zirgāboliem”. Lai sirds būtu mierīga, vajadzētu aprunāties ar kaimiņiem, kā arī doties uz savu pašvaldību, lai vēlreiz pārliecinātos, ka nevienam nav iebildumu.

Bildes atsauce