Testa komandas atsauksmes par filmu War Horse

Sakām lielu paldies lieliskajai War Horse filmas testa komandai, kas spēja piektdienas rītā agri piecelties un kopīgi doties skatīties šo filmu.

Pēc filmas – sajūtas divejādas! No vienas puses ir zināms pārsteigums par to, ka Spīlbergs patiešām neko nesaprot no zirgiem (to gan arī varējām iedomāties). Taču,  kas gan viņam liedza pieaicināt zinošus speciālistus, lai daži filmas kadri neradītu lielu izbrīnu un smīnu sejā? Radās sajūta, ka filma cenšas “izbraukt” tikai ar Spīlberga uzvārdu, jo izpildījums nebūt nebija no labākajiem. No otras puses – bija iespēja paraudāt savas reizes divas vai pat trīs un piedzīvot smaidu sejā par laimīgām beigām, kā arī novērtēt to, ka vari būt kopā ar savu četrkājaino, lielo, uzticamo draugu. Būtībā War horse filmu izglāba galvenās lomas atveidotājs – zirgs Džoijs, kas kā izrādās tēloja galveno lomu arī filmā Seabiscuit.

Lūk, ko par filmu saka testa komanda

Laura Penele:

Man filma ļoti patika. Nedaudz traucēja un bija pārāk pārspīlēta nepārtrauktā zirgu bubināšana un zviegšana. Manuprāt, šī filma ir paredzēta tieši ar zirgiem saistītiem cilvēkiem, jo ļoti iespējams cilvēkiem, kuriem zirgi nav savišķi tuvi tā liksies nedaudz garlaicīga. Man filmā patika tas, ka varēja pasmieties un tajā paša laikā arī paraudāt. Iesaku noskatīties filmu visiem ar stipriem nerviem apveltītiem zirdziniekiem.

Jānis Glāzers:

‘This country was founded on the horse’ (šī valsts (ASV) tika dibināta uz zirga) – no kāda ieraksta komentāros Youtube. Manuprāt ar šādu attieksmi arī tika veidota šī filma, jo Spilbergs tomēr ir amerikānis, kaut arī filmas darbība norisinās Eiropā. Ļoti laba, pēc Holivudas klišejām uzņemta sāga, kuras darbība risinās pirmā pasaules kara laikā. Galvenais personāžs, ap kuru veidota filma – zirgs Joey, kurš iziet cauri karam un beigās, nejauši satiekot saimnieku, atgriežas mājās.

Īpaši nesekoju, bet man likās, ka izpalika kaskadieru triki ar zirgu krišanām kaujas laukā. Un tas priecē.Dažas epizodēs kopmjūtergrafika tomēr bij pamanāma. Man gribētos vairāk zirga, bet vairāk bija kara. Un zirdziniekiem noteikti nevajadzētu pārdzīvot par to, ka kumeļš ne gluži tāds piedzimis, ka zirgam aste vienmēr izķemmēta un spalva spīdīga. Manuprāt noteikti būtu jāatzīmē John Williams oriģinālmūzika filmai, kā arī Anglijas dabas skati, vēl jo vairāk – ja uzņemti Spīlberga manierē! Bet tā jau ļoti sirsnīgi! Spilbergs jau sliktu kino netaisa. Asaru arī izspieda… , un tas jau kaut ko nozīmē. Un viena balva jau filmai ir. Un noteikti būs vēl.

Tātad – jāiet un jāskatās !

Liena Sproģe:

Es pēc filmas jutos vīlusies, biju gaidījusi ko vairāk, ko spēcīgāku, ko aizkustinošāku. Sanāca, ka brīžos, kad vilka uz asarām, situācija nomainījās un mirkļa burvība pazuda. No zirdzinieka viedokļa vispār skatīties bija jocīgi, jo neskaitāmās dzeloņdrāšu virtenēs sapinies un plosījies zirgs beigās bija vien ar pāris skrambām, kas tomēr bija gana trakas, lai zirgu gribētu nošaut. Arī filmas beigās kaut kas pietrūka, mazliet acīs krita nedabiski sarkanā gaisma, kas nebūt neizskatījās pēc īsta saulrieta, bet gan pēc apstrādes programmu piedāvātā “mākslīgā saulrieta”. Man šķiet, ka to stāstu varēja nofilmēt labāk, bija sajūta ka kaut kas pietrūkst, kaut kas ir sasteigts un līdz galam nepārdomāts. Protams, bija arī pozitīvie aspekti, kara tēma jau būs populāra vienmēr – bezjēdzīgā cīņa, kurā mirst cilvēki, kas nebūt to nebūtu pelnījuši un nevēlas. Ierakumi, kuros neatkarīgi no sarunvalodas sēž tikai un vienīgi cilvēks parastais. Līdzīga tēma, kā ar zirgu dzeloņdrātīs jau bija apspēlēta filmā “Colt” (abas karojošās puses norimst, lai glābtu upē slīkstošu kumeļu), līdz ar to mazliet zuda oriģinalitātes sajūta.
Katrā ziņā es gaidīju vienu no grandiozākajām un neaizmirstamākajām zirgu filmām, bet gala rezultātā viņa, manā redzējumā, pat tuvu nestāv tādām filmām kā Hidalgo, Seabiscuit vai Secretariat. Šobrīd lasu arī War horse grāmatu, tā kā beigās varēšu arī salīdzināt to ar filmu.

Marta Smilga

Uz filmu gāju vien zinot tās nosaukumu – WAR HORSE. Mani tā priecīgi pārsteidza, jo beidzās laimīgi. Tas ir notikumiem bagāts stāsts par skaistu un gudru zirgu, kuram izdodas iekarot cilvēka sirdis, lai arī kur viņu liktenis aizved, pret zirgiem tik nežēlīgajā, kara laikā. Zirgi tajā – patiesi uzrunā.. tas, kas notiek ar tiem – sāpina. Patiess atspoguļojums zirga bezspēcībai un cilvēka varai pār zirgu likteņiem, kā arī cilvēku cietsirdībai un cilvēka milzīgajai mīlestībai pret zirgu. Brīžiem traucēja, ka notikumi ir pavisam atšķirīgi no reālām dzīves situācijām. Filma man deva laimes sajūtu, jo atgādināja, cik labi, ka varu būt kopā ar savu zirgu un mans zirgs var būt kopā ar mani. Un viņam viss ir labi! Brīžiem mēs to piemirstam un nenovērtējam.