No krustiņa līdz metra maršrutam IV

Katrā maršrutā ir atrodamas sistēmas un saistītās līknes. Neatkarīgi no tā, vai runa iet par diviem vai pieciem lēkšu tempiem starp šķēršļiem, allaž svarīga ir komandu caurlaidība un ritma izjūta.

Kad zirgam padodas atsevišķu šķēršļu pārvarēšana, Karstens Huks iesaka, sagatavojoties rindu un sistēmu lekšanai, vispirms ar jaunzirgu pārvarēt trīs līdz četrus taisnā rindā uzliktus kavaletti. Tādējādi zirgs var optiski pierasti pie daudzām kārtiņām, iemācīties tās atšķirt un līdzsvaroti sadalīt lēkšu tempus, kas seko viens otram ātrā tempā. Huks uzstāda trīs kavaletti kā rindu ar 3 metru attālumu vienu no otra, vēlāk izņem vidējo kavaletti, atstājot sistēmu ar vienu, pēcāk ar diviem tempiem (aptuveni 6.5-9.5 metri). Huks pamato, ka rindas ir neatņemama konkūra zirgu apmācības sastāvdaļa.

Šķēršļu rindas

Jāsāk ir ar vienkāršu rindu, kas sastāv no kavaletti, krustiņa un stāvā šķēršļa. Prasības tiek pakāpeniski kāpinātas, turklāt ir ļoti daudz dažādu variantu rindu konstrukcijām. Ja uz rindu uziet no rikšiem, sekojošie šķēršļi izvietoti nedaudz tuvāk viens otram. Uzejot no lēkšiem, zirgs attīsta lielāku impulsu, tādēļ šķēršļiem jāatrodas tālāk vienam no otra (par 20-50 cm salīdzinoši).

Sākumā rindā uzliek tikai pirmos abus šķēršļus/kavaletti. Pēdējo šķēršļu kārtiņas tiek noliktas uz zemes sāniski, veidojot tādu kā tuneli. Tos pievieno pakāpeniski vēlāk, lai rinda tiktu uzbūvēta soli pa solim, bet zirgam būtu iespēja pielāgoties savā kustību amplitūdā. Ja zirgam vēl ir grūtības ar ātru šķēršļu pārvarēšanu vienu pēc otra, sākumā uz zemes var atstāt tikai kārtiņas, nepaceļot tās līdz šķēršļu augstumam – padomu dod Betina Hoja. Tādējādi zirgs var vairāk koncentrēties uz ritmu un sajusties drošāk.

SVARĪGI:

-        Rindām jābūt veidotām tā, lai nesabiedētu zirgu, bet rosinātu to lekt;

-        Attālumiem jābūt atbilstošiem, lai zirgs rindas vidū nesajustos nedroši un nesabītos.

-        Ātra sekojošu šķēršļu pārvarēšana ir nogurdinoša slodze, tādēļ treniņiem jābūt labi pārdomātiem, un pa vidu jāietur pietiekami daudzas pauzes spēku atgūšanai.

Ja jaunzirgs rindas pārvar bez īpašām grūtībām, sistēmas arī lielākoties nesagādā grūtības. Karstens Huks skaidro, ka nepieredzējuši zirgi sistēmā biežāk skatās uz otro šķērsli, tādēļ sākumā ieteicams uzstādīt sistēmu no krustiņa un stāvā šķēršļa ar 6-6.5 metru attālumu. Ja tas padodas, pirmo šķērsli var pārveidot par nelielu stāvo un sistēmu paplašināt uz 7-7.5 metriem. Ja zirgs jau jūtas droši, jātnieks var uzstādīt stāvā-oksera sistēmu un pēc tam oksera-stāvā sistēmu. Starp šķēršļiem jātnieks paliek mierīgi sēžam un uztur zirga kustību ar šenkeļa komandu. Svarīgi ir piemēroti uzvest zirgu uz pirmo šķērsli, lai nenāktos to starpā ļoti ņemt atpakaļ vai ļoti sūtīt uz priekšu.

Nākamais solis programmā ir divi saistīti stāvie šķērsli uz taisnas trajektorijas. Lai zirgam pēc pirmā šķēršļa pārvarēšanas būtu pietiekami laika, lai noorientētos, un jātnieks mierīgi varētu atjaunot visu komandu iedarbību, vislabāk piemērota ir 6 vai 7 tempu distance. Ja jātnieks mana, ka var „paspēlēties” ar lēkšu tempiem distancē, to var saīsināt līdz trim tempiem. Jo šaurāka ir distance, jo ātrāk jātniekam ir jāspēj panākt zirga reakcija uz izsūtošajām komandām. Jo platāka ir distance, jo ir grūtāk zirgu noturēt taisnu starp šķēršļiem.

Rindu lekšana mērķtiecīgi attīsta kā zirga pakaļkāju, tā arī muguras muskulatūru. Tiek trenēta un uzlabota koncentrēšanās, uzmanība, dinamika, koordinācija un kustīgums, uzlabojas priekškāju tehnika, zirgs iemācās ātrāk salocīt kājas. Īpaši jauniem zirgiem šādi vingrinājumi palīdz stiprināt pašpārliecību un uzticēšanos, kļūt stiprākiem un labāk līdzsvarot sevi. Arī pieredzējušus zirgus var šādi pieradināt pie dažādiem šķēršļu veidiem un konstrukcijām (sētām, ūdens šķēršļiem, mucām utt.).

Augstāk parādīti rindu piemēri: sākumam der rinda ar zemu kavaletti, kuram seko krustiņš un divi stāvie šķēršļi. Uz to uziet no rikšiem. Zemāk ir atainota grūtāka rinda, uz kuru uziet no lēkšiem. Attālumus var variēt no viena (6.5 metri) līdz diviem (~ 10 m) lēkšu tempiem.

Liektās līnijas

Pirms ķerties pie distancēm liektās līnijās, zirgam jāmāk stabili lēkšot šādas līnijas, korekti reaģējot uz ārējās kājas un pavadas komandām. Sagatavojoties var izmantot kavaletti, kas uzstādīti voltā

Sākumā uzstāda vienu kavaletti pie īsās malas pie burta A vai C. Pēc tam tiek uzstādīts otrs kavaletti pretējā pusē. Tādējādi tiek izveidots kavaletti volts, līdz uz katras ceturtdaļas atrodas viens kavaletti. Jātniekam jāievēro, lai starp kavaletti saglabātos vienmērīgs lēkšu ritms. Zirgs ir skaidri jāierāmē ar ārējām komandām, tas ir – ārējais šenkelis atrodas aiz vēderjostas, ierobežojot zirga sānu un ārējo pakaļkāju. Ja zirgs tomēr guļas uz ārpusi un nespēj saglabāt trajektoriju, jātniekam aktīvi jāiedarbojas ar ārējo šenkeli. Ārējā pavada savukārt vienlaicīgi ierobežo ārējo zirga plecu. Ja zirgs izgāžas ar ārējo plecu, ir jūtami jāiedarbojas ar ārējo pavadu, tā norāda Karstens Huks. Ja kontakts ir stabils, jātniekam var nākties arī dažreiz piespiest ārējo roku pie zirga kakla, lai zirgam skaidri parādītu, ka ir jāsaglabā trajektorija. Jātnieks savukārt noslogo iekšējo sēžas kaulu, iekāpj smagāk iekšējā kāpslī un saglabā skatu no viena kavaletti uz nākamo. Iekšējo pavadu nedrīkst vilkt par daudz. Ik pa laikam ir jānomaina virziens pāri kavaletti pie X burta. Tādējādi jātnieks ģimnasticē zirgu uz abām pusēm un trenē kājmaiņas lēkšos. Ja zirgam sagādā grūtības lēkšos saglabāt liektas līnijas trajektoriju, šo vingrinājumu var sākumā veikt arī rikšos.

Vingrinājuma grūtības pakāpe tiek paaugstināta, uzstādot divus kavaletti kā rindu liektā līnijā. Ja zirgam ir grūti saglabāt liektas līnijas trajektoriju, jātnieks var pavirzīt iekšējo roku sāniski prom no zirga kakla, lai zirgam skaidrāk parādītu kustības virzienu, taču jātnieks nedrīkst turēties vai iekārties pavadās.

Šādi vingrinājumi ar liektām līnijām ir liela slodze, tādēļ ir svarīgi ieturēt regulāras soļu pauzes un treniņš nedrīkst būt pārāk garš.

St. Georg, materiālu sagatavoja Sigita Eitcena