12. decembris, 2011 | Barošana
Zāle un siens satur ļoti daudz ūdenī šķīstošos ogļhidrātus, kas var pasliktināt veselības stāvokli zirgiem ar noslieci uz laminītu vai insulīna rezistenci. Daži veterinārārsti un uztura speciālisti, lai samazinātu šo ogļhidrātu daudzumu, iesaka sienu mērcēt ūdeni. Bet cik gan lietderīga ir šī mērcēšana? Pēdējie pētījumi atklājuši, ka visa pamatā ir laiks, cik ilgi siens atrodas ūdenī.
Pētnieku grupa no Lielbritānijas, ko vadīja BSc, PhD, DIC Anete Longlanda, pavisam nesen veica eksperimentu, kurā ūdenī mērcēja deviņu veidu sienu. Eksperimenta mērķis bija noskaidrot cik daudz ūdenī šķīstošos ogļhidrātus un cik olbaltumvielas iespējams zaudēt, ja siens tiek mērcēts ūdenī.
2 kg siena tika iemērkti 24 litru mucā, kurā atradās krāna ūdens (8’C). Siens tika turēts 20 minūtes, 40 minūtes, trīs stundas un 16 stundas. Pēc tam pētnieki sienu izžāvēja un veica tā sastāva analīzi.
Atklājās, ka mērcēšana ūdenī patiešām samazina ūdenī šķīstošo ogļhidrātu daudzumu. Šie ogļhidrāti pārsvarā satur fruktānus un „vienkāršos“ cukurus – glikozi, fruktozi un saharozi. Pētnieki gan secinājuši, ka ogļhidrātu samazinājumus katram siena veidam bijis ļoti individuāls.
Pētnieku galvenie secinājumi:
• Ja siens ūdenī tiek mērcēts 20 minūtes, tad vērojams vismazākais ūdenī šķīstošo ogļhidrātu samazinājums – tikai 5%. Ja sienu mērcē 16 stundas, tad ūd.šķ. ogļhidrāti samazinājās par 27%.
• Netika novērots būtisks olbaltumvielu samazinājums
A. Longlanda, īpašniekiem, kuru zirgiem ir nosliece uz laminītu, iesaka siena sastāvu (pēc mērcēšanas) laboratoriski pārbaudīt, lai precīzi zinātu cik daudz tajā palikuši ūdenī šķīstošie ogļhidrāti. Ja siens tiek pārbaudīts pirms mērcēšanas, tad papildus drošībai vēlams to mērcēt.
