Kā rīkoties, ja zirgam bijusi negatīva pieredze ar cilvēkiem?/A. Šteins

Jautā Sabīne:

Sveiki! Zinu, ka šeit atbild tiešām zinoši un kompetenti cilvēki, tāpēc vēlējos rast risinājumu arī savai problēmai. Jau kādu laiku (~3 ar pusi mēnešus) strādāju ar 6 gadus vecu ķēvi, pati vēl tikai mācos, tāpēc ir daudz kas, ko vēl joprojām nezinu, bet ļoti vēlētos šim rast kaut kādu izskaidrojumu. Zirgs ir centīgs, salīdzinot ar citām ķēvēm, nebaidās gandrīz nemaz, visu var sarunāt. Tomēr neatstāj sajūta, ka kaut kas tomēr nav īsti labi: ķēve vienmēr vairās no tā, ka pieskaras viņas galvai, vispār nepatīk daudz pieskārienu. Ilgs laiks bija vajadzīgs, lai no mazākā steka pieskāriena neuztrauktos un nenestos uz priekšu. Laiks arī bija vajadzīgs, lai iemācītos man uzticēties, jo no sākuma cilvēkam ienākot boksā spiedās pie sienas – tagad vairs nav tik traki, nu jau viņa pat bubina, kad saucu vārdā. Iepriekšējais jātnieks stāstīja, ka esot baidījusies tieši no vīriešiem – pašai gan vēl nav nācies pārbaudīt. Un varbūt izklausīsies mazliet muļķīgi – bet dažkārt pilnīgi acīs redzams, kā viņai negribās segloties un vispār kontaktēties ar cilvēku. Nekad neesmu redzējusi, ka viņa aplokā vai kordā iztrakotos – kā parasti jaunzirgi dara. Viņa šķiet mazliet iebaidīta, lai gan neko tādu par šī zirga pagātni nezinu. Kaut kad šai sakarā dzirdēts arī termins ‘zirgs bez bērnības’. Varbūt Jums pieejama sīkāka informācija par šo tematu?

Atbild Armands Šteins no Armanda Lauku Jātnieku kluba:

Sveika, Sabīne!

Vispirms vēlos iedrošināt, un paslavēt par padarīto – Jūsu teiktais: “tagad vairs nav tik traki, nu jau viņa pat bubina, kad saucu vārdā,” liecina, ka esat uz pareizā ceļa! Tomēr atsevišķas detaļas Jūsu stāstā liek domāt, ka šādām tādām niansēm nav pievērsts pietiekoši daudz vērības. Jūs rakstāt: “ķēve vienmēr vairās no tā, ka pieskaras viņas galvai, vispār nepatīk daudz pieskārienu”, vai arī – “bet dažkārt pilnīgi acīs redzams, kā viņai negribās segloties un vispār kontaktēties ar cilvēku.” Viss Jūsu rakstītais ir par vienu un to pašu – zirga skeptisko, lai neteiktu noraidošo attieksmi pret cilvēka pieskārieniem, Bet skeptiska, noraidoša attieksme pret pieskārieniem ir zirga neuzticēšanās pazīme.

Tikai neuztveriet vārdus “zirga neuzticēšanās” personīgi, jo neuzticēšanās ir visdabiskākais zirgu izturēšanās modelis – Māte Daba viņus tā ir ieprogrammējusi, ja neuzticēsies un savlaicīgi nobīsies – paliksi dzīvs, un iegūt uzticību, izmainīt evolūcijas programmu attiecībā uz sevi, tas jau ir cilvēka uzdevums un, ja vēlaties, arī izaicinājums.

Tātad par pieskārieniem! Gan seglošana, gan darbošanās ar iemauktiem, apaušiem un jebkuru citu inventāru, gan jāšana kā tāda, vai kaut vai tikai vienkārša zirga vadāšana pie rokas reducējas uz nebeidzamu visdažādāko pieskārienu virkni. Mēs pieskaramies gan vājāk, gan stiprāk, gan ar rokām, gan kājām, gan ar visdažādākajiem priekšmetiem (steki, trenzes, kordas, sakas, ilksis…) visdažādākajās zirga vietās un ar visdažādāko intensitati un visdažādāko attieksmi un mērķi. Un būtiskākais ir tas, ka lielai daļai šo pieskārienu cilvēks ir piešķīris nozīmes, kuras zirgam vajadzētu atpazīt…Bet zirgam ir acis lielas tikai no tā, ka viņam pieskaras tā un šitā un vēl tur un šeit, un vispār visas viņa domas ir par to kā nebūt tagad un šeit, kur nu vēl domāt par to, vai tā divkājainā izdarībām ir arī kāda cita nozīme nevis uzbrukt? Un Mamma Daba iekšā kliedz – BĒDZ!!!

Ko mums darīt, lai zirgs nesatraucoties varētu izdomāt un saprastu, ko mūsu pieskārieni nozīmē?

1. Pieradināt zirgu pie tā, ka cilvēks ir tāds radījums, kas reizēm dara dīvainas lietas, tai skaitā nesaprotami trokšņo, izdara neizprotamas kustības un pat pieskaras. Lai to izdarītu vislabāk ir izpildīt jebkādas darbības ap zirgu – var lēkāt, vicināt rokas, vai priekšmetus, kliegt vai dziedāt u.t.t. Darbību intensitāti vajag piemeklēt tādu, lai zirgs satraucoties Jūs neaizrautu pa gaisu, un ar tādu aprēķinu, lai jūs varētu nepārtraucot turpināt iesākto darbību līdz brīdim, kad zirgs beidz izrādīt baiļu pazīmes (dažkārt tas var aizņemt ievērojami daudz laika). Šo darbību laikā vislabāk ir uz zirgu neskatīties, jo arī skatiens rada enerģētisku spiedienu, un zirga reakcijas novērot tikai ar acs kaktiņu un uztvert ar citām maņām.

Svarīgākais, kas jāpatur prātā ir nepārtraukt darbības, kas satrauc zirgu, pirms viņš nav izdomājis, ka, lai ko cilvēks darītu, tas viņam neko ļaunu nenodara un tādēļ nav nozīmes “cepties”. Parasti zirgs tad pārtrauc bēgšanas vai izvairīšanās no cilvēka mēģinājumus un apstājas. Šis ir tas brīdis, kad arī cilvēkam ir zibenīgi jāpārtrauc savas darbības, jāatslābinās un mierīgi jāvēro zirgs un jāgaida viņa reakciju izpausmes, kas var būt čāpstināšana, acu mirkšķināšana, muskuļu atslābināšana. Dažkārt gaidīt var iznākt samerā ilgi. Man ir nācies gaidīt pat apmēram līdz desmit minūtēm. Jā nesagaida zirga atslābuma reakcijas, kas liecina par stresa aiziešanu, un atsāk darbošanos, tad tiek uzlikta jauna stresa deva, kas vēl vairāk sakāpina zirga satraukumu/stresu, nenorādot, ka viņš no tā var tikt ārā nomierinoties. Tādā gadījumā zirgs no šīs situācijas neko neiemācās! Ja viss izdodas, tad parasti pēc dažām reizēm zirgam kļūst skaidrs, ka situācijas risinājums patiesībā ir viņa ziņā un, ka viņš var sev nepatīkamās cilvēku darbības “izslēgt” ar atbilstošu uzvedību – paliekot mierīgs. Ja Jums gaidot zirgs novērš uzmanību un sāk kaut kur pārvietoties, varat atsākt nemieru provocējošās darbības…

Ja cilvēks seko vispārpieņemtajam viedoklim, ka pie un ap zirgiem jāuzvedas tā, lai nedod Dievs zirgs nesatrauktos, tad zirgi ātri apgūst, šo mācību un tiklīdz viņiem šķiet, ka cilvēks viņiem uzbāžas, viņi demonstrē satraukumu, bailes vai pat sāk “trakot”. Reiz pie manis darbā nonāca ķēve par kuru cilvēki teica ka viņa ir tik šausmīgi pārjūtīga, ka satraucas pat par katru ātrāku kustību savā tuvumā, kur nu vēl pieskārienu, bet savadāk bija pilnīgi droša – pat uzbāzīga. Viņas pirmā reakcija uz to, ka sāku kustināt pātagu četru piecu metru attālumā no viņas pa manēžas smiltīm, bija sliešanās divkājās, raušanās prom un šausmīga izbīļa demonstrēšana. Kad es neliekoties ne zinis par vētrainām reakcijām turpināju iesākto darbību, ķēve palika pilnīgi mierīga un skatījās uz mani it ka uzdodot jautājumu: “ko, tu nezini, ka, ja zirgs satraucas cilvēkam jāpaliek klusam un mierīgam?” un pēc vēl pāris mēģinājumiem izdarīja secinājumu, ka vētrainas reakcijas vairs nav pareizā dzīves stratēģija un nesataucās arī tad, kad es griezu svilpjošu pātagu virs viņas galvas.

2. Kad zirgs mierīgi akceptē visādas darbības ap viņu, var sākt pārliecināt viņu arī par to, ka cilvēka pieskārieni gan ar roku, gan ar dažadiem prieksmetiem arī neko ļaunu nenodara, bet var būt arī gluži patīkami, ja izdodas atrast un pakasīt kādas sevišķi niezošas vietas (tādas var būt kakla pieslēguma vieta uz krūtīm, apakšžoklis starp ganašiem, krusti pie astes saknes, astes apakšpuse, apvidus ap anālo atveri u.c.). Jā tā tad mēs – mūsu pieskārieni var kļūt zirgam pat ļoti vēlami un tas cilvēkam var būt liels solis uz priekšu attiecību veidošanā ar zirgu.

Par kritēriju, ka zirgs akceptē pieskarienus uzskata situāciju, kad cilvēks var pieskarties zirgam ar roku vai kādu priekšmetu un tas neizraisa zirga muskuļu savilkšanos, gatavību bēgt, iešanu prom, cenšoties izvairīties no pieskāriena u.t.t.

Ievērojiet, ka zirga muskuļu saspringums ir pilnīgi pietiekošs iemesls, lai atmestu domu ne tikai par kāpšanu mugurā, bet arī par seglu uzlikšanu.

Ja zirgs izvairās no cilvēka pieskāriena un cilvēkam tuvojoties mēģina atvirzīties, tad var izmantot divas stratēģijas.

a) virzoties pie zirga neskatamies uz viņu tieši (atceramies, ka skatiens arī ir enerģētisks spiediens, un zirgs kā ļoti jūtīga dzīva radība to ļoti labi jūt), bet brīdī, kad redzam viņa muskuļus saspringstam, apstājamies un pasperam pussolīti atpakaļ un tiklīdz redzam, ka zirgs atslābst, tā atsākam kustību uz priekšu. Tā soli pa solim varēsim pieiet zirgam neizraisot viņā noraidošu reakciju. Pēc šī paša principa – no vietas, kur zirgs mierīgi pieņem pieskārienu, glauda virzienā, kur viņš ir noraidošs, un tiklīdz iestajas saspringums, zibenīgi atkāpjas un tiklīdz zirgs atslābst, tā atkal virzās uz “neatļauto vietu” un tā līdz mēs jau esam šai “neatļautajā vietā”, pieradina zirgu arī pie pieskārieniem visās iespējamajās ķermeņa daļās, kas ir visai būtiski, lai negaidītās situācijās, kā piemēram darba procesā ja pātagas šņore, vai kordas gals nokļūst zem astes, lai zirgs, acis pārgriezis, nesāk šausmās joņot, bet gan uztver to pilnīgi mierīgi.

b) otra stratēģija ir, kad mēs sastopoties ar zirga noraidošo reakciju, piemēram, virzīšanos prom ieraugot tuvojamies cilvēku ar segliem vai kādu citu inventara priekšmetu rokās, neko neizmainām savā darbībā un turpinām iet pie zirga (atcerieties par skatienu) un apstājamies brīdī, kad zirgs apstajas, vai pievērš mums skatienu, un atsākam kustību, tiklīdz viņš novēršas vai atsāk kustību (arī šīs darbības var būt visai laikietilpīgas).

Abas šīs stratēģijas var arī kombinēt. Bet parasti vispirms darbojas un iegūst uzticības pamatus ar pirmo un tad attiecības attīsta un nostiprina lietojot otro.

Šie ir paņēmieni ar kuriem var pārliecināt zirgu par cilvēka nekaitīgumu un iegūt viņa uzticību. Nākošais solis ir iemācīt zirgam atšķirt, kurš pieskāriens neko nenozīmē – paglaudīšana, ērtāka iekārtošanās seglos u.t.t., un kurš nozīmē kāda uzdevuma izpildi. Jo ir ļoti svarīgi lai zirgs prastu atšķirt, kas ir kas un ar vēsu prātu atbildētu un pildītu tikai cilveka dotos uzdevumus, nereaģējot uz “kustību troksni” – zirgam neko nenozīmējošām vai nejaušām cilvēka darbībām.

Visas darbības par kuram stāstīju – jārealizē nekāpjot zirgam mugurā, lai nenotiktu tā, ka no mazākā steka pieskāriena zirgs satraucas, nesās uz priekšu un jātnieka darbības zirga apturēšanai tikai pastiprina zirga stresu un kā sekas – neuticību, nepatiku pret kontaktēšanos ar cilvēku, ar ko pēc tam atkal jāstrādā…

Pirms jātnieka pieņemšanas uz muguras, zirgam būtu jāpazīst viss ar ko viņam būs jāsaskaras ar jātnieku mugurā – piekāpšanās spiedienam pie sāniem, mutē (ja lieto trenzi) vai uz sejas (ja lieto beztrenžu rīkus), pieskārieniem ar steku dažadās ķermeņa daļās, lai šīs augšminētās iedarbības varētu izmantot kā saprotamus paskaidrojumus jātnieka ķermeņa valodas izskaidrošanai, lai neizraisītu zirgā satraukumu dēļ pārāk daudzām nesaprotamām iedarbībām. Tādejādi mēs nepakļausim briesmām jātnieku un stresam zirgu. Tā vietā mēs pavairosim zirga uzticības kredītu uz kura bāzes būs iespēja skaidrot zirgam sarežģītākus uzdevumus, un viņš tos vēsu prātu varēs pildīt ātrāk un precīzāk.

Lai arī centos pēc iespējas pilnīgāk atbildēt uz Jūsu uzdotajiem jautājumiem, atbildes aptvēra vispārējos problēmu risināšanas principus un vispārējās stratēģijas. Aiz kadra palika daudzas lietas, kas strādājot jāievēro, novērtējot zirga personību, viņa psiholģisko tipu, iemācītās reakcijas un paradumus, tā sakot – individualitāti.

Lai Jums veicas.

Ar cieņu,

Armands

P.S. Ja mēģinat darboties pēc aprakstītajam metodēm, un rodas neskaidrības un jautājumi, varat rakstīt man uz e-pastu zirgi@zirgi.lv Iespēju robežās centīšos palīdzēt.

Paldies Armandam par padomu!


Atpakaļ

7 komentāri

  • Raivis

    Raivis Paldies! Ļoti noderīgs raksts.

    6. decembris, 2011 @ 21.06
  • Krista

    Krista LIELS PALDIES Armandam par padomu un ieguldīto laiku skaidrošanā. No savas pieredzes varu teikt, ka ļoti daudz kas no tā, ko Armands ar savu komandu dara paši un māca citem, darbojas ar ļoti labiem rezultātiem!

    6. decembris, 2011 @ 21.14
  • zinta

    zinta Vissāpīgākais ir tas ka ir viens kretīns, kurš naktīs slapstās gar zirgiem, nerakstīšu kas esmu, kur atrodos, bet mīļie zirdzinieki, uzmaniet vairāk savus lolojumus. Salieciet novērošanas ierīces pie aplokiem un stallī, jeb suni iekšā paslēpjat, kam tāds ir. Ir parādījies kretīns (Zoofils) kuram pastiprināti ir tieksmes uz ķēvēm. Esmu atklājusi to pēc pēdām, kuras jau ir iemīdījušas taciņu uz manu aploku. Un dīvaini ir tas ka aplokā tiku atradusi asu dzelz gabalu ar spicu galu. Pastāv liels jautājums, no kurienes tāds tur uzradās. Bieži naktīs esmu dzirdējusi ka ķēves no kautkā bēg un šņāc. Tā kā ņemat šo faktoru vērā un aicinu pievērst vairāk uzmanības zirgiem nakts stundās. Paldies.

    5. janvāris, 2016 @ 2.20
    • Irbe

      Irbe » zinta Nu tak pasaki vismaz reģionu, nav jāceļ panika visā valstī.

      5. janvāris, 2016 @ 11.26
    • Anna

      Anna » zinta paniku neviens neceļ,pareizi cilvēks dara ka raksta,es nezinu kurā reģionā atrodās Zinta,ja Irbi nomierinās tādi gadijumi tika konstatēti Ogres rajonos,tas nenozīmē ka viņš nevar pārvietoties uz citiem rajoniem,kad konstatējam grieztās brūces saucam vetārstu(lai tiešām pārliecinātos ka zirgs nav uz zara savainojies),rakstijam policijai iesniegumu,nosaucām kurš varētu būt aizdomās turētajs un protams informējam visus pazīstamus zirdziniekus...

      5. janvāris, 2016 @ 13.36
    • Irbe

      Irbe » zinta Protams, ka pareizi dara! Bet tagad cilvēki, piemēram, Daugavpils un Ventspils staļļos varēs būt mierīgāki, jo diez vai kāds, kas naktī uzturas Ogres raj., šajā lakā ceļos pa visu LV.

      5. janvāris, 2016 @ 13.43
  • Anna

    Anna domāju ja tāds neradijums ceļo pa Latviju,tad ne Ventspils ne Daugavpils nevar būt mierīgi,Ogres rajonā tāds gadijums bija gadu atpakaļ...Risinājums tiešām ir likt kameras,un painteresēties kur cilvēks iepriekš ir strādājis,ja tiek darbā pieņemts..

    5. janvāris, 2016 @ 13.51

Komentējiet

Zirgam.lv
Draugiem.lv pase