2. decembris, 2011 | Trenēšana
Jūs gribat lekt ar savu zirgu un Jūsu mērķis ir spēt veikt metra maršrutu? Rakstu sērijā vācu konkūrists Karstens Huks un trīscīņas sportiste Bettina Hoja sniegs vērtīgus padomus un paskaidros, kā sagatavot zirgu konkūra karjerai.
Konkūra zirgu sākumskola
Jums stallī stāv jaunzirgs, bet prātā jau rādās, kā ar šo zirgu pārvarat maršrutus sacensībās? Ritmiski lēkšojat no šķēršļa pie šķēršļa, zirgs šķietami bez piepūles pārvar sistēmu no stāvā un oksera, piecu tempu distance nesagādā nekādas problēmas, tāpat kā pēdējais maršruta šķērslis – okseris ar plāksni… Sastādot pareizu apmācības plānu un loģiski veidojot treniņus, šīs iztēles ainas var pārtapt par realitāti.
Arī pieredzējušam maršrutu speciālistam vispirms ir jāiemācās pamati, pirms ķerties pie pirmo šķēršļu pārvarēšanas. Pie pamatiem pieder iejādes darbs un darbs ar kārtiņām. Turklāt krāsainās kārtiņas ir jāsāk izmantot treniņos tikai tad, kad iejādes pamati ir tiktāl nostiprināti, ka zirgs pārvietojas visās trīs gaitās taisnās un liektās līnijās enerģiski un vienmērīgi, padodoties kontaktam ar pavadu. Gāzes un bremzes pedāļiem ir jādarbojas: zirgam jāreaģē uz šenkeļa spiedienu bez minstināšanās un jebkurā brīdī ir jāsamazina ātrums un jāpāriet lēnākā gaitā vai jāapstājas. Kad zirgs ir vairāk vai mazāk nolīdzsvarojies, arī lekšana tam padosies vieglāk, lai gan dažādoti lekšanas treniņi palīdz nostiprināt līdzsvaru.
Pirmo saskarsmi ar kārtiņām un dažādiem šķēršļu materiāliem zirgam ieteicams sagādāt pēc iespējas ātrāk. Ja jātnieks ikdiena jājot soļos, rikšos un lēkšos, pārvietosies lielākos un mazākos pagriezienos un voltos apkārt šķēršļiem, zirgs ne tikai kļūst elastīgāks, bet arī samazināsies tā bailes un neuzticība šiem jaunajiem priekšmetiem. Tas vēlāk atvieglos lekšanas sākumu. Ja kāds šķērslis zirgam iedveš īpaši lielas bailes, pastāv dažādi viedokļi, kā šo situāciju risināt. Karstens Huks allaž ļauj jaunzirgam kārtīgi aplūkot baiso šķērsli, lai zirgs ātrāk pie tā pierastu. Bettina Hoja savukārt zirgu uz baisu šķērsli uzved no liela volta, taču tik tiešu konfrontāciju ar šķērsli viņa uzsāk tikai tad, kad zirgs jau iepriekš ir iemācījies pilnīgi mierīgi un atbrīvoti pārvietoties šķērslim garām.
Lēkšos ik pa laikam ieteicams ieņemt puspiesēdi. Pateicoties lēkšu gaitas ātruma pārejām, zirgs iemācās aktīvāk un dinamiskāk kustināt pakaļkājas.
Pirmās kārtiņas
Ja zirga iejādes pamati ir nostiprināti, darba plānā tiek ieviestas kārtiņas. Šim nolūkam var izmantot vai nu kavaletti vai šķēršļu kārtiņas, kas tiek nofiksētas ar nelieliem taisnstūra klucīšiem. Nenofiksētas kārtiņas var ripot uz priekšu vai atpakaļ, zirgs uz tām var uzkāpt un savainoties.
Sākumā zirgs tiek iesildīts, pēc tam soļos jātnieks uzvada zirgu uz vienas kārtiņas, palaižot zirgam garu pavadu, tomēr saglabājot kontaktu ar trenzi. Kontakts starp jātnieka roku un zirga muti ir svarīgs, lai zirgam sniegtu drošības sajūtu, skaidro Bettina Hoja. Zirgam tomēr ir jānodrošina pietiekami brīvības, lai tas varētu sevi pats turēt līdzsvarā un atrisināt jauno uzdevumu. „Jaunzirgam ir jābūt iespējai piefiksēt kārtiņu, sakoncentrēt uzmanību un saskatīt to uz zemes”.
Pārsoļojot pirmo reizi pāri kārtiņai uz zemes, zirgi reaģē dažādi. Vieni interesējas par priekšmetu uz zemes un pārkāpj tam pāri pēc neliela šenkeļa pamudinājuma. Citus nākas vairāk un uzstājīgāk palūgt pārkāpt kārtiņai. Šie zirgi nejūtas droši, un reizēm mēdz pārkāpšanas vietā pārlekt kārtiņai ar milzīgu lecienu. Citi savukārt vispār neinteresējas, kur iet, teju vai paklūp pāri kārtiņai.
Visās trijās situācijās jātniekam ir pareizi jāreaģē: viņam ir jāvada zirgs pāri kārtiņai ar konstantām, vienmērīgi izsūtošām komandām un jāslavē par vēlmi sadarboties. Ja zirgs izjūt bailes, jātniekam jāsniedz zirgam drošības sajūta, un, izmantojot enerģiski izsūtošas komandas un kontaktu ar pavadu, jāiedveš zirgā uzticība kārtiņām. Nevērīgi lecēji ir jāmāk motivēt, nodrošinot tiem dažādus uzdevumus un daudz pārejas, kā arī ātruma pārejas pirms kārtiņām.
Ja zirgs bez vilcināšanās pārsoļo vienai kārtiņai, laiks pāriet pie rikšiem. Jātniekam jāuzņem konkrētāks kontakts ar pavadu, bet pirms un virs kārtiņas jātur rokas dziļi, nedaudz padodot tās uz priekšu, lai zirgs var pastiepties. Kontakts ar zirga muti tiek saglabāts. Zirgam ir jāpārrikšo kārtiņai ar lejup pastieptu degunu un noapaļotu muti. Jātniekam ir nedaudz jāatslogo zirga mugura nedaudz, tomēr paliekot ar dibenu seglos un vienmērīgi turpinot sūtot zirgu uz priekšu. Ja tas izdodas, var pievienot vēl vienu kārtiņu klāt. Sākumā vairākas kārtiņas tiek pārvarētas soļos, vēlāk rikšos. Var pārvarēt līdz pat trim kārtiņām rindā, lai gan Bettina Hoja iesaka: „Jaunam zirgam trīs kārtiņas jau ir liels uzdevums un sasniegums. Es to zirgam uzticētu tikai tad, kad viņš jau ir veicis pirmos lēcienus”.
Ja zirgs kārtiņas pārvar teicami, var izņemt vidējo no trim kārtiņām ārā. Tādējādi zirgs mācās domāt līdzi, uzmanīties un starp kārtiņām koordinēt savas kustības.
Darbam ar kārtiņām ir daudz priekšrocību: viena no tām ir, ka zirgs pamazām pierod pie šķēršļu sastāvdaļām, kā arī tiek nostiprināta zirga muskulatūra. Zirgam nākas spēcīgāk un augstāk cilāt kājas, vairāk panest tās zem līdzsvara centra, kā arī tiek stiprināta zirga mugura. Kārtiņas nosaka un iemāca zirgam vienmērīgu ritmu, kā arī skolo attāluma izjūtu un uzlabo līdzsvaru. Tas viss kopā veido ideālu sagatavošanās programmu topošajam konkūra zirgam.
St. Georg, materiālu sagatavoja Sigita Eitcena
