Aleksandrs Šakurovs izcīna sesto godalgoto vietu Slovēnijā – Celjes Grand Prix

Aizvadītajā nedēļas nogalē Celjē (Slovēnija) CSI2* starptautiskās sacensībās šķēršļu pārvarēšanā Latviju veiksmīgi pārstāvēja sporta centra Kleisti jātnieks Aleksandrs Šakurovs. Viņš ar zirgu Gīrs svētdien izcīnīja sesto godalgoto vietu Grand Prix Celje maršrutā ar šķēršļu augstumu līdz 145cm, kur kopā startēja 42 sportiskie pāri.

Aleksandrs Šakurovs ir 28 gadus vecs, un jau daudzus gadus trenējas sporta centrā Kleisti. Tieši šīs sezonas laikā Aleksandra rezultāti ievērojami auguši. Viņš guvis labus panākumus Latvijas mēroga sacensībās, piemēram, uzvarot pirmajās divās LJF rīkotajās Rudens sacensībās galvenajā maršrutā, kā arī veiksmīgi startējis starptautiskā arēnā.

Sportists ir priecīgs par šo rezultātu un tieši pēdējā laikā paveikto:

“Sacensībās Celjē es startēju jau otro reizi. Turnīrs notiek sporta kompleksā Celje Horse Riding Center, kas uzcelts pēc mūsdienu jāšanas sporta standartiem, un arī sacīkstes tiek organizētas visaugstākajā līmenī. Šoreiz te piedalās sportisti no Vācijas, Beļģijas, Šveices, Horvātijas, Slovākijas, Ungārijas, Lietuvas, Latvijas un Slovēnijas. Protams, šīm sacensībām es gatavojos īpaši, ļoti daudz un cītīgi trenējos. Grūti gan bija Gīru atgriezt tajā labajā formā, ko zirgs bija ieguvis pirms neveiksmīgā starta Tallinn Horse Show Igaunijā. Taču man tas izdevās, ko apliecina divas uzvaras LJF Rudens sacensībās. Arī sestā vieta Grand Prix maršrutā ar 145 cm augstiem šķēršļiem 42 dalībnieku vidū Slovēnijā ir labs sasniegums. Gribu pateikt paldies visiem, kuri man un Gīram ticējuši, atbalstījuši visas sezonas garumā. Bez šiem cilvēkiem es nebūtu varējis sasniegt šādus rezultātus.”

Interesi par jāšanas sportu Aleksandrs nepārprotami mantojis no vecākiem. Viņa mamma ir Natālija Šakurova – LJF Konkūra sekcijas vadītāja un sacensību tiesnese. Bet tēvs – Sergejs Šakurovs, viens no Latvijas visu laiku labākajiem šī sporta veida pārstāvjiem. Sergejs vienīgais no Latvijas sportistiem startējis olimpiskajās spēlēs – PSRS izlases sastāvā ar zirgu Fināls 1988. gadā Seulā. Viņš ilgus gadus strādājis un startējis arī Vācijā. Tagad strādā par treneri sporta centrā Kleisti un ieguvis starptautiskās kategorijas maršrutu sastādītāja kandidāta statusu. Sergejs regulāri tiek aicināts uz starptautiskām sacensībām, piemēram, novembra sākumā viņš četru zvaigžņu statusa sacensībās Minhenē bija maršrutu sastādītāja Franka Rotenbergera asistents.

Stāsta Sergejs Šakurovs:

“Aleksandrs sāka nopietni trenēties tikai 18 gadu vecumā. Taču jau agrāk jāja pēc skolas brīvajā laikā, kā arī regulārāk, – kad vasaras brīvlaikos brauca pie manis ciemos uz Vāciju, kur strādāju un trenējos Ūlenhofā, netālu no Diseldorfas. Protams, mēs, vecāki, vēlējāmies, lai dēls nodarbotos ar mūsu sporta veidu, taču Aleksandrs tobrīd neiedvesmoja ar savu optimismu… Citādāk ir pēdējos sešus, astoņus gadus, kad viņa vēlme trenēties un sasniegt labus rezultātus kļuvusi daudz mērķtiecīgāka, neraugoties uz to, ka neizdevās savā rīcībā iegūt labus zirgus. Taču Aleksandrs turpināja cīnīties ar to, kas bija. Man kā tēvam un trenerim sagādāja grūtības dēlu jau salīdzinoši nobriedušā vecumā mācīt, jo kritiku viņš uztvēra sāpīgi. Taču bija jāpaiet laikam, lai Aleksandrs pats, pārbaudot praksē, saprastu savas kļūdas un atzītu, ka man bijusi taisnība. Tagad Aleksandrs ieguvis labas praktiskās iemaņas, daudz izglītojies, taču vēl krietni jāstrādā, lai viņš veiksmīgi varētu lekt augstākos maršrutus, tajā skaitā ar 160 cm augstiem šķēršļiem, kas ir mūsu mērķis. Aleksandram piemīt lielas darba spējas, viņš prot analizēt savu treniņu procesu un rezultātus, kas sportistam ir ļoti nepieciešama, bet ne vienmēr piemītoša īpašība. Aleksandrs pārstāv Rīgas Jātnieku klubu un trenējas Kleistos, tā ir laba sporta bāze, kur kopā nodarbojas gan iejādnieki, gan konkūristi. Te izaugusi mūsu labākā iejādniece Airisa Penele un daudzi citi vadošie jātnieki, jo šeit jau agrākos laikos bija liela iekšēja konkurence sportistu vidū, kas tieši ietekmēja izaugsmi. Tāpat Kleistos tradicionāli bijusi vislielākā labu sportistu un treneru koncentrācija, un šī atmosfēra saglabājusies arī tagad. Taču pagājušogad likumdošanas prasības noteica, ka sportistiem, lai startētu sacensībās, jāapvienojas klubos, jo tikai „juridiskās personas” var kļūt par federācijas biedriem. Tāpēc izveidojām Rīgas Jātnieku klubu, kurā darbojas arī vairāki citi sportisti.

Par sacensībām Celjē jāsaka, ka tajās bija nopietna konkurence, bet Grand Prix maršruts nebija īpaši augsts. Gīrs ar to varēja labi tikt galā, lai gan nav no zirgiem, ar kuriem būtu viegli strādāt. Nākamajās sacensībās, turpat Slovēnijā, Aleksandram ar Gīru jau būs jālec 160 cm augsts maršruts. Domāju, ja apstākļi atļaus, došos uz šīm sacensībām dēlam palīdzēt un viņu atbalstīt.”

Pārpublicēts no www.ljf.lv

Foto: Māris Millers