Karls Hesters – Pasaules iejādes foruma dalībnieku favorīts

Katru gadu pasaules iejādes speciālisti sanāk kopā Pasaules iejādes forumā, lai apspriestu svarīgākās iejādes attīstības tendences un jaunatklājumus. 2011. gada Pasaules iejādes forums noslēdzās 31. oktobrī ar brita Karla Hestera, Eiropas čempiona semināru par īsteni iejādniecisku zirgu trenēšanu un patiesu zirdzinieku būtību.1

Pēc britu iejādnieku milzīgajiem panākumiem šā gada Eiropas Čempionātā Roterdamā, iejāde liekas ir beidzot spērusi ilgi gaidīto soli virzienā uz vieglu un saskaņu starp zirgu un jātnieku, ko novērtē arī tiesneši, pretstata dažu jātnieku ekstravagantajai vilkšanas un stumšanas spēlei, nespējot atlaist pavadas pat uz mirkli.

Ļoti satraucies Karls Hesters, kas jau daudzus gadus atrunājās no piedāvājumiem uzstāties forumā, beidzot uzkāpa uz Bartela Akadēmijas skatuves un momentā to iekaroja! “Mani piespieda atklāties,” Hesters pajokoja. “Pēdējos trīs gadus Ričards Davisons un Deivids Hants man solīja, ka reiz es tomēr uzņemšos šo uzdevumu”.

Karls bija paņēmis līdzi savu skolnieci un komandas biedreni Šarloti Dužardēnu, lai demonstrētu savus uzskatus par to, kā pareizi jāuztur un jātrenē augstas klases iejādes zirgi.

Lai salauztu ledu, pasākuma vadītājs Ričards Davisons uzaicināja Karlu uz atklātu interviju par jātnieka dzīvi un to, kā viņš vispār sāka nodarboties ar zirgiem. “Es jūtos tā, it kā mani te izbarotu lauvām,” jokoja Karls. “Doma par uzstāšanos šeit ir prasījusi daudz nervu. Nesēžot zirgam mugurā, es esmu ļoti nervozs”.

Draudzīgais un iejūtīgais Karls ir ļoti runātīgs, asprātīgs un trāpīgs kā naža asmens. Viņa runātīgā daba tomēr norimst, kad viņš gatavojas iziet sacensību laukumā. “Sacensības ir tas, uz ko ir koncentrēts mans darbs. Ir būtiski, lai tad, kad viss nonāk līdz sacensību brīdim, man apkārt būtu tikai viens vai divi cilvēki,” viņš atzina. “Es pavadu visu savu dzīvi runājot, un nevēlos runāt tad, kad taisos jāt. Man patīk tikai neliela cilvēku grupiņa savā tuvumā”.

Neparasta bērnība

2Hesteram bijusi ļoti vētraina bērnība, jo viņš piedzima divu pusaudžu savienības rezultātā. Viņu teju nodeva adoptēšanai, taču vecmāmiņa nolēma viņu paturēt, jo viņš bijis “ ļoti glīts bērns”. Viņš uzauga uz nelielās Sarkas salas. “Mana vecmāte neturēja labu prātu uz manu māti. Viņa tika aizsūtīta uz sociālās aprūpes namu, kad bija 4. vai 5. grūtniecības mēnesi, tā kā neviens nemanīja, ka viņa gaida bērnu”, tā Hesters stāsta par saviem vecākiem.

Viņa atsvešinātais tēvs Antonijs Smea bija slavens britu aktieris (filmējies tādās filmās kā “Angļu pacient”, seriālos “Coronation Street”, “East Enders”), taču viņa nebija Karla dzīvē. “Tēvs bija aktieris, un viņam visu mūžu bija bērni kaut kur. Man ir daudz pusbrāļu un pusmāsu, un viņam joprojām dzimst bērni vēl tagad”. Pēdējo reizi Karls ar viņu tikās pirms gada, braucot vilcienā uz Londonu, kad tēvs lūdza aizdot viņam 50 mārciņas, bet beigu beigās praktiski aizmuka prom, pārlecot pāri sētai, lai kontrolieris nevarētu pārbaudīt viņa vilciena biļeti. “Te nu bija manas piecdesmit mārciņas. Es tās vairs nekad neredzēšu”, Hesters atminas.

Kad Davisons jautāja, kādēļ viņam “nav palikušas vairāk rētas no tā visa”, Karls atbildēja, ka viņš uzauga uz nelielas, drošas salas, kas lika viņam justies normāli. “Nevar vainot visā ģimeni”, viņš atteica. “Sala, no kuras nāku, ir idilliska, tur nav mašīnu, nav noziedzības. Skolas rotaļu laukumā ir uzbūvēts cietums – divas mūra kameras. Tas ir ierakstīts Ginesa Rekordu Grāmatā kā mazākais cietums pasaulē. Tur varēja uzturēties tikai 48 stundas, un tur nonāca tikai dzērāji vai nemiera cēlāji. Pat ārsts visur braukā ar riteni, tā kā, ja jums piemetas sirdslēkme, labāk, lai jums būtu jaunāks ārsts”.

Viņa pirmā saskarsme ar zirgiem bija, strādājot ar pajūgu zirgiem uz salas. “Es iedraudzējos ar pajūgu vadītājiem, kad man bija 7 vai 8 gadi. Es allaž vēlējos nopelnīt nedaudz naudas, un sēdēju uz pajūga, vizinot tūristus, un nopelnīju vēl vairāk naudiņas. Pēc darba beigām es aizjāju zirgus atpakaļ uz ganībām bez segliem. Es nejāju ar segliem līdz pat 16 gadu vecumam”.

Izšķirošais pavērsiens pie Behtolšeimeriem

16 gadu vecumā Karls izmēģināja spēkus profesionālā jātnieka lokā un sāka strādāt Fortūnas  reitterapijas centrā. Divarpus gadu laikā, ko viņš tur pavadīja, viņš nokārtoja arī Britu Zirgu Biedrības Asistējošo treneru eksāmenu.

Pēc aiziešanas no Fortūnas centra, Karls atgriezās Sarkā, kur pavadīja sešus mēnešus, pirms doties atpakaļ uz Lielbritāniju, lai trīs gadus strādātu pa 3palīgu Dženijai un Kristoferam Taileriem. “Viņiem nebija bērnu, tā nu es kļuvu par viņu pirmo dēlu,”  atminas Karls. “Viņi nekad nepirka zirgus, dārgākus par 1000 mārciņām. Katrs zirgs, ko mēs dabūjām, bija sivēns. Man daudz skrēja pāri, daudz bradāja un spieda. Trīs zirgi no tā staļļa tika tālāk uz Olimpiādi. Es iemācījos eksperimentēt”.

1989. gadā Karls izšķiroši pievērsās iejādei, sākot strādāt par jātnieku pie Vilfrīda Behtolšeimera. “Kā man ir paveicies, ka es tur nokļuvu”, Karls atzinās. “6 gadus es biju strādājis par mācekļa algu (10 mārciņas nedēļā).  Mašīna, ar kuru braucu pie Behtolšeimeriem uz interviju, bija tik veca, ka es neuzdrošinājos atstāt to uz piebraucamā ceļa pie mājas. Es to atstāju ārpus īpašuma robežām un devos atlikušo ceļu kājām”.

Karla dzīve uzreiz mainījās. “Es pieņēmu, ka man kā jātniekam nāksies dzīvot kaut kādā kambarī mājas aizmugurē”, viņš teica. Taču viņam paziņoja, ka viņš saņems 200 mārciņas nedēļā un māju dzīvošanai. “Jūs laikam jokojat, un vēl varēs jāt?”, tāda bija Karla reakcija. “Man bija pavisam citāds dzīves stils. Trīs gadus es dzīvoju kā karalis. Privātā lidmašīna, viesnīcas, “ Karls paskaidroja. “Pirmo reizi, kad devos uz Ņujorku, mēs apmetāmies Plaza viesnīcā. Atceros, ka nevarēju atrast gultu, jo istaba bija tik liela!”.

Karls stāsta, ka iepazīšanās ar iejādes pasauli bijusi gana interesanta. “Visi slavenie pasaules zirgu tirgotāju man zvanīja un jautāja, vai “man paticis tas zirgs”, un es ticēju, ka viņi to domā nopietni, bet izrādījās, ka viņi tikai cenšas nodibināt sakarus ar Behtolšeimera kungu”.

Pēc trīsarpus pie Behtolšeimeriem pavadītiem gadiem Karls nodibināja stalli kopā ar Keitu Kārteri; tas notika 10 gadus, pirms viņš izveidoja pats savu stalli 2004. gadā. “Ja jūs dzīvojat kopā un īrējat kaut ko no citiem cilvēkiem, jums nāksies darīt to, ko viņi grib”, apgalvo Karls. Pašlaik Hesters ir apmeties netālu no Hartpurijas, kur mīt 1820. gadā būvētās vecās dzirnavās, un blakus mājai tek upe kas radīja plūdu bažas. “Līdz šim gan tie nekad nav iestājušies”. Viņam ir trīs suņi un nenosakāms skaits lauksaimniecības dzīvnieku. “Es esmu īsts zemnieks, man ir vistas, mājputni un viens papagailis”.

Divi dažādi zirgi ar divām dažādām pieejām

4Demonstrēšanai forumā Karls bija paņēmis līdzi divus zirgus: 7 gadus veco Holandes Karaliskā jājamzirga šķirnes (KWPN) kastrātu Nip Tuck (no Don Ruto x Animo) un 9 gadus veco KWPN šķirnes ērzeli Valegro (no Negro x Gershwin). “Tie ir divi dažādi zirgi ar divām dažādām pieejām”, viņš paskaidroja.

Reizēm jātnieka intuīcija liek tam turpināt strādāt ar zirgu, pat ja visas pazīmes liecina par pretējo.

“Nip Tuck  ir diezgan sarežģīts zirgs, taču es domāju, ka reiz viņš būs lielisks. Agrāk esmu, iespējams, pieņēmis pāris kļūdainus lēmumus par zirgiem. Tikko kā iesēdos seglos, es sajutu, ka viņš būs satriecošs. Viņam gan ir daudz kļūdu, bet sajūta ir īpaša, ka no viņa varēs kaut ko izveidot”, Karls skaidro.

Karls atklāja Nip Tuck kā gadu vecu kumeļu un iegādājās to kopā ar vēl trīs jaunzirgiem. “Vienu no tiem es tiešām gribēju. Es nopirku četrus bērus ērzelēnus. Mans mērķis bija pārdot trīs un paturēt vienu. Ja pērk četrus, tad tos var dabūt lētāk, gluži kā lielveikalā”, viņš joko. Tomēr tad notika kas dīvains. Kad Karls pārdeva Nip Tuck kā “zaļu”  jaunzirgi, viņš nejauši iekrāmēja treilerī savu mīļāko ērzelēnu. Kad pircēja pamanīja, ka zirgs neatbilst pasē norādītajiem datiem, viņa devās pie Karla. “Viņa to zirgu negribēja atdot, tā nu man nācās atdot viņai pareizo pasi. Viņējais izauga tik liels (Karls rāda aptuveni metra augstumu) un necik labi nekustējās, kamēr manējais ir šis (rāda uz Nip Tuck)”, Karls pasmaida.

Nip Tuck iejāšana nebija nekāda vieglā pastaiga parkā. Viņš bija slavens ar savu nevaldāmo raksturu, un četru gadu vecumā, kad sākās iejāšana, zirgs bija ļoti biedējošs. Trīs mēnešus Karls ar viņu tikai rikšoja, jo lēkšos zirgs kļuva nevaldāms. Viņš nebija ļaunprātīgs, bet tikai ļoti nobijies. Tā nu Karls palika tikai pie rikšiem.

Karls mēģināja piedalīties ar Nip Tuck jaunzirgu konkurences sacensībās, taču sacensību atmosfēra šim tumši bērajam kastrātam izrādījās grūti pārvarams šķērslis. „Tādu zirgu nav ieteicams nostādīt situācijās, kurās viņš jūtas neērti”, Karls paskaidroja pēc tam, kad bija izstāstījis, kā Nip Tuck aizauļoja goda apļa laikā, būdams vēl 5 gadus vecs. „Pašlaik viņš dzīvo ganībās, es viņu ievedu stallī tikai plkst. 7 no rīta, jāju un tad vedu atpakaļ uz ganībām. Protams, visu laiku tā viņš nevarēs dzīvot, taču pagaidām tas izdodas labi”.

Sporta zirgu trenēšana

Lai gan katrs no viņa zirgiem ir savādāks, veids, kādā Karls tos uztur, ir ļoti līdzvērtīgs dzīvnieku labklājības un patiesa zirdzinieka principiem. Hestera stallī katrs zirgs „strādā” četras dienas nedēļā (pirmdien, otrdien, ceturtdien, piektdien), bet trešdien un sestdien zirgi dodas izjādēs uz mežu, savukārt svētdiena ir pilnībā brīva no darba un tiek pavadīta tikai ganībās. „Mēs vadam jāšanas treniņus trešdienās un sestdienās, jo es nevaru 5izdzīvot no jātnieka darba vien”, Hesters atzina.

Karla trenēšanas idejas ir diezgan vienkāršas. „Iejāde ir ģimnastika zirgiem: izstiept, sakopot, saliekt, iztaisnot. Daudzus zirgus es nemaz nejāju ar piešiem, it īpaši, kad mācu tiem ko jaunu. Ja zirgs ir ļoti gudrs un jūtīgs, tam jāapgūst dažādas lietas. Visu laiku atkārtot vienu un to pašu nav pietiekami, lai nodarbinātu viņus”.

Karls sāk katru treniņu ar zirgu ar maziem vingrinājumiem soļos: „sakopoti soļi, atkal atdot pavadu un daudz pāreju”. Rikšos viņš māca zirgam sāniskās kustības, lai to padarītu elastīgu. „Es nejāju treniņos daudz pieņemšanas, lielākoties es izmantoju pieņemšanu ar pretējo nostādni, lai padarītu zirgu elastīgu. Tas mazāk noslogo zirgus, jo īstās pieņemšanas ir diezgan ierobežojošas. Pat līkloču (zig-zag) elementu mēs mācam pieņemšanā ar pretējo nostādni”.

Visu laiku ir svarīgi saglabāt maigu un vieglu kontaktu ar trenzi. „Es to pārbaudu jāšanas laikā. Es pārbaudu, vai jebkurā brīdī varu nomest pavadu, lai zirgs varētu pastiept kaklu. Es allaž strādāju ar zirgu pareizā „rāmītī”. Tas ir svarīgāk nekā tas, cik dziļi un izstiepti es varu zirgu dabūt”.

Hesters ļauj zirgiem pietiekami brīvības, lai tie varētu arī kļūdīties. „Nepārjājiet zirgus par daudz, lai tikai viss izdotos, ļaujiet viņiem arī kļūdīties. Ja es nospiežu pogu, tad zirgam ir jāturpina kustēties pašam no sevis”.

Ar Nip Tuck Hesters saskārās ar problēmām, kuras izraisa zirga uzbūve. “Viņam ir diezgan pagara mugura, tādēļ pakaļkājas ir izvietotas nedaudz tālāk aizmugurē. Ātrākais veids, kā viņš varēja iemācīties izmantot pasāžas pussoļus, bija virzīt tajos zirgu uz priekšu”.

6Karls nodemonstrēja ar lielo, bēro zirgu sakopotus soļus, pāris pussoļus pasāžā, kuru laikā zirga pakaļkājas pavirzījās vairāk zem zirga smaguma centra, un tad uzreiz izvirzīja zirgu rikšos uz priekšu. „Tā es daru, līdz „zaudēju” pakaļkāju ritmu un tad atkārtoju vēlreiz. Zirgiem ar plašām kustībām jāiemāca kustēties šauri, zirgi, kas no dabas labprāt kustas uz priekšu, ir jāsakopo. Allaž dariet pretējo”, piemetināja Karls.

Karls lielākoties rikšu daļu izpilda atvieglotajos rikšos. „Mēs reti kad sēžam manēžas rikšos. Vairums rikšu darba tiek izpildīts atvieglotajos rikšos, lai rosinātu zirgus atbrīvoties. Manēžas rikši var tikai likt zirgam kustēties vēl plašāk”.

Iespaidīgais Nip Tuck bieži tika locīts sāniski un nevis rullēts, bet gan locīts, izmantojot maigu un nepiespiestu kontaktu. „Es izmantoju stiepšanos, lai panāktu, ka zirgs pats nes savu galvu un kaklu. Es ieloku ar pavadu, zirgs ielokās un tad es atlaižu. Tādējādi es atbrīvoju kaklu. Katru reizi, kad loku zirgu un viņš padodas, es panāku labāku pastiepšanos zirga priekšējā daļā”.

Karla sacensību zirgi ir atpazīstami pēc to apmierinātās izteiksmes, vēlmes strādāt un stabilās domāšanas. Pirms Karls sāk strādāt zirgus, tie 15 minūtes tiek izjāti tuvējā apvidū, 15 minūtes tiek veikts stiepšanās darbs un tiek izpildītas 30 apstāšanās. „”Tā ir jūsu pašu vaina, ja nespējat nolēkšot pa viduslīniju un izpildīt apstāšanos” – tā teica Behtolšeimera kungs, un to es allaž atceros”, piezīmēja Karls.

Katra treniņa beigās zirgi atkal dodas izjādē apvidū, un Karls nebaidās ļaut tiem kārtīgi izlēkšoties. „Mēs strādājam zirgus arī pa kalniem. Man allaž 7licies interesanti, kāpēc iejādnieki stundām lēkšo un lēkšo pa riņķi, jo pie kaut kā strādā. Trīscīņas treniņos mums ir 3 minūšu lēkšu reprīze, kam seko pauze, tad atkal 3 minūtes lēkši”.

Runājot par savu labāko zirgu Uthopia, Karls atzina, ka viņa trenēšanas metodei nepieciešams gan vairāk laika, taču zirgi ilgāk saglabā veselīgumu. „Man vajadzēs vairāk laika, lai nostiprinātu viņu, lai viņš tiktu galā ar sacensībās uzstādītajām prasībām, taču tāds ir mans darba stils”.

Karls piemetināja, ka apjāj savus zirgus 3.5 gadu vecumā. „Ik pēc 6 nedēļām vetārsts apskata mūsu zirgus. Mēs dažādojam pamatu, pa kuru tiek jāts, katru dienu nodrošinām zirgiem pastaigas soļos pa trīs dažādiem pamatiem”.

“Virsotnē allaž atrodas divi”

Hestera asistente un trenere Šarlote Dužardēna forumā demonstrēja Karlam un Rolijai Luardiem piederošo zirgu Valegro. Bērais zirgs nenoliedzami ir viens no pašlaik talantīgākajiem, ja ne pats talantīgākais iejādes zirgs starptautiskajā līmenī. 9 gadus jaunais Lielās Balvas līmeņa zirgs līdz šim savā dzīvē ir veicis sešas Lielās Balvas shēmas un ieguvis komandu zelta medaļu Eiropas Čempionātā.

“Pēc Eiropas Čempionāta viņam pienācās piecu nedēļu atvaļinājums ganībās, tādēļ viņš ir tik resns. Man šķiet svarīgi, lai zirgs saņemtu garīgu pauzi. Tad trīs nedēļas viņš tika soļots pa ceļiem, lai nostiprinātu kājas. Viņš ir atgriezies treniņu slodzē nu jau teju četras nedēļas”, skaidro Karls.

8Bieži negadās, kad treneris tik altruistiski piešķir augstas klases Lielās Balvas zirgu savam skolniekam un dod tam iespēju iegūt 78% rezultātu starptautiskās sacensībās. Dužardēna strādā Karla stallī kopš 2007. Gada, un viņi abi iemieso teicienu „pretstati pievelkas”.

“Viņai nav ļauts runāt pirms plkst. 12, tā kā mēs nestrīdamies”, stāsta Karls. „Viņa ir ļoti karstasinīga, es ne. Viņa mani uzvelk. Viņa sauc mani par vectēvu, uzkurina manas asinis, un tad man labāk padodas jāšana. Virsotnē allaž atrodas divi!”

Karls un Šarlote allaž pieskata viens otru, jājot Uthopia un Valegro. “Viņa pieskata manus treniņus, es pieskatu viņējos. Mēs tiešām esam viens ar otru sadziedājušies”.

Lai gan Karls vairāk koncentrējas uz fitnesu, elastīgumu un garīgo veselīgumu nekā uz shēmu jāšanu, ar Valegro jātnieku pāris apzināti trenējās, lai sasniegtu Lielās Balvas līmeni. „Mēs atstrādājām Lielās Balvas shēmu mājās, tā kā zirgs zināja, uz ko iet (sacensībās). Laba paredzēšanas prasme ir noderīga, piemēram, teicamu kājmaiņu izpildei. Tas piešķir zirgam labāku impulsu no pakaļkājām”.

Principā Karls gatavojas sacensībām trīs nedēļas iepriekš. „Trīs nedēļas iepriekš es sāku kāpināt un turpinu kāpināt, tad nedaudz nomierinos, nonākot sacensībās; tā lai zirgiem būtu pietiekami daudz enerģijas pirms uzstāšanās”.

Valegro ir ļoti modrs un reaktīvs zirgs. „Viņš ir ļoti jūtīgs, atliek nedaudz pieskarties ar pavadu, ar kāju. Es gribu zirgu, kas reaģē, kad es tam pieskaros ar steku. Viņam ir jāpalecas gaisā vai vismaz jāsaslien aste. Pretējā gadījumā es to atdotu prom kā policijai derīgu zirgu”.
Karls apraksta spēcīgo Valegro kā Velsas kobu: „Šis zirgs izskatās tik varens savā spēkā. Viņam ir īsa mugura un liela pakaļa. Viņam ir aristokrāta galva un pavāra pēcpuse”.
“Viņš uzreiz sāk svīst starp pakaļkājām”, norāda Karls. „No turienes rodas aktivitāte. Viņam piemīt tāds spēks. Kā četrus un piecus gadus vecs zirgs 9viņš nerādīja nekādus īpašus rikšus. Mēs sākām pie tā strādāt, kad viņam bija 6 gadi. Viņam allaž piemita milzīgi paplašinātie rikši, taču izaicinājums bija piešķirt tiem vieglumu”.

Ar kompakto Valegro Karls daudz strādā pie stiepšanās, muguras atbrīvošanas, garākas un atslābinātākas pozas panākšanas. „Tikai sešu gadu vecumā viņš iemācījās tā stiepties, kā man likās pareizi”, stāsta Karls. „Stiepšanās šim zirgam vislabāk padodas treniņa beigās. Tas jādara beigās tikai tad, ja tas nes kādu labumu. Viņam ir jāpastiepjas rikšos ar zemu kaklu, bet neskrienot. Tā ir viņa lielākā problēma, tieši šī atbrīvošanās. Cilvēki pārāk bieži atmet tam ar roku – vai nu tas ir par grūtu vai par garlaicīgu”.

Kamēr Karls skaidroja savas treniņu metodes un ideoloģiju, Šarlote turpināja jāt Valegro atvieglotajos rikšos, ļaujot zirgam atbrīvoties un pastiepties visā ķermenī. Uzsvars tika likts uz pamata darbu, ne tik daudz uz elementu un vingrinājumu jāšanu, lai saglabātu zirgu veselību. „Jums var būt 4 un 5 gadus veci zirgi ar lieliskām kustībām, taču, ja jūsu mērķis ir Lielā Balva un tas, lai saglabātu zirgu uz ilgāku laiku veselu, vieglāk ir būt ekonomiskam un jāt ekonomiski, lai nepārslogotu zirga locītavas un organismu. Būtībā ir darbs, elastīguma attīstīšana un zirga saglabāšana”.

10Karls nelabprāt jāj ar steku, jo izvēlas gana jūtīgus zirgus. Arī piafē viņš trenē, sēžot seglos. „Ja es reiz paņemu rokā steku, tad tādēļ, lai palīdzētu zirgam ar ritmu. Varbūt reizi pieskarties zirgam, lai liktu tam labāk reaģēt uz kāju, taču tad mēs atkal to noliekam. Es negribu iziet no sacensību laukuma ar sarkanu seju un vainot pie tā visa vīrusu saslimšanu (un nevis zirgu, kas nekustas uz priekšu)”.

Šarlote ar Valegro nodemonstrēja pāris piafē soļus pārejās no un uz soļiem. „Ir svarīgi apzināties, ka soļos pēc piafē zirgs būs mierīgs un atbrīvojies. Piafē jārodas no atbrīvotības, nevis no saspringuma”, apgalvo Karls. „Tāpat kā Kirai (Kirklunda), man patīk tāda piafē, kur pavadas teju karājas, un ne tāda, kur zirgs ir iekāries lauznī”.

Karls tikai viegli pieskaras Valegro, lai zirgs mierīgi uzņemtu viņa atrašanos tuvumā. „Piafē jārodas no atbrīvotības”.

Demonstrācijas beigās Dužardēna atkal ļāva zirgam izstiept kaklu. „Izpildot beidzamo stiepšanos, neapjājiet tikai vienu apli. Dariet to 5 līdz 10 minūtes, tā, lai tam patiešām būtu nozīme un tas zirgam nestu ko labu”.

Karlam ir ļoti svarīgi, lai zirgi varētu baudīt zirga cienīgu dzīvi, vienlaikus esot augstas klases sportistiem. 11„Garīgā pauze pēc čempionāta Valegro iemācīja daudz vairāk nekā papildus treniņi”.

Karls noslēdza demonstrāciju, izklāstot savus uzskatus par veselīgu zirgu turēšanu: „Labākais veids, kā saglabāt zirga veselību, ir ļaut tam kustēties. Zirgi atrodas kustībā pusotru stundu, bet treniņš ilgst tikai 30 minūtes. Tālāk zirgi iet apvidū vai soļojamā mašīnā, vai soļo pa cietu pamatu 20 minūtes. Tas ir pilnvērtīgs darbs, lai to darītu tik labi, cik spējat”.

Paneļveida diskusijā, kas sekoja demonstrācijai, Dr. Hilarija Kleitona komentēja par Karlu, sakot „Jūs nedrillējat iejādi katru dienu. Tas ir fizioloģiski un psiholoģiski veselīgs zirgu trenēšanas veids”.

Eurodressage.com, informāciju sagatavoja Sigita Eitcena

Avots

Atpakaļ

6 komentāri

  • me

    me Liels paldies par šo rakstu! Tiešām ļoti noderīgs raksts :)

    18. novembris, 2011 @ 15.32
  • Es

    Es Patīkami redzēt, ka arī lielajā sportā ir tādi, kas ļauj zirgam dzīvot zirga cienīgu dzīvi :) Patīkams raksts :)

    18. novembris, 2011 @ 18.00
  • Rosalinda

    Rosalinda Paldies, ļoti labs raksts par saprātīgu augsta līmeņa jātnieku, kurs nedzenas pēc rozetēm par katru cenu, bet pirmām kārtām domā par to, kā jūtas viņa četrkājainais partneris! :)

    19. novembris, 2011 @ 15.25
  • Lorete

    Lorete Izskatās, ka iejādē parādījušās jaunas vēsmas, jācer, ka uz palikšanu!

    20. novembris, 2011 @ 19.50
  • Konkurists

    Konkurists Protams, ļoti jauki, ka tik jauki izturās pret zirgiem un ļauj pat Nip Tuck dzīvot diennakti ganos, bet vai sporta zirgam, diez gan jaunam, pietiek lietot uzturā tikai zāli?Vai arī viņam ganos dod ēst auzas un citus vitamīnus?

    15. maijs, 2012 @ 13.43
    • Cherrij

      Cherrij » Konkurists Kāpēc lai nevarētu ganos iznest spaini ar barību un pastāvēt, kamēr zirgs apēd? Jūs domājat, ka visi 24/7 ārā dzīvojošie zirgi nesaņem auzas, minerālus un vitamīnus? Nav jau zirgam boksā jābūt, lai tam varētu iedot spēkbarību.

      15. maijs, 2012 @ 16.56

Komentējiet

Zirgam.lv
Draugiem.lv pase