Rudens likstas – sprēgas

Tās sākas ar šķietami nevainīgu apsārtumu vēzīša apvidū, taču ātri vien sprēgas var kļūt par milzīgu problēmu – iekaisušas brūces, nedzīstošas kreveles, kas “rāpjas” augšup pa kāju… izveseļošanās bieži vien ir ļoti ilga.

Par sprēgām dēvē dažādus ādas kairinājumus un iekaisumus, kas novērojami uz zirga kājām. Pamatā ar to saprot bakteriālu ādas virskārtas iekaisumu vēzīša apvidū. Ja iekaisums izplatās uz ādas apakšējiem slāņiem, var rasties strutojošs iekaisums.

Anke Rusbildta, veterinārārste un zirgu osteopāte no Vācijas skaidro: „Sprēgas attīstās divās stadijā. Vispirms notiek ādas bojājumi, un pēc tam bojātajām vietām „uzbrūk” baktērijas, parazīti vai sēnīšu infekcijas”.

Sprēgas vienmēr aizsākas ar vieglu apsārtumu, kas vēlāk pietūkst un kļūst silts. Pēc tam izšķir divas sprēgu formas:

a)     Mitrās sprēgas, kuras raksturo ūdeņains līdz pat strutains šķidrums, kas izdalās no brūcēm. Āda uztūkst, uz brūcēm veidojas taukaini nosēdumi, kā arī ūdeņaini pūslīši. Pieskaršanās iekaisušajām vietām izraisa sāpes. Vēlāk uz brūcēm veidojas kreveles. Tā saucamo „kārpu sprēgu” gadījumā āda sāk veidot jaunus audus („lieko gaļu”), it īpaši tas novērojams aukstasiņu šķirņu zirgiem;

b)     Sausās sprēgas turpretī raksturo sausa, sasprēgājusi āda, kas vēlāk pārklājas ar krevelēm.

Sprēgas principā nav lipīgas, ja vien brūcē nav ieperinājušās sēnīšu infekcijas un citi zirgi nenonāk saskarsmē ar sprēgu nēsājošā zirga birstēm un kājsargiem.

Sprēgu ārstēšana bieži vien ir ilgs process, kas zirgam nereti ir gana sāpīgs.

Sprēgu izraisītāji:

–        Mitrums

–        Amonjaks

–        Pārspīlēta higiēna

–        Samazināta pigmentācija (baltas kājas)

–        Baktēriju iedarbība

–        Alerģija

–        Nepareiza barošana

–        Vāja imunitāte.

Tā rodas sprēgas

Ir vairāki faktori, kas izraisa ādas bojājumus, ļaujot baktērijām nonākt ādas slāņos un izraisīt sprēgas. Šo faktoru vidū ir:

–        Pastāvīgi mitri apstākļi: ja zirgs nepārtraukti atrodas dubļainā aplokā, nespējot izvairīties no mitruma, var rasties ādas bojājumi.

–        Netīrība: vēl sliktāk ir, ja pamats, uz kura zirgs atrodas ikdienā, ir zirgābolu un urīna pārklāts. Amonjaks, kas rodas mēslos, kaitīgi ietekmē un bojā ādas dabisko aizsargslāni.

–        Nepietiekama kopšana: netīrumi un dubļi, kas sakrājas uz zirga kājām un vēzīša apvidus, var kļūt par problēmu, ja kājas vairs nevar nožūt, vai uz tā visa virsū tiek uzlikti kājsargi vai bintes, un netīrumi tiek ieberzēti ādā.

–        Pārspīlēta kopšana: pārlieka tīrīšana arī var kairināt ādu. Ja zirga kājas katru dienu tiek pakļautas pilna spektra mazgāšanas programmai un pārklātas biezā slānī ar dažādiem krēmiem un smērēm, tas nevajadzīgi kairina ādu un provocē sēnīšu infekcijas, jo smēres pārklāj ādu ar gaisu necaurlaidīgu kārtiņu un zem tās rada labvēlīgu vidi baktēriju attīstībai. Kopšanas programmai jābūt samērīgai.

–        Ziemas apstākļi: uz asfalta kaisāmais sāls uz ādu iedarbojas kā smilšpapīrs, it īpaši, ja zirgam uz kājām tiek likti kājsargi un zvani, zem kuriem var nokļūt sāls graudiņi.

–        Alerģijas: ādas iekaisumi var būt arī alerģiska reakcija uz ārējās vides kairinātājiem. Dažiem zirgiem pietiek ar durstīgiem salmiem, lai izraisītu ādas kairinājumu.

–        Nepareiza barošana: nepareiza pamatbarības izvēle, minerālvielu līdzsvara trūkums vai vitamīnu trūkums gan tiešā veidā neizraisa sprēgas, taču var ievērojami veicināt organisma uzņēmību pret dažādām baktērijām. Pastāv arī uzskats, ka ar olbaltumvielām pārbagāta barība labvēlīgi ietekmē iekaisumu procesu rašanos.

–        Bagātīgs vēzīša apmatojums (skaras): zirgiem ar garām un biezām skarām biežāk rodas sprēgas. Zem biezā apmatojuma ātrāk sakrājas netīrumi un ilgāk turas mitrums – no vienas puses tas kairina ādu, no otras puses rada ideālus dzīves apstākļus baktērijām. Zem garās spalvas arī grūtāk laicīgi pamanīt bojātās vietas, līdz jau ir par vēlu.

–        Baltas kājas: baltkājaino zirgu ādai ir samazināta pigmentācijas, kas vieglāk pakļaujas kairinājumam.

–        Vispārējais veselības stāvoklis: ja zirgam ir novājināta imūnsistēma, arī ādas aizsargslānis ir mazāk spējīgs pretoties kaitīgajiem faktoriem.

–        Iedzimtība: ir pierādīts, ka aukstasiņu šķirnēm sprēgas var būt ģenētiski noteiktas, par siltasiņiem nekas tāds nav zinātniski noteikts līdz šim.

Ko darīt?

Sprēgas ir jāuztver visnotaļ nopietni jau to sākumstadijā un nedrīkst vienkārši ignorēt kā „nelielu iekaisumu”. Tas aiztaupīs saimniekam daudz rūpju un zirgam daudz sāpīgu brīžu, jo no neliela iekaisuma ātri vien rodas dziļas brūces. Ir jāpārdomā arī turēšanas apstākļi un barošana, jo ir ne tikai jāapkaro sekas, bet gan arī jālikvidē cēloņi.

Sprēgu stadijas:

  1. Viegli apsārtusi āda
  2. Pietūkuši, silti ādas pleķi
  3. Parādās brūču šķidrums, plaisas ādā
  4. Āda uztūkst, parādās taukaini izdalījumi, pūslīši, kreveles
  5. Kārpaini veidojumi uz ādas

Ārstēšana

Galvenais princips ir sekojošs: mitrās sprēgas ir jāsausina, sausās sprēgas jāmīkstina.

Pirmajā un otrajā sprēgu stadijā: jāatsakās no mazgāšanas un dezinficēšanas, tādējādi āda tiek tikai lieki kairināta, un tiek provocētas sēnīšu infekcijas. Svarīgi ir panākt, lai āda saglabātu savu elastīgumu un nerastos nekādas plaisas. Var izmantot kādu no piemērotām smērēm – cinka ziedi, sulfanomīdu ziedi, kliņģerīšu ziedi vai citu. Divreiz dienā dzirde ir jāuzsmērē biezā kārtā, tas aizsargās iekaisušo vietu no tālākas ārējo faktoru iedarbības. No homeopātijas līdzekļiem var dot Silicea (silīcijskābe, iedarbojas uz saistaudiem) un Sulfur (lieto ādas problēmām).

Trešajā un ceturtajā sprēgu stadijā: tikko kā ādas virskārta ir bojāta un rodas dziļākas brūces un plaisas, vēzīša rajons reizi vai divas nedēļā ir jānomazgā ar maigām ziepēm (joda ziepēm). Šajā gadījumā svarīgākais ir ievērot higiēnu! Mazgāšanai jāizmanto tikai mīkstas, tīras drāniņas, noslēgumā vēzītis ir uzmanīgi jānosusina ar sausu lupatiņu. Pirmajās dienās var uzlikt pārsēju ar antiseptiskos līdzekļos samērcētu drānu. Tas palīdz atmiekšķēt un vieglāk noņemt kreveles. Kreveļu veidošanās sprēgu gadījumā nenozīmē dzīšanas procesus, bet gan tieši pretēji: tās tikai pasliktina kopējo slimības ainu, jo zem krevelēm iemitinās daudzas baktērijas. Taču nekādā gadījumā nedrīkst kreveles vienkārši noplēst vai nokasīt! Tādējādi tiek izraisītas tikai lielākas un sāpīgākas brūces. Kad kreveles ir noņemtas, āda jāapstrādā ar dezinficējošu ziedi, lai sausinātu brūci. Smagākos gadījumos vetārsts var izrakstīt antibiotiku injekcijas vai speciālas ziedes.

Piektajā stadijā: šajā stadijā sprēgas ir tiktāl attīstījušās, ka tās var likvidēt tikai operatīvā ceļā.

Ja nekas nelīdz: ja sprēgas pēc divu nedēļu ārstēšanas nepāriet un nemazinās, ir jāvēršas pie vetārsta pēc palīdzības. Vetārsts var nozīmēt ārstēšanu ar antibiotikām/medikamentoziem līdzekļiem vai efektīviem mikroorganismiem (aerosoli, kas satur pienskābes baktērijas). Ja sprēgas regulāri atkārtojas, ieteicams veikt pilnu asins analīzi.

10 baušļi, lai izvairītos no sprēgām:

  1. Vēzīša rajons jātur sausumā.
  2. Kājas regulāri jāpārbauda, vai nav pirmās sprēgu pazīmes redzamas.
  3. Mazāk ir reizēm labāk: neaizrauties ar smērēšanu un mazgāšanu.
  4. Pēc mazgāšanas neslaucīt kājas ar netīru lupatu.
  5. Vēzīša apvidu netīrīt ar asu birsti.
  6. Kārtīgi iztīrīt netīrus, dubļainus kājsargus un zvanus.
  7. Kārtīgi notīrīt zirga kājas, pirms uzlikt kājsargus un zvanus.
  8. Nepieļaut netīrumu krāšanos vēzīša apmatojumā.
  9. Optimāli pielāgot barošanu un ēdienkarti.
  10. Neļaut zirgam pārāk ilgi stāvēt dubļos.

Pirmās palīdzības līdzekļi no mājas aptieciņas:

  • Aloe Vera (aloja): antiseptiska, mazina niezi, mitrina.
  • Tauku-medus maisījums: medus darbojas kā dabiskas izcelsmes antibiotikas, savukārt tauki nosedz bojātās vietas.
  • Bērnu eļļiņa: lietojama, kad ārstēšana ir praktiski noslēgusies, lai mīkstinātu ādu.
  • Ehinacejas ziede: apkaro baktērijas, stiprina ādas imūnsistēmu.
  • Sēra ziede: lietojama mitrām sprēgām, viegli sausina ādu, antiseptiska, dziedē brūces.
  • Arnikas ziede: mazina iekaisumu, antiseptiska.
  • Apsējs ar skābiem kāpostiem: veicina brūču dzīšanu.
  • Apsmidzināšana ar melno tēju: samazina baktēriju daudzumu, mazina niezi, iekaisumu.
  • Salvijas tinktūra: mazina sāpes, antibakteriāla iedarbība.
  • Ārstnieciskie māli: mazina iekaisumu, sāpes.
  • Nīma smēre vai eļļa: mīkstina ļoti sausu vai sasprēgājušu ādu.
  • Makadāmijas eļļas: veicina dzīšanas procesus, dezinficē.
  • Profilaksei: siltā ūdenī izšķīdināt vilnas izstrādājumu mazgāšanas līdzekli, nomazgāt kājas ar to, tad ieziest ar augu eļļu – tas palīdz saglabāt ādas mīkstumu.

Līdzekļi sprēgu apkarošanai:

–        Panalog: ziede pret ādas infekcijām, www.ah.novartis.de

–        Maukol: kopjošs losjons iekaisušai ādai, www.maukol.de

–        Ballistol: kopšanas eļļa jūtīgai ādai, www.ballistol.de

–        Dermamycin ziede: pret bakteriālām ādas slimībām, www.almapharm.de

–        Furacin sol ziede: pret ādas infekcijām, www.riemser.com

–        MauCare: losjons kreveļu mīkstināšanai, www.lexa-pferdefutter.de

–        Ba Control: aerosols ādas tīrīšanai un sausināšanai, www.hesse-tierpharma.de

–        Decalyte: dezinfekcijas līdzeklis, www.huebeli-stud.ch

–        MSP-Gel: dezinficējošs, sausinošs gēls, www.alludo-shop.de

–        Zink-Pro: granulas iekšējai aizsardzībai, www.masterhorse.de

–        Maukesin: ādu kopjošs aerosols, www.allgauer-kraeuterhaus.de

–        Samons Mauke-Weg: www.tierheilkundezentrum.de

–        Equipur-skin: papildus barība ādas vielmaiņas problēmu gadījumiem, www.vetripharm.de

–        Red Horse alvejas, cinka un medus ziede (www.zirgam.lv)

–        NAF barjerkrēms (www.zirgam.lv)

–        Streptocīda ziede
–        Sintamicīna ziede
–        Mastijet (pupu injektors govīm ar mastītu)
–        Helosan (zilā) ziede
–        Evijas ziede

 

St. Georg, sagatavoja Sigita Eitcena

_________________________

Par sprēgām Zirgam.lv konsultējās ar NAF produktu izstrādātājiem no Anglijas, lūk ko uzzinājām: NAF speciālisti rekomendē sprēgas vispirms nomazgāt ar aukstu ūdeni (silts ūdens atver poras un veicina infekcijas izplatību), kuram piejaukts tējas koka eļļas šampūns. Šādam šampūnam ir dziedējoša, antibakteriāla iedarbība. Pēc tam sprēgas ar salvetēm būtu jānosusina. Nākošajā solī NAF rekomendē uzklāt MSM Ointment dziedējošo smēri. NAF speciālisti iesaka noteikti padomāt arī par kādiem iekšķīgiem līdzekļiem, piemēram Mud Gard piedevu organisma stiprināšanai, jo sprēgas nav tikai infekcija, tās arī norāda par kādām organisma imūnsistēmas problēmām.

Jautājumus par NAF produktiem var uzdot: zirgam@zirgam.lv, 26714934

Atpakaļ

7 Comments

  • Gita

    Gita Es esmu daudz un dikti cīnījusies, esmu izmēģinājusies neskaitāmus līdzekļus (cinka, klinģerīšu, evijas ziedes, bebru taukus, karbosept, jodosept un vēl un vēl) un šobrīd ievērojami esam uzlabojuši situāciju ar Tenazym ziedi. Pavisam vēl nav izdevies tikt vaļā, bet esam tikuši vaļā no ādas plaisāšanas, sāpīguma, pietūkuma un lielākā daļa bojātās virsmas ir atjaunojušas apmatojumu, līdz ar to dabisko aizsardzību.

    11. novembris, 2011 @ 9.25
  • Astrīda

    Astrīda Ļoti laba lieta ir Vedas ( Krievija ) ražotais antiseptiskais gēls - balzāms ! Pārbaudīta lieta !

    31. augusts, 2012 @ 12.27
  • Signe

    Signe Mums arī pastāv šāda problēma, parasti, pavasaros un rudeņos. Mūsu atveseļošanās iemesls ir pāris reizes nedēļā kājas, sprēgu mazgāšana ar dezinficējošu šampūnu zirgiem, pagaidām, lai nožūst un tad uzklājam joda smēri. Darīšana ir ar sausajām sprēgām.

    22. decembris, 2014 @ 22.57
  • elī

    elī Nezinu nosaukumu, bet vetārstei Kristīnei ir ļoti laba smērīte. Manam zirdziņam ir pa kādai nelielai sprēgai visu laiku. Ar pirmo smērēšanas reizi jau krietni labāk.

    23. decembris, 2014 @ 19.38
    • bubis

      bubis » elī jau vairāk kā 20 gadus manā praksē ar cīņu pret sprēgām nav bijis nekā labāka par veco labo Streptocīda ziedi. Cik negaidīti tās parādās,tik pat ātri tās arī pazūd.

      23. decembris, 2014 @ 20.58
  • madara

    madara Var smērēt ar kokosriekstu eļļu- antibakteriāla, mīkstinoša, ja piejauc klāt nīma eļļu- tad pat neregulāri smērējot ir rezultāts. Ārzemēs smērr un slavē nīma eļļu vuen- bet pagārga.var piejaukt klāt kurkumu- ja tajā ir kaut niecīgs kurkumīna sastāvs- jo kurkumīns nereti ir pievienots arī speciālajām sprēgu smērēm. Var mazgāt ar ūdenī šķaidītu ābola etiķi.Bet, lai nebūtu cīņa ar vējdzirnavām- stiprināt imūnsistēmu! Sprē g as rodas arī ja vēlies ara un cinka disbalans organismā un dzelz nekorekts daudzums. Derēs jebkas kas attīra asinis un veicina asinscirkulāciju. (Mežrozītes- imūnsistēma, pīlādži, virši, meža aveņu lapas- varšs, kurkums, kanēlis-asins cirkulācija attīrīšana un vēl daudz jas cits dabīgs gan pašu savācams, gan nopērkams ir plaši pieejams) Ja ticam arī ka dažādas kaites rodas psiholoģisku iemeslu dēļ- kāju problēmas - ne klibumi, bet tieši saistībā ar (neesmu mediķis- nepateikšu precīzi:( ) limfo... kāviņtur- lai pieprecizē zinošāki- bet visādā ziņā sprēgas ir vienas no tām lietām, kas norāda- rupjās paralēlēs velkot- zirgs nav pārliecināts par sevi- savu būtību -esību- šeit un tagad kontekstā- bez ierunām veic prasīto- liekas it kā ar prieku un atdevi- bet patiesībā tā nav viņa griba -vēlme-izvēle- rodas apjukums, disbalanss personībā- kas fiziski izpaužas kāju lejasdaļas problēmās limfo (...) veidā. "Neticīgos"- lūdzu nekomentēt ar neadekvātiem un pārmetošiem pretargumentiem- jo tas nemainīs "ticīgo" pārliecību :) galu beigās- ja cilvēka stress var fiziski rezultēties pumpās vai dusmas - fiziski- vēdergraizēs- kāpēc noliegt, ka arī zirga garīgā un fiziskā pašsajūta ir saistīta:) visiem veiksmīgu sprēgu apkarošanu un priecīgus svētkus:)

    24. decembris, 2014 @ 22.46
    • madara

      madara » madara Autokorektora labojums- ja vara un cinka disbalanss

      24. decembris, 2014 @ 22.47

RSS feed for comments on this post.

Leave a comment

Zirgam.lv
Draugiem.lv pase