31. oktobris, 2011 | tēma: Latvijā
No bizness.delfi.lv 26. oktobra publikācijas
Latvijā, neuzlabojoties ekonomiskajai situācijai, arī šogad turpina samazināties zirgu skaits, Delfi Bizness pastāstīja Latvijas Zirgaudzētāju biedrības (LZB) prezidents Edgars Treibergs.
Viņš norādīja, ka zirgu skaita samazināšanās skaidrojama ar ekonomisko krīzi. “Tā ir krīze pamatā. Nupat bijām Zviedrijā, un cilvēki arī tur ļoti uzmanīgi pērk preces, kas nav vajadzīgas tieši ikdienai, – arvien mazāk pērk mašīnas, izklaides dažādas. Visi ir sabaidīti arī ar krīzes otro vilni, tāpēc arī ir tāda situācija, jo zirgkopība jau ir tāda nozare, kas ir vairāk vērsta uz izklaidi, uz veselību, uz jauniešu iesaistīšanu sportā,” klāstīja Treibergs un uzsvēra, ka, salīdzinot ar periodu pārdesmit gadu iepriekš, zirgkopības funkcijas ir mainījušās.
“Šodien jau neviens vairāk no rīta līdz vakaram ar zirgu nears un nesēs – nav tādas vajadzības kā agrāk –, un arī karā zirgus vairs neizmanto. Situācija ir mainījusies,” sacīja LZB prezidents un informēja, ka pašlaik Latvijā lielākoties audzē sporta un izjāžu zirgus. “Pārsvarā audzē sporta zirgus, kā arī tādus, ar kuriem var iet medībās, var doties atpūtas izjādēs, var izmantot bērniem. Tagad arī ļoti attīstās reitterapija, kas ir piemērota cilvēkiem, kam ir bijušas dažādas traumas pēc avārijām vai kustību traucējumi – tas ļoti vēršas plašumā,” pastāstīja Treibergs.
Lai attīstītu zirgkopību Latvijā, ir jāstrādā pie produktīvas zirgu sagatavošanas un noieta tirgu meklēšanas. “Zirgi ir jāsagatavo un jāpārdod vairāk, jāmeklē noieta tirgi, jo mums valstī zirgu skaits samazinās. Ir vairāk jāstrādā pie produktīvas zirgu sagatavošanas,” uzsvēra LZB vadītājs un atzina, ka jāstrādā arī pie jauniešu piesaistes nozarei un dažādu atbalsta programmu meklēšanas.
Vienlaikus Treibergs norādīja, ka Latvijā nav pietiekamu iespēju apgūt zirgkopību, un norādīja, ka, piemēram, Zviedrijā katrā lauksaimniecības skolā ir kāda programma, kas apmāca tieši zirgkopjus un zirgu trenerus.
“Zirgkopību vajadzētu, protams, attīstīt, tāpat kā jebkuru citu nozari, jo mums jau lauksaimniecība ir ļoti plaša – mums neaprobežojas tikai ar graudu un kartupeļu audzēšanu. Es domāju, ka jebkura niša, kas tagad ir, ir ļoti svarīga, jo lauksaimnieki var arī pārorientēties no vienas nozares uz otru, piemēram, kādreiz Latvijā nevarējām iedomāties, ka audzēs briežus vai strausus, taču tagad šīs nozares ir diezgan labi attīstītas, un ir vietas, kur viņi [brieži, strausi] ļoti labi iederas gan ainaviski, gan arī ekonomiski,” pavēstīja LZB prezidents.
Lauksaimniecības datu centra dati liecina, ka šogad 1.jūlijā Latvijā reģistrēti par 5% mazāk zirgu nekā pērn attiecīgajā periodā – šogad 1. jūlijā Latvijā bija reģistrēti 11,8 tūkstoši zirgu, pērn attiecīgajā periodā – 12,3 tūkstoši. Savukārt 2009.gadā Latvijā bija reģistrēts 13,1 tūkstotis, bet 2008.gadā – 13,3 tūkstoši zirgu.
LZB dibināta 1993. gadā, un tās mērķis ir veidot un attīstīt ar selekcijas metodēm Latvijas zirgkopību kā svarīgu, augsti rentablu tautsaimnieciskās ražošanas un eksporta nozari Eiropas Savienības tirgū, kā arī aizstāvēt zirgaudzētāju intereses iekšējā un Eiropas Savienības tirgū.
Ielādējas ...
zirdzinieks Ko dotu vairāk apgūt zirgkopību. Nav jau tik daudz kārtīgu saimniecību, kas var dot darbu ar konkurētspējīgu atalgojumu jau esošajiem speciālistiem. Vismaz vienu tādu es zinu. Sevi. Nu nav darbiņa par saprātīgu algu, jo arī man ir rēķini jāmaksā. Bet godīgi - labprāt neko citu nedarītu, jo ar zirgiem esmu saistīta jau vairāk kā 20.gadus! Tāda ir tā situācija.
Es Darba tirgus nav un domāju, ka šeit vairāk tas bija domāts, lai veicinātu zirgkopības, kā tādas, kvalitāti Latvijā. Lai veicinātu patreizējo 'zirdzinieku' zināšanu kāpumu ar domu, ka tas nākotnē ietekmēs Latvijā audzēto zirgu kvalitāti, veicinās zirgu tirgu. Un izejot no tā arī darba vietas varētu rasties par atbilstošu samaksu.
up Reiz dzirdēju, ka zirgaudzēšana Latvijā uzlabosies tikai tad, kad tiks pārtraukta ģenētiskā fonda zirgu subsidēšana. No vienas puses tam piekrītu, jo daudzi sertificētie ērzeļi un ķēves nav vaislas materiāls, taču kumeļi tiek taisīti tikai tāpēc, lai saņemtu subsīdijas, nevis, lai izaudzētu lieliskus zirgus.
Es Nepiekrītu, ka jābeidz subsidēšana. Bet ir stingrāk jāizvērtē vaislas materiāls un kam tad tās subsīdijas vispār piešķirt. Atceļot subsidēšanu 'senais latvietis' vispār aizies nebūtībā.. Stingrāk jāpievēršas ķēvju un ērzeļu atbilstības ievērošanai.
Cherrij Nuu.. ar tām subsīdijām, tās būtībā ir kapeikas, nenosedz pat viena zirga audzēšanas izmaksas.. plus.. genofonda apstiprinātai ķēvei ik 5 gadus ir vismaz viens genofonda kumeļš jāuzražo. Un to var dabūt tikai savu labo genofonda ķēvi aplecinot ar labu genofonda ērzeli, kādēļ riskēt lecināt ar kau kādu kaktu genofondu, ja tikpat labi pēc tam ne kumeļš dabūs genofonda nosaukumu, i ķēve var pazaudēt subsīdijas. Plus... latvietim vajadzētu vienreiz saprast, ka Latvijas Braucamais NAV tikai hobija zirģelis, vai ratu kratāmais.. Somi un Zviedri ar sajūsmu pērk LB arī sportam. Krievijā ir pat vismaz viens Latvietis zirgs kas iet Grand Prix iejādē, jo viņiem patīk zirga masīvums, bet tai pat laikā ļoti graciozas kustības.. Un latvijas braucamais arī lec.. Latvijas zirgkopība ies uz leju kamēŗ visu laiku ievedīs eiropas izbrāķētos ārzemju sporta ērzeļus un ar tiem lecinās visas ķēves, jo tam tak krutas asinis, pat nepadomājot, kas no tās kombinācijas sanāks... labi viss, es klusē.
Favis Nu nezinu, cik nu bijusi darīšana, tad man gan nav gadījies vēl neviens zviedrs, soms vai igaunis, kas gribētu masīvu zirgu. Visi grib vieglā tipa zirgus.
Cherrij nu šovasar vien uz Zviedriju aizgāja LB ķēve.. un par viņu bija sajūsmā.. es jau neteicu, ka tieši Zviedri un somi grib smagos.. krievi par smagajiem ir sajūsmā, ja nemaldos tad krievi paši LB ar audzē.
Es Lūk tā gan ir liela problēma Lv- ka tiek ievesti brāķētie ērzeļi, kas neatbilst nekādām ne savas šķirnes prasībām, ne elementārām eksterjera normām.. Un atkārtošos- vaislas materiāla izvērtēšana, atlasīšana. Pašķirstiet ērzeļu katalogu, kādus tik [piedodiet] ķēmus tur nevar redzēt :( Un tie apraksti- bērniem nodod nepareizas kājas, nepareizu to, nepareizu šito. Johaidī, ja reiz tas jau ir skaidri zināms, uz kāda pamata šādi ērzeļi tiek sertificēti? Eh... smaga tēma... :(
zirdzinieks Varbūt atkārtošu citu teikto, bet ne tikai štruntīgu ērzeļu ir pilns katalogs. Arī ķēvju vaislas materiāls ir ļoti stingri jābrāķē. Taču... Ķēvi ieskaitīt, vai nē, vaislas sastāvā - tā ir saimnieka atbildība. Un kuram tad no latviešiem gribas atzīt, ka nav izaudzējis vai iegādājis to labāku kumeļmammu. Savi zirgi vienmēr tak būs labākie. Varētu tā - saimnieks izvēlas savuprāt labākās ķēves vaislai, un, tāpat kā ērzeļu sertifikācijā, veicam ķēvju sertifikāciju. Bet ir viens bet... Ja ķēves tiek vērtētas tāpat, kā ērzeļi, tad tam nav nekādas nozīmes. Kur ir risinājums?!!!