Klasiskā purna siksna– pievilkta un aizšņorēta?

Angļu stila klasiskā iemauktu purna siksna jeb kā daudzviet to dēvē – kapsula – ir populārākais purna siksnas veids, taču, neskatoties uz to, daudziem tās lietotājiem nav skaidrības, cik cieši tad jābūt aizvilktai purna siksnai un kā zināt, vai zirgs jūtas apmierināts ar to? Jaunu ieskatu sniedz žurnāla St. Georg veiktā izpēte.

Bieži vien iesācējiem māca purna siksnu savilkt tā labi cieši, cik vien spēka, atgādinot senos korsešu savilkšanas paņēmienus, tāpat aizšņorējot arī apakšējo t.s. „astotnieka” siksniņu, cik vien spēks ļauj. Ir dzirdēts par staļļiem, kuros tiek lietoti pat nelieli koka sprungulīši, lai varētu maksimāli cieši savilkt purna siksnu.

Vācijā ieviestajās Jāšanas un braukšanas vadlīnijās ir skaidri noteikts, cik cieši drīkst pievilkt purna siksnu: „Angļu tipa vai kombinētā purna siksna tiek pievilkta tā, lai starp zirga deguna kaulu un purna siksnu varētu bez piepūles ievietot divus pirkstus”. Tā skan likums, taču katrs lietotājs to groza un pielāgo pēc savas sapratnes. Starptautiskās Jāšanas Sporta Federācijas (FEI) reglaments izsakās vēl neskaidrāk: „Purna siksna nekādā gadījumā nedrīkst būt savilkta tik cieši, ka zirgam tiek nodarītas ciešanas”.

Pārāk cieši aizvilktas purna siksnas nav nekāds retums mūsdienu jāšanas sporta pasākumos. Pārbaudot startējošos zirgus kādās iejādes sacensībās Vācijas pilsētā Lingenā pirms dažiem gadiem, FEI vetārsts Dr. Hermans Jozefs Genns konstatēja, ka trešdaļai purna siksnas bija pievilktas viennozīmīgi par ciešu. Katarina Kīnapfela kopā ar profesoru Holgeru Preušoftu no Bohumas Universitātes 2009. gada bundesčempionāta sacensībās novēroja, kā stjuarts, veicot trenžu pārbaudi, nobrauca ar diviem pirkstiem pēc augstāk minētā likuma zem purna siksnas, taču purna sānos, mīkstajā daļā virs mutes kaktiņa un interesējās tikai par „astotnieka” siksniņu. Vaicājot, kādēļ tā, stjuarts atbildēja, ka klasiskā purna siksna atrodas tik augstu uz zirga galvaskausa, ka tās savilkumam nav nekādas ietekmes uz zirgu. Tik klaja nezināšana nošokēja abus ekspertus, kas nolēma izpētīt šo jautājumu padziļināti un nonāca pie pretēja secinājuma, kā augstāk minētais stjuarts: „Cieši savilktas purna siksnas ir ne tikai bezjēdzīgas, bet arī pielīdzināmas dzīvnieku spīdzināšanai”.

Kīnapfelas un Preušofta pētījums skaidri pamatoja, ka purna siksna ļoti būtiski ietekmē zirgu – purna siksna nosaka maksimālo mutes atvēršanās leņķi. Tāpat viņi pētīja, kādā mērā purna siksnas pabrīvošana rosināja zirgu „gremot” trenzi. Ja griezējzobi atrodas 8 milimetru atstatumā viens no otra, tad tas atstāj dzerokļiem tikai 5 mm attālumu. Gremošanas funkcijas veikšanai nepieciešams divtik brīvas vietas, tas nozīmē 16 milimetru minimālo attālumu starp zobu rindām. No kurienes ņemti šādi skaitļi? Jāšanas teorijas klasiķis Aloizs Podhajskis savā grāmatā „Klasiskā jāšanas māksla” norādīja, ka iemauktiem jābūt tā savilktiem, lai zirgs varētu mierīgi paņemt cienastu. Ņemot par piemēru cukurgraudu, tā malas garums ir aptuveni 15 milimetri, kas atbilst augstāk norādītajam attālumam.

Par cik caurumiem tad jāpabrīvo purna siksna?

Praksē šie teorētiskie aprēķini nozīmē, ka purna siksna, kas ir pārāk cieši savilkta, ir jāpabrīvo vismaz par diviem caurumiem, kas atbilst aptuveni 20 milimetriem, lai starp zirga dzerokļiem būtu 13 mm, bet starp griezējzobiem – 21 mm atstatums. Citiem vārdiem sakot, lai zirgs varētu gremot.

Sākotnējā pētījuma mērķis neietvēra sevī noskaidrot, vai pārāk cieši savilkta purna siksna apgrūtina elpošanu, tomēr arvien biežāk nākas redzēt, kā savilktas „astotnieka” siksnas novelk lejup nāsis. Zirga nāsis ievērojami izplešas, un var gadīties, ka pārāk zema siksniņas var nožmiegt elpošanas ceļus.

Vai purna siksna var ietekmēt elpošanu, uz šo jautājumu atbild profesors Dr. Bernhards Onezorge, Hanoveras veterinārās augstskolas elpošanas slimību speciālists: „Parasti galvaskausa kaulu struktūra nepieļauj elpceļu apgrūtināšanu ar purna siksnām, taču, ja tās tiek savilktas par ciešu un zemu, piemēram, kā Hanoveras purna siksna, nav izslēgts, ka nāsis var tikt nožmiegtas. To var dzirdēt – ja zirgam ar šādu uzliktiem iemauktiem elpojot izdalās skaņas, kādas iepriekš nav bijušas, ir skaidrs, ka iemaukti ir savilkti par ciešu vai nepareizi”.

Pavisam nelietot purna siksnu arī nav ieteicams risinājums, jo, kā profesors Preušofts noskaidroja savos iepriekšējos pētījumos, neatkarīgi no tā, kā ir savilkta purna siksna, tā nodrošina košļāšanas muskuļu atslogošanu, jo zirgs ar atvērtu apakšžokli balstās pret pazodes siksnu, tādējādi tam nenākas turēties pretī pavadu spiedienam ar košļāšanas muskuļu palīdzību. Tomēr ir ļoti būtiski pareizi savilkt iemauktus, jo slikti pielāgoti iemaukti var pastiprināt pavadu spiedienu pat divkārši, bet laužņa iemaukti, kas nav pareizi savilkti, iedarbojas līdz pat četras reizes stiprāk.

Pētījums: trīs jautājumi par purna siksnu

Savā pētījumā profesors Preušofts un Katrina Kīnapfela no Bohumas universitātes vēlējās noskaidrot atbildes uz trīs jautājumiem:

–        Kā purna siksna ietekmē zirga mutes atvēršanu?

–        Vai, iebāžot roku aiz purna siksnas pie zirga purna sāniem, iespējams pārbaudīt, vai tā nav par ciešu?

–        Kā purna siksnas savilkšana ietekmē apakšžokļa kustīgumu un attiecīgi arī vēlamo „gremošanas” efektu?

Uz zirga galvaskausa tika pārbaudīta angļu tipa purna siksna un kombinētā purna siksna (ar „astotnieka” siksniņu). Purna un astotnieka siksniņas tika pievilktas dažādi cieši, un tika pētīts, kā savilkuma leņķis ļāva dzerokļiem kustēties. Reizēm tika ciešāk pievilkta astotnieka siksniņa, reizēm atkal purna siksna. Tika izmērīta arī brīvā vieta starp deguna kaulu un purna siksnu, kā arī piefiksēts attālums starp augšējiem un apakšējiem griezējzobiem un dzerokļiem. Eksperimenta beigās tika noskaidrots: pat ja tikai viena no siksnām ir savilkta par ciešu, zirgs nespēj pakustināt griezējzobus, arī gremošana nav iespējama.

attels1

Tā jābūt pareizi: ja starp purna siksnu un deguna kaulu var ievietot divus pirkstus plakaniski, zirgs spēj kustināt griezējzobus.

attels2

Pārāk ciešā astotnieka siksna savelk uz priekšu purna siksnu, griezējzobus nevar atvērt un starp tiem nevar ievietot platīti.

attels3

Arī starp cieši savilktu purna siksnu var ievietot roku, ja to dara pie mīkstajām galvas daļām, jo roka „izspiež” mīkstos audus. Taču tas nav pareizi.

attels4

Pat ja nav astotnieka siksnas, bet purna siksna ir pārāk cieši savilkta, zirgs nespēj atvērt griezējzobus.

Vai putas ap muti liecina par apmierinātu zirgu?

Šāds uzskats ir plaši izplatīts, ka putošanās ap muti liecina par to, ka zirgs „gremo” un ir atslābināts, tomēr – kādēļ tik daudziem saspringtiem zirgiem arī novērojamas putas mutē?

Gerds Heušmans, veterinārārsts un biomehānikas eksperts apgalvo, ka šis uzskats ir maldīgs. Zirgi, kas pārspīlēti putojas, nosiekalojot sev visas krūtis un priekškājas, it nemaz nav atslābināti un apmierināti. To pieauss siekalu dziedzeris nedarbojas pareizi, kā zirgiem, kuriem ir atvērts ganašu leņķis, jo ciešā zirga galvas un ganašu nostādnē pieausu un zemmēles siekalu dziedzeri tiek burtiski saspiesti kopā. Saspiestā stāvoklī šie dziedzeri pastiprināti izdala siekalas.

Ja piedevām visam arī purna siksna ir pārvilkta par ciešu, zirgs vairs nespēj siekalas norīt, tādējādi rodas putas un siekalošanās caur muti.

Profesore Dr. Kristīne Auriha no Vīnes Veterinārmedicīnas universitātes ir pētījusi dažādas zirgu reakcijas uz stresu un tās izraisošos faktorus, un apgalvo: „Zirgi, kas pārlieku gremo un tādējādi pastiprināti siekalojas, mēģina kaut kādā veidā tikt galā ar stresu. Tas ir pielīdzināms nomierinošai, stresu mazinošai gremošanai, ēdot sienu, vai cilvēku gadījumā – košļājot košļājamo gumiju. Ja zirgam gremot neļauj pārlieku cieši savilkta purna siksna, tas var mēģināt stresu atvieglot, kustinot mēli, bet rezultāts ir tāds pats: pārāk daudz siekalu un putu”.

Gremošanas nozīme

Korekta gremošana, kas ir vēlama zirga jāšanā, izpaužas kā viegls putu slānītis ap zirga lūpām; zirgs mēreni „gremo” un kustina mutē trenzi. Heušmans apgalvo, ka zirgi, kuriem ir aizsietas mutes, nemaz nevar pagremot, lai gan šī gremošana ir atslēgtas vārds visai tālākajai zirga apmācībai.

Lai zirgs būtu elastīgs un atbrīvots, tas ir jāliec; lai to saliektu, tam jāpanāk atbilstoša galvas un pakauša nostādne un padošanās; tas savukārt nozīmē, ka zirgs ne tikai ieliec galvu, bet ļauj mainīt nostādni no labās uz kreiso pusi un otrādi. Pakausī „padoties” zirgs var tikai, ja ir atbrīvota īsā galvas-kakla muskulatūra. Šeit slēpjas izšķirošais moments, par ko ir atbildīga gremošana – tā atslābina augstāk minēto muskulatūru starp pakausi un pirmo kakla skriemeli un starp pirmo un otro kakla skriemeļiem.

Sanāk apburtais loks: jo mazāk zirgs gremo, jo vairāk tas savelkas pakausī un jo vairāk nosprindzina muguru. Saspringušais zirgs agrāk vai vēlāk mēģinās atbrīvoties no negatīvā spiediena – sāks slēpties aiz pavadas vai izslieties virs tās. Pēdējā gadījumā daudzi jātnieki ķeras pie pirmā acīmredzamā risinājuma – savelk purna siksnu vēl ciešāk, lai saglabātu kontroli pār zirga galvu.

Gremošanu ierosina pakaļkājas

Nepareizs ir uzskats, ka gremošanu var izraisīt mehāniski, radot spiedienu uz mutes kaktiņiem (taisot „flekcijas”). To var salīdzināt ar cilvēku reakciju, kad ārsts uzsit pa ceļa locītavas apakšpusi, un cilvēka apakšstilbs uz mirkli izlec uz priekšu – no paliekoša rezultāta ne miņas. Patiesi atbrīvotu mutes un žokļu muskulatūru iespējams panākt, tikai nepārtraukti jūtīgi iedarbojoties ar roku un saglabājot elastīgu uzsēdi.

Lai cik paradoksāli tas neizklausītos, par gremošanu cita starpā ir atbildīgi arī vēdera muskuļi. Piemērs: veicot sāniskās gaitas, atkāpšanos no šenkeļa, it īpaši mierīgos soļos, vienlīdz ar ārējā vēdera muskuļa aktivizēšanos tiek ierosināta arī ar to saistītā muskuļu saite līdz pat kakla apakšējiem muskuļiem. Tālāk signāls aiziet pa ķēdīti: krūšu muskuļi, kakla apakšējie muskuļi, apakšžoklis, mēles pamatne un galu galā – pakausis. Tādējādi mierīgi izpildītas sāniskās gaitas rosina žokļu darbību. Zirgs sāk gremot un atbrīvojas. Labi iejātiem zirgiem šādu efektu iespējams panākt, vien izejot laukuma stūrus un izpildot vieglu „pleca” elementu. Zirgam ar aizšņorētu muti tiek atņemta iespēja gremot. Tas attiecīgi nevar ielocīties, nevar atbrīvot pakausi un strādāt ar muguru un aktīvām pakaļkājām.

Ekspertu viedokļi

Kristofs Hess, Vācijas Jāšanas sporta federācijas Izglītības nodaļas vadītājs

„Jāvadās pēc Jāšanas un braukšanās vadlīnijām, tomēr nedrīkst tām pieiet pārāk formāli. Kombinētās purna siksnas gadījumā ir jābūt brīvai vietai 1-2 pirkstu platumā. Astotnieka siksna drīkst būt tikai tik cieša, lai netraucētu zirga elpošanu. Man kā standarts der princips: starp astotnieka siksnu un nāsīm mīkstajās daļās jābūt vienas plaukstas platumam”.

Dr. Folkers Morics, starptautiskais tiesnesis

„Angļu purna siksnai starp to un deguna kaulu ir jābūt vismaz 2-3 pirkstu platuma atstatumam. Ja mēra ne pie deguna kaula, bet sānos, mīkstajās daļās, ir jāierēķina vēl vairāk platuma, jo mīkstās daļas viegli padodas spiedienam. Astotnieka siksnai mutes kaktiņā drīkst būt tikai 2, maksimums 3 krociņas, pretējā gadījumā tā ir par ciešu”.

Frics Otto-Erlejs, Vācijas Jāšanas sporta federācijas Augstākā līmeņa sporta nodaļas vadītājs

„Purna siksnas savilkumam ir jāatbilst vadlīniju noteikumiem. Tajos teikts – vismaz vienam pirkstam pie deguna kaula ir jāietilpst starp purna siksnu un zirga galvu. Astotnieka siksnu savelkot, jāraugās, lai zirga elpošana nebūtu apgrūtināta. Tiktāl tā ir teorija. Praksē jāsūdzas, ka bieži stjuarti sacensībās pārbauda tikai astotnieka siksnas, bet ne purna siksnas, turklāt, ja arī dara to, tad mēra attālumu kaut kur sānos, nevis pie deguna kaula’”.

Martins Pleva, Vestfāles jāšanas skolas Izglītības nodaļas vadītājs

„Pēc maniem novērojumiem zirgs muti spēj pietiekami atvērt, bet lūpas neatraut vienu no otras, ja griezējzobi var atvērties 1-1.5 cm platumā. No tā jāsecina, ka ikvienai purna siksnai to būtu jānodrošina. Angļu purna siksnai to var pārbaudīt zem purna vai pazodes siksnas. Kombinētajām purna siksnām augšā jābūt vismaz viena pirksta platumam, apakšā pie astotnieka siksnas – vismaz diviem”.

Pēc St. Georg materiāliem sagatavoja Sigita Eitcena

Atpakaļ

9 komentāri

  • Laima

    Laima Lielisks raksts, tiešām uzzināju daudz ko jaunu!

    28. oktobris, 2011 @ 13.41
  • _draugiem_615737

    Liāna Pelše Raksts tiešām labs, tomēr būtu lieliski uzzināt sinonīmu vārdam griezējzobi, citādi grūti izprast, vai tie ir domāti mazie dzerokļi, vai lielie:)

    28. oktobris, 2011 @ 13.48
  • Cherrij

    Cherrij Liāna, griezēj zobi ir priekšzobi, bildē var redzēt, ka ja nevar ievietot platīti, tad tā zaļā plāksnite stāv blakus zobiem, nevis starp tiem.! Raksts ir super, varbūt arvien vairāk cilvēki iedomāsies, ka nevajag zirgam aizsiet muti, ķip lai tas nevar pretoties trenzei.. Atceros mistiskus stāstus, kur lika kārtīgi savilkt kapsulu un purna siksnu, jo savādāk zirgs varot atvērt muti un trenze vairs nespiedīs uz žokli, bet gan uz lūpām tikai, līdz ar to zirgs to var nerespektēt.. ( bet tad jau tur ir vēl kādas problēmas, ja zirgs tā dara, nevis uzņemt trenzi un strādā..

    28. oktobris, 2011 @ 14.02
  • Rosalinda

    Rosalinda Paldies par rakstu, domāju, ka kapsulu nožmiegšana ir aktuāla arī visdažādākā līmeņa jātniekiem Latvijā. :(

    28. oktobris, 2011 @ 20.38
  • Nadina

    Nadina lielsks raksts, paldies!!

    28. oktobris, 2011 @ 21.52
  • Up

    Up Jā, patiešām lielisks raksts, petiesībā, visi pēdējie raksti ir bijuši ļoti interesanti un izglītojoši. Liela uzslava zirgam,lv komandai!

    29. oktobris, 2011 @ 13.02
  • Krista

    Krista Neesmu tas pieredzes bagātākais un zinošākais jātnieks, tādēļ varbūt tieši tādēļ nekad neesmu sapratusi ideju, kādēļ "aizsiet" zirga muti- mēs taču vēlamies panākt, ka zirgs ar muti brīvi strāda, akceptē trenzi- ar pārāk cieši savilktu kapsulu tas vnk fiziski nav iespējams+ pieļauju, ka tas zirgam varētu būt visnotaļ kaitinoši(apmierināts zirgs dara amierinātu arī jātnieku). Tāpat zinu, ka, ja kapsula ir savilkta par ciešu zirgam, kuram ir zobu problēmas(asas malas), var iedzīvoties ne vienā vien problēmā.. Raksta ietekmē pārbaudīju visus savus iemauktus- 5 zirgiem no 6 varēju bez grūtībām aizlikt minētos 2(arī visus 3) pirkstus zem kapsulas, apakšējās purnenes šobrīd nelietoju. 6. zirgs ir mazliet īpatnējs "pļāpiņš", kas virina muti, ķer ar zobiem martingalu utt.- tam ir arī apakšējā purnene, taču arī pietiekami brīva. Paldies Sigitai un zirgam.lv par rakstu! :) Būtu ļoti interesanti uzzināt arī par pareizu trenzes atrašanās vietu mutē- kko mazliet vairāk un jaunāku par mūžseno "divas krokas mutes kaktiņos"..

    30. oktobris, 2011 @ 15.34
  • admin

    Zirgam.lv Paldies par labajiem vārdiem :)

    31. oktobris, 2011 @ 8.55
  • Adelīna

    Adelīna Vispār nesaprotu kapēc ir jālieto kapsula! Mēs ieliekam metāla trenzi dzīvnieka mutē, un kad tas atver muti, jo mēģina izbēgt no sāpēm un diskomforta, mēs to vienkarši aizsienam? Vispār neliekas humāni un manuprāt vispār nevajadzīgi priekšmeti

    29. septembris, 2019 @ 12.15

Komentējiet

Zirgam.lv
Draugiem.lv pase