Zirga elpošanas ceļu slimības/1.daļa

Zirgs klepo, no deguna ir izdalījumi, dzīvnieks jūtas nomākts un slābans – teju katrs zirgu īpašnieks ir saskāries ar sava četrkājainā mīluļa saslimšanu. Svarīgākais ir pareiza rīcība un ārstēšana, pretējā gadījumā šķietami nenozīmīgs klepus ātri var pārvērsties par hronisku parādību.

Kontrolsaraksts klepus novēršanai un profilaksei:

1. Jānodrošina pietiekama svaiga gaisa padeve – āra bokss vai bokss ar mazu aploku, atvērtā tipa stallis, ikdienas pastaigas ganībās/aplokos.
2. Jānodrošina labvēlīgs klimats zirgu uzturēšanās vietā: pietiekams apgaismojums, sociālais kontakts ar citiem zirgiem un dažādas iespējas atgūt spēkus pēc treniņiem – stresa samazināšana stiprina organisma imūnsistēmu.
3. Jāsamazina putekļu daudzums, laistot staļļa ejas un grīdu pirms slaucīšanas, nepurināt sienu, salmus vai skaidas stallī.
4. Jānodrošina kvalitatīva barība, bez pelējuma sēnītes.
5. Jākontrolē staļļa higiēna un jānodrošina tīri pakaiši.
6. Jāizvairās no putekļainas spēkbarības.
7. Jūtīgiem zirgiem sienu pirms izbarošanas jāmitrina vai jāizbaro skābsiens, pakaišiem jāizvēlas skaidas nevis salmi.
8. Visā stallī jāievēro pilnīga vakcinācijas un attārpošanas sistēma.
9. Pēc treniņa zirgam jāļauj nožūt zem atsoļojamās segas vai solārijā, sasvīdušus zirgus nedrīkst novietot caurvējā.

Elpošanas ceļu slimību simptomi:

1. Klepus, rīstīšanās ēšanas laikā, kustību sākumā vai pie pakaišu mainīšanas/tīrīšanas.
2. Deguna izdalījumi – atkarībā no slimības caurspīdīgi un šķidri, bālgani vai dzeltenīgi zaļi, biezi.
3. Nespīdīga spalva, samazinātas darba spējas, enerģijas trūkums.
4. Paātrināta elpošana (normāli ir 10-15 elpas vilcieni minūtē).
5. Paaugstināta temperatūra virs 38.5 grādiem.
6. Pietūkuši limfmezgli.
7. „Svelpjoša” elpošana.
8. Atkarībā no slimības pakāpes: paātrināts pulss, svīšana, paplašinātas nāsis. Hroniski slimiem zirgiem novērojama elpošana „ar vēderu”.

Turēšanas apstākļi

Vēlaties novērst klepu savam zirgam? Maksimāla uzmanība jāpievērš turēšanas apstākļiem, it īpaši rudenī un ziemā. Cilvēkiem aukstums liek kļūdaini aizslēgt staļļu durvis un logus, aizliegt pastaigas ganībās un aplokos un samazināt līdz minimumam izjādes svaigā gaisā.

Ja zirgam atņem dzīvībai nepieciešamo svaigo gaisu, elpošanas sistēma tiek ārkārtīgi pārslogota. Ideāli būtu katram zirgam nodrošināt brīvu pieeju ganībām vai aplokiem, taču diemžēl ne vienmēr un visur tas ir iespējams. Ja zirgi tiek turēti boksos, tiem jānodrošina pietiekamas ikdienas pastaigas aplokā un svaigā gaisa. Viena no paraugiem šajā jomā ir vācu sportiste Uta Grēfa, kas 2011. gadā ieguva sudraba medaļas Pasaules iejādes zirgu čempionātā un Bundesčempionātā sešgadīgo zirgu konkurencē ar Damon Jerome, bet ar Holšteinas šķirnes ērzeli Le Noir ir ieguvusi vairāk nekā 40 dažādas uzvaras, tai skaitā Lielās Balvas sacensībās. Abiem šiem ērzeļiem ir kas kopīgs: tie dzīvo neapsildāmā stallī ar brīvu pieeju ganībām. Utas Grēfas stallī kastrāti un ķēves arī dzīvo tādā pašā stallī un grupās dienu vai nakti pavada ganībās. Siena vietā vasarā tiek izbarota svaigi pļauta zāle. Manēžas Grēfas stallī nav, bet jāšana notiek jebkādos laika apstākļos ārā. „Ja tas nav pierasts, varbūt izklausīsies jocīgi,” atzīst Grēfa. „Taču mums praktiski nav problēmu ar klepu. Arī tie zirgi, kurus mans partneris uzņem savā klīnikā kā hroniskus klepotājus, šādos turēšanas apstākļos pārstāj klepot”. Vienīgais „luksuss”, ko zirgi saņem, ir atsoļojamā sega pēc treniņa, ar kuru apsegti tie atsoļojas soļojamā mašīnā. „Solārija mums nav. Ziemā zirgiem uz nakti tiek uzlikta sega, pa dienu tie iet ārā bez segas arī aukstumā. Mums tas ir praktiski ērti un liekas, ka arī zirgi jūtas labi un ir norūdījušies. Pat hroniskie klepotāji tādā režīmā kļūst veseli.

Atpakaļ pie dabiskajiem apstākļiem – zirgiem tas ir nepieciešams arī fizioloģisku apsvērumu dēļ. Pietiekamas kustības ietekmē zirga elpošanas ceļu veselību. Viena daļa no plaušām – alveolārais rajons, miera stāvoklī praktiski netiek apgādāts ar skābekli. Tikai zirgam kustoties, plaušas tiek labāk vēdinātas un apasiņotas.

Svaigs gaiss ir pats svarīgākais!

„Zirgiem vajadzīgs svaigs gaiss,” apgalvo Dr. Hermanns-Jozefs, Mīlenes zirgu klīnikas īpašnieks. „Tomēr jāizvairās no caurvēja. Jāpielieto vienkārši veselais saprāts: jānostājas zirga boksā un jāsajūt, vai tur ir caurvējš vai nē. Zirgam jānodrošina iespēja savā boksā rast kādu kaktiņu, kurā tas var atrasties drošībā no caurvēja. Īpaši tas attiecas uz sasvīdušiem zirgiem, kas ir ļoti jūtīgi.”

„Zirgiem pavisam par sliktu nāk mitrs un silts, sastāvējies gaiss. Tāds rodas gana ātri, ja stallī netiek nodrošināta pietiekama svaiga gaisa pieplūde, boksi netiek pietiekami tīrīti un pakaišos veidojas amonjaks, un pēc treniņa zirgi atsvīst šādos apstākļos, boksā stāvot. Amonjaks pieder pie kaitīgajām gāzēm. Tam ir spēcīga smaka, un tas rodas dažādu vielu sadalīšanās procesā urīnā un ekskrementos. Amonjaks kairina kā zirga, tā cilvēka elpošanas ceļus un veicina uzņēmību pret infekcijām.

Nejaukt putekļus pa gaisu!

No putekļiem jāizvairās par katru cenu. Sīkākās putekļu daļiņas – zem 5 nanometriem izmēros (salīdzinājumam: pieci miljoni nanometru ir vienādi ar pieciem milimetriem) – ir īpaši bīstamas, jo spēj dziļi nosēsties plaušās. Tādēļ ir jāizvairās no liekas putekļu izraisīšanas.

Vēl viens riska faktors ir pelējums. Pašsaprotamam ir jābūt faktam, ka zirgu barībā nedrīkst atrasties nekādas pelējuma pazīmes. Pelējuma sēnītes sporas barībā kaitē elpošanas orgāniem un var izraisīt alerģijas.

Ko darīt, kad zirgs klepo?

Klepus allaž ir zirga reakcija, lai atbrīvotu elpošanas ceļus no putekļiem, gļotām vai svešķermeņiem, un ir pieskaitāma pie dzīvībai svarīgajiem refleksiem. Zirgu veterinārārsts Dr. Genns iesaka – ja dzirdat zirgu klepojam, allaž uzreiz ir jāizmēra temperatūra. Sākot ar 38.5 grādiem, ķermeņa temperatūra ir uzskatāma par paaugstinātu un var norādīt uz kādu infekciju, kas, protams, var būt lipīga citiem zirgiem. Ja iespējams, vajadzētu izolēt zirgu, lai pasargātu tā boksa kaimiņus. Tomēr nav viegli pasargāt zirgus vienā stallī no inficēšanās, jo klepus laikā baktērijas var izplatīties līdz pat 30 metru attālumā. „Inficēšanās bakteriālu vai vīrusu infekciju gadījumā notiek ne tikai no zirga uz zirgu, bet arī caur cilvēkiem, kopīgu inventāru vai kopīgām uzturēšanās vietām”, skaidro Dr. Malte Harlands. Papildus temperatūras mērīšanai zirga īpašniekam jānovēro, vai zirgam parādās izdalījumi no deguna, vai nemainās apetīte. Tāpat ir jāpārbauda apkārtējās vides faktori. Ja klepus nepāriet 3-7 dienu laikā vai pasliktinās, ir jāizsauc vetārsts. Kamēr tas ierodas, zirgs ir jāstaidzina svaigā gaisā soļos, izvairoties no slodzes. Ja arī pēc 2-3 nedēļām nav nekādu uzlabojumu, nepieciešama rūpīga izmeklēšana, ieskaitot endoskopiju.

Zirga elpošanas sistēma

Zirga elpošanas sistēma ir sarežģīta, plaušu virsma – milzīga. Gaiss zirga ķermenī nonāk tikai caur nāsīm. Ja zirgs klepo, tas liecina par to, ka elpošanas ceļos kaut kas nav kārtībā.

Pretstatā cilvēkiem, zirgi elpo tikai caur degunu; elpošana caur muti tiek nav anatomiski iespējama lielo aukslēju dēļ. Ieelpotais gaiss caur nāsīm nonāk deguna dobumā, kas ir savienots ar pieres un žokļa dobumiem. Tālākais ceļš ved caur balseni uz traheju, kas sastāv no savstarpēji savienotiem apļveida skrimšļiem un pie ieejas plaušās sadalās divos bronhos.

Ar arvien šaurākiem sazarojumiem bronhi stiepjas līdz bronhiolām. Sīkākās plaušu sastāvdaļas ir alveolas, tā saucamie plaušu pūslīši, kuru plaušās ir vairāki miljoni. Tās ieskauj sīki asins ķermenīši –  tur skābeklis no ieelpotā gaisa nonāk asins aprites sistēmā un tiek novadīts tālāk visā ķermenī. Enerģijas ieguves procesā šūnās radušais oglekļa dioksīds tiek novadīts ar asins palīdzību atpakaļ uz plaušām un izvadīts ar izelpoto gaisu.

Dabiskā aizsardzība

Gaiss nenonāk zirga plaušās tāds, kāds tiek ieelpots: gļotādas kārta pasargā visu zirga elpošanas sistēmu no svešķermeņiem un netīrumiem. Ieelpotais gaiss tiek attīrīts un sasildīts deguna dobumā. Trahejas un bronhu gļotādā atrodas sīkas skropstiņas, kas attīra gaisu un izvada gļotas.

Miera stāvoklī elpošanai zirgs izmanto krūšu muskulatūru un diafragmu, kas atdala krūšu kurvi no vēdera dobuma un atrodas aiz plaušām. Slodzes laikā tiek iedarbināti arī krūšu sienas muskuļi, kā arī vēdera muskuļi. Izelpošana notiek, atslābinot elpošanas muskulatūru.

Visa zirga elpošanas sistēma ir diezgan sarežģīta konstrukcija. Zirga plaušu iekšējā platība aptver aptuveni 2000 m2, kas atbilst desmit tenisa laukumu platībai.

Zirga elpošanas sistēma

Gaiss nonāk caur nāsīm, balseni trahejā un tad plaušās.

Miera stāvoklī zirga plaušas vienā ieelpā uzņem aptuveni piecus litrus gaisa (pieņēmums veikts attiecībā uz 500 kg smagu zirgu). Minūtē zirgs veic piecas līdz desmit ieelpas – tas nozīmē līdz pat 50 litriem gaisa, ko tas ieelpo minūtes laikā. Slodzes laikā šie rādītāji attiecīgi pieaug: paaugstinātā tempā zirgs vienā ieelpā uzņem līdz pat 20 litriem gaisa un pastiprina ieelpas biežumu līdz 150 ieelpām minūtē – tādējādi tas var ieelpot līdz pat 2000 litriem gaisa.

Arī zirga psihe lielā mērā ietekmē viņa veselību. Pastāvīgs stress vājina imūnsistēmu. Tas attiecas ne tikai uz bieži ceļojošiem sporta zirgiem vai neatbilstošu, agresīvu jāšanas stilu, bet arī rangā zems zirgs kopējā (atklāta tipa) stallī, kas tiek pakļauts citu dominanto zirgu agresijai, cieš no stresa. Labs staļļa menedžments nenozīmē tikai sporta zirgu aprūpi, bet gan sākas jau ar kumeļu audzēšanu, un nebeidzas pie hobija zirgiem. Pie laba menedžmenta pieder arī konsekventi ievērota vakcinēšanas un attārpošanas sistēma. Zirgus ieteicams vakcinēt pret gripu un rinopneimoniju divreiz gadā neatkarīgi no tā, vai tie apmeklē sacensības vai nē. Nevakcinētie zirgi staļļa kopumā paaugstina vispārējo risku – tā uzskata Dr. Genns.

Turpinājums sekos…

Pēc St.Georg materiāliem sagatavoja Sigita Eitcena