Šarlote Dužardēna: Karla Hestera zelta meitene

Šarlote Dužardēna (Charlotte Dujardin) izjāja savu pirmo Lielās Balvas shēmu tikai šā gada sākumā… un uzvarēja. Visumā jātnieki, pat tie, kas ir sasnieguši zvaigžņu statusu, ir piezemēti, normāli cilvēki. Iespējams, viens no iemesliem ir – vienkārši nav laika būt kaut kam citam. Neatkarīgi no uzvaras lieluma, vispirms ir jāapkopj zirgi, steigā jāpako somas un jābrauc mājās, tad atkal darbs sākas no gala. Britu iejādes starptautiskā uzlecošā zvaigzne Šarlote Dužardēna nav izņēmums.

Piedāvājam materiālu no eurodressage.com

Lielās Balvas debitanti

Tikai šā gada janvāra beigās 25 gadus vecā Šarlote pirmo reizi piedalījās Lielās Balvas sacensībās Adingtonā, kur ar Karlam Hesteram un Rolijai Luardai piederošo deviņus gadus veco zirgu Valegro uzvarēja ar 74% rezultātu.

Tam sekoja četras uzvaras sacensībās Francijā – divas Lielās Balvas programmā un divas Lielās Balvas ”Special” programmā, pārsniedzot 70% rezultātu – tas varētu Šarloti ierindot kādā rekordu grāmatā. Vai kādam jātniekam iepriekš ir izdevies gūt uzvaru savā nacionālā un starptautiskā līmeņa debijā?

“Vai maz jelkad ir bijis tik veiksmīgs zirgs kā ”Blueberry” (Valegro staļļa iesauka, no angļu valodas nozīmē – mellene), Šarlote uzdod retorisku jautājumu. ”Jau no paša sākuma viņš visiem ir pierādījis, ka bija uzlecošā zvaigzne. Francijā visi teica, ka viņš ir nākamais Totilas.” Tas ir kompliments – tikt salīdzinātam ar visu laiku labāko iejādes zirgu pasaulē, kas noteikti rada zināmu spriedzi.

“Ar ”Blueberry” vienmēr ir jūtama spriedze, un es uztraucos pirms katras shēmas – visi gaida tik daudz, taču, kad tieku seglos, tad aizmirstu to visu. Pat Lielās Balvas ”Special” programmā – kas bija mana pirmā reize, to izpildot, jo mājās to pat nebiju izmēģinājusi – atminos, ka domāju pie sevis: ”Nav nemaz tik slikti, un man pat patīk!”.

”Vislabākais bija kājmaiņas vienā tempā uz viduslīnijas. Taču man pat prātā nenāca, braucot uz Franciju, ka es atgriezīšos mājās ar četrām uzvarām”.

Sākuma gadi

Savus panākumus Šarlote skaidro ne tikai ar pārliecību un pieredzi, kas gūta pēdējo piecu gadu laikā trenējoties pie Karla Hestera, bet arī jau agrīnajai sacensību pieredzei. Līdz 16 gadu vecumam Šarlote ar vecāko māsu Emmu-Džeinu piedalījās šovu izstādēs ar mātes audzētajiem ponijiem.

“Poniju izstādes man iemācīja prasmes ringā un zināmu pārliecību laukumā – es iemācījos tikt galā ar dažādām situācijām un allaž gribēju uzvarēt. Es vienmēr gribēju būt labāka par māsu un nevarēju ciest sakāves”, atzīst Šarlote, kura četras reizes ieguvusi titulus Gada zirga izstādē un Karaliskajā Starptautiskajā Zirgu Izstādē Hikstedā.

Šarlote spēra pirmos soļus iejādē, pateicoties trenerei Debijai Tomasai, kas atļāva viņai jāt savu Lielās Balvas zirgu “Truday”.

“Man bija tikai kādi 13 gadi, un es atceros, ka izpildīju kājmaiņas lēkšos un domāju ”Tas ir fantastiski””, stāsta Šarlote, kas vienā dienā vienkārši izlēma, ka vairs negrib piedalīties izstādēs. Viņas tā laika skolotājs Ians Kasts mudināja meiteni pēc skolas beigšanas uzsākt darbu kā stažierei pie treneres un Lielās Balvas jātnieces Džūdijas Harvejas.

Viņai izdevās tikt pie Ričarda Heleja zirga ”Wow Voyager”, ar kuru Šarlote piedalījās jauno jātnieku konkurencē un izpelnījās godu tikt iekļautai 2006. gada jauniešu komandas rezervē.

Šajā laikā Šarlote trenēja arī savu jaunzirgu – Fernandez no Florestan, kas stallī tiek saukts par ”Dezs”; to kā trīsgadnieku iegādājās Šarlotes māte Džeina kādā izsolē. Džeina stāsta: ”Viņam ir īpaša attieksme, un es iemīlējos šajā zirgā”.

Fernandeza attieksme gan apliecināja sevi ļoti patvaļīgā veidā – viņam bija tieksme mesties pēkšņi prom; reiz viņš to izdarīja tieši pirms starta jaunzirgu čempionātā, taču Šarloti tas nenobiedēja. Viņa tikai parausta plecus: ”Tāds ir Dezs”. 2005. gadā šis pāris uzvarēja Braitvelas Challenge sacensībās. Gadu vēlāk viņi ieguva nacionālā čempiona titulu sešus gadus veco zirgu konkurencē Hikstedā, bet 2008. gadā – uzvaru Ziemas Čempionātā advancētajā vidējā klasē.

Tad pienāca brīdis, no kura baidās ikviens jātnieks – Fernandezs satraumējās. Viņam bija plīsis menisks, un vetārsta diagnoze bija, ka zirgs visticamāk nekad vairs nebūs normāli jājams.

Šarlote ar Fernandez

Šarlote ar Fernandez

“Es nekad nebiju tik daudz raudājusi zirga dēļ,” atceras Džeina, kas palīdzēja izārstēt zirgu, kopjot to pie mājas uzbūvētā stallītī. Pēc sešu mēnešu atpūtas un soļošanas pie rokas bez jebkādiem panākumiem Džeina uzmeklēja vetārstu Svenu Koldu, kas izlēma veikt operāciju. Pateicoties Koldam un atkārtotai soļošanas terapijai Džeinas pavadībā pēc diviem gadiem nu jau 11 gadus vecais zirgs atgriezās pie darba, ātri vien atguva bijušo formu un sacentās Lielās Balvas programmā – sākumā gan ar Karlu mugurā pieredzes gūšanas nolūkā.

”Karls saka, ka nu varu pārņemt Deza jāšanu”, apstiprina Šarlote. Deza dīkstāves laikā viņai paveicās tikt pie apburošā Valegro (no Negro). Kopā viņi uzvarēja visos čempionātos, kuros piedalījās, izņemot vienu – 2009. gada nacionālo čempionātu. To dienu Šarlote ir apņēmusies aizmirst. ”Bija paredzēts, ka tā būs pēdējā diena, kad jāšu viņu, un es tik ļoti gribēju uzvarēt, ka nervi neizturēja un man riebās ikviena laukumā pavadītā minūte. Pēc tam es pateicu, ka nekad neļaušu sevi pakļaut tādam spiedienam, ja ir jāaizmirst par patikas gūšanu no procesa. Ir jābauda tas, ko dari, un man patīk it viss!”

Kādēļ gan ne? Daudzi varētu teikt, ka Šarlotei ir labākais darbs pasaulē labākajā iejādes stallī ar labākajiem zirgiem un vienu no no labākajiem treneriem. ”Protams, man ir veicies – es nebūtu to visu sasniegusi bez Karla, viņš bija mans elks”, atzīstas Šarlote. Viss aizsākās ar vienu reizi, kad Karls palūdza Šarlotei izpalīdzēt 10 dienas, pēc kurām viņa arī palika. Kādēļ Karls deva iespēju šai meitenei?

”Manuprāt, viņai bija patiesa apņēmība un bija redzams, ka viņa tik ļoti gribēja ar to nodarboties. Es viņā saskatīju sevi tajā pašā vecumā – cilvēku, kas meklē iespēju izsisties. Viņa ir neticami cītīga un strādīga, gatava darīt visu, kas nepieciešams. Pat, kad man nebija laika izbrīvēt treniņu, viņa bija klāt jau sešos no rīta – man tas gan noteikti bija grūtāk nekā viņai”.

Dzīve kopā ar Karlu

Šarlote stāsta no savas puses: „Karls man ir devis tik daudz iespēju – pirmās nedēļas laikā viņš mani uzsēdināja uz Lielās Balvas zirga, tas bija tik

Šarlote ar Valegro

Šarlote ar Valegro

fantastiski! Es noteikti nebūtu tikusi galā Francijā bez viņa. Viņš man piešķir pārliecību, nekad mani nenosoda vai nerada spriedzi, un es allaž varu no viņa mācīties – kaut vai tikai skatoties no malas – jo viņš vienmēr liek visam izskatīties tik viegli, taču arī vienmēr velta laiku, lai parādītu, kā tas darāms. Viņš nekad nav sliktā omā vai tik nopietns, ka zaudētu prieku visā tajā procesā – nav iespējams nebaudīt ik dienu kopā ar viņu. Manuprāt, mēs palīdzam viens otram, mēs esam īsta komanda”.

Mērķis ir iekļūt 2012. gada Olimpisko spēļu izlasē – vēlams viena vieta Šarlotei un otra Karlam, taču, lai arī katru dienu tiek strādāts šī mērķa sasniegšanas labā, dzīve negrozās tikai ap Lielās Balvas zirgiem. Šarlote ir pamanījusies arī piestrādāt citos tuvējos staļļus, piemēram, pie zirgaudzētājas Sandras Bidlkombas, un pašlaik viņai pieder pāris jaunzirgi, kas aug kādā citā stallī.

“Protams, šogad tie ir nedaudz atstāti novārtā, taču es tāpat nedrīkstu sacensties iesācēju un jaunzirgu shēmās, kas manā skatījumā iejādē ir pats sliktākais – man nav bijusi iespēja tajās piedalīties kopš uzvaras jauno jātnieku konkurencē. Tas nozīmē, ka zirgiem tiek liegta iespēja gūt pieredzi un piedalīties čempionātos, kas smagi ietekmē arī īpašniekus”.

Šarlote ir arī pieprasīta trenere un pavada trīs pēcpusdienas nedēļā, braukājot apkārt un trenējot plašu klientu loku, no kuriem ne visi ir iejādes jātnieki. Viņas pakalpojumus izmanto trīscīņnieki Sems Grifits, Maikls Džeksons un pat divkārtējais olimpiskais čempions Marks Todds. ”Man tiešām patīk trenēt – ir tik labi nodot tālāk zināšanas, kuras pati esmu ieguvusi, un palīdzēt citiem”. Bet vai nav grūti trenēt tādus jātniekus kā Marks Todds, kas ir ne tikai ”gadsimta jātnieks”, bet arī divreiz vecāks par Šarloti?

“Sākumā tā varētu likties, bet pie tā ir jāpierod; es nedomāju par to, kas ir šis jātnieks, bet gan par to, kas notiek treniņā un kā uzlabot zirgu. Marks ir arī palīdzējis man. Pirms došanās uz Franciju viņš mani konsultēja, kā labāk tikt galā ar nervozitāti – vai var iedomāties labāku padomdevēju? Manā skatījumā viņš trīscīņā ir tas pats, kas Karls iejādē, un tāpat kā Karls ļoti labi izturas pret zirgiem”.

Ne tikai Marks steidzas Šarlotei palīgā. ”Francijā pat Volframs Vitigs piedāvāja savus padomus, un saņemt palīdzību no tādiem pieredzējušiem cilvēkiem kā viņš un Marks ir fantastiski”.

Kas notiks pēc Olimpiskajām spēlēm? Vai ir kādi ilgtermiņa plāni? Šis jautājums liekas pārsteidzam Šarloti. ”Es nedomāju par dzīvi pēc 2012. gada, par to es nevēlos domāt. Es nevaru iedomāties dzīvi bez Karla pagaidām – man vēl vajag viņa palīdzību, vēl tik daudz ir jāmācās”.

Sagatavoja Sigita Eitcena

Avots

Atpakaļ

Komentējiet

Zirgam.lv
Draugiem.lv pase