Kur lai jātnieks liek savas rokas?

Jātnieka rokas ir sarežģīta tēma, kas ļoti bieži aktualizējas ikvienā treniņā. Ar rokas palīdzību jātnieks norāda zirgam komandas ar pavadu, taču reti kuras citas komandas ir tik komplicētas, bieži apspriestas un arī nepareizi pielietotas.

Pirms kritizēt jātnieka rokas, vispirms ir jānoskaidro, kādas komandas ar pavadu jātniekam vispār ir pieejamas izvēlei un izmantošanai. Saskaņā ar Vācijā izdotajām „Jāšanas un braukšanas vadlīnijām”, jātniekam ir piecas iespējas, kā iedarboties uz zirgu ar rokas palīdzību: tas var pavadas uzņemt, padot, noturēt, saglabāt un norādīt sānisku kustību. Atskaitot sānisko kustību, jātniekam pamatā jātur savas rokas zirga skausta abās pusēs vienādā augstumā (izņemot pagriezienos), plaukstai jābūt viegli noslēgtai dūrītē, kas savukārt ir vērsta taisni augšup tā, lai mazie pirkstiņi būtu tuvāk viens otram nekā rādītājpirksti. Īkšķis tiek turēts jumtiņa veidā pāri savilktajai dūrei.

Tik daudz dažādu prasību tiek uzstādītas tik nelielai ķermeņa daļai, taču katrai no šīm prasībām ir savi anatomiskie iemesli – piemēram, ja jātniekam neizdodas turēt rokas abās skausta pusēs, tādējādi viņš provocē zirgu sašķiebt galvu, samesties ar krustiem uz iekšpusi vai novirzīties no vēlamā virziena. Ja īkšķis tiek turēts plakaniski pāri dūrei, tiek sasprindzināti apakšējie rokas muskuļi, un jātnieks vairs nespēj dot komandas ar pavadu no plaukstas locītavas, tam nākas rīkoties ar visu roku. Tikai tad, ja jātnieks līdzsvaroti sēž seglos, tas spēj dot mērķtiecīgas komandas ar roku un ietekmēt zirgu.

Pieredzējuša jātnieka un zirgu trenera rokas gan ir spējīgas izpildīt vairāk nekā iepriekš nosauktās piecas komandas ar pavadām. Atkarībā no tā, vai roka tiek turēta augstu, zemu vai uz sāniem, jātnieks var tieši iedarboties uz zirga līdzsvaru, pakauša un ganašu pozīciju. Mazāk pieredzējušam jātniekam tiešām ieteicams vairāk turēt rokas abās skausta pusēs un vispirms iegūt neatkarīgu, līdzsvarotu uzsēdi uz zirga, pirms sākt apzināti iedarboties uz zirgu ar pavadu komandām. Komandas ar pavadām drīkst tikt dotas tikai vienlaicīgā apvienojumā ar svara un šenkeļa komandām, jo tikai tad tām ir mērķtiecīga iedarbība. Patiesībā šo darbību pamatā ir ļoti nozīmīga jātnieka izglītības un apmācības joma, jo tikai pieredzējis un izglītots jātnieks spēj līdzsvaroti sēdēt zirgā, apzinātu un mērķtiecīgi dot zirgam izsūtošās komandas un vienlaikus arī komandas ar „neatkarīgu” roku, netraucējot, bet gan pieskaņojoties zirga kustībām. Kamēr jātnieks tikai turas pie pavadām, viņš nav spējīgs dot zirgam pareizas komandas ar tām.

Savukārt, kad jātnieks ir apguvis neatkarīgu un līdzsvarotu uzsēdi, viņš var sākt domāt par zirga mērķtiecīgu ietekmēšanu ar savām komandām. Sākotnēji šī ietekme notiek caur svara un šenkeļa komandām, kurām galu galā pievienojas arī pavadas komandas. Jātniekam nākas daudz reaģēt ar roku – uz zirgu, uz sevi pašu – un tas daudziem cilvēkiem padodas visai grūti. Daļa pierod, tā teikt, „ņemt lietas savās rokās”, t.i,. par daudz iedarboties ar roku, jo cilvēks savā prātā mēdz saistīt rokas ar kādu aktīvu darbību, turpretī jāšanā rokas kļūst aktīvas tikai tad, ja jātnieka svara un šenkeļa komandu rezultātā vispirms tiek radīts impulss.

Principā pavadas komandas mērķis ir parādīt zirgam virzienu (ielocīt, pagriezt, nostādīt), izmainīt viņa pozīciju (uzņemt vairāk uz augšu, likt pastiepties lejup, paplašināt „rāmīti”, novērst galvas un kakla sašķiebšanu) vai ietekmēt tā kustības tempu (pārvest lēnākā gaitā uzņemot un izsūtīt aktīvākā gaitā, padodot pavadas). Sekojošajā tekstā ir uzskatāmi parādītas pieņemamās un nepieņemamās novirzes no normas.

scan00021. Ietekme uz zirga līdzsvaru.

Jaunzirgiem nereti ir ļoti grūti saglabāt taisnvirziena kustību zem jātnieka, tie mēdz līgoties un svārstīties. Šādā gadījumā zirgam ieteicams ar jātnieka komandām norādīt drošu „ierāmējumu”  – papildus svara un šenkeļa komandām var pamēģināt novietot rokas platāk un pavērot, vai tas zirgam palīdz virzīties taisnāk. It īpaši labi panākumi šādai roku pozīcijai novēroti soļos.

Ieteikums: Turot rokas platāk, ir ļoti svarīgi, lai rokas turpinātu pielāgoties zirga galvas un kakla kustībām un jātnieks turpinātu maigi uzņemt un padot pavadas, izejot no plaukstas locītavas kustības. Zirgs nedrīkst šādu plato pavadu rāmi uztvert un izmantot kā balstu un sagulties rokās – šādā situācijā acīmredzot jātnieks ir par maz izsūtījis ar kāju un pārāk stingri un nejūtīgi iedarbojies ar roku. Daudziem jātniekiem ir tieksme ne tikai platāk novietot rokas, bet arī izstiept tās uz leju, taču tas bieži vien noved pie pārāk stīvas rokas iedarbības.

2. Ietekme uz zirga pakausi (sašķiebšanās labošana)

Daļa zirgu, kas vēl nav nolīdzsvarojušies rikšu un lēkšu gaitā zem jātnieka, mēģina līdzsvara trūkumu kompensēt, sašķiebjoties liektajās līnijās vai plecā. Principā ir jāsaprot, ka zirga sašķiebšanās sākas pakauša daļā – tur zirgs sāk „kantēt” un turēt galvu šķībi. Nereti zirgi sašķiebjas, ja jātnieks pārāk stingri iztur ārējo pavadu un zirgs grib izbēgt pārāk spēcīgajam trenzes spiedienam. Ārējā pavada gan ir jānotur stabili (roku drīkst arī pavirzīt nedaudz sāniski), taču rokai ir noteikti jābūt atbrīvotai un jāseko zirga kustībām. Viegli piepaceļot iekšējo roku un ar maigu plaukstas locītavas grozīšanas kustību prasot zirgam atjaunot normālu nostādni, iespējams tieši iedarboties ar roku uz zirga pakauša stāvokli. Pamatā augsti pacelta pavada iedarbojas uz zirga pakausi.

Ieteikums: Iekšējo roku nedrīkst celt augstāk par ārējo vairāk kā par plaukstas platumu. Daudzi jātnieki pieļauj kļūdu, piepaceļot roku, vienlaikus to arī stumjot pāri skaustam uz otru pusi, tādējādi izjaucot piepaceltās rokas iedarbību. Ir ļoti svarīgi arī roku piepacelt tikai uz īsu brīdi, dodot uzņemošo komandu, un tad atgriezt vienā augstumā ar otru roku.

scan0001

Attēlā pa kreisi zirgs ir viegli sašķiebies. Vidus attēlā redzama jātnieka veiktā korekcija: iekšējā roka tiek piepacelta un tādējādi ietekmē pakausi. Attēlā pa labi redzams rezultāts – zirgs vairs nešķiebjas.

scan0005s

Šeit redzams zirgs, kas ir izteikti sašķiebies.

scan0005v

Uzmanīgi piepacelta iekšējā roka ļauj ātri izlabot sašķiebšanos.

3. Ietekme uz ganašiem (kontakta koriģēšana)

Ir daudz jaunzirgu, kuriem sākumā ir grūti uzņemt jātnieka rokas uzdoto rāmi virzienā no aizmugures uz priekšu. Lai gan pakaļkājas kustās aktīvi, enerģijas plūsma caur muguru uz priekšu vēl nav nostabilizējusies. Tas atstāj ietekmi uz zirga kakla nostādni – zirgs neuzņem pavadu, bet gan „slēpjas” aiz tās. Pakausis arvien noslīgst arvien dziļāk, ganašos zirgs paliek par ciešu savilcies. Kontakts ar zirga muti primāri tiek radīts no izsūtošām komandām, un jātniekam vispirms ir jāstrādā pie zirga izsūtīšanas un uzņemšanas vienas gaitas ietvaros, kā arī pie pārejām no vienas gaitas otrā, tādējādi panākot, lai zirgs pastieptos pretim trenzei. Papildus var arī, jājot liektas līnijas vai ar plecu uz priekšu, roku nedaudz pavirzīt sāņus, tādējādi veicinot padošanos pavadai. Sāniski atvirzītā pavada vienmēr iedarbojas uz ganašiem.

Ieteikums: Jātniekam ir pilnībā jābūt pārliecinātam, ka viņa izsūtošās komandas arī sasniedz zirga pakaļkājas, plaukstas locītava saglabā savu elastīgumu un kustīgumu, nevis paliek stīva. Zirga dabiskais šķībums nosaka to, ka uz tā grūtāko pusi jāstrādā nedaudz savādāk, nekā uz „tukšo” pusi. Grūtajā pusē zirgam ir grūtāk ielocīties, tādēļ iekšējo roku ieteicams nedaudz atvirzīt sāniski. Uz „tukšo” pusi savukārt sāniski var atvirzīt ārējo roku. Tādējādi jātnieks var panākt ārējā pleca stabilizēšanu arī vēl nenolīdzsvarotam zirgam.

scan0006s

Roku pozīcija: pareizi un nepareizi

scan0006v Attēlā pa labi ir parādītas lejup nospiestas rokas un pavadas: daudziem iesācējiem iesaka rokas turēt lejup pie segliem, lai tās būtu mierīgas, taču šādi tiek sasprindzināta visa roka – niansētas komandas ar pavadām no elastīgas plaukstas locītavas nav iespējamas.

Vidējā attēlā parādīta pareiza roku pozīcija: rokas augšdaļa brīvi nostiepta lejup, elkoņi pareizi saliekti, plaukstas ir atbrīvotas – tādējādi iespējams dot korektas, precīzas komandas ar pavadām.

Zemākajā attēlā parādītas pārāk augstu novietotas rokas: augstu novietotas pavadas, kuras gan labprāt iesaka daži treneri, rada nevēlamu, pārāk augstu zirga galvas nostādni.

„Roka ir mierīga un tomēr tā kustās”– šādu filozofisku tēzi 2004. gadā saviem skolniekiem izteica jāšanas skolas meistars Egons fon Neindorfs. Jātniekam-iesācējam tās jēgu izprast ir ļoti grūti – vai rokai tad jābūt mierā vai jākustās? Pareizi ir abi varianti. Zirgam kustoties, arī jātniekam jāseko šai kustībai ar savām rokām. It īpaši izteikti tas ir redzams soļos: zirgs sevi līdzsvaro soļos, kustinot kaklu un galvu. Jātniekam jāpadod rokas attiecīgi, pretējā gadījumā viņš katrā zirga solī ieraus tam mutē un nepārtraukti izjauks zirga līdzsvaru. Arī rikšos un lēkšos jātniekam ir jāseko ar roku zirga kakla un galvas kustībām un jāuztur vienmērīgs kontakts ar zirga muti. Pagriezienos rokas tiek minimāli pārvietotas, tā kā zirgam tiek prasīta iekšējā nostādne un ārējā roka to pieļauj, nenometot kontaktu ar zirga muti.

scan0008

Pa kreisi – jātnieka roka seko zirga galvas kustībām.

Pa labi – pagriezienā rokas tiek nedaudz novirzītas.

Pēc žurnāla St. Georg materiāliem sagatavoja Sigita Eitcena

Atpakaļ

4 komentāri

  • me

    me Ljoti noderiigs raksts. Paldies par sagatovoto informaaciju :)

    17. septembris, 2011 @ 22.52
  • Elizabete

    Elizabete Paldies! Vēl labāk būtu , ja jūsbiežāk publicētu rakstus no Reiterrevue un St. Georg! :)

    18. septembris, 2011 @ 20.58
  • ponnis

    ponnis Paldies! Šāda veida raksti ir ļoti noderīgi!

    19. septembris, 2011 @ 11.33
  • Elma

    Elma Paldies ! Noderigi un jauki skatit un pielietot praktiski.

    6. novembris, 2011 @ 19.54

Komentējiet

Zirgam.lv
Draugiem.lv pase