Jaunzirgu apjāšana: viens mērķis – četri ceļi

Aptaujājot ekspertus jaunzirgu iestrādāšanas jomā, allaž pastāv viedokļu dažādība par to, kā tad galu galā jāsāk apjāt un iestrādāt zirgus. Tuvākajā rakstu sērijā aplūkosim dažādas Vācijā atzītu speciālistu pieejas zirgu apjāšanai un pirmajiem soļiem zem jātnieka: savā pieredzē dalās Dirks Engelke-Vilks, Gisela Blunka-Eriksena, Martins Pleva, Uta Grēfa un Štefans Šneiders.

Eksperts: Dirks Engelke-Vilks ir Redefinas valsts zirgaudzētavas pārstāvis, diplomēts zirgkopības un zirgu trenēšanas speciālists, kas jau vairāk kā 10 gadus strādā šajā zirgaudzētavā. Viņa galvenais darbs ir jaunzirgu apjāšana un tālāka vispusīga skološana. Katru gadu Redefinas zirgaudzētavā tiek apjāti aptuveni 50 jaunzirgi.

Pirmā tikšanās ar trenzi, segliem un pārējo…

Pēc bērnu dārza apmeklēšanas – piesiešanas, tīrīšanas, nagu tīrīšanas, ievadāšanas apgūšanas – jaunzirgs ir gatavs pirmajai skolas klasei – iepazīties ar jāšanas ekipējumu.

Visi aptaujātie eksperti bija vienisprātis par to, ka jaunzirgs ir ļoti uzmanīgi jāiepazīstina ar ekipējumu, taču atšķīrās domas par to, kādā secībā un kur tas jādara.

apjashana2

Pirmā iepazīšanās

D. Engelke-Vilks: Pēc neilgas aklimatizācijas fāzes jaunzirgs tiek iepazīstināts ar ekipējumu, vispirms to kordojot ar īpašiem kordošanas apaušiem – kavesonu. Šim nolūkam tiek norobežots kordojamais aplis; kopā ar 2 cilvēkiem, vienu, kas tur pātagu un otru, kas tur kordu, jaunzirgs sper pirmos soļus pa apļa līniju. Korda tiek pakāpeniski palaista garāk, līdz kordotājs var stāvēt apļa vidū, bet pātagas turētājs sūta zirgu uz priekšu. Zirgs iepazīstas ar manēžu, apkārtējo vidi un kordošanas komandām abos virzienos. Jaunzirgam sākumā gan ir grūti iet liektā līnijā, tādēļ kordotājam ir elastīgi jātur korda rokā. Sākumā jāļauj jaunzirgam pašam izvēlēties vēlamā gaita, un visgrūtāk tiem parasti padodas lēkši. Paralēli iekordošanai reizi nedēļā jaunzirgi tiek iepazīstināti ar brīvajiem lēcieniem.

Kordošana ar jostu

Ja kordošana ar kavesonu norit bez problēmām, Dirks Engelke-Vilks sāk pieradināt jaunzirgi pie kordojamās jostas. Sākumā zirgs tiek palaists kordā bez nekā, pēc tam kordotājs aptur zirgu un pietur to pie galvas. Ar ļoti nervoziem zirgiem ir jābūt ļoti iejūtīgam, un jāatceras – jo mazāk cilvēku un zirgu atrodas apkārt šādā situācijā, jo mazāk jaunzirgs satrauksies. Dirks Engelke-Vilks uzmanīgi apliek kordojamo jostu un viegli pievelk. Kordotājs vienlaikus slavē zirgu, novērš tā uzmanību ar kārumiem. Šādā situācijā var būt nepieciešami vairāki palīgi. Visiem jāstāv tā, lai zirgs varētu palekties uz priekšu, nevienu nesavainojot. Pēc jostas uzlikšanas zirgu nedaudz paved soļos pie rokas, apgriež ap savu asi pāris reizes, lai novērotu, kā tas reaģē, pirms pāriet pie kustības pa apli. Lielākoties zirgi mēdz uzsākt rikšot, ko Engelke-Vilks arī ļauj tiem darīt, uzsvaru liekot allaž uz to, lai saglabātu vēlmi kustēties uz priekšu. Pēc pāris apļiem josta tiek uzmanīgi pievilkta ciešāk. Šāds treniņš tiek atkārtots vairākas dienas pēc kārtas.

Seglošana ar burkānu palīdzību

Pēc kordošanas ar kavesonu un trenzi (korda tiek piestiprināta pie kavesona), Dirks Engelke-Vilks ļauj jaunzirgiem apostīt seglus. Zirgam segli ir nepazīstams priekšmets, ko kārtīgi jāizpēta. Vienlaikus zirgs tiek slavēts un uzcienāts ar burkānu gabaliņiem. Kordotājs atrodas pie zirga pleca un tur zirgu pavadā, kamēr treneris noglāsta zirga muguru seglu vietā un uzmanīgi novieto seglus atbilstošajā vietā. Ja zirgs to visu uzņem ar neuzticību, palīgs no otras puses nolaiž lejup seglu jostu un padod to zem vēdera, treneris viegli pievelk seglu jostu. Tāpat kā ar kordojamo jostu, zirgs tiek vests soļos, apgriezts pāris reizes un izsūtīts pa apli soļos. Seglu spārni netiek fiksēti, jo jaunzirgam ir jāiemācās pierast pie dažādiem trokšņiem. Pēc pāris dienām segliem tiek piestiprināti kāpšļi un piefiksēti pie seglu jostas tā, lai nesistos zirgam pret elkoņiem. Tālāk zirgs tiek strādāts ar atsaitēm (fiksētajām vai trijstūrveida), lai pieradinātu pie tām.

apjashana3

Secība:

  1. Viegls kavesons (sava veida apauši ar pastiprinātu deguna daļu) tiek uzlikts boksā.
  2. Zirgs tiek iekordots divatā (kordojamais aplis vai nodalīta manēžas daļa).
  3. Paralēli iekordošanai boksā tiek kavesonam piestiprināta trenze (divdaļīgā trenze, jūtīgiem zirgiem – trīsdaļīgā).
  4. Pieradināšana pie kordojamās jostas manēžā (vispirms bez paliktņiem, vēlāk ar polsterētu paliktni).
  5. Apseglošana manēžā (konkūra segli, vispirms bez kāpšļiem, vēlāk ar kāpšļiem).
  6. Kad seglošana manēžā norit gludi, tā tiek veikta vēlāk boksā. Vispirms zirgam uzliek iemauktus, pie kuriem tas tiek pieturēts, kamēr tiek seglots.

Svarīgi padomi:

  1. Iekordošana: zirgam jau no paša sākuma jāiemācās soļos iet prom no kordotāja, uz apļa ārmalu. Tādējādi jaunzirgs nepierod pie tā, lai visu laiku ietu uz vidu vai pēkšņi nestos prom.
  2. Ja zirgam rodas slikts iespaids no kāda ekipējuma priekšmeta, tas var novest pie vēlākām problēmām (segli spiež, bailes no trenzes utt). Tādēļ jau sākumā ir svarīgi, lai zirgam derētu viss lietojamais ekipējums.
  3. Pamatlikums ir: regularitāte, miers un labas pieredzes gūšana zirgam!

Eksperte: Gizela Blunka-Eriksena ir iejādes trenere no Flensburgas. 43 gadus vecā jātniece startē un apmāca zirgus līdz pat augstākajām iejādes klasēm, taču arī jaunzirgu iejāšana pieder pie viņas ikdienas darba – viņas stallī regulāri atrodas vidēji pieci jaunzirgi apmācībā. Tāpat arī Gizela ir 5 gadus ilgi sadarbojusies ar Holšteinas zirgaudzētāju biedrību jaunzirgu iejāšanas jomā.

Pirmie soļi

Virs apaušiem tiek uzlikti iemaukti bez pavadām. Trenze tiek uzmanīgi ievadīta zirga mutē. Ja tas nekādi neizdodas, Gisela iesaka attaisīt iemauktus vienā pusē un sāniski ielikt trenzi zirgam mutē. Jau no paša sākuma viņa izmanto iemauktu „astotnieka” siksniņu pie purnenes, lai zirgs neiemācītos, ka var pārmest mēli pāri trenzei. Korda tiek piestiprināta gan pie apaušiem, gan pie trenzes riņķa, un ar tās palīdzību zirgs tiek izvests no boksa manēžā. Tādējādi zirgu var labāk kontrolēt, ja tas palecas sāņus. Manēžā atrodas divi palīgi ar pātagām, kas palīdz zirgu piesūtīt, lai tas kustētos visas manēžas perimetra garumā. Tādējādi zirgs iemācās virzīties taisni un nebremzēt stūros. Sākotnējie treniņi ilgst līdz 15 minūtēm un tiek atkārtoti pāris dienu garumā.

Kustības brīvībā ar jostu

Pirms kordojamās jostas uzlikšanas Gizela laiž jaunzirgus ar iemauktiem galvā brīvi izskrieties manēžā. Pēc tam palīgs pietur zirgu aiz striķa, kas izvilkts cauri trenzes riņķiem, bet nav pieāķēts. Pēc tam, kad Gizela ir kārtīgi izpliķējusi zirgu ar plaukstu visās vietās, no kreisā sāna uz skausta apvidus tiek uzmanīgi uzlikta kordojamā josta. Pēc tam josta tiek pavilkta lejup un uzmanīgi nostiprināta. Palīgs nedaudz pasoļo zirgu pie rokas, pēc tam josta tiek savilkta ciešāk un zirgs tiek palaists brīvībā. Ar pātagas palīdzību zirgs tiek sūtīts kustēties uz priekšu. Gizela uzsver, ka zirgu nedrīkst biedēt, bet gan jāparāda tam, ka ir jākustas tikai uz priekšu. Šādi treniņi tiek atkārtoti 3-5 dienu garumā.

Kordošana pa apli

Pirms iekordošanas zirgs tiek laists skriet brīvībā ar iemauktiem un apaušiem galvā.  Tad tiek ierobežots kordojamais aplis. Vajadzības gadījumā pie apļa malām atrodas palīgi, kas var piesūtīt zirgu. Gizela stāv viena pati apļa vidū, lielākoties kustību sākot vispirms uz kreiso pusi, jo teju vienmēr tā ir zirgiem ērtākā puse, tā kā zirgi tiek vesti un segloti no kreisā sāna. Korda tiek piestiprināta pie apaušiem un trenzes riņķa vienlaikus. Gizela izsūta zirgu uz priekšu, pakāpeniski pagarinot kordu, līdz zirgs kustās ap viņu pa apli. Bieži vien zirgs apļa „vaļējās” malās cenšas izvilkt uz āru, tādā gadījumā pieslēdzas palīgs un izsūta zirgu uz priekšu. Sākumā pietiek ar pāris apļiem uz katru pusi, tādi treniņi tiek atkārtoti 3-5 dienu garumā.

Seglošana

Manēžā palīgs pietur zirgu ar kordas palīdzību. Segli tiek uzlikti uz zirga muguras, vēderjosta tiek uzmanīgi nolaista lejup gar labo sānu, tad pievilkta no kreisās puses, zirgs tiek pavests pāris soļus uz priekšu, un pēc tam vēderjosta tiek pievilkta nedaudz ciešāk. Ja zirgs ir nervozs, Gizela to visu paveic kustībā, taču parasti jo jaunzirga tiek prasīts, lai tas stāvētu mierīgi seglošanas laikā.

Pēcāk zirgs tiek palaists brīvi skriet ar segliem mugurā. Lielākā daļa jaunzirgu atļaujas „uzmest āzi”. Gizela uzskata to par labu zīmi, ja zirgs šādā situācijā atļaujās atbrīvoties no saspringuma, taču jāuzmanās, lai segli neaizslīdētu uz aizmuguri vai sāniem. To var novērst ar pietiekamu vēderjostas pievilkšanu un seglu turētāja izmantošanu. Ja zirgs ir jau pieradis pie segliem, tālāk pāriet pie kordošanas ar gumijas atsaitēm soļos, rikšos un lēkšos. Gumijas atsaites ir elastīgas, tomēr zirgs pirmo reizi sajūt trenzes spiedienu mutē. Fiksētās ādas atsaites Gizela uzskata par pārlieku bīstamām, jo tās rada stingru „rāmi”, kura dēļ zirgam var iestāties panika.

apjashana4

Secība:

  1. Pāri apaušiem, kuri ir atverami pie pakauša un zoda, tiek uzlikti iemaukti ar parastu purneni – tas tiek darīts boksā, kur zirgs jūtas drošāk un mierīgāk nekā ārā.
  2. Ar iemauktiem un apaušiem galvā zirgs tiek palaists brīvi skriet manēžā.
  3. Manēžā tiek uzlikta mīksta kordojamā josta (sākumā bez paliktņa).
  4. Ar iemauktiem un kordojamo jostu zirgs tiek palaists brīvi skriet manēžā.
  5. Ja zirgs uz to visu reaģē normāli, kordojamā josta tiek uzlikta, jau boksā esot.
  6. Pēc tam, kad zirgs ir izskrējies brīvībā, tas tiek kordots norobežotā aplī.
  7. Seglu uzlikšana manēžā (konkūra segli bez kāpšļiem, virs kuriem tiek uzlikta elastīga josta, kas fiksē seglu spārnus).
  8. Ar segliem un iemauktiem zirgs tiek palaists brīvi skriet manēžā.
  9. Kordošana ar segliem, iemauktiem un gumijas atsaitēm.
  10. Ja zirgs ir mierīgs, elastīgo jostu no segliem var noņemt, lai tas pierod pie plīvojošiem seglu spārniem, kā arī piestiprināt kāpšļus. Sākumā korda tiek piestiprināta gan pie apaušiem, gan iemauktiem, vēlāk – tikai pie iemauktiem.

Svarīgi padomi:

  1. Lai kordojamā josta vai segli neslīdētu atpakaļ, jūtīgiem zirgiem ieteicams likt seglu turētāju bez martingala pavadām.
  2. Jaunzirgam, kas gana ātri novērs uzmanību uz visiem jaunajiem iespaidiem, ir tomēr jākoncentrējas uz treneri. Pamata paklausībai ir jābūt!
  3. Nav lielas jēgas apjāšanas procesā turēt pa rokai spaini ar ēdienu. Pietiek darba arī tāpat, lai noturētu jaunzirgu.
  4. Ikdienā zirgam ir jābūt iespējai iepazīt pēc iespējas dažādāku dzīves pieredzi, vidi, priekšmetus. Šādā nolūkā zirgus ieteicams pēc iespējas ātrāk sākt kordot ārā un vadāt pie rokas pa staļļa teritoriju. Nekādā gadījumā nedrīkst radīt situāciju, kurā zirgs redz tikai boksu un manēžu.

Eksperts: Martins Pleva, dzimis 1950. gadā, gana vēlu pievērsās jāšanai kā profesijai – sākumā viņš bija ķīmijas skolotājs Fersmoldas ģimnāzijā. No 1964. gada līdz astoņdesmito gadu vidum viņš piedalījās dažādos jāšanas sporta čempionātos trīscīņas disciplīnā, iegūstot komandu zelta medaļu 1974. gada Pasaules čempionātā Bērglijā. Laika posmā no 1985. gada līdz 2000. gadam Pleva bija Vācijas nacionālās trīscīņas komandas treneris, kopš 2001. gada viņš savukārt vada Vestfāles Jāšanas un braukšanas skolu Minsterē. Pleva pievēršas ne tikai praktiskajai zirgu un jātnieku skološanai, bet arī sacensību tiesāšanai, un cita starpā bijis arī galvenais tiesnesis 2008. gada Olimpiskajās spēlēs Honkongā.

Zirga sākuma apjāšanas fāzē tiek ielikti pamati visai tālākajai skološanai. Steigšanās, nepacietība vai neorganizētība ir īpašības, kuras nedrīkst piemist jaunzirgu trenerim, tā uzskata Martins Pleva. Zirgam viss ir jāiemāca it kā spēlējoties, tomēr ievērojot konsekvenci. Zirgiem piemīt izcila atmiņa (piemēram, par cilvēkiem, vietām, situācijām) – ja vienreiz kas ir izdarīts nepareizi un tā rezultātā izveidojies „problēmzirgs”, būs grūti to izlabot ar garantiju uz ilgtermiņa rezultātu.

Pamatā Pleva strādā ar jaunzirgiem, kas pirms treniņa vairākas stundas ir bijuši aplokā vai ganībās, jo tie ir rāmāki nekā zirgi, kas visu laiku pavada boksā.

Pirms iemauktu uzlikšanas zirgs tiek pieradināts pie apaušiem un pie vešanas aiz striķa  – ne tikai no boksa uz aploku un atpakaļ, bet arī pa visu staļļa teritoriju, jāšanas laukumu un manēžu. Tālāk zirgu pieradina pie ekipējuma, turklāt Pleva pirmo reizi iemauktus un seglus liek boksā. Abi šie inventāra piederumi ir neatņemama jāšanas procesa sastāvdaļa, tādēļ Pleva uzskata, ka zirga apjāšanas fāzē tos nevajadzētu šķirt vienu no otra, t.i., vispirms likt vienu, un tad tikai otru. Parasti pietiek vienu vai divas dienas uzlikt iemauktus (zem apaušiem, bez pavadām) boksā, pēc tam var likt arī seglus. Pleva iesaka izmantot, liekot iemauktus, uzmanības novēršanai kārumus – ne cukuru, bet burkānu vai ābolu gabaliņus. Tādējādi zirgam trenze liekas „garšīgāka”. Vešana notiek tikai pie apaušiem, striķis netiek stiprināts pie trenzes, lai neradītu zirgam sliktu pieredzi. Pirmajās dienās segli tiek likti boksā – kā no labās, tā no kreisās puses. Segliem pirms tam tiek noņemti kāpšļi. Pēc pāris dienām zirgam tiek uzlikti iemaukti boksā, bet segli – tikai manēžā vai labi ierobežotā kordojamā aplī. Tad zirgs ar pilnu ekipējumu tiek vadāts rokas manēžā, staļļa teritorijā un apvidū.

Pleva kategoriski iebilst pret to, lai jaunzirgu ar segliem un iemauktiem laistu skriet brīvībā vienu pašu. Viņš pamato to šādi: „Pilnībā brīvas kustības notiek tikai ganībās. Saskarsmē ar cilvēku zirgam ir jāiemācās izpildīt tikai tās kustības, kuras liek cilvēks”.

Pleva uzskata, ka nav jēgas zirgu pirms apjāšanas kordot, jo tādējādi zirgs ir spiests ilgstoši kustēties 15 metrus platā aplī liektā līnijā, kas jaunzirga attīstības stāvoklī nedod nekādus ģimnasticējošus rezultātus vai efektu. Drīzāk gan zirgs pierod līdzsvaru meklēt, izstumjot ārējo plecu vai izmetot uz āru pakaļkājas. Pēc pāris mēnešiem jāšanas var treniņu programmā ieviest arī darbu kordā, lai veicinātu muskuļu un izturības veidošanos, kā arī sniegtu kādas pārmaiņas ikdienas darbā. Taču arī šajā posmā Pleva uzskata, ka kordošanas nozīme tiek pārspīlēta – jājamzirga attīstībai tā dod salīdzinoši maz.

Secība:

  1. Daudz vadāšanas treniņu manēžā, staļļa teritorijā un apvidū, vedot zirgu apaušos un pie vedamā striķa ar ķēdīti.
  2. Piedāvāt gardumus, lai „iebarotu” trenzi. Boksā tiek pilnībā uzlikti iemaukti, virs kuriem uzliek apaušus ar striķi. Nekad nestiprināt striķi pie trenzes riņķiem!
  3. Seglu uzlikšana vispirms boksā, bez kāpšļiem.
  4. Pēc pāris dienām – iemauktu uzlikšana boksā, seglu uzlikšana manēžā. Sākumā atstāt zirgu stāvam, tad vadāt pie rokas.
  5. Vadāt pie rokas ar pilnu ekipējumu manēžā, staļļa teritorijā un apvidū.

Svarīgi padomi:

  1. Virs iemauktiem ir jāuzliek apauši, tie kalpo zirga vešanai. Tādējādi zirgam nerodas slikta pieredze ar trenzi.
  2. Nekad neļaut zirgam skriet brīvībā ar iemauktiem un segliem.
  3. Pirmajās seglu uzlikšanas reizēs ir jānoņem kāpšļi.
  4. Kordošanai nav lielas jēgas, un it īpaši ar nolaistiem kāpšļiem – tas samazina zirga jūtīgumu un principā ir necieņa pret zirgu!

Eksperti: Uta Grēfa un Štefans Šneiders ir jātnieku pāris, kas vada jāšanas sporta centru Kirheimbolandē. Uta Grēfa ir diplomēta zirgkopības speciāliste, kura jaunzirgu apjāšanas darbā augsti vērtē sava vīra – vetārsta Štefana Šneidera – palīdzību. Štefans lieliski pārzina darbu no zemes un dažādus vesterna jāšanas elementus. Jau gadiem ilgi Uta Grēfa ir regulāra Vācijas nacionālo čempionātu dalībniece iejādes disciplīnā un ir sagatavojusi daudzus zirgus līdz Lielās Balvas līmenim.

Pirms zirgs tiek pieradināts pie segliem un iemauktiem, Grēfas un Šneidera stallī tas tiek vairākas dienas vadāts un strādāts ar t.s. Duālajiem apaušiem (Dually Halfter). Šos apaušus izgudroja un izstrādāja Montijs Roberts, un to galvenā īpatnība ir – papildus purna siksnai pāri zirga degunam stiepjas vēl viens striķītis, kas ir izvilkts cauri riņķiem, un tādējādi ar spiediena uz zirga degunu palīdzību iespējams kontrolēt apaušu iedarbību.

Dually-1-MB

Zirgs tiek daudz vadāts un tādējādi iemācās atšķirt spiedienu uz deguna, ko rada apaušu striķis, un ar to saistītos cilvēka ķermeņa signālus un balss komandas. Zirgs iemācās pēc komandas iet uz priekšu, atpakaļ, uz sāniem un stāvēt uz vietas. Šis darbs lielākoties noris kordojamā apļa ietvaros.

Tālāk treneri pāriet pie zirga kordošanas. Arī šajā procesā tiek saistīti trīs elementi – apauši, ķermeņa valoda un balss komandas. Zirgs iemācās pēc cilvēka ķermeņa un balss komandām kustēties uz priekš soļos, rikšos un lēkšos, kā arī apstāties. Ik pa laikam Uta piesauc zirgu pie sevis uz apļa vidu, paslavē un ļauj atpūsties. Apļa vidus ir jāuztver kā miera zona, kur zirgs var atvilkt elpu un iemācīties uzticēties cilvēkam.

Tālāk zirgu kordo ar īpašām atsaitēm – striķis tiek apmests uz zirga muguras aiz skausta, caur priekškājām piestiprināts pie duālajiem apaušiem. Pēc Grēfas domām šādas atsaites iemāca zirgam izvairīties no spiediena uz deguna un stiepties uz priekšu un lejup, vienlaikus noapaļojot muguru. Iemaukti tiek uzlikti nevis boksā, bet gan kordojamā aplī. Zirgs tiek ievests apļa vidū – miera un uzticības zonā; iemaukti (bez purnenes) tiek uzlikt virs duālajiem apaušiem. Zirgam ir jāpaliek stāvot. Arī segli tiek uzlikti tāpat kordojamā apļa vidū – pirms tam gan zirgs tiek apglāstīts un aptaustīts pa visu ķermeni. To ar darīt kā ar rokām, tā arī ar kādu priekšmetu, piemēram, segu. Pēc tam jau zirgam arī pieskaršanās ar segliem nav nekas jauns vai satraucošs.

apjashana6

Sākumā segli tiek tikai uzlikti, bet vēderjosta netiek pievilkta. Pēc pāris dienām segli tiek uzlikti, vēderjosta viegli pievilkta, un zirgs tiek vests soļos. Svarīgi ir nekādā gadījumā nepieļaut, lai zirgs aizskrietu, sāktu mētāt seglus, celtos pakaļkājās utt. Kāpšļi tiek atstāti pie segliem jau no paša sākuma.

Pēc tam seko kordošana pilnā ekipējumā: ar iemauktiem, kas uzlikti virs apaušiem, kordu, kas piestiprināta apaušiem, un segliem. Atsaites netiek izmantotas. Zirgs iemācās iet kordā soļos, rikšos un lēkšos. Pēc pāris nedēļām caur trenzi tiek piestiprinātas atsaites, korda tāpat paliek piestiprināta pie apaušiem, kas darbojas kā sava veida kavesons. Jau no pirmās apseglošanas reizes zirgs tiek iemācīts nostāties pie soliņa vai paaugstinājuma, jo Grēfu stallī zirga mugurā kāpj tikai šādā veidā.

Zirga pieradināšana pie ekipējuma un iekordošana ilgst vidēji 4-6 nedēļas. Liels uzsvars tiek likts uz dažādību apmācības programmā – katru dienu Štefans Šneiders dodas ar jaunzirgiem pastaigāties pie rokas, zirgs tādējādi var iepazīt staļļa apkārtni, jāšanas laukumu, pļavas; paralēli notiek arī darbs grožos, kas nostiprina zirga uzticēšanos cilvēkam – zirgs iemācās pats iet uz priekšu, nevis tikai iet cilvēkam nopakaļus. Tāpat grožos zirgs tiek pieradināts pie kārtiņām, koku celmiem un peļķēm.

apjashana7

Secība:

  1. Ievadāšanas treniņi ar duālajiem apaušiem, pieradināšana pie balss komandām un ķermeņa signāliem. Apstāšanās, iešana uz priekšu un sāniski.
  2. Kordošana ar duālajiem apaušiem, sākumā soļos, tad rikšos un lēkšos. Iemācīt apstāties pie kordas.
  3. Pieradināšana pie miera zonas kordojamā apļa vidū.
  4. Kordošana ar atsaitēm apaušos.
  5. Iemauktu uzlikšana kordojamā apļa miera zonā, iemauktus liekot virs duālajiem apaušiem (bez purnenes).
  6. Pirms seglošanas zirgs tiek kārtīgi apglāstīts, tikai tad seglots miera zonā. Sākumā segli tiek tikai uzlikti, bet netiek pievilkti. Vēlāk tiek pievilkta vēderjosta un zirgs vests soļos pie rokas.
  7. Nepieļaut „āžošanos”.
  8. Kordošana pilnā ekipējumā (bet bez atsaitēm) visās trijās gaitās.
  9. Pēc pāris nedēļām tiek pieliktas atsaites, korda joprojām tiek piestiprināta pie apaušiem.
  10. Paralēli notiek ievadāšanas treniņi un darbs grožos, iepazīstot apkārtni: āra jāšanas laukumu, staļļa teritoriju, apvidu, koku celmus, peļķes utt.

Svarīgi padomi

  1. Pirms pieradināšanas pie ekipējuma, zirgam ir jāiemācās reaģēt un paklausīt cilvēka ķermeņa signāliem un balss komandām.
  2. Kordojamā aplī tiek ieviesta „miera zona”. Zirgs zina, ka, ja arī šeit notiek kas jauns, miera zonā viņš var justies mierīgi.
  3. Vadājot un strādājot ar zirgu pie rokas, tiek veicināta zirga uzticēšanās cilvēkam.

Turpinājums sekos…

Materiālu sagatavoja Sigita Eitcena

Atpakaļ

6 komentāri

  • JANCHUKS

    JANCHUKS Šis ir ļoti noderīgs raksts!

    12. augusts, 2011 @ 11.27
  • Lorete

    Lorete Ļoti labs raksts, kā jauu visi Sigitas rakstītie. Klāt vēl vienīgi gribētos pašmāju treneru viedokļus.

    14. augusts, 2011 @ 21.20
  • sinjah__

    sinjah__ Paldies par noderīgo rakstu :) Piekrītu Loretei, būtu interesanti salīdzināt ar pašmāju populārāko sportistu/treneru viedokļiem! :)

    15. augusts, 2011 @ 13.18
  • Ausma

    Ausma Kāpēc gan tikai sportistu viedoklis ir svarīgs? Mums ir arī tieši jaunzirgu treneri, kas sava darba specifikas dēļ nekad nav kļuvuši par sportstiem, tomēr ir ļoti daudz strādājuši tieši ar jaunuļu apmācību. Kā būtu ar šādu speciālistu viedokli?

    24. janvāris, 2012 @ 16.10
  • Alise

    Alise 4.Kordošanai nav lielas jēgas, un it īpaši ar nolaistiem kāpšļiem – tas samazina zirga jūtīgumu un principā ir necieņa pret zirgu! Nesaprotu tieši šo teikumu! Parasti trenneri tieši liek hordot ar nolaistiem kāpšļiem!

    19. oktobris, 2014 @ 16.49
    • renoo

      renoo » Alise manuprāt, strādāt zirgu kordā vajag ar uzvilktiem kāpšļiem. Kas attiecas uz jaunzirgu un pieradināšanu - kādreiz vajag arī ar nolaistiem kāpšļiem visās gaitās, lai redzētu vai nejauša kāpšļa piesišanās zirgam neizraisa panikas lēkmi.

      20. oktobris, 2014 @ 10.43

Komentējiet

Zirgam.lv
Draugiem.lv pase