28. jūlijs, 2011 | Latvijā
Šodien laikrakstā “Latvijas avīze” publicēts ļoti interesants stāsts par saimniekiem, kas attīsta “zaļo” tūrismu.
“Zinu, ka tā ir mana vieta. Zinu, ka nekas nav stiprāks par māju sajūtu. Tās vietas un vides, kur esmu vajadzīga. Sākot no vecuma, kad sāku sevi apzināt kā indivīdu, jūtu šo nepārprotamo tuvību un piederību. Zinu, ka vieta ir vajadzīga man un vietai esmu vajadzīga es,” tā par sevi saka zirgu sētas “Klajumi” īpašniece Ilze Stabulniece.
Zaļo domāšanu nodod arī bērniem
2007. gadā saņēmusi “Sējēja” balvu par veiksmīgu darbošanos ekotūrisma jomā, I. Stabulniece turpina saimniekot “zaļi”. Krāslavas novada Kaplavas pagasta “Klajumos” tiek piedāvātas ne vien izjādes, braucieni pajūgā, vairāku dienu pārgājieni zirga mugurā, bet arī laiska atpūta brīvdienu namiņā ar piknika rīkošanu, grilu un kamīnu, makšķerēšana Sīvera ezerā, šūpošanās un neparasti pārgājieni pa dabas takām. Visiecienītākā tūristu vidū esot Odu taka, kurai nesen iecerēts pamainīt nosaukumu. Tiesa, pēdējā mirklī pārdomājuši. “Ja nosauktu to par Dzeņu taku, dzenis pēkšņi sadomātu un neatlidotu. Taču odi būs vienmēr, un saplūšana ar dabu notiks.”
Ekotūrismu I. Stabulniece dēvē par savu dzīves stilu. Sākotnēji viņa iebildusi pat pret “Viasat” satelīttelevīzijas šķīvja uzstādīšanu, jo tas “neiederēšoties kopējā ainavā”. Tomēr nācies piekrist, lai tumšajos ziemas vakaros ģimenes locekļiem būtu vieta, kur sapulcēties. I. Stabulniece ar draugiem un kolēģiem jau vairākus gadus piedalās dabas parka “Daugavas loki” glābšanas kampaņās. “Mēs braucam ar zirgiem un vācam makšķernieku, kokzāģētāju atstātos atkritumus. Arī mūsu atvases piedalās šajās akcijās. Tādējādi ekodomāšana tiek ieaudzināta jau kopš bērnības.”
Ekonomiskās pārmaiņas rada izaugsmi
Patlaban lauku tūrismā nevar uzņemt straujus apgriezienus. Ekonomiskā krīze ietekmējusi cilvēku maksātspēju un likusi mainīt atpūtas paradumus. Tas pamatīgi atsaucies arī uz “Klajumu” darbību. 2009. gadā saimniecība piedzīvojusi 35% samazinājumu, 2010. gadā, ja salīdzina ar 2008. gadu, samazinājums sasniedzis jau veselus 50%. Iezīmējot šā gada prognozes, I. Stabulniece domā, ka izdosies noturēties aizvadītā gada līmenī. Tomēr zirgu sētas īpašniece noskaņota optimistiski, viņasprāt, jebkuras, arī ekonomiska rakstura, pārmaiņas, nodrošina saimniecības izaugsmi. Šogad, piemēram, iecienīti kļuvuši pirtnieka pakalpojumi, parādās interese par kukaiņiem. Līdz ar to jau drīzumā nolemts piedāvāt kukaiņu vērošanu naktī. Tāpat “Klajumu” saimnieki izveidojuši bezmaksas pastaigu takas dabas parkā “Daugavas loki” un cer pabeigt zirgu staļļa būvniecību. “Tad sāks darboties arī zirgu viesnīca. Cilvēki varēs atbraukt pie mums ar saviem zirgiem, paši paliks namiņā, bet zirgus izmitināsim viesnīcā.”
Pēdējā laikā pieaug interese arī par reitterapiju. Tā ir viena no rehabilitācijas metodēm, kuru izmanto terapeitisko, neiroloģisko, ortopēdisko slimību ārstēšanai, lai uzlabotu vai daļēji atjaunotu ķermeņa kustības. I. Stabulniece reitterapijas instruktora sertifikātu ieguvusi jau 2004. gadā. “Reitterapijas zirgam jābūt nosvērtam, ar pareizu gaitu, labu raksturu, viņam jābūt spēcīgam un, pats galvenais, jāprot nest divus jātniekus.” Saimniece priecājas, ka viņas zirgi var palīdzēt kādam arī veselības uzlabošanā.
“Klajumi” – dzimtas pulcēšanās vieta
Zirgu sētas mājas lapā kāds tūristu pāris no Somijas ierakstījis: “Labākā atpūtas vieta Latvijā.” Lūgta raksturot “Klajumu” unikalitāti, I. Stabulniece samulst, bet tad pārliecinoši sāk stāstīt: “Pastaiga zirga mugurā gar Daugavu stiprina dvēseli, garu un miesu. Ja tu esi noguris no urbanizētās vides un vēlies pabūt pie dabas krūts, “Klajumi” ir īstā vieta, kur to īstenot. Tas ir arī mans dzīves stils. Ikdienā strādāju birojā, esmu Eiroreģiona “Ezeru zeme” Latvijas biroja vadītāja, bet spēkus vienmēr atgūstu savā zirgu sētā.” I. Stabulniece vēl brīdi padomā un piebilst: “Unikāli ir mūsu zirgi, mūsu pieeja tūristiem, saimniecības attīstība un mūsu dzimtas stāsts.”
Atsaucot atmiņā dzimtas vēsturi, I. Stabulnieces balsī ieskanas pamatots lepnums. Viņas vectēvs Jānis atnācis uz Kaplavas pagastu, tolaik sauktu par Ilūkstes apriņķi, pagājušā gadsimta 30. gados K. Ulmaņa īstenotās reģionālās politikas iespaidā. Tolaik, lai nostiprinātu Latvijas pierobežu ar strādīgām ģimenēm, valdība tām piešķīrusi zemi un atlaidusi pusi aizdevuma, ja atnācēji cēla mājas pašu spēkiem. “Sākumā te bija tukša vieta, viss aizaudzis ar krūmiem. Mans vectēvs nolīda līdumus, uzcēla stalli, klēti, pirti un māju. Ar sievu viņi izaudzināja deviņus bērnus.” Saimnieces vectēvs zemi ļoti mīlējis. Taisnība tiem, kas saka – ābols no ābeles tālu nekrīt. Arī I. Stabulniece ir savas dzimtās vietas patriote. “Es atteikšos no elektrības, pati nesīšu malku, ūdeni no akas, bet nekad mūžā nepārcelšos uz pilsētu. Zeme un mājas dod milzīgu spēku, tur es jūtos patvērumā, savā pasaulē.”
No 30 ha plašajām mājām šodien izaugusi saimniecība, kas aizņem veselus 100 ha. Taču citādi nav mainījies itin nekas. “Klajumi” joprojām ir Stabulnieku dzimtas pavards, kur pulcējas bērni un vecāki, brālēni un māsīcas. “Mēs ik dienu esam divpa-dsmit cilvēki pie viena zupas katla. Bet arī tad, ja esam 20, zupas pietiek visiem,” nosmej I. Stabulniece.
Nespēj aizliegt gailim dziedāt
Arī tūristi, kas atbrauc uz “Klajumiem” (99% no tiem ir pilsētnieki), izjūt saimnieku mīlestību. “Mans tūrists ir dabas mīļotājs, sportisks, azartisks ģimenes cilvēks, kas ieradies tuvu draugu lokā,” saka zirgu sētas saimniece. “Klajumos” stingri ievēro divus pamatbaušļus klientu apkalpošanā, proti, klientam vienmēr ir taisnība un, ja klientam nav taisnība, tad jāskata pirmais punkts. Taču reizēm pamatoti gribas bārties. Tas ir brīžos, kad cilvēki nepilda drošības instruktāžu. Piemēram, zirgiem nedrīkst dot ēst, patvaļīgi mainīt izjādes formu. “Ja kompānijā kāds grib rikšot, tas jāsaskaņo ar visu grupu. Zirgi ir bara dzīvnieki, un nepārdomāta rīcība var viņus apdraudēt.”
Kā kuriozu saistībā ar viesu uzņemšanu I. Stabulniece atceras “negadījumu” ar gaili. “Reiz no rīta pie manis atnāk dusmīgi tūristi, izspūruši, negulējuši. Viņi saka: “Ja jūs nenovāksiet savu gaili, mēs brauksim projām.” Izrādās, gailis viņus pamodinājis trijos no rīta un vairs nav ļāvis aizmigt. Bet es gaili nevaru novākt, jo viņš iepriecina simtiem citu tūristu…”
Būt lielākiem patriotiem
I. Stabulniece raksta savas saimniecības attīstības stratēģiju. Palasot pēdējo, 2003. gada vīziju, viņa sapratusi, ka saimniecība attīstās, bet mazliet citā virzienā, nekā sākotnēji iecerēts. Stabulniekiem pieder četras viensētas, lielākā no tām ir “Klajumi”. Saimniece vēlas katru sētu piedāvāt autentiskā stilā, katrai radīt savu stāstu, “lai bijušie saimnieki, kuri mums savus īpašumus uzticējuši, nekaunētos par mūsu saimniecisko darbību”.
I. Stabulniecei nepatīk mūsdienu elementu ienākšana lauku kultūrvēsturiskajā telpā. “Mani uztrauc, ka cilvēki veic logu un durvju nomaiņu, koka vietā izvēloties plastikāta ražojumus. Ar to viņi savas mājas padara aklas un neatgriezeniski bojā senču arhitektūru.”
I. Stabulniece aicina Latvijas iedzīvotājus būt lielākiem savas zemes patriotiem. “Lai cik ir grūti, nedrīkst aizlaisties prom, jo citās zemēs mēs vienmēr būsim kalpi. Lai cik ir grūti, arvien jāsargā savas mājas un ģimene.”
Plašāka informācija par zirgu sētu “Klajumi” šeit.
Maija Briška|* Ļoti jauks raksts :) prieks lasīt.