15. jūlijs, 2011 | Barošana
Šī problēma ir pazīstama daudziem zirgu īpašniekiem, bet ko darīt tās labā? Īpaši vasarā sulīgā, zaļā zāle maģiski pievelk zirgus, un tie stundām ilgi stūķē garšīgo zāli sev māgā. Par spīti apaļajiem vēderiem, gardēži neatsakās arī no spēkbarības. Rezultāts: necaurskatāmi tauku polsteri, īpaši uz kakla virslīnijas un krustiem. Lielākoties mūsu četrkājainie draugi aptaukojas lēnām, tādēļ zirgu īpašnieki sāk piefiksēt izmaiņas savu aprūpējamo izmēros tikai tad, kad allaž derējusī vēderjosta pēkšņi pievelkas tikai ar lielām grūtībām, jo ir kļuvusi par īsu.
Liekais svars pārslogo locītavas, saites un stiegras, un var novest pie ilgstošiem bojājumiem, cieš arī visa kaulu sistēma, īpaši mugurkauls. Liekais svars negatīvi ietekmē sirdsdarbību, plaušu un vielmaiņas funkcijas. Var rasties vairogdziedzera, hipofīzes un virsnieru dziedzera darbības traucējumi. Vēl bīstamākas ir liekā svara rezultātā iespējamās slimības kā nagu karsonis, Kušinga sindroms (diabēta paveids) un zirgu vielmaiņas sindroms (Equine Metabolic Syndrome). Progresējoša aptaukošanās var novest arī pie slimīgas atkarības no taukiem (Adipositas). Nereti veidojas muskuļu atrofija, ko pastiprina kustību trūkums. Resniem zirgiem biežāk tiek novērotas arī ādas slimības kā vasaras ekzēma. Ļoti resniem zirgiem samazinās dzīves ilgums, tie paliek arvien slinkāki un kūtrāki, kā rezultātā uzņem vēl papildus svaru, krītas arī darbaspējas un vēlme kustēties – iestājas apburtais loks, ko ir ļoti grūti pārraut.
Kad īsti zirgs ir uzskatāms par resnu? To viegli noteikt ar svaru palīdzību, taču diemžēl mobilie svari, kas izturētu teju tonnu svara, ir pieejami reti kuram. Zirgu īpašniekiem ir jāskolo sava acs, lai spētu vizuāli noteikt, vai zirgam ir liekais svars.
Četrkājaino draugu problēmzonas
Zirgiem novērojamas sekojošas problēmzonas: kakls (kakla apakšējā un virsējā līnijas), skausts, krusti, abās mugurkaula pusēs esošās zonas, astes pamatne, plecu daļa, krūšu kurvis, krūšu apakšējā daļa un gūžu rajons.
Ja īpašniekam sagādā grūtības noteikt zirga resnumu miera stāvoklī, jāpalaiž zirgs paskriet brīvībā: pretstatā elastīgajiem muskuļaudiem tauku nosēdumi ir inertāki un kustībā resnais vēders uzskatāmi ļum.
Zirga resnumu var noteikt arī pēc Ķermeņa kondīcijas rādītāja, kas ir piemērojams zirgiem, sākot ar pusotra gada vecumu. Izmantojot skalu no 1 (ārkārtīgi vājš) līdz 9 (ārkārtīgi resns), iespējams noteikt, vai zirgam ir nepietiekams, normāls vai liekais svars. Nozīmīgākais rādītājs šajā gadījumā ir ribas. Ar plaukstu viegli uzspiediet uz zirga krūšu kurvi sānu daļā – normālā stāvoklī ribas ir sajūtamas, bet ne redzamas; tādam zirgam ir piemērojams rādītājs „5” – ideāls svars. Ja ribas var uztaustīt tikai pēc ilgas bakstīšanās, zirgs ir par resnu.
Kas izraisa lieko kilogramu rašanos? Pamatā tam ir četri iemesli: par daudz rupjās barības un spēkbarības, par daudz zāles uzņemšanas, nekontrolēta piebarošana (citu personu izpildījumā, kas, piemēram, garāmejot pienāk zirgus pabarot pie aploka žoga), kustību trūkums vai pārlieku aktīva barības vielu pārstrādāšana. Zirgi, kas ļoti labi uzņem un izmanto barības vielas, iztiek ar mazu barības daudzumu; bieži vien tas novērojams t.s. robustajām zirgu šķirnēm vai Ziemeļu zirgiem (norvēģu, Islandes vai Šetlandes ponijiem). To dzimtenes zemēs šie dzīvnieki ir pieraduši pie ļoti niecīga zāles apjoma, tādēļ gadsimtu gaitā to vielmaiņa ir pielāgojusies barības piedāvājumam. Tādēļ šiem zirgiem ir nepieciešams mazāks enerģijas daudzums no barības, lai nodrošinātu dzīvībai svarīgās funkcijas. Pēkšņi attapušies leknās pļavās, tie ātri vien uzkrāj tauku polsterīšus, kas savulaik tiem palīdzēja savvaļā izdzīvot grūtos laikos, kad barības bija maz. Mūsdienu turēšanas apstākļos barība ir pieejama visu laiku un daudz, rezultāts – liekais svars.
Taču uzmanību – resns „zāles” vēders vēl neliecina par zirga resnumu. Ap 600 kg smags zirgs, kurš tiek barots tikai un vienīgi ar ganību zāli, stundas laikā spēj uzņemt 3-4 kg zāles. Ņemot vērā 16 stundu barošanās laiku, dienā zirgs var uzņemt kopumā 50-60 kg zāles. Zirga vēders un sāni uzpūšas, jo resnā zarna ir pilna ar barību. Taču zāle sastāv 80% no ūdens. Ja samazina ganībās pavadīto laiku, zirgs kādas nedēļas laikā spēj atgūt normālus apmērus. Taču ilgstošā perspektīvā pārāk daudz leknas zāles var novest pie patiesa liekā svara veidošanās.
Ja liekas, ka neviens no augstāk minētajiem iemesliem nevarētu būt pie vainas, jāaicina talkā vetārsts, lai noteiktu, vai par iemeslu nekalpo kādas slimības (vairogdziedzera darbības traucējumi vai hormonālās problēmas).
Lai Jūsu četrkājainais draugs nemaz neiemantotu lieko svaru, ir jāievēro pāris barošanas noteikumi, vadoties arī pēc zirga turēšanas apstākļiem, slodzes, šķirnes un temperamenta.
Visiem zirgiem ir svarīgs viens: barības uzņemšanas ilgums. Vispārīgi ir jāpieņem fakts, ka zirgi ir ilgstoši ēdāji. Būdami stepju iemītnieki, tie ilgstoši klejoja pa plašajām ārēm un līdz pat 18 stundas dienā uzņēma barību nelielās porcijās. Ēdienkartē bija atrodama zāle, lapas, koku miza, arī dažādi ārstniecības augi. Arī pēc simtiem gadu domestikācijas vēstures un mainītiem turēšanas apstākļiem zirga gremošanas trakts ir pieskaņojies senajām tradīcijām. Ganībās zirgi ietur tikai 1-2 stundu ilgas pauzes, ne vairāk. Ģenētiski noteikta ir nepārtraukta gremošana, kas nozīmē: arī tad, ja zirgs ir faktiski nosedzis savu nepieciešamo dienas devu barības uzņemšanas ziņā, gremošanas vajadzība nebūt nav apmierināta. Nedz kuņģis, nedz zarnu trakts nesignalizē zirgam, ka ir gana. Situācijās, kad tiek dots par daudz spēkbarības un par maz rupjās barības, slēpjas pārēšanās un aptaukošanās risks. Jaunākie pētījumi šajā jomā liecina, ka pastāv saikne starp gremošanas kustību skaitu un zirga smadzeņu darbības aktivitātei. Smadzenes faktiski „saskaita” gremošanas kustības un uzrāda, kad ir „apmierināta” vajadzība pēc barības uzņemšanas. Tādēļ zirgiem vispārīgi ir nepieciešama pietiekama piekļuve sienam, salmiem, skābsienam utt. Ja kopējais gremošanas apjoms netiek nosegts, rodas „kaitīgi ieradumi” kā koka graušana u.c.
Uz 100 kg ķermeņa svara ir jārēķina vismaz 1-1.5 kg rupjās barības dienā. Vispārīgs likums ir: ponijiem (zem 200 kg) ir jāsaņem 2 kg siena un 1 kg salmu, lieliem ponijiem un maziem zirgiem (zem 400 kg) pienākas vēl par 2 kg siena vairāk. Siltasiņu šķirņu lielajiem zirgiem (virs 600 kg) dienas deva ir vismaz 6 kg siena un 2 kg salmu. Smagie vezumnieki var mierīgi notiesāt pat 8 kg siena un 2 kg salmu dienā. Papildus ir jānodrošina minerālvielas un spēkbarība, atkarībā no slodzes.
Jāņem vērā arī zirga turēšanas apstākļi. Zinātniskas pārbaudes demonstrē, ka zirgiem, kas tiek turēti stalli, ēšanas laika ilgums samazinās uz pusi, salīdzinot ar zirgiem, kam ir pieejama ikdienas uzturēšanās ganībās vai aplokos. Stāvot boksā, zirgs pavada tikai 15% sava laika ēdot, tādējādi tiek apspiesta ģenētiski noteiktā gremošanas un košļāšanas vajadzība.
Papildus dabiskiem turēšanas apstākļiem, ēdienkartes sastādīšanā ir jāņem vērā arī slodzes līmenis. Tas ir ideālās 3 līmeņos: viegla slodze (45 minūtes darba manēžā vai uz laukuma visās trīs gaitās, lielākoties soļos vai arī 1-2 stundu ilga izjāde apvidū soļos), vidēja slodze (60 minūšu darbs visās trīs gaitās, lielākoties rikšos un lēkšos) un liela slodze (ikdienas 90 minūšu darbs, Lielās Balvas līmeņa elementi). Piemēram, 500 kg smagam zirgam, kas netiek „kustināts” nepieciešams vidēji 5 kg siena un nedaudz minerālvielu. Tam pašam zirgam treniņu režīmā vidējā slodzē nepieciešams līdz 7 kg siena un no 2.5-4 kg auzu. Vairums hobija zirgu pieskaitāmi pie vieglas slodzes nesējiem, bet nereti tiek baroti kā augsta līmeņa sporta zirgi. Ja zirga saimniekam gribas piebarot savu mīluli ar mušļiem, granulām un cita veida graudu izcelsmes barību, ir jāņem vērā attiecīgās devas. Princips skan: jo lielāka slodze, jo vairāk barības; jo mazāka slodze, jo mazāk barības.
Sastādot ēdienkarti, ir svarīgi ievērot ne tikai barības daudzumu, bet arī tās enerģētisko saturu. Izšķirošais rādītājs ir kalorijas jeb megadžouli (MJ) – tie norāda uz sagremojamās, izmantojamas enerģijas daudzumu (239 kilokalorijas = 1 MJ), kas zirgam ik dienas nepieciešams. Sporta zirgiem paredzētā barība raksturojas ar enerģijas saturu līdz pat 14 MJ; No graudu veidiem enerģētiski bagātīgākā ir kukurūza ar 13.5MJ uz kg, savukārt labām auzām ir 11 MJ/kg. Daudz enerģijas nodrošina arī eļļa, lucerna, melases graizījumi un sojas ekstraktu produkti. Maz enerģijas ir sienā un salmos.
Pareizā ēdienkarta ir atkarīga no zirga tipa. Tā saucamo robusto šķirņu pārstāvji viegli aptaukojas, jo ļoti labi pārstrādā un izmanto barības vielas. Zirgi, kas nāk no siltām klimatiskajām zonām (andalūzieši, kvorterzirgi, siltasiņi un tīrasiņi) nav tik labi barības vielu pārstrādātāji, tiem nepieciešams vairāk enerģijas barībā. Izņēmums ir arābu šķirnes zirgi un Dienvidamerikas šķirņu zirgi (Paso, Criollo), kuri līdzinās vairāk robustajām šķirnēm. Arī vienas šķirnes ietvaros ir novērojamas atšķirīgas vajadzības: jāņem vērā arī zirgu temperaments. Omulīgs, slinks zirgs patērē mazāk enerģijas nekā tā nervozie sugas brāļi.
Ko darīt, ja zirgs jau ir aptaukojies? Ieviest radikālu diētu un nedot ēst pavisam? Tas absolūti nav ieteicams, jo pat diētas režīmā zirgiem ir jāsaņem pietiekami piemērotas rupjās barības. Pakāpeniski ir jāsamazina enerģijas bagātās barības daudzums un tā vietā jāizbaro tikai rupjā barība. Zirgiem, kas „sēž uz diētas”, reizēm tiek iekarināts siens tīkla maisos vai uzlikti „uzpurņi”, lai paildzinātu ēšanas laiku.
Zāles uzņemšanu var samazināt, ierobežojot ganīšanās laiku vai ierobežojot ganību platības, nodalot atsevišķas, mazāk leknas daļas. Nekādā gadījumā diētas režīmā nedrīkst aizmirst, ka zirgam ir jānodrošina pietiekami daudz kustību. Diētas apstākļos muskuļu un izturības treniņi ir neaizstājami, taču jāuzmanās: kustību slodze ir jāpalielina pakāpeniski un uzmanīgi, sākot ar vairāk soļu darba (apvidū vai uz laukuma), pēc pāris nedēļām lēnām palieliniet arī rikšu un lēkšu darba īpatsvaru. Ir nepareizi kūtru, resnu zirgu dzīt uz priekšu ar piešiem vai pātagu, tā vietā ir jāsastāda dažāds, pārmaiņām bagāts treniņu plāns, lai veicinātu zirga interesi un uzmanību – piemēram, izmantojot treniņos kārtiņas uz zemes vai nelielus kavaletti. Slinkus zirgus lieliski motivē kustība augšup uz un lejup no kalna, kopīgas izjādes ar citiem sugas brāļiem, kas rosina zirgā sāncensības garu. Uzlabojoties zirga kondīcijai, var palielināt arī slodzi.
Resniem zirgiem nepieciešami vairāki mēneši, līdz tie sasniedz ideālo svaru, taču pirmās panākumu pazīmes var būt manāmas jau pēc 30 dienām. Kad ideālie mēri ir sasniegti, barošanas un ganīšanās apstākļi ir jānoregulē tā, lai jauniegūtais svars arī tiktu ilgstoši saglabāts, jo arī zirgu vidū ir sastopami tādi eksemplāri, kas, šķiet, pampst no zāles skata vien….
Pēc žurnāla „Mein Pferd” materiāliem sagatavoja Sigita Eitcena
