Iejādes vingrinājumi karstasinīgiem zirgiem

Augsta līmeņa iejādes zirgus vērojot, liekas, ka tie savu darbu veic bez jebkādas piepūles. Tie spēj apkopot un atbrīvot savu enerģiju, reaģējot uz vieglāko pieskārienu, veikt plūstošas pārejas no precīza sakopojuma uz elpu aizraujošiem paplašinājumiem. Taču par šādu spēku nereti nākas maksāt savu cenu – daudzi augsta līmeņa iejādes zirgi ir ļoti karstasinīgi un jūtīgi dzīvnieki.

Tas skar ne tikai Lielās Balvas līmeņa zirgus: daudziem zirgiem, sākot no jaunzirgiem, beidzot ar starptautisko sacensību dalībniekiem, ir dabas dots augstāks enerģijas līmenis kā to sugas brāļiem, kas jātniekam nereti sagādā grūtības. Jājot „uz visu banku”, iespējams iejādes shēmā nopelnīt labāku rezultātu, taču tajā slēpjas arī liels risks. Aplūkosim pāris iejādes vingrinājumus un padomus, kas palīdzēs labāk tikt galā ar šāda tipa zirgu.

Apzīmējums „karstasinīgs” var nozīmēt dažādas lietas dažādiem jātniekiem. Daži karstasinīgi zirgi ir apveltīti ar lielāku enerģiju un sasprindzinājumu, vienlaikus tie ir tādi visu laiku, pretstatā bailīgiem zirgiem, kas var būt gana prātīgi vienā brīdī, bet jau nākamajā eksplodēt. Daži karstasinīgi zirgi iekšēji sakopo savu enerģiju un noslēdzas, ignorējot jātnieka komandas; citi savukārt vēlas pārņemt vadību, ar spēku pieveicot savus jātniekus, un sāk arvien vairāk steigties. Karstasinīgā zirga tips nosaka to, kādā veidā ar to efektīvāk var tikt galā.

Pirmā tipa zirgi, kas nav bailīgi, var gan, protams, palūkoties ar acs kaktiņu uz aizdomīgām lietām, bet to primārā problēma ir pārliekā vēlme kustēties uz priekšu, kas nereti noved pie sasprindzinājuma mugurā. Nereti šādiem zirgiem ir novērojama duāla spriedze: fiziskais sasprindzinājums, kas izpaužas caur zirga muguru un kaklu, un garīgais sasprindzinājums, kas izpaužas visās trijās gaitās, bet visvairāk soļos. Ar šādu zirgu uzsvars jāliek uz atslābinošo, atbrīvojošo darbu, stiepjot kaklu lejup, atbrīvojot muguru un novēršot sasprindzināšanos.

Ja karstasinīgais zirgs cieš no klaustrofobijas, paniski reaģē uz jātnieka komandām, tādam zirgam savukārt ieteicams kaklu celt augšup, jo zema kakla nostādne liek šādam zirgam justies vēl vairāk iespiestam.

Viens pamatprincips, kas jāievēro visiem zirgiem, neatkarīgi no tā, vai tie ir karstasinīgi vai nē, ir – tiem ir jābūt „pirms” jātnieka kājas komandas, t.i., jāreaģē momentāni un jūtīgi. Impulsam nav nekāda sakara ar ātrumu, un, tā kā karstasinīgi zirgi parasti ir tendēti uz ātrāku kustību, ir viegli aizmirst, ka arī šādiem zirgiem ir jāspēj pieņemt un adekvāti reaģēt uz jātnieka kājas pieskārienu.

Ja saskaraties ar karstasinīgu zirgu, kas ir „aiz kājas”, t.i, nereaģē pietiekami ātri un jūtīgi uz komandām, ir jāuzdod sev jautājums: vai zirgs ir „aiz kājas” tāpēc, ka nereaģē uz komandām, vai tāpēc, ka viņam ir nepareiza reakcija uz komandu, piemēram, paātrināt soli, nevis paplašināt? Vai arī zirgs ir „aiz kājas”, jo jātnieks nemaz nevar pielikt kāju, lai zirgs neuzsprāgtu savā reakcijā? Ja zirgs ir kutelīgs un necieš nekādu pieskaršanos, ir ļoti uzmanīgi jāpieradina zirgs pie pieskārieniem, neatraujot roku vai kāju, kamēr zirgs nenomierinās un nesāk pieņemt jātnieka komandas. Zirgam jāsaprot, ka, lai vai ko tas darītu, šī roka vai kāja nekur nepazudīs, kamēr neiestāsies adekvāta reakcija.

Pirmais vingrinājums: spirāle voltā.

Jājot voltā, paplašinot un sašaurinot tā rādiusu palīdz iemācīt zirgam pieņemt kājas pieskaršanos. Šo vingrinājumu var veikt kā rikšos, tā lēkšos.

  1. 20 metru voltā uzsāciet rikšus vai lēkšus.
  2. Ar ārējo kāju samaziniet voltu līdz 18 metriem. Tad, izmantojot iekšējo kāju, atgriezieties pie 20 metru volta.
  3. Ja zirgs savelkas vai sāk steigties, izmantojiet volta līniju, lai kontrolētu zirga kustības ātrumu; varbūt nāksies voltu samazināt līdz pat 15 vai 12 metriem.

Jauniem vai nenolīdzsvarotiem zirgiem var būt grūti izpildīt tik mazus voltus lēkšos, tādēļ tie nereti pāriet rikšos. Tādā gadījumā nesāciet steigšus atkal atgriezt zirgu pie lēkšiem. Mierīgi turpiniet rikšos, līdz zirgs atgūst līdzsvaru un veiciet pāreju uz lēkšiem. Tāpat ieteicams labot saspringtus, „skrienošus” lēkšus, atgriežoties pie rikšiem un sākot visu no jauna. Ir vieglāk uzsākt labus lēkšus, nekā izlabot sliktus.

Otrais vingrinājums: atkāpšanās no kājas uz diagonāles.

Ja varat pielikt kāju pie zirga sāna, ir laiks pārliecināt zirgu, ka tam jāreaģē no šīs kājas spiediena.

  1. Uzsāciet atkāpšanos no kājas (leg yield) vai pieņemšanu uz diagonāles, izejot no stūra. Sāciet ar normāliem darba rikšiem.
  2. Lēnām paplašiniet gaitu, lai līnijas beigās zirgs kustētos jau vidējos rikšos.
  3. Galvenais ir saglabāt ritmu un tempu. Zirgam ir jākļūst nevis ātrākam, bet gan tikai plašākam savās gaitās.

Sāniskās kustības var palīdzēt regulēt zirga tempu, jo zirgam ir krietni grūtāk steigties, kad viņam jākrusto kājas.

Karstasinīgie zirgi nereti ir ļoti nospringti, un muguras atbrīvošana ir ļoti būtiska kā fiziskai, tā garīgai atbrīvotībai. Arī šeit lieliski noder sāniskās kustības.

Trešais vingrinājums: atkāpšanās no kājas ar galvu pret sienu.

  1. Rikšojot gar garo malu, pagrieziet zirga galvu uz sienas pusi, veicot atkāpšanos no kājas gar laukuma/manēžas malu – zirga pakaļkājas atrodas virzienā uz laukuma centru, pleci atrodas uz kustības celiņa. Ielocījums nav būtisks, zirgam ir jāiet vismaz trijās pēdās, ja pat ne visās četrās, un pavisam nedaudz ir jānorāda uz ārējo nostādni.
  2. Pirms stūra iztaisnojiet zirgu. Ja jājat manēžā, uzmanieties no sienām, lai zirgs pret tām neapsistu galvu.

Siena vai žogs bremzē zirgu, vienlaikus pakaļkāju krustošana palīdz atslābināt un pacelt muguru.

Ceturtais vingrinājums: atkāpšanās no kājas voltā.

Ja zirgam ir grūti veikt augstāk aprakstīto vingrinājumu pie sienas, atkāpšanos no kājas var izpildīt arī voltā.

  1. Iedomājieties, ka Jūsu zirgs ir karuseļa zirgs, kuram pie vēdera ir piestiprināta ilkss.
  2. Ar ilksi iezīmējot voltu, saglabājiet zirga ķermeni salīdzinoši taisnu, un ievirziet viņa plecus uz iekšpusi no volta līnijas, bet pakaļkājas uz ārpusi.
  3. Pārliecinieties, ka volts saglabā 20 metru rādiusu un zirgs nesamazina to, lai samazinātu arī atkāpšanās leņķi.

Abos šajos vingrinājumos ļoti būtisks ir ātrums – zirgam ir jāpaplašina soļa garums, nevis jāliek tas ātrāk.

Zirga garīga nomierināšana ir tikpat liels izaicinājums, kā atbrīvot zirga ķermeni, ja pat ne vēl lielāks. Nav iespējams zirgam vienkārši pateikt: „Heij, atslābinies taču vienreiz!”. Taču var noskaidrot, kas zirgam patīk, kas to satrauc un atbilstoši pielāgot darbu ar zirgu kā mājās, tā ārpus tām.

Daži zirgi kļūst nervozi, ja netiek nodarbināti. Tādus ieteicams daudz laist ārā aplokos, taču, ja tas nav iespējams, var zirgam rīkot divus treniņus dienā – viens normāls treniņš dienas pirmajā pusē, kam pēcpusdienā seko viegla izjāde vai viegls treniņš jāšus vai kordā.

Dažiem zirgiem palīdz rotaļlietas boksā, ar ko tie var spēlēties un kliedēt garlaicību vai „nolaist tvaiku”.

Zinot, kā zirgs mēdz uzvesties ārpus mājas, Jūs būsiet labāk sagatavojušies sacensībām, kas pašas par sevi ir pietiekami stresains pasākums. Ieteicams saspringtos zirgus vispirms atslābināt iesildes laukumā, un tikai tad doties aplūkot sacensību laukumu, izjājot pāris atļautos apļus ap to, lai laukums zirgam saistītos ar kaut ko mierīgu, pārliecinošu.

Nereti cilvēki mēdz soļot savus zirgus pie rokas sacensību laukuma tuvumā, taču tā ne vienmēr ir efektīva stratēģija, jo zirgam primāri ir jāuzvedas mierīgi zem segliem un ar jātnieku mugurā.

Galu galā jāatceras, ka zirgi ir bara dzīvnieki un „nolasa” savu bara biedru emocionālo stāvokli, lai zinātu, kur slēpjas briesmas. Iesēžoties seglos, Jūs kļūstat par zirga bara daļu. Ja Jūs saspringstat, tas ir signāls zirgam, ka gaidāmas nepatikšanas. Ja izturaties mierīgi, zirgs savu pārliecību aizņemas no Jums.

Ir viegli ļaut emocijām vaļu, strādājot ar karstasinīgiem zirgiem; reizēm gribas tiem uzkliegt, lai taču vienreiz nomierinās, taču tieši to nedrīkst darīt. Saglabājiet mieru, un zirgs sekos Jūsu piemēram.

Sagatavots pēc Dressage Today žurnāla materiāliem.

Bildes atsauce

Paldies Sigitai par materiālu!

Atpakaļ

Komentējiet

Zirgam.lv
Draugiem.lv pase