Kā iemācīt zirgu nākt klāt, kad to sauc? 1. daļa

Jautā Sigita:

Diezgan izplatīta problēma – Kā iemācīt zirgu nākt klāt, kad to sauc? Zirgu tvarstīšana pa vairāku hektāru lielām 24/7 ganībām ir diezgan laikietilpīga un pat kaitinoša 🙂 Ir tādi zirgi, kuri uzreiz labprātīgi nāk klāt skriešus, kad tos pasauc no jebkuras ganību vietas. Ir tādi zirgi, kurus pāris reizes “iebaro” ar kārumiņiem un tie nāk, kad sauc. Un ir tādi zirgi, kas neuzskata par vajadzību mērot “tāāādu gabalu” tikai dēļ tā, ka tiek saukti. Arī “kāruma metode” īpaši nedarbojas.. tikai tad, ja kāds cits zirgs jau apēdis pusi, tad atnāk tikai tādēļ, lai tam “otram” netiktu kaut kas garšīgs. Retu reizi gan atnāk, bet citreiz pat galvu nepaceļ uz neatlaidīgo saukšanu – pilnīga ignorēšana. Nav runa par zirgiem, kuri ir piedzīvojuši negatīvu kontaktu ar cilvēku, pārslogoti treniņos vai neuzticas cilvēkam utt. Kad jau mērots labs gabals pakaļ zirgam, tad viņš apmēram “õ! tu arī te” un finālā 2-3 soļus panāk pretī, apēd kārumiņu, pakaifo, ka viņu pabužina vai dodas pastaigā, tīrīšana utml.. un tad iet atpakaļ ganīties. Zirgiem regulārs kontakts ar cilvēku un ar tiem regulāri darbojas … nu nekādas slodzes vai nepatīkamu notikumu. Kādas varētu būt metodes, kā mēģināt pārliecināt šos sliņķus/brīvdomātājus, ka viņiem ir jānāk, kad tos sauc?

Atbild Armands Šteins no Armanda Lauku Jātnieku kluba:

Zirgu dabiskajā apmācībā izšķir četras dažādas zirgu motivācijas kaut ko darīt (vai ne-darīt). Visspēcīgākā no motivācijām ir bailes jeb rūpes par savu drošību, izdzīvošanu. To priekšā ir nesvarīga jebkura cita motivācija. Ja zirgs jūtas drošībā, visspēcīgākais motivators tam ir vēlme pēc komforta – lai viņam būtu ērti, un uz viņu netiktu izdarīts nekāds spiediens – ne fizisks (ieskaitot sāpes), ne emocionāls. Ja zirgs atrodas komfortā, nākamais spēcīgākais motivators rīkoties ir spēles jeb vajadzība pēc sava bara – pēc skaidrības, kurš ir mans bars, kur bara hierarhijā atrodos es. Kuru no bara locekļiem ietekmēju es un kurš ietekmē mani. Un ceturtā spēcīgākā motivācija ir kārumi, kura nestrādās motivējoši, ja kāda no trim citām – stiprākajām motivācijām liek zirgam nedarīt konkrēto lietu.

Lasot aprakstu, nešķiet ka zirgu kavētu bailes – bailes no cilvēka vai darbībām, ko tas varētu veikt. Drīzāk zirgs jūtas labi un komfortabli tur, kur tas atrodas un nejūt nekādu vajadzību šo komforta zonu atstāt. Tātad viena no iespējām kā mainīt šo zirga uzskatu ir – vietu blakus cilvēkam padarīt draudzīgāku nekā vietu prom no cilvēka. To ir grūti izdarīt lielā aplokā, tāpēc sākotnēji to vajadzētu darīt mazākā – darba aplokā. Pamatideja ir – parādīt zirgam, ka vislabākā vieta, kurā atrasties – ir blakus cilvēkam. Tātad jebkurā citā vietā aplokā uz zirgu tiek izdarīts spiediens – koncentrēts skatiens, ritmisks spiediens, sākumā no attāluma (piemēram ar striķa galu), vēlāk arvien tuvāk un tuvāk sākot zirgam pieskārties. Vēstījums zirgam ir, ka vieta, kur viņš atrodas, ir jāpamet. Tāpat arī nākamā vieta, kurā viņš atrodas, ja vien tā nav blakus cilvēkam. Kamēr vien zirgs zirgs domā – “prom no cilvēka”, nevis “ar cilvēku”, spiediens nemazinās (taču arī nepalielinās – tas ir tikai tik liels, cik nepieciešams, lai zirgs pamestu konkēto vietu). Visu laiku uzmanīgi jāvēro zirgs, mēģinot uztvert viņa noskaņojuma izmaiņas. Tiklīdz zirgs sāk domāt par tuvošanos, nevis došanos prom – piemēram paskatās cilvēka virzienā, pagriež ausi, skatiens jānovērš un ritmiskā kustība jāpārtrauc. Ja zirgs pārtauc koncentrēties uz jums, tas atkal jāatsāk. Ja cilvēks šādā veidā zirgu iedrošina, ka pareizais ceļš uz komortu ir – domās un arī fiziski ir būt blakus cilvēkam, zirgs ar laiku mēģinās spert soli cilvēka virzienā un pienākt klāt. Cilvēkam būtu spiediens maksimāli jāsamazina – pagriežoties pret zirgu ar sānu, novēršot skatienu, pārtraucot ritmisku kustību zirga virzienā.
Un tad, kad motivācija – komforts – ir likusi zirgam izvēlēties būt kopa ar cilvēku – vēl kā palildus motivatoru var izmantot kārumus, kas arī ir pie cilvēka. Pēc tam zirgs un cilvēks dara komforta lietas kopā – stāv, ēd burkānus, kasa aiz austiņas tik ilgi, cik zirgs ir gatavs palikt kopā.

Šo metodi praktizējot, cilvēkam jābūt ļoti vērīgam un jāprot nepalaist garām vismazākās zīmes par zirga fokusa izmaņām. Svarīgi arī, ka konkrētā darbošanās sesija jāpārtrauc tikai tad, kad zirgs patiešām ir sapratis, kurā virzienā domāt, lai iegūtu komfortu. Turklāt to vajadzētu atkārtot mācību aplokā tik dauz reižu, ka zirgs vietu blakus cilvēkam nekad nepamet, un tikai tad mēģināt zirgu saukt lielajās ganībās.

Ja ir vēlme iemācīt zirgu reaģēt uz konkrētu saucienu – sauciens jāpievieno pirms lūguma atbrīvot konkrēto vietu.

Paldies Armandam Šteinam par izsmeļošo padomu!

Drīzumā publicēsim materiālus, kurus mums šī jautājuma sagatavošanai atvēlējis Raivo Saļms no JK “Erceni”.