30. maijs, 2011 | tēma: Latvijā
Sestdien, 28. maijā sporta centrā Kleisti risinājās Latvijas Jātnieku federācijas (LJF) kausa izcīņas sacensību otrais posms iejādē. Uzvaru sacensību prestižākajā disciplīnā – brīvas izvēles programmā mūzikas pavadījumā pēc Lielās balvas shēmas izcīnīja Airisa Penele ar zirgu Ravels (z/s Lielceri) – 70,38%, otrā bija Jūlija Tkačova ar Orfeju (SK Amber) – 61,75%, trešā – Jūlija Stepanova ar Dancing Queen (Rīgas Jātnieku sporta klubs) – 59,33%.
Uzvarētāja Lielās balvas izvēles programmā Airisa Penele:
Tas šosezon man ar Ravelu bija pirmais starts sacensībās āra laukumā. Kā jau vienmēr, – pirmās sacensības ir sarežģītas, un startēju ar nelielām kļūdiņām. Taču kopumā sniegumu vērtēju kā labu. Patiesībā es pati sev vienmēr „piesienos”, jo kļūdas var atrast vienmēr… Jāatzīst, ka es nezin kāpēc šoreiz biju vairāk uztraukusies nekā mans zirgs, bet tas jau pieder pie lietas. Ja sportists pirms starta neuztrauksies, viņš vairs nebūs cīnītājs. Šoreiz Lielajā balvā sacensībās bija iekļauta brīvas izvēles programma, un tas ir mazliet vieglāk, nekā veikt standarta shēmu. Sportists pats var izvēlēties noteikto elementu izkārtojumu programmas laikā, un reizēm, ja redzams, ka kaut kas neizdodas, var prasmīgi iecerēto „horeogrāfiju” mainīt. Tiesneši to nemanīs un nesamazinās atzīmes. Sezonas turpinājumā man paredzēta līdzdalība Pasaules kausa izcīņas Centrāleiropas līgas posma sacensībās ar trīs zvaigžņu statusu jūnija vidū Čehijā, kur vienmēr ir spēcīgs dalībnieku sastāvs un augstas klases tiesneši, tajā skaitā divi „O” kategorijas, pēc kuru vērtējuma tiek piešķirti kvalifikācijas punkti startam augstāka ranga sacensībās.
Oļegs Burkovskis, pats kādreiz bijis viens no labākajiem Latvijas iejādes meistariem, pēdējā laikā tiek minēts arī kā Kristīnas Rozītes treneris (viņa šajās sacensībās uzvarēja Vidējās balvas I shēmā ar Brodoru). Viņš saka: No veterinārārsta esmu kļuvis par treneri. Daru to, kas man patīk, strādāju ar zirgiem. Esam izveidojuši jaunu jāšanas sporta klubu Dressur, kas darbojas Ozolnieku novadā. Tajā gan ir tikai četri zirgi, lielākoties pavisam jauni, un tikai viens no tiem piedalījies sacensībās. Tāpat sportisti – galvenokārt hobija jātnieki, bet sacīkstēs startē tikai Kristīna Rozīte un Ksenija Petrova. Kristīna jāj ar mūsu kluba zirgu Ruellu, bet, protams, savas pieredzes ietvaros dodu padomus tad, kad viņa strādā ar Brodoru. Domāju, ka mums izveidojusies laba sadarbība.
Ginta Vilde, sacensību tiesnese: patīkami, ka šajās sacensībās Lielajā balvā startēja jau trīs sportistes, jo pirmajā LJF kausa izcīņas posmā bija tikai viena – Terēze Pētersone, kura savukārt nestartēja šodien. Tātad redzam, ka ir perspektīva. Optimismu vieš starti Mazajā balvā, kur parādās jauni sportisti un jauni zirgi. Jāatceras, ka zirga sagatavošana Lielajai balvai prasa aptuveni astoņus gadus, lai zirgs būtu psiholoģiski un fiziski gatavs tik sarežģītai shēmai. Turklāt tajā zirgs nedrīkstētu startēt agrāk par 11-12 gadu vecumu, jo tikai trīspadsmit gados zirgs sasniedz briedumu. Ar interesi sekosim, cik no pašreizējiem Mazās un Vidējās I balvas zirgiem nokļūs līdz Lielajai. Sacensības ir labi organizētas, iepriecina startējošo cilvēku skaits. Taču, vērojot hobija jātnieku startu, gribu likt aizdomāties par to, ka atšķirība starp amatieri un profesionālu jātnieku ir zināšanu apguvē un pieredzē, kā arī vēlreiz sarīt to, ka zirgi pieaug un mācās tikpat atšķirīgi kā cilvēki. Tāpēc vēlos ieteikt arī amatieriem vairāk meklēt treneru padomus, iedziļināties zirga sagatavošanas likumsakarībās, lai panāktu labāku sapratni ar zirgu.
Astrīda Belovzorova, iejādes trenere ar Latvijā vislielāko pieredzi: atbraucu uz sacensībām, lai apskatītos savas kādreizējās audzēknes Airisas Peneles startu. Viņa ir galvastiesu pārāka par citām sportistēm. Jā, arī Airisai bija kļūdas, taču sniegums kopumā – augstvērtīgs. Nesen Airisa piedalījās seminārā Polijā, kur mācījās pazīstamās vācu sportistes Ankes van Grunsvenas vadībā. Pēc tam viņa Kleistos par savām atziņām stāstīja Latvijas jātniekiem un treneriem. Patīkami, ka tagad nevis vārdos, bet viņas sniegumā – darbā ar zirgu var pamanīt tās jaunās tendences, kuras šobrīd parādās Eiropas iejādes mākslā. Airisa ar Ravelu demonstrēja ļoti labas gaitas un rikšus, kā arī sapratni ar zirgu. Un pārējās sportistes cenšas viņai līdzi, un tas ir ļoti labi, ka mums ir šāda līdere. Ne katrs sportists spēj panākt to izjūtu, ka zirgs it kā paceļas virs zemes un izpilda jātnieka komandas. Un arī zirgi lielākoties tam nav gatavi. Nekur, apgūstot jaunu pieredzi, nezūd arī vecie noteikumi un prasme – kā saprast zirgu. Taču katrā dzīves jomā prasības arvien aug, un tā tas ir arī jāšanas sportā. Mani audzēkņi šodien nestartē, jo strādāju tagad ar hobija jātniekiem. Saku viņiem, – jums nav jācenšas piedalīties sacīkstēs, vispirms jāapgūst ābece. Līdzdalība skatītāju lomā gan būtu ļoti noderīga, lai redzētu, kā, piemēram, shēmu veic Airisa, tad aizbrauktu mājās un kaut dažas nianses mēģinātu atkārtot, lai gan par Lielo balvu, saprotams, nav ko domāt. Bet, ja būs vairāk Lielās balvas jātnieku, augs arī pārējie.
Jūlija Tkačova, otrās vietas ieguvēja Lielajā balvā: esmu ļoti apmierināta ar startu, tā bija mana debija tik augsta līmeņa shēmā. Man ir paveicies, ka ir tik talantīgs zirgs kā Orfejs, kurš spēj reizēm izlabot arī manas kļūdas. Esmu priecīga arī par to, ka man ir tik laba trenere – Inga Bistrova. Orfejam ir 14 gadu, un tagad centīsimies turpināt gatavoties Lielajai balvai, arī standarta shēmai, kas nebūs viegli. Taču pirms neilga laika es pat nedomāju, ka kopā to varēsim.
LJF Preses dienests, Dace Millere
Ielādējas ...
