Atsaites – to iedarbība, priekšrocības un trūkumi

„Katras atsaites ir tikai tik noderīgas, cik lietderīgi ar tām tiek kordots” – tā apgalvo vācietis Jans Biss, kas nodarbojas ar zirgu trenēšanu. Vienas no tām sniedz atbalstu kordošanā, citas uzspiež zirgam noteiktu pozīciju un formu, vēl citas rada spiedienu uz pakausi utt. Jebkurā gadījumā atsaitēm jābūt tā sasprādzētām, lai zirga pieres līnija atrastos īsi pirms vertikāles. Jaunzirgam tās var būt arī nedaudz garākas. Aplūkosim dažādus atsaišu veidus, to iedarbību, priekšrocības un trūkumus.

Klasiskās, fiksētās atsaites

Fiksētās atsaites tiek piestiprinātas pie kordojamās jostas un pie trenzes riņķiem. Principā fiksētas atsaites der katram zirgam, tās nodrošina sānisko ierobežošanu un nosaka konkrētu formu, kādā zirgam jāatrodas. Tomēr tās nav pietiekami variējamas dažādiem treniņu uzdevumiem; to pārsprādzēšana un garuma regulēšana ir diezgan neērta. Tāpat šīs atsaites nepieļauj optimālu zirga kontaktu uz priekšu/atpakaļ.

Atsaites ar gumijas riņķiem

Atsaites ar gumijas riņķiem arī ir pieskaitāmas pie fiksētajām atsaitēm. Jans Biss neiesaka šīs atsaites, jo, lai arī tās ierobežo zirgu sāniski, gumijas riņķi nedaudz padodas spiediena rezultātā un zirgs nevar atrast konkrētu kontaktu un atbalstu. Zirgs nevar „atdurties” pret trenzi, un palielinās risks, ka viņš vienkārši sāks gulties uz trenzes un atsaitēm.

Trijstūrveida atsaites

Trijstūrveida atsaites tiek stiprinātas pie kordojamās jostas un caur zirga priekškājām stiepjas līdz trenzes riņķiem, caur tiem sāniski un taisni atpakaļ uz kordojamo jostu padušu augstumā. Lielākoties tās tiek izgatavotas no sintētiska materiāla vai ādas. Trijstūrveida atsaites nodrošina sānisku zirga ierobežošanu, pieļauj kustību uz priekšu/atpakaļ un trenzes uzņemšanu kontaktā. Jāuzmanās gan, lai zirgs par daudz nenomestos aiz pavadas. Lai no tā izvairītos, nav ieteicams trijstūrveida atsaites sprādzēt pie kordojamās jostas augšdaļas.

Slīdošās pavadas

Slīdošās pavadas ir divas atsevišķas ādas pavadas, kuras iespējams stiprināt arī kā trijstūrveida atsaites, vai kā sānisks trijstūris. Jo augstāk atrodas sāniskais trijstūris, jo vairāk iespējams zirgu rosināt uz augsto sakopojumu. Jans Biss uzskata, ka slīdošās pavadas ir viselastīgākais atsaišu veids, kuras var pielietot kā iesildes fāzē, tā sakopošanas darbā. Atkarībā no zirga apmācības līmeņa un vēlamā treniņu mērķa var individuāli regulēt sakopojuma pakāpi.

Striķa cilpas atsaite

Striķa cilpas atsaite sastāv no viena salīdzinoši tieva striķa, kas tiek pārlikts pāri zirga mugurai (bez jostas, segliem vai paliktņa apakšā), stiepjas cauri zirga padusēm un priekškājām un tiek piestiprināts pie trenzes riņķiem. Uz muguras daļas striķim ir sprādze, ar kuras palīdzību to var regulēt garumā. Kā alternatīvu var izmantot divus kopā sasietus striķus. Striķa cilpas atsaite ir viegli lietojama un ātri uzliekama, tomēr tā tikai rosina zirgu stiepties lejup, bet nekādi neierobežo to sāniski un nenodrošina nekādu konstantu kontaktu, jo striķis nav nekur fiksēts. Tāpat pastāv traumas risks: ja zirgs pārāk zemu novelk degunu, viņš var sapīties striķī. Principā ideja likt zirgam pastiepties lejup nav peļama, taču praksē nereti šīs atsaites tiek izmantotas pārspīlēti un neuzmanīgi, kas noved pie dziļiem ādas bojājumiem, noberzumiem un brūcēm priekškāju un padušu rajonā. Ja striķis ir pārāk pievilkts, tas berž ādu starp priekškājām; ja zirgs sāpēs reaģē un rauj galvu augšup, striķis berž vēl vairāk, tā virsma darbojas kā zāģis.

Šambons

Šambons stiepjas caur priekškājām uz pakausi un no turienes lejup uz trenzes riņķiem. Ja zirgs galvu paceļ augšup, rodas spiediens uz pakausi un mutes kaktiņiem. Tas liek zirgam gan nolaist galvu lejup, bet nerosina obligāti noapaļot muguru. Tādā situācijā šambonam praktiski nav nekādas iedarbības, jo kontakts ar zirga muti zūd, kā arī nav nekāda sāniskā ierobežojuma. Daži zirgi mēdz paniski reaģēt uz spiedienu uz pakausi. Šambons ir lietderīgs principā tikai apvienojumā ar atsaitēm vai trijstūrveida atsaitēm.

Gogs

Gogs mēģina apiet vienu no šambona trūkumiem – uz muti radīto spiedienu – izveidojot tādu kā trijstūri starp krūtīm/pakausi/muti. Tādējādi spiediens uz muti un pakausi tiek sadalīts, un nodrošināts zināms kontakts, ja zirgs arī nolaiž galvu lejup, taču trūkst sāniskā ierobežojuma.

Pessoa sistēma

Pessoa atsaišu sistēmā pāri zirga mugurai stiepjas siksna, bet ap tā pakaļkājām savukārt iet polsterēts striķis. Savukārt virzienā uz zirga galvu sistēma atveido trijstūrveida atsaišu principu. Sistēmas darbības princips ir ar pakaļkājas ieskaujošā striķa palīdzību rosināt zirgu pavilkt pakaļkājas vairāk zem sava smaguma centra. Profesors Holgers Preišofts no Bohumas Universitātes uzskata šo par „dzīvnieku mocīšanas” ierīci: „Zirgs pārvieto savu ķermeņa svaru, kas ir aptuveni pustonna, uz priekšu ar lielu spēku. Pakaļkājas izgrūž zirga ķermeni, izstiepjoties uz aizmuguri, un tādējādi spiediens un vilkme, ko šīs sistēmas atsaites striķis rada zirga mutē, ņemot vērā zirga svaru, ir milzīgs. Cenšoties izvairīties no spiediena mutē, zirgs nometas un izvairās no kontakta ar trenzi”.

TOKERO atsaites

Tokero atsaišu princips ir likvidēt atsaišu radīto spiedienu uz zirga muti. Atsaites jeb pavada tiek novadīta ar sadalītāja palīdzību kā sāniskas trijstūrveida atsaites vai piestiprinātas kā trijstūrveida atsaites pie īpašas iemauktu purna siksnas (kapsulas).  Ar īpašas kordas palīdzību kordotājam ir iespēja regulēt spiedienu starp zirga muti un degunu. Tokero pavadas nosaka zirgam konkrētu „rāmi”, vienlaikus neradot pārlieku spiedienu uz muti. Tādēļ šīs atsaites ir piemērotas jaunzirgiem vai zirgiem, kuri baidās no spiediena mutē, kuriem ir zobu problēmas utml.  Diemžēl zirgi, kuriem ir tendence gulties uz trenzi, mēdz izmantot iespēju arī iegulties pret spiedienu uz purna siksnu. Tokero pavadas ir piemērotākas sākotnējām kordošanas darba fāzēm un pieradinot zirgu pie inventāra, vēlāk tās ieteicams nomainīt ar citām atsaitēm, kas domātas niansētākai iedarbībai.

DIPO treniņu sistēma

Dipo treniņu sistēma tiek piestiprināta pie vēderjostas un, apskaujot kakla pamatni, stiepjas līdz kordošanas jostai un pie pakauša piestiprinātai siksnai. Ja zirgs paceļ galvu augšup, kakla „siksna” iedarbojas uz balseni: sistēma tādējādi darbojas uz pozitīvā/negatīvā efekta principa. Ja zirgs nolaiž kaklu un galvu, tas tiek „uzslavēts”, atlaižoties spiedienam uz kakla rajonu. Zirgs noapaļo kaklu un vienlaikus arī muguru.  Sistēmai trūkst sāniskā ierobežojuma mirklī, kad zirgs noapaļo un nolaiž kaklu un enerģiski kustās uz priekšu. Šī treniņu sistēma ir ergonomisks palīglīdzeklis, kas īpaši piemērots  zirgu kondīcijas uzlabošanai pēc osteoterapeitiskās ārstēšanas kursa un citiem rehabilitācijas pasākumiem. Dipo sistēmas uzstādīšana ir sarežģīta un prasa ievērojamas iemaņas.

Sagatavoja Sigita Eitcena

Titulbildes atsauce