Zirga uzvedības traucējumi

Ne tikai cilvēki, bet arī zirgi var būt pakļauti garīgas dabas problēmām un uzvedības traucējumiem kā, piemēram, gaisa rīšana un aušana. Bieži pie tā ir vainojams cilvēks. Aplūkosim jaunākās atklāsmes šajā jomā, izkliedēsim pāris mītus un noskaidrosim, kā iespējams palīdzēt skartajiem zirgiem.

Civilizācijas slimības

Braucot garām ganībām, kurās redzami zirgi, paveras idilliska ainava: zirgi bauda ganību sezonu, ieniruši ar deguniem zaļajā zālē. Reti kurš pamana, ka palaikam kāds zirgs stāv šīs idilles vidū, neliekoties par to ne zinis, noliecot galvu līdz krūtīm, tad iztaisnojot un izdodot atraugām līdzīgas skaņas. Šis zirgs ir viens no uzvedības traucējumu upuriem – t.s. „gaisa rijējs”.

Nevienam no savvaļā mītošajiem zirgiem nepiemīt uzvedības traucējumi; tie rodas, dzīvojot nebrīvē, kā arī nepareizas apiešanās un turēšanas rezultātā. Galvenais iemesls tam ir: principā pēc savas būtības ikviens zirgs vēl joprojām ir un paliek savvaļas dzīvnieks. Arī pēc 6000 gadu ilgas domestikācijas vēstures šī kādreizējā stepju iemītnieka vajadzības primāri balstās uz viņa senču ieradumiem – nepieciešamība pēc pastāvīgām, mierīgām kustībām barā un svaigā gaisā un nelielu, olbaltumvielām nabadzīgas barības porciju nepārtrauktas gremošanas. Viena no rupjākajām kļūdām zirgu turēšanā ir pārāk īsas ēdienreizes un nepietiekams rupjās barības apjoms. Zirgiem būtu jānodarbina sevi ar ēdiena meklēšanu un uzņemšanu vismaz 12 stundas diennaktī. Ja vien uzkrītošos uzvedības traucējumus neizraisa kādas slimības sekas (piemēram, galvas kratīšanas sindroms ausu iekaisuma gadījumā), vai organisma anomālijas (kā kriptorhiem) vai barības vielu trūkums (piemēram, intensīva koka graušana), tad var gandrīz droši apgalvot, ka to iemesls meklējams nepareizos, zirga vajadzībām neatbilstošos turēšanas apstākļos.

No kā rodas uzvedības traucējumi?

Uzvedības traucējumu rašanos labvēlīgi ietekmē:

Slikti turēšanas apstākļi, primāri pārāk īsas ēdienreizes;

Stress sliktas apiešanās ietekmē

Pārslodze vai pretēji – garlaicība apmācības un treniņu procesā

Nenoskaidrotas dominances un ranga attiecības barā

Iedzimta tendence

Iespējamie iemesli:

Stresa situācijas, kad zirgs mēģina sekot saviem instinktiem un, piemēram, vēlas ēst, bet nespēj atrast barību. Ja šādas zirgam stresu izraisošas situācijas iestājas bieži, tas var novest pie uzvedības traucējumu parādīšanās;

Papildus negatīva pieredze, piemēram, pēkšņa atšķiršana no mātes, strauja treniņu uzsākšana, pēkšņa turēšanas apstākļu pasliktināšanās (piemēram, pāreja no ganībām uz atrašanos stallī lielāko laiku).

Izraisošie faktori, kuri uzrāda uzvedības traucējumus:

Zirga satraukums, piemēram, pirms barošanas, saimnieka ierašanās laikā, staļļa tīrīšanas laikā, seglošanas, tīrīšanas  utt. laikā. Gaisa rīšana un spēlēšanās ar mēli lielākoties parādās barošanas/ēšanas laikā, kustību stereotipi drīzāk novērojami pirms tam, kad zirgs atrodas satrauktā gaidīšanas stāvoklī.

Stresa nomākšana

Zirgi spēj pielāgoties to aktuālajai apkārtējai videi līdz zināmam mēram. Ja šis mērs tiek pārkāpts, rodas ilgstošas uzvedības problēmas. Jo jūtīgāks ir zirgs, jo ātrāk tiek sasniegts šis punkts. Tas, ko cilvēki no sava skatu punkta apzīmē kā uzvedības traucējumus, no zirga perspektīvas skatoties, ir tikai stratēģija, ar kuras palīdzību padarīt paciešamāku savu zirgam nepiemēroto eksistenci. Tā teikt, zirgs kā māk pielāgojas saviem dzīves apstākļiem. Piemēram, ja zirgs ir slimojis un spiests ilgu laiku pavadīt boksā, tad var pārsniegt viņa pielāgošanās spēju robežas. Tādā gadījumā zirgam nepieciešams sava veida „ ventilis”  ar kura palīdzību „ nolaist tvaiku”, t.i. – nepieciešamību pēc brīvām kustībām ārā. Stresa ietekmē zirgs var sākt šūpoties no vienas kājas uz otru; šāda kustība novērš zirga uzmanību no faktiskās vajadzības un ar laiku nostiprinās – zirgs kļūst par t.s. „ audēju”.

Zirgi-narkomāni

Jau 20. gadsimta 90’tajos gados tika veikti pētījumi par to, vai stereotipiem ir kāds sakars ar izmaiņām zirga hormonu un nervu sistēmā. Patreizējie pētījumu rezultāti, piemēram, liek domāt, ka gaisa rīšanas laikā smadzenēs izdalās dažādas noteiktas vielas, kuras iedarbojas uz zirgu nomierinoši – uzvedības traucējumu process tiek uztverts kā atalgojums. Šie ķīmiskie procesi izmaina centrālās nervu sistēmas struktūru. Tādēļ šie uzvedības traucējumi vairs nepāriet pat tad, kad sliktie turēšanas apstākļi kā iemesls ir novērsti. Tāpat ir veikti pētījumi, vai zirgiem ar uzvedības traucējumiem organismā trūkst seratonīns (seratonīns darbojas kā pārnēsātājviela starp atsevišķām nervu šūnām smadzenēs). Cilvēkiem seratonīna trūkums var izraisīt depresiju. Zinātniekiem ir izdevies „audējus”  veiksmīgi ārstēt ar to pašu medikamentu, kas tiek dots depresīviem cilvēkiem, taču tas nenozīmē, ka uzreiz jāķeras pie psihotropām vielām. Kas cilvēkam ir šokolāde, tas zirgam ir viņa rupjā barība – abas satur aminoskābi „ L-triptopāns”, kas atbildīgs par seratonīna veidošanos organismā. Praksē ir pierādījies, ka uzvedības traucējumus iespējams samazināt, palielinot rupjās barības daudzumu un barībā pievienojot L-triptopāna piedevas.

Dažādi uzvedības traucējumi

Stereotipi pieskaitāmi pie uzkrītošākajiem uzvedības traucējumiem. To skartie zirgi dažkārt stundām ilgi atkārto vienu un to pašu uzvedības modeli bez kādas atpazīstamas loģikas. Uzvedības traucējumi rodas dažādās funkcionālās jomās, atkarībā no to norises:

–       Ēšanas uzvedība (gaisa rīšana, spēlēšanās ar mēli, koka graušana, siles graušana/košana restēs);

–       Kustību uzvedība (aušana, skraidīšana turpu šurpu pa aploku vai gar aploka sētu vai boksā, kārpīšanās);

–       Sociālā uzvedība (bailes no sugas brāļiem, paškropļošana, agresivitāte);

–       Komforta uzvedība (astes beržana, galvas kratīšana).

Vai ir iespējama ārstēšana?

Skumīgākā ir atziņa, ka uzvedības traucējumi, kas radušies turēšanas apstākļu un apiešanās kļūdu rezultātā (gaisa rīšana, aušana, agresivitāte pret sugas brāļiem), lielākoties nepāriet arī tad, kad zirga dzīves apstākļi ir uzlabojušies. Tomēr ir būtiski izmainīt vai izvairīties no uzvedības traucējumu cēloņiem un izraisītājiem, jo tieši no tiem zirgi cieš, ne jau no pašiem „ netikumiem”  kā tādiem.

Uzmanība gan jāpievērš tam, ka daudzi šķietami uzvedības traucējumi ir apgūti slikti ieradumi, kā, piemēram, kārpīšanās staļļa gaitenī vai siles graušana barošanas laikā.

Pārbaudes saraksts zirga turēšanas apstākļiem – tā grib dzīvot zirgi!

Ideāli apstākļi:
–       Uzturēšanās ganībās;

–       Turēšana kopēja, atklāta tipa stallī ar grupu sugas brāļu;

–       Bokss ar aploku, kuram ir stiprināts pamats, nojume un iežogojums, kas pieļauj saskarsmi ar kaimiņu zirgu;

Pamatvajadzības:
–       Maksimāli iespējami daudz platības;

–       Daudz kustību stimulācijas;

–       Neierobežota pieeja rupjajai barībai;

–       Daudz nelielu barības porciju, kas apmierina visas vajadzības pēc barības vielām;

–       Neierobežota pieeja svaiga, tīram ūdenim;

–       Gaisma un gaiss;

–       Staļļa iekšējai temperatūrai jāpielāgojas āra temperatūrai;

–       Iespējas izvārtīties;

–       Zirgu sabiedrība ar skaidrām ranga attiecībām;

Vēl pieļaujams:
–       Turēšana tikai boksā ar saskarsmes iespējām ar kaimiņu zirgiem un vairāku stundu ilgām pastaigām aplokā/ganībās kopā ar citiem zirgiem un neierobežotu pieeju rupjajai barībai.
Galīgi nepieņemami:
–       Mazi, tumši boksi;

–       Vienmuļa dienas kārtība;

–       Pārāk maz kustību;

–       Nekādu sociālo kontaktu;

–       Potenciālie barības konkurenti atrodas pārāk tuvu;

–       Pastāvīga rangā augstāko zirgu dominance;

–       Nav iespēju patverties un norobežoties no citiem;

–       Nepārtraukti mainīga zirgu sabiedrība.

Pēc žurnāla St. Georg materiāliem sagatavojusi Sigita Eitcena

Materiāls žurnālam “Zirgam”

Bildes atsauce

Atpakaļ

Komentējiet

Zirgam.lv
Draugiem.lv pase