Lekšana dāmu seglos

Tiem, kas nekad nav jājuši dāmu seglos, var likties, ka lekšana tādos seglos ir ļoti drosmīga padarīšana. Tomēr būtībā tas ir pat vienkāršāk, nekā klasiskajos angļu seglos, protams, tikai tad, ja jātnieks jau iepriekš ir iemācījies stabili sēdēt dāmu seglos.

Jāpievērš uzmanība labajai kājai

Lekšanā svarīgi ir cieši turēties pie raga ar labo kāju. Nekādā gadījumā nedrīkst vilkt uz augšu kreiso kāju, vai spiest to pie apakšējā raga. Apakšējais rags kalpo tikai kā rezerves atbalsts, bet ne lai noturētos seglos lecienā. Krampēšanās ar kreiso kāju noved pie gāztiem šķēršļiem, jo jātnieks ir sagāzies savā uzsēdē. Kam ir šāds nelāgs paradums – krampēties ar kreiso kāju, tam vajadzētu kādu laiku pajāt bez kāpšļiem. Kreisajai kājai jāļauj brīvi nokarāties lejup un jākoncentrējas vairāk uz labo kāju. Kad jau ir pavisam droša sajūta, ka seglos notur tieši labā kāja, var atkal nolaist lejā kāpsli. Kāpsli nevajag saīsināt, kājas tāpat paliks ierastajā pozīcijā. Arī dibens paliek seglos, izņemot lēcienus pāri ļoti augstiem šķēršļiem.

Saliekties uz priekšu

Galvenais lekšanas noslēpums dāmu seglos slēpjas tajā, ka pirms atspēriena ir jānoliecas uz priekšu – jo augstāks šķērslis, jo vairāk jānoliecas. Šāda pozīcija jāsaglabā no atspēriena līdz piezemēšanās brīdim. Tikko kā zirgs ir piezemējies, jātniekam atkal jāiztaisnojas. Jāpievērš uzmanība, lai, saliecoties gurnos, jātnieks paliktu paralēli zirga ķermenim. Nedrīkst sašķiebties ar ķermeņa augšējo daļu, jo tādējādi tiek izjaukts zirga līdzsvars. Galva jātur uz augšu un taisni, lai varētu redzēt, kurp jāt. Saliecoties uz priekšu, ir jāpadod arī roka uz priekšu, lai zirgs var pastiept kaklu, vienlaikus saglabājot kontaktu ar zirga muti. Iztaisnojoties pēc piezemēšanās, atkal novietojiet rokas pareizajā pozīcijā. Atspērienā saliecoties gurnos, var labāk pielāgoties zirga kustībām un izvairīties no atkrišanas seglos pēc leciena. Turklāt saliekšanās uz priekšu atvieglo zirgam uzdevumu pacelt savas priekškājas pāri šķērslim.

Vingrinājums: kārtiņas

Ir svarīgi laicīgi saliekties uz priekšu. Vislabāk pareizo uzsēdes pozicīju var trenēt ar kārtiņām. Vieglāk ir sākt virzienā uz labo pusi. Piecas līdz sešas kārtiņas rikšos ar attālumu aptuveni 1,30 metri viena no otras, tiek uzstādītas vienā taisnā rindā tā un pārvarētas rikšos. Ja nepieciešams, attālumu starp kārtiņām var regulēt. Ja zirgs nav pieradis rikšot pāri kārtiņām, sākumā pamēģiniet tās pārvarēt soļos pāris reizes, nesaliecoties uz priekšu. Pēc tam pamēģiniet saliekties nedaudz uz priekšu brīdī, kad zirgs paceļ kāju, lai spertu soli pāri pirmajai kārtiņai. Tikai tad, kad zirgs ir ticis garām pēdējais kārtiņai ar pakaļkājām, atkal iztaisnojieties seglos. Ja tas izdodas labi, var mēģināt atkārtot to pašu rikšos. Turklāt zirgs nedrīkst sasteigt soli. Saliekšanās ir jāveic plūstošās kustībās līdz ar zirga kustībām.

Nelieli lēcieni

Pēc tam, kad vairākas reizes kārtiņas ir pārvarētas rikšos, pēdējo kārtiņu var pacelt līdz neliela šķēršļa augstumam. Priekšpēdējā kārtiņa ir vai nu jāizņem vai kopā ar pēdējo kārtiņu jāpārveido par nelielu krustiņu. Šķērslim jābūt tikai 25-30 cm augstam. Jau rikšos pāri pirmajām kārtiņām ir jāsaliecas uz priekšu un šī poza jāsaglabā līdz piezemēšanās brīdim pēc leciena. Ja zirgs pēc leciena pāriet lēkšos, pārvediet to atkal uz rikšiem. Kad lecienā jātnieks jau jūtas gana droši, rikšu kārtiņas var pavilkt atpakaļ, lai pirms leciena sanāktu pāris lēkšu tempi un šķērsli nedaudz pacelt. Rikšos jāuzjāj uz kārtiņām, jāsaliecas uz priekšu nedaudz, pirms leciena atkal jāiztaisnojas, jāpaceļ zirgu lēkšos, atkal nedaudz jāsaliecas uz priekšu un jāpārvar šķērslis. Tālak var pirmās kārtiņas vietā uzstādīt otru nelielo šķērsli, bet kārtiņas pa vidu izņemt ārā.

Pamatkļūdas

Šie pirmie vingrinājumi jāizpilda tikai jāšanas trenera vai pieredzējušas personas klātbūtnē. Ir grūti par visu padomāt vienlaicīgi, kā par saliekšanos gurnos, par roku un kāju pozīciju, lai nevilktu kreiso kāju augšup. No tā var izvairīties, iespiežot kāju kāpslī lejup, bet ceļgalu iekšpusi piekļaujot segliem. Nereti labā kāja nepieguļ segliem kā nākas. Šajā gadījumā līdz labās kājas un potītes ārpusi piespiest pie segliem. Visbiežākās roku pozīcijas kļūdas ir vilkšana uz atpakaļu vai roku stumšana uz leju. Tās abas ir kļūdas, kas zirgam traucē virs šķēršļa izstiept galvu un kaklu. Pareizi ir rokas virzīt uz priekšu gar tā kaklu, virzienā uz zirga muti. Tikai tad, kad šos sākontējos vingrinājumus jātnieks veic droši un bez kļūdām, var pāriet tālāk pie augstākiem šķēršļiem un galu galā pie nelieliem maršrutiem. Visus pagriezienus jāizjāj plati. Meklējot ar skatienu nākamo šķērsli pa kreisi ir jāuzmanās īpaši, jo pat neliela svara pārnešana uz kreiso pusi var izjaukt zirga līdzsvaru.

Uzsēde un atspēriens

Lecot dāmu seglos ir jākoncentrējas uz to, lai ķermeņa augšdaļa būtu vērsta uz priekšu, bet ar labo kāju cieši jāpiekļaujas pie segliem. Ja jātnieks lecienā velk aiz pavadām, tādējādi viņš ierobežo zirgam kakla, galvas un muguras kustību brīvību. Saliecoties ar ķermeņa augšdaļu uz priekšu, arī rokas ir jāpadod uz priekšu, lai zirgs var izstiepties. Roku novietošana vienā vietā (prestatā to virzīšanai līdzi zirga kustībām) ir viena no izplatītākajām kļūdām, tāpat kā pārspīlēta liekšanās uz priekšu un pavadu vilkšana brīžos, kad jātnieks zaudē līdzsvaru. Šīs kļūdas var novest pie tā, ka zirgs atsakās lekt vai tā mugura kļūst tik stīva, ka zirgs ar pakaļkājām nogāž šķēršļa kārtis. Uzsēdes kļūdas ietekmē zirga līdzsvaru lecienā. It īpaši dāmu seglos nedrīkst liekties ne pa labi, ne pa kreisi, jo tas noved pie būtiskām līdzsvara nobīdēm. Vienmēr ir jāsēž segliem pa vidu. Kļūdas kāju pozīcijā ietekmē uzsēdi pie augšējā seglu raga, kā rezultātā labā kāja atraujas no segliem vai uzslīd uz zirga kakla, vai arī jātnieks sašķiebj uz priekšu labo gurnu. Daudzas nepieredzējušas jātnieces uzskata, ka lecienā ir jāpieturās pie otrā raga, taču tādējādi tikai sašķiebjas savā uzsēdē. Nepareizi ir arī, ja kreisā kāja aizslīd uz atpakaļu un nenodrošina nekādu turēšanos pie raga. Šāda kļūda bieži rodas, ja jātnieks saliecas par daudz uz priekšu vai pa labi. Ja jātnieks pārāk vēlu saliec ķermeņa augšdaļu uz priekšu, viņš atpaliek no zirga kustības, kā rezultātā ierauj tam mutē un atsitas pret muguru. Savukārt pie pārlieku ātras noliekšanās jātnieks pats sev ar seglu ragu nodrošina sitienu pa krūtīm.

Droša uzsēde

Ir daudzas situācijas, kurās jātnieks var nokrist no zirga arī klasiskajā (vīriešu) uzsēdē: ja zirgs sāk āžoties, paklūp vai pēc piezemēšanās aiz šķēršļa sakrīt uz priekškājām. Dāmu seglos turpretī var sēdēt seglos drošāk, pateicoties seglu ragiem, pie kuriem var turēties. Normāli jājot dāmu seglos  labā kāja mierīgi pieguļ segliem. Kāju pirksti vērsti uz leju. Kreisā kāja tāpat ir atslābināta. Kreisās kājas augšstilbs atrodas aptuveni 2-3 cm no apakšējā seglu raga.

Drošās uzsēdes formā jāpavērš labās pēdas priekšdaļa uz iekšu un jāpiespiež potīte stingri pie segliem. Vienlaikus kreiso apakšstilbu jāpastumj stingri zem apakšējā raga, nesavelkot ceļgalu uz augšu. Ķermeņa augšdaļai jāpaliek taisnai, bet sēžai jābūt stingri piespiestai segliem.

Bildes atsauce

Rakstu sagatavoja S.Eitcena

Atpakaļ

Komentējiet

Zirgam.lv
Draugiem.lv pase