8. marts, 2011 | tēma: Zirgam iesaka
Daudzu apziņā 8.marta ir iegūlies kā dienu, kad padomju vīri steidza sveikt sievietes ar tulpju laksties, bet dāmas iepriecināt vīrus ar rasolu un pīrādziņiem. Lai arī dāmām visnotaļ patīkami saņemt ziedus un apsveikumus, tomēr šajā dienā it kā prieks par izrādīto uzmanību tiek aizēnots ar domām par to, ka tā taču ir sena pagājušo laiku padarīšanu.
Starptautiskā sieviešu diena, ko svin 8.martā, ir vispasaules svētki, kad paust atzinību sievietēm. Dažādās pasaules vietās tradīcijas ir atšķirīgas. Dažviet sievietēm tiek izrādīta cieņa, mīlestība un atzinība, cituviet uzsvars tiek likts uz sieviešu ekonomiskajiem, politiskajiem un sociālajiem sasniegumiem. Ir valstis, kur 8.martu uzskata par Mātes dienas vai Valentīndienas aizstājēju vai ekvivalentu.
Kā norādīts mājas lapā www.citavesture.lv, 8. marta izcelsmei tiešām ir sociālisma pieskaņa, jo, lai cik dīvaini nebūtu, bet pirmoreiz šos svētkus atzīmēja tieši antikomunisma citadelē ASV, ar Amerikas sociālistiskās partijas gādību un tā tika svinēta februāra pēdējā svētdienā no 1909. – 1913. gadam. Starptautiski šie svētki kļuva līdz ar 1910. gada Otrās internacionāles (starptautiska sociālistisko un darba partiju organizācija, kas pastāvēja no 1889. – 1916. gadam) organizēto starptautisko sieviešu konferenci, kurā vācu sociāliste Klāra Cetkina (Klara Zetkin) (attēlā) piedāvāja turpmāk atzīmēt Starptautisko sieviešu solidaritātes dienu. Ierosinājums tika pieņemts, taču netika noteikts konkrēts datums. Nākošajā gadā to atzīmēja 19. martā Austrijā, Vācijā, Dānijā un Zviedrijā. Datumi arī turpmāk bija visdažādākie. 1912. gadā Sieviešu diena bija 12. maijs, bet 1913. gadā Francijā un Krievijā tā tika atzīmēta 2. martā, Austroungārijā, Šveicē un Nīderlandē – 9. martā, bet Vācijā – 12. martā. 1914. gadā jau parādījās zināma vienotība, jo lielākajā daļā valstu šie svētki tika atzīmēti 8. martā. Lielākoties tālaika svētku pasākumi ietvēra mītiņus un demonstrācijas, kas tika atzīmēti līdz pat 20. gadu beigām, kad pamazām izsīka.
Mūsdienās šos svētkus tādā vai citādā formā atzīmē lielā daļā pasaules valstu. Citās tā ir oficiāla svētku diena, lielā daļā nav, bet tik un tā ir novērojama. Lai arī vispopulārākie šie svētki tomēr ir bijušajās sociālistiskā bloka valstīs, kur to nozīme mūsdienās bieži vien raisa diskusijas, kas vairāk sakņojas nepatikā pret visu, kas saistīts ar sociālismu, nebūt nav tā, ka tie ir tikai komunistu vai padomju nostaļģijas mocītu cilvēku svētki. Nozīme šiem svētkiem ir tādās valstīs, kurās dzimumu līdztiesības līmeni varētu vēlēties augstāku, kā, piemēram, Indija un Pakistāna, vai Irāna, kur šajā dienā 2007. gadā izcēlās sadursmes ar policiju.
Lai arī kāda būtu šo svētku vēsture, kādēļ lieku reizi liegt sev prieku par labiem vārdiem un mīļiem smaidiem? Ja tas liek dāmām pasmaidīt, kādēļ viņām to neļaut?
Ielādējas ...
”
