Barošanas 2×2: nav jābūt zinātniekam, lai izprastu proteīnu

Censties izlemt, kādu barību dot zirgam, var līdzināties drēbju iepirkšanās procesam – jūs cītīgi lasāt uz birkām rakstītos ciparus, bet tā arī neesat pārliecināts, ka tie derēs kā nākas.

Ja izmērs ir vienīgais skaitlis, kas jāatšifrē uz apģērba birkām, rādītāji uz zirgu barības iepakojumiem satur daudz un dažādus ciparus. Tas liekas teju kā kodu šifrēšana, cenšoties pārliecināties, kurš graudu veids labāk derēs jūsu zirgam.

Viens no pirmajiem cipariem uz barības iepakojuma parasti ir proteīna rādītāji procentos, kas var būt ļoti plašā spektrā – no 8 līdz 16 procentiem. Par proteīnu tiek stāstīti dažādi stāsti. Vai vairāk ir labāk? Vai par daudz kaitē zirgam? Var tas padara zirgu „traku”? Vai palīdz zirgam uzaudzēt muskuļus? Kas galu galā zirgam vajadzīgs?

Ko dara proteīns?

Lai zinātu, kāds proteīna daudzums vislabāk der jūsu zirgam, ir svarīgi izprast to būtisko lomu, ko proteīns spēlē zirga ēdienkartē. Proteīns ir neatņemama zirga ķermeņa katru audu un orgānu sastāvdaļa.

Vairums cilvēku baidās no proteīniem, taču zirgiem ir nepieciešamas šīs aminoskābes, lai atjaunotu tādus audus kā ādu, apmatojumu un nagus. Tas uztur asinsriti un sistēmu pie veselības un palīdz audzēt muskuļu masu.

Proteīns ir kompleksa molekula, kas sastāv no dažādiem būvblokiem jeb aminoskābēm. Visas 22 aminoskābes ir nepieciešamas, lai organismā veidotos proteīns, bet daži no šiem būvblokiem var tikt pārveidoti viens no otra, kamēr citi ir jānodrošina ar zirga ēdiena palīdzību – tās ir neaizvietojamās aminoskābes. Uz barības iepakojumiem visbiežāk ir uzrādītas procentuālās vērtības trim svarīgākajām aminoskābēm – lizīnam, metionīnam un treonīnam.

Zirga vajadzības pēc proteīna nosaka tas, cik daudz audu tā ķermenim ir jāatjauno. Zirgs, kas dzīvo tikai ganībās un dodas vieglās izjādēs pāris dienas nedēļā, pārāk nenoslogo savus muskuļus un audus, lai būtu nepieciešama nopietna atjaunošana. Tādēļ tādam zirgam ir zemas proteīna vajadzības.

Zirgam, kas piedalās sacensībās un pakļauj savus ķermeņa audus atkārtotam stresam, būs nepieciešams vairāk proteīna, lai uzturētu un atjaunotu šos audus, īpaši muskuļu audus. Augošam jaunzirgam arī būs lielākas proteīna vajadzības, jo viņš nepārtraukti audzē audus un muskuļus. Tāpat arī vaislas ķēvei – kā grūsnības, tā zīdīšanas posmos – būs nepieciešams papildus proteīns, lai apmierinātu tās vajadzības, ko viņas ķermenim uzstāda kumeļš.

Ir būtiski atzīmēt, ka proteīns ir neefektīva enerģijas avots zirga ķermenim. Zirga nepieciešamības pēc kalorijām var ievērojami pieaugt līdz ar slodzes intensitāti, bet viņa vajadzības pēc proteīna paliek diezgan stabilas. Ideālā variantā zirga ķermenis izmanto proteīnu tikai, lai uzturētu un atjaunotu ķermeņa audus, vienlaikus izmantojot ogļhidrātus un taukus kā kaloriju enerģijas avotus.

Ne daudzas barības ražotāju kompānijas uz iepakojuma norāda enerģijas saturu jeb megakalorijas uz kilogramu, lai gan tā ir ļoti svarīga informācija, kas jāzina, izlemjot, ko barot zirgam. Lielāks proteīna saturs nepiedod vairāk enerģijas produktīvā veidā; to var panākt ar lielāko kaloriju apjomu ogļhidrātu un tauku veidā.

No kurienes rodas proteīns?

Ir svarīgi zināt proteīna saturu jūsu zirga rupjajā barībā un arī spēkbarībā. Tikai uzturēšanas nolūkiem pietiek ar 8-10 % proteīna, ieskaitot spēkbarību, sienu un rupjo barību, lai zirgs spētu audzēt apmatojumu un nagus un uzturēt muskuļu audus un kaulus.

Vislabākais rupjās barības avots, kas nodrošina proteīnu, ir jaunas ganības, jo pavasara zāle satur 23-28% proteīna, turpretī rudens zālē ir 14-18%. Zāles siens satur no 6-10%, turpretī lucernas siens satur divreiz vairāk, līdz pat 20% proteīna. Ir lietderīgi pārbaudīt siena un zāles proteīna saturu, lai precīzi zinātu barības devas.

Lai aprēķinātu kopēju proteīna saturu zirga ēdienkartē, jāņem talkā matemātika un jānosaka, cik daudz spēkbarības un ar kādu proteīna saturu jābaro. Piemēram, zirgs dienā apēd 15 kg zāles siena, kas satur 10% proteīna. Tas nozīmē, ka no šī rupjās barības apjoma zirgs iegūst 1.5 kg proteīna. Papildus viņš saņem 2 kg  proteīna no 12%-īgās proteīnu saturošās spēkbarības graudu veidā. Kopējais proteīna daudzums, ko zirgs uzņem no 17 kg barības ir 1.57 kg, kas pārveidojas par 10.24% proteīna.

Sporta zirgiem proteīna saturam kopējā ēdienkartē jābūt no 10-12%. Ir jāizvēlas piemērotas papildbarības, balstoties uz pamata ēdienkartes proteīna saturu, kā arī to, cik daudz koncentrāta zirgam nepieciešams, lai uzturētu ķermeņa kondīciju.

Ja jūsu zirgs viegli saglabā svaru ar minimālu graudu apjomu, racionu līdzsvarojošās barības var palīdzēt nodrošināt svarīgos proteīnus un barības vielas, nepalielinot kaloriju daudzumu. Nevajag baidīties no tā, ka racionu līdzsvarojošā barībā parasti ir lielāks procentuālais proteīna rādītājs uz iepakojuma.

Racionu līdzsvarojošās barības ir tāds barības veids, kas izstrādāts ar mērķi nodrošināt labas kvalitātes proteīnus un neaizvietojamās aminoskābes un vienlaikus optimālu vitamīnu un minerālvielu līdzsvaru. Racionu līdzsvarojošās barības ir zemapjoma barība, tādēļ to var barot 0.5-1 kg dienā.  25% proteīna saturoša racionu līdzsvarojošās barības deva 1 kg apjomā dienā papildina zirga kopējās ēdienkartes proteīna daudzumu par tikai 250 gramiem.

Proteīna daudzumu var noteikt arī pēc barības sastāvdaļu rādītāja. Proteīns atrodams daudz dažādos avotos, ieskaitot dzīvnieku, augu izcelsmes produktus, pienu vai zivju  miltus. Vairums zirgiem augu izcelsmes proteīni šķiet garšīgāki un vieglāk sagremojami. Barībai, kas satur dzīvnieku izcelsmes vai zivju miltu proteīnus, var būt specifiska smaka vai garša. Toties dzīvnieku izcelsmes produktiem bieži ir vislabākais aminoskābju saturs un augstākais lizīna rādītājs. Piena proteīns bieži tiek izmantos barībā, kas domāta kumeļiem.

Jēlproteīna rādītāji uz iepakojuma neko neizsaka par tā kvalitāti. Ir svarīgi, lai proteīnā būtu visas neaizvietojamās aminoskābes pareizajās devās. Augstas kvalitātes proteīna barība satur dažādu sastāvdaļu sajaukumu, piemēram, arī lucernas vai sojas miltus.

Vai proteīns padara zirgus karstasinīgākus?

Ja zirgam tiek barota pārmērīga enerģija jebkādā veidā, vai nu tie ir ogļhidrāti vai proteīni, tas var likt zirgam būt enerģiskākam vai satrauktākam, taču parasti tajā nav vainojams proteīns. Ir svarīgi nošķirt proteīnus un enerģiju. Proteīna galvenais uzdevums zirga ķermenī ir atjaunot ķermeņa audus kā muskuļus, nevis kalpot par enerģijas avotu. Zirga ķermenis pārveido proteīnu kalorijās enerģijas ieguvei tikai tad, ja tas tiek barots par daudz vai ja ēdienkartē ir nepietiekams kaloriju daudzums.

Palielinot graudu apjomu barībā, zirga satraukšanās vai bailīguma pastiprināšanās visticamāk rodas no enerģijas (kaloriju) daudzuma palielināšanās. Šī enerģija rodas no ogļhidrātiem nevis proteīna. Ogļhidrāti – cukurs un cietes – gremošanas procesā tiek pārvērsti par glikozi, kas uzsūcas asinīs. Jo vairāk cukura un cietes zirgs uzņem, jo augstāks glikozes līmenis asinīs. Pētījumi ir pierādījuši saikni starp asins cukura līmeni un garastāvokļa maiņām cilvēkiem.

Vairāk nenozīmē labāk

Reiz bija pieņemts uzskatīt, ka pārlieku daudz proteīna zirga diētā novedīs pie nieru kaitējumiem, taču tas neatbilst patiesībai. Ja arī zirgam tiek barots par daudz proteīna, tā ķermenis spēj sadalīt lieko proteīnu un izmantot to kā kaloriju avotu, lai gan tas nav ļoti efektīvs veids, kā iegūt kalorijas. Proteīna sadalīšanās rezultātā ķermenī kā blakusprodukts rotas nitrogēns, kas izfiltrējas no organisma caur nierēm. Lai palīdzētu filtrēšanas procesam, zirgs dzers vairāk ūdeni, un tā urīnam var būt spēcīga amonjaka smaka, jo izvadītais urīns satur nitrogēnu.

Lai gan veselīgi zirgi bez problēmām spēj pārstrādāt lieko proteīnu, tā pārbarošana nekādu labumu nedod. Proteīns nav efektīvs enerģijas avots – lielākā daļa enerģijas tiek zaudēta vielmaiņas procesā, salīdzinot ar ogļhidrātiem. Sašķelšanās procesā proteīns rada vairāk siltuma nekā ogļhidrātu vai tauku šķelšanās, kas var ietekmēt zirga sniegumu karstā laikā.

No otras puses proteīna trūkums var izraisīt nopietnas problēmas. Zirgs, kas nesaņem pietiekami daudz kaloriju enerģijas iegūšanai, sāks izmantot proteīnus šim nolūkam, nevis muskuļu masas audzēšanai, kā rezultātā muskuļi attīstīsies sliktāk, apmatojums un nagi būs sliktākā stāvoklī, kā arī zirgam trūks enerģijas un spējas koncentrēties.

Proteīna trūkums var rasties arī slimības rezultātā. Noteiktu slimību gadījumā zirgs nokļūst tādā kā apburtajā lokā – tā vielmaiņa paliek aktīvāka un proteīns sadalās ātrāk. Tie zaudē muskuļu audus, jo tieši no tiem organisms iegūst proteīnu.

Neaizvietojamās aminoskābes – ABC

Lai radītu organisma proteīnus, ir nepieciešama ikviena aminoskābe. Zirga ēdienkartē ir jābūt neaizvietojamajām aminoskābēm, jo tās nevar tikt pārveidotas no citām organismā esošajām aminoskābēm. Neaizvietojamo aminoskābju līdzsvars organismā ir svarīgs, jo jebkurš pārpalikums tiks „sadedzināts” enerģijas ieguvei, bet to trūkums nozīmēs, ka organisms nespēs radīt proteīnu. Ir sekojošas neaizvietojamās aminoskābes (NAS):

Lizīns

• Pirmā „ierobežojošā” NAS: ja zirgs nesaņem pietiekami lizīna, viņš nespēs izmantot pārējās NAS, lai gan normālā zirga ēdienkarte nodrošina pietiekami lizīna.
• Barībā jābūt vismaz 0.65% lizīna satura (sausvielas).
• Kumeļiem augšanas procesā ir pastiprinātas muskuļu attīstības un kaulu augšanas prasības.
• Stimulē kuņģa skābes izdalīšanos

Metionīns

• Arī „ierobežojošā” NAS
• Ietekmē apmatojuma augšanu
• Nepieļauj tauku nosēšanos aknās
• Palīdz absorbēt selēnu
• Antioksidants
• Anti-artrītiska ietekme

Arginīns

• Ražo insulīnu un augšanas hormonus
• Palīdz cīnīties ar vēža izplatīšanos
• Veicina T-šūnu ražošanu

Histidīns

• Uztur plazmu, hematokrītu un seruma albumīnu
• Ražo histamīnu
• Kontrole sāpju sajūtas
• Anti-artrītiska ietekme
• Stimulē kuņģa skābes izdalīšanos, uzlabo apetīti

Fenilalanīns

• Ražo epinefrīnu un norepinefrīnu
• Anti-depresants

Treonīns

• Veicina augšanu un barības pārstrādāšanu
• Ražo adrenalīnu
• Vairogdziedzera hormonu priekštecis

Triptopāns

• Seratonīna sastāvdaļa
• Garastāvokļa stabilizētājs
• Niacīna priekštecis
• Var palīdzēt asins recēšanā

Valīns

• Regulē proteīna apgrozījumu un enerģijas vielmaiņu kopā ar leicīnu un izoleicīnu
• Svarīgs muskuļu koordinācijai

Leicīns

• Neļauj noārdīties muskuļu proteīnam

Izoleicīns

• Veido hemoglobīnu
• Pretojas nervu sistēmas deģenerācijai

Sagatavots pēc Chronicle of the Horse materiāliem

Informāciju sagatavoja Sigita Eitcena