13. janvāris, 2011 | Veterinārija
Ko darīt, ja vecāks zirgs klepo treniņu laikā, lai gan ikdienā jūtas labi? Kādi ir iemesli, kādēļ zirgu tas moka?
Kā jebkurā gadījumā, ja runa ir par dzīvnieka veselību, un jūs nezināt, kas tam kait, vislabākais ir vērsties pie veterinārārsta, lai speciālists nosaka diagnozi un iesaka vislabāko ārstēšanas veidu. Taču klepus vecākiem zirgiem nav nekas neparasts un tā esamībai ir vairāki iespējami iemesli, daži nopietnāki, citi ne tik nopietni.
Vienkārša klepošana ir pekšņa, skaļa gaisa izgrūšana no plaušām, liekot elpceļiem attīrīties no gļotām vai kā cita. Zirgam tas ir vienkārši reflekss, ko izraisa šūnas, kas atrodas zirga trajehā un bronhos. Šīs šūnas stimulē kāds kairinātājs. Tiklīdz tiek saņemts kairinājums, receptori uztver informāciju un pa nerviem novada to uz “klepus” centru smadzenēs, kas dod signālu balsenes, diafragmas, kā arī vēdera muskuļiem. Tā zirgs ir sportisks dzīvnieks, tā plaušas ir salīdzinoši lielas. Vienā reizē pieaudzis zirgs var ieelpot sešus līdz astoņus litrus gaisa. Arī traheja ir liela, tā stiepjas no balsenes līdz pat pirmajam ribu pārim, kur tas sadalās labajā un kreisajā bronhā. Traheju un bronhus klāj membrāna, kas veidota no miljoniem gļotas radošām šūnām ar matveidīgiem veidojumiem, ko sauc par skropstiņām. Tas nodrošina to, ka membrāna vienmēr ir mitra.
Klepu var radīt kāds svešķermenis, kas iekļuvis balsenē vai trahejā, piemēram, siena vai salmu gabaliņš. Tas rada kairinājumu un ar spēcīgo gaisa strūklu, ko rada klepus, svešķermenis tiks izgrūst no elpceļiem.
Viens no nopietnākajiem iemesls, kādēļ zirgs klepo, ir plaušu emfizēma, ko dēvē par hronisku obstruktīvo plaušu slimību, jeb vienkāršā valodā – par dusuli. To var uzskatīt par astmas ekvivalentu zirgiem un to rada zirga elpceļu iekaisums, kā cēlonis parasti ir apkārtējās vides kairinātāji. Šis iekaisums aizsprosto elpceļus, radot zirgam grūtības elpot un liekot tam klepot. Ja slimība ir ļoti progresējusi, zirgs spēj tik tikko elpot, pat stāvot mierīgi. Ieplestas nāsis elpojot un vēdera muskuļu sasprindzinājums ir klasiskās dusuļa pazīmes. Ne tik smagos gadījumos dusulis var izpausties kā klepus piepūles, piemēram, treniņa laikā.
Vēl viens klepus cēlonis ir alerģijas, kas it īpaši izpaužas kā sezonāla problēma. Pārlieku daudz putekļu, putekšņi, sporas vai pat pārāk liels mitrums var izraisīt alerģijas uzliesmojumus, radot klepu. Dažiem veciem dzīvniekiem, tajā skaitā arī zirgiem, veidojas hroniska plaušu fibroze (ir pastiprināta saistaudu veidošanās plaušās), kuras rezultātā elpceļi zaudē savu elastību. Vecāka zirga imūnsistēma var arī veidot krēpas, kas noved pie klepus.
Ja zirgam ir paaugstināta ķermeņa temperatūra un “slapjš” klepus, to iespējams radījusi kāda infekcija.
Klepu var radīt arī parazīti. Plaušu parazīti (Dictyocaulus arnfieldi) mīt elpceļos un var izraisīt kairinājumu. Šie parazīti var inficēt zirgus, ja tiek turēti kopā ar ēzelīšiem. Apaļtārpi var radīt klepu kumeļiem, jo parazītu kūniņas migrē caur plaušu adiem.
Zirga ārstēšana ir atkarīga no klepus cēloņa, taču var sākt ar to, ka zirga vidē pēc iespējas samazina putekļu daudzumu, pēc iespējas ilgāt ļauj dzīvniekam uzturēties svaigā gaisā, kā arī samitrināt sienu pirms tā došanas. Attiecībā uz medikamentiem vislabāk konsulēties ar speciālistu, kas arī izrakstīt nepieciešamās zāles.
Izmantota informācija no 1. un 2. atsauces.
Tekstu sagatavoja L.Dombrovska
