Intervija ar Izabellu Vertu

Vācijas vadošā iejādes karaliene Izabella Verta ir labu laiku kā jau atgriezusies sacensību arēnā pēc sava pirmā bērna – dēliņa Frederika – piedzimšanas. 3-daļīgā intervijā, kas pierakstīta dažādos laikos, viņa sniedz atbildes uz dažādiem jautājumiem un stāsta par aktuālākajiem jaunumiem savā dzīvē.

1. daļa – 2010. gada sākums.

J. Vai varat aprakstīt, kāda izskatās tipiska Jūsu treniņu ikdiena?

A. Kopš Frederika piedzimšanas katra diena tagad sākas ar viņu! Pēc tam es sāku strādāt ar zirgiem aptuveni 9os no rīta un paspēju izjāt vidēji 7 zirgus dienā. Pārējā dienas daļa ir atkarīga no staļļa norisēm un Frederika.

J. Cik daudz zirgu Jums ir pašlaik?

A. Pašlaik stallī mums ir aptuveni 40 jājamzirgi, tādēļ visa mana komanda ir ļoti aizņemta!

J. Vai Jums ir kādi jauni zirgi, kas Jūsuprāt ir ļoti daudzsološi?

A. Man ir divi zirgi ar lielu potenciālu un nākotnes perspektīvām. Pirmais ir El Santo, uz kuru es lieku lielas cerības – viņš piedalījās FEI Pasaules kausa izcīņas finālā Gēteborgā, Zviedrijā, un man šķiet, ka viņš ir ļoti talantīgs. Nākamais zirgs ir Don Johnson, kas pašlaik vēl ir gana niķīgs, bet apveltīts ar izcilu talantu, un es ceru, ka līdz šā gada beigām man izdosies ar viņu nonākt līdz Lielās Balvas līmenim.

J. Vai varat īsumā raksturot, kādi ir El Santo un Don Johnson?

Treniņi ar Ērniju (El Santo) is viegli, jo viņš ir tik vienkāršs un pieklājīgs, es pat teiktu, ka viņš ir visvieglāk jājamais zirgs manā stallī. Don Johnson ir ar ļoti spēcīgu raksturu, un viņam vajag lielāku sacensību pieredzi, lai nomierinātos, tādēļ pašlaik ir grūti viņu ņemt līdzi uz lielām sacensībām.

J. Kādi ir Jūsu plāni pašlaik, kad manēžas iejādes sezona ir beigusies?

A. Mums ir jāgatavojas āra sezonai maija sākumā, tādēļ koncentrēsimies uz lielajām sacensībām, atgūsim formu un pēc iespējas labāk sagatavosimies Pasaules Jāšanas sporta spēlēm 2010. gada septembrī.

J. Vai jau gaidāt Londonas Olimpiskās spēles 2012. gadā?

A. Jā, tas ir liels mērķis – startēt tur ar vienu no maniem jaunajiem zirgiem, un (Warum Nicht) tolaik būs 16 gadus vecs, tā kā arī viņam tā būs iespēja. Manuprāt, mums būs vairākas iespējas, un es ceru, ka spēsim pacīnīties par galvenajām vietām.

2. daļa – pirms Kentuki

J. Kādi ir Jūsu plāni starplaikam pēc CHIO Āhenē (Vācijā) un pirms Pasaules Jāšanas sporta spēlēm Kentuki?

A. Pēc mana dēliņa Frederika piedzimšanas ar ļoti ātri atgriezos seglos un jūtos ļoti labi. Mans plāns ir atgūt iespējami labāko formu pirms Kentuki, un ir patīkami apzināties, ka mēs ar Satchmo esam sasnieguši stabilāku sniegumu pēdējos mēnešos.

Es biju ļoti apmierināta ar abiem zirgiem (Satchmo un Hannes) un to sniegumu Lielās Balvas programmā CHIO Āhenē, kur ieguvām vairāk nekā 75% vērtējumu, ar ko, manuprāt, var justies apmierināts un laimīgs. Tomēr tuvākajās nedēļās un mēnešos mums ir jāpaceļ sava prasību latiņu, jātiek galā ar kļūdām un jākoncentrējas uz mūsu programmas detaļām.

Laikā starp šodienu un Pasaules jāšanas sporta spēlēm mēs apmeklēsim Vācijas čempionātu Minsterē, pēc tam tiks paziņoti komandas dalībnieki, kas dosies uz Kentuki, un es ceru, ka mēs uz to brīdi būsim vislabākajā formā.

Mēs zinām, ka holandiešu jātnieki ir ļoti spēcīgi, tāpat kā Laura Behtolšeimere, tādēļ mēs ceram pietuvoties Laurai un Adelindei. Edvards, šķiet, spēlē jau pats savā līgā, bet pārējās divas jātnieces mums ir pa spēkam.

J. Pastāsties par saviem labākajiem zirgiem pašlaik – Satchmo, Hannes, El Santo un Don Johnson.

A. Pašlaik Satchmo ir kvalificējies kā mans Nr. 1A, un Hannes kā mans Nr. 1B, lai gan pirms četriem gadiem Āhenē viss bija tieši otrādāk. Esmu laimīga, ka abi mani zirgi ir šādā līmenī, un ir patīkami, ka Hannes pēdējā laikā ir bijis tik stabils un ne tik bailīgs, kā agrāk mēdza būt.

Tuvāko divu gadu laikā jāskatās, kā attīstīsies manas pārējās divas lielās cerības – 9 gadus vecais El Santo un 8 gadus vecais Don Johnson— abi ir ļoti attīstījušies pēdējā laikā. El Santo jau ir pierādījis savu talantu Lielās Balvas programmā; Don Johnson tas vēl ir jāpierāda, tādēļ pašlaik viņš piedalīsies tikai mazāka mēroga sacensībām, līdz būs pilnībā gatavs Lielās Balvas aprindām.

J. Kāda bija Jūsu kopējā sadarbība ar dziedātāju Roberto Blanko?

A. Man ir jauna kjūra mūzika, kas man ļoti patīk; to ir izstrādājis Roberto Blanko, un tā tiešām atšķiras no mana iepriekšējā stila. Es domāju – pat ja mēs nevaram uzvarēt, vismaz izpriecāsimies; šī mūzika mani patiešām iedvesmo, un es ceru, ka tā iedvesmos arī skatītājus un, protams, tiesnešus!

Mēs satikāmies ierakstu studijā, un Roberto nodziedāja pāris no savām populārākajām dziesmām. Viņa mūzika rada patiešām tādu ballītes atmosfēru, kas labi piestāv Satchmo. Bija pārsteidzoši, cik pozitīvs un motivēts bija Roberto, un viņš pat iepazinās ar Satchmo!

Tagad man būs interesanti paskatīties, kā mūzika iederēsies sacensību atmosfērā un kā uz to reaģēs skatītāji.

J. Kādas ir jūsu domas par Vācijas iejādes komandu Pasaules jāšanas spēlēm?

A. Esmu pārliecināta, ka Kristofs (Košels) un Anabella (Balkenhola) parādīs lielisku sniegumu, un tā arī būs teicama pieredze viņiem abiem. Kristofs visus pārsteidza ar pēdējo pāris mēnešu laikā sasniegtajiem uzlabojumiem, un viņa zirgam ir liels potenciāls. Uz viņa pleciem gūlās ļoti liels spiediens arī CHIO Āhenē, kur viņš bija pirmais komandas jātnieks, kas startēja, bet viņam viss labi padevās, kas papildus stiprina viņa pārliecību.

Anabellas un Kristofa zirgi abi ir jauni un nepieredzējuši, tādēļ paies pāris gadi vēl pirms viņi sasniegs savu labāko formu. Šis un nākamais gads vācu komandai būs grūti, un es nedomāju, ka holandiešus pārspēt būs iespējams, taču dodiet mums pāris gadus un mēs sacentīsimies ar labākajiem.

3. daļa – pēc Kentuki

J. Kas Jūsu dzīvē noticis pēc Pasaules Jāšanas sporta spēlēm (PJSS)?

A. Esmu ļoti apmierināta ar to, kā viss noritējis pēc PJSS, īpaši ar savu uzvaru Odensē Dānijā ar Satchmo, Lionā Francijā ar Hannes un Štutgartē, Vācijā ar El Santo.

Katras sacensības noritēja ļoti labi, un zirgi ir lieliskā formā. Kad bijām Štutgartē, es ar El Santo startēju kjūrā pie Roberto Blanko sacerētās mūzikas. Tā ir ļoti jautra, pativsam atšķirīga no citas mūzikas, un tas visu padarīja vēl satraucošāku! Es neesmu vēl īsti izdomājusi, kuru zirgu ņemšu uz Frankfurtes kvalifikācijas sacensībām – Satchmo vai Hannes.

Hannes bija labā formā, kad atgriezās Vācijā no PJSS, un mani pat pārsteidza, ka nebija nekādu problēmu, viņš jutās pavisam labi. Viņš varbūt nebija tik elastīgs, kā parasti, bet kopumā es biju ļoti apmierināta ar viņu.

Tomēr es jutu, ka Hannes paliek garlaicīgi, un viņš tik ļoti gribēja piedalīties sacensībās, tādēļ paņēmu viņu līdzi uz Lionu. Reizēm viņš var būt pavisam jokains – viņš kož, sper, skraida apkārt – pilnībā ignorē mani, iegrimis savās nodarbēs un pat neklausās manī. Viņš uzvedas pavisam jokaini, kad ir nogarlaikojies.

Viņam ir izteikts raksturs tajā ziņā, ka viņš var būt ļoti spēcīgs, un to es nekādi nespēju kontrolēt.

J. Ko Jūs domājat par PJSS?

A. Uz mani atstāja lielu iespaidu sacensību komplekss Leksingtonā, un bija fantastiski skatīties, kā dažādas disciplīnas, zirgi un jātnieki sanākuši kopā šajā vietā.

Taču pasākuma un kompleksa izmēru dēļ, manuprāt, organizētājiem bija grūti visu kontrolēt un izpatikt ikvienam, lai gan tas ir pieredzes jautājums vien.

Tāpat viņiem bija grūti, jo visi salīdzināja Kentuki ar Āheni pirms četriem gadiem. Āhene bija vienkārši izcila, tādēļ bija grūti līdzināties šim etalonam. Šajā pasākumā bija ļoti daudz pozitīvu momentu, un es visumā biju apmierināta ar to, ko piedzīvoju tur.

Snieguma ziņā mēs bijām laimīgi par bronzas medaļu, lai arī cerējām iegūt sudrabu. Laura (Behtolšeimere) bija tik spēcīga, ka mums atlika tikai būs priecīgiem par to rezultātu, kas bija. Nākamās sekoja Grand Prix Special shēma, un tajā man bija reālas iespējas iegūt individuālo medaļu. Es sev teicu – „ Es izlikšu visu, kas man ir”.

Visu nedēļu man nebija nekādu kļūdu, un tad es atkal pieļāvu pāris kļūdas; tāda ir šī spēle – galu galā vairs nav nozīmes, vai tu esi piektajā vai desmitajā vietā.

Teikšu godīgi, vērtēšana bija nedaudz dīvaina. Es nedomāju, ka tas ir kāds noslēpums, un es nedomāju,ka ir nepieklājīgi teikt, ka atšķirības par 8-10 % starp tiesnešiem nav pieņemamas. Neviens par to nepriecājas, bet, diemžēl, tā notiek.

Problēma slēpjas tajā, ka viens tiesnesis vai viņa spriedums ietekmē medaļu sadalījumu, un tas nepavisa nav godīgi. Tas ir jāmaina.

Es patiešām necerēju saņemt bronzas medaļu, bet, kad redzēju pārējo jātnieku kļūdas, tad nodomāju, „ Labi, nav īstais laiks dusmoties vai satraukties par to”. Viskaitinošākais ir, ka es nespēju iedomāties risinājumu šai vērtēšanas problēmai. Es patiesi priecājos par Edvardu Galu, kas galu galā arī bija svarīgākās emocijas – prieks par saviem kolēģiem.

J. Ko Jūs domājat par Lauru Behtolšeimeri un Edvardu Galu?

A. Laura bija lieliska Grand Prix programmā, ar vienu no labākajiem sniegumiem, ko jebkad esmu redzējusi. Es domāju, ka viņa uzvarēs, un man šķiet, ka es nebiju vienīgā, kas tā domā. Tas tikai pierāda, ka ne jau vienmēr uzvar viens zirgs, un tieši tas galu galā padara šo sporta veidu tik interesantu.

Savukārt GP Special viņa man nelikās tik laba kā Grand Prix programmā. Es neredzēju Mistral Hojris kjūru, bet šis zirgs ir lielisks. Viņš un Laura ir izauguši kopā, viņiem ir ļoti cieša saikne un fantastiskas attiecības. Pagātnē viņiem ir bijušas ļoti daudzas labas sacensības, bet nekad tie nebija bijuši tik tuvu uzvarai kā tagad. Es domāju, ka ar pieredzi un pārliecību, ko viņi guvuši no PJSS, Pasaules kausā viņi būs vieni no favorītiem, un tad redzēsim, ko nesīs nākotne.

Kas attiecas uz Edvardu, es biju ļoti vīlusies par Totilas pārdošanu, un jutu viņam līdzi par tik neticama partnera zaudēšanu. Neviens jātnieks nevēlas zaudēt savu zirgu, it īpaši tik leģendāru zirgu kā Totilas. Es nespēju iedomāties, kā tas būtu, ja nāktos pārdot Satchmo – par to nav vērts pat domāt.

J. Vai vēlaties vēl ko pastāstīt?

A. Pāreja no āra sacenībām uz manēžu bija visnotaļ viegla. Odensē bija liela manēža, daudz vietas, tādēļ zirgiem tur bija viegli startēt.

Satchmo bija labā formā, bet GP shēmā bija nedaudz sasprindzis. Tomēr kjūrā viņš atbrīvojās vairāk un parādīja ļoti labu sniegumu.

Don Johnson bija viegls – es viņu pajāju no rīta, tad viņš bija nedaudz bailīgs, bet, kad tikām līdz Vidējai Balvai, tur viņš sevi parādīja no labākās puses.

Mēs nupat esam iegādājušies 6 gadus vecu Oldenburgas šķirnes zirgu Laurenti, kas, kā man liekas, ir fantastisks zirgs, vienkārši izcils – ļoti liels, ļoti spēcīgs un apveltīts ar daudz enerģiju un efektīgs.

Tā kā mani zirgi ir labā formā un mani sagaida interesanta sacensību sezona, esmu ļoti koncentrējusies uz darbu un pilna pārliecības.

Pārpublicēts no Chronicle of the Horse

Informāciju sagatavoja Sigita Eitcena

Bildes atsauce

Atpakaļ

2 komentāri

  • margarita

    margarita Vācijā ir pilsēta Āhene (nevis Āgene).

    20. decembris, 2010 @ 20.06
  • admin

    Zirgam.lv Paldies par acīgumu! Salabojām.

    22. decembris, 2010 @ 18.24

Komentējiet

Zirgam.lv
Draugiem.lv pase