Kā pareizi iesildīt zirgu?

Vienalga, vai kordojot, jājot vai laižot brīvībā paskrieties: liekas, ka ikvienam jātniekam ir skaidrs, ka vajadzīga ilgāka zirga iesildes fāze soļos. Bet vai visiem ir skaidrs, kāpēc un kas tieši notiek zirga ķermenī iesildes laikā un kā tas palīdz samazināt traumu risku? To skaidro sporta zinātniece Dr. Kristīne Heiperca-Hengsta.

Bieži vien jātnieki aizbildinās ar dažādiem argumentiem, kādēļ saīsināt iesildes fāzi: zirgs jau ir bijis aplokā pa dienu; nav laika; ārā tāpat ir silts; ziemā atkal var nosalt, tik ilgi iesoļojoties. Pat mašīnas motoram ir vajadzīga uzsildīšana, vēl vairāk tāda nepieciešama dzīvam organismam, jo tā kalpo organisma sagatavošanai fiziskai un psiholoģiskai slodzei. Tikai tā var optimāli un bez riska izmantot zirga darba spēju potenciālu, pretējā gadījumā palielinās traumu risks.

Iesildes laikā tiek iedarbinātas visas orgānu sistēmas: sirds, asinsrite un elpošana „ ieslēdzas” no miera stāvokļa uz slodzes režīmu, tādējādi pastiprinot un veicinot muskuļu apasiņošanu un vielmaiņu (enerģijas apgādi).

Īpaši svarīga iesildīšanās ir locītavām un to struktūrām. Sākotnēji mierīgo, maigo kustību rezultātā, kas pakāpeniski tiek pastiprinātas, tiešām rodas siltums – no tā arī nosaukums „iesilde”. Soļu fāzes laikā siltuma ietekmē uzlabojas locītavu šķidruma viskozitāte un šis šķidrums var optimāli izplatīties visā locītavas apjomā. Sargājošo funkciju veicošie skrimšļi vienlaikus kļūst elastīgāki. Abi šie faktori nodrošina ne tikai nesāpīgas kustības, bet arī uzlabo kustīgumu, veicinot stiegru, saišu un muskuļu elastīgumu. Ja visas ķermeņa locekļu saites tiek sistemātiski stimulētas šādā veidā, tas ļauj ķermenim pozitīvi sagatavoties uz sekojošās slodzes veikšanu.

Smadzenēs impulsu novadīšana un apstrāde tiek optimizēta kopā ar nervu vadīšanas spējas paātrināšanu, kas uzlabo reakciju un koordināciju, kā arī aktivizē motorikas norišu (kustību) sistēmas. Tādējādi zirga kustības kļūst ekonomiskākas, kas ir būtisks faktors ilgstošas slodzes nestspējas izstrādāšanai.

Papildus fizioloģiskiem faktoriem, arī zirga psihei der pārslēgties no miera stāvokļa uz sportiskām aktivitātēm pakāpeniski, nevis pēkšņi.

Kā pareizi iesildīt zirgu?

Kā kādreizējam plašo stepju iemītniekam zirgam nepieciešamas vairākas (vismaz 4) stundas dienā, kad tas var brīvi pārvietoties soļos. Diemžēl daudzi pārvērtē pozitīvo aploku ietekmi – tajos noietie nepilnie 2 km dienā nespēj aizstāt nepieciešamos 40 km, kurus zirgs veiktu dabiskos apstākļos. Protams, zirgam par labu nāk iespēja atrasties dabiskā vidē, taču pietiekamas kustības tas vēl nenodrošina. Arī lielās ganībās šādus apstākļus iespējams nodrošināt tikai, ja platības ir pietiekami lielas, pieejama laba barība un zirgi tiek turēti relatīvi lielā grupā.

Tādēļ pirms treniņa ir jāatvēl vismaz 10 minūtes iesoļošanai, vecākiem zirgiem un visiem zirgiem ziemas periodā, kad temperatūra noslīd zem nulles grādiem, šis laiks jādubulto. Vai iesoļot garā pavadā vai kontaktā – tas atkarīgs no zirga apmācības līmeņa un temperamenta. Ja iespējams, iesoļošanai var izvēlēties dažād reljefa pamatu vai apvidus teritorijas.

Jāiesildās arī jātniekam!

Arī jātniekam soļu fāze nāk par labu – tā dod iespēju pārslēgties no ikdienas rūpēm uz zirgu, uz jāšanu, domās caurskatīt visus uzdevumus, kas paredzēti šai treniņu stundai. Jāiesildās jau pirms sēsties seglos – ja citos sporta veidos iesilde pirms fiziskas slodzes ir pašsaprotama lieta, tad jātnieki nereti par to aizmirst, lai gan viņu organisms reaģē, vadoties pēc tādiem pašiem pamatprincipiem, kā citās situācijās.

Ieteicamā īsā iesildes programma:

1. Fāze: vispārēja organisma aktivizācija, vismaz 5 minūtes soļojot vai „rikšojot”, vai nu uz vietas vai, izmantojot aerobikas kāpnītes;

2. Fāze: kustīguma vingrinājumi 5 minūšu ilgumā;

3. Fāze: vienmērīga, mierīga izstaipīšanās.

Svarīgākās muskuļu un locekļu grupas, kas jātniekam jāiesilda un jāizstaipa pirms jāšanas, ir: kakls; pleci, rokas un plaukstu locītavas; rumpis un mugura; gurni un iegurnis; kājas, ceļu locītavas; pēdu locītavas.

Kārtīgas izstaipīšanās formula ir sekojoša: viegli izstiept attiecīgo ķermeņa daļu līdz pretestības sajušanai, saglabāt šo stāvokli uz 3-4 elpas vilcieniem, pastiprināt spriedzi, tad atslābināties, ieturēt 10-15 sekunžu pauzi, trīs vai vairāk reizes atkārtot, starplaikos izkratot un atbrīvojot attiecīgo rajonu.

Atsoļošanās arī ir svarīga

Ja jātnieks un zirgs šādi sagatavoti uzsākt sportiskās aktivitātes, arī pēc jāšanas nodarbības ir jāizbauda „atsoļošanās” fāze. To var veidot līdzīgi iesildes fāzei, tikai bez slodzes kāpināšanas. Mērķis ir beigt nodarbību atslābināti un mierīgi, ļaujot organismam no slodzes režīma atkal pāriet uz miera režīmu un reģenerāciju.

Informāciju sagatavoja Sigita Eitcena

Avots: Euroriding Newsletter

Bildes atsauce

Atpakaļ

Komentējiet

Zirgam.lv
Draugiem.lv pase