Mācībstunda pie meistariem – Hubertus Šmidts

Nostādnes

No zirga ielocīšanas un nostādnēm neizbēgt nevienam – tās sākās jau pirmajā stūrī un nebeidzas arī pie pieņemšanām. schmidt_hubertusVācu iejādes meistars un Olimpiādes uzvarētājs Hubertus Šmidts skaidro, kā vislabāk ar tām tikt galā: „Es apgalvoju, ka ikviens zirgs, kas spēj noiet taisni ar pietiekamu impulsu, spēj arī ar tādu pat impulsu veikt sāniskās kustības!”. Kad runa iet par nostādnēm un locīšanu, daudzi jātnieki padodas kārdinājumam liekt zirgu lielākoties ar pavadu spēku… un tādējādi lauzt to. Impulss tā rezultātā pazūd.

Nostādnes un visa zirga ķermeņa ielocīšana ir tēma, kas skar arī kopējo jāšanas teoriju, jo, kā skaidro Šmidts, tās ir pavisam vienkāršas pamatlietas, kā, piemēram, katrs stūris ir jāizjāj kā ceturtdaļa no volta.

Nostādnes un locīšanu daudzi jātnieki saprot nepareizi, maigas, vieglas nostādnes vietā nepārtraukti zāģējot ar rokām vai iekaroties iekšējā pavadā. Šmidts skaidro, kādēļ viegla nostādne ir tik svarīga: „Pirmās desmit treniņa minūtes allaž ir vienādas: jāļauj zirgam pastiepties, jāloka un jāprasa nostādnes, lai zirgs atbrīvo muguru. Šī fāze ir ļoti svarīga, jo tās laikā tiek atslābināti un atbrīvoti muskuļi un arī pats zirgs no galvas līdz pat kājām”. Ja zirgs ir nepareizi jāts un ir no t.s. „koriģējamo zirgu” kategorijas, vispirms soļos locīt zirgu, panākt pakauša ielocījumu, izpildot vairāk liektu līniju, un tikai tad ķerties pie rikšu daļas. Iesildei nav nosakāms konkrēts laiks – tik ilgi, cik nepieciešams, tik maz, cik iespējams. Karstasinīgi zirgi šajā fāzē tiek nomierināti, pārāk mierīgie – nedaudz uzkurināti.

3

Šādi iespējams nokontrolēt, vai zirgs sevi nes uz ārējās pavadas – padodot iekšējo pavadu. Ja ielocījums un nostādne nemainās, tad viss ir pareizi!

Kad jātnieks sajūt, ka spēj panākt no zirga elastīgu kakla darbību, saglabājot vienmērīgu ritmu, nostādni un ielocījumu, tikai tad drīkst uzsākt aktīvo darba fāzi. Jāsāk ar vieglākiem elementiem, pakāpeniski kāpinot prasības, tomēr Šmidts brīdina: „Nav nemaz tik vienkārši izjāt pareizu voltu vai skaistu rikšu-soļu pāreju”. Viņš pieturas pie saviem principiem, neatkarīgi no tā, vai zirgs ir jākoriģē, vai jāskolo no nulles:

1) Pirmkārt, jābūt gatavam pieļaut kompromisus, it īpaši tas attiecas uz jaunzirgiem, pretējā gadījumā vēlāk nāksies sastapties ar lielāku pretestību no zirga puses. Ja zirgs no kaut kā baidās, nevēlas iet kādai vietai vai priekšmetam garām, tā vietā, lai frontāli jātu virsū šim baiļu avotam, jātniekam jāizvēlas lielāks attālums un jājāj šai vietai garām, lokot zirgu un prasot nostādnes, lai zirgam rastos sajūta, ka vajadzības gadījumā tas allaž paspēs aizbēgt. Kā piemēru Šmidts demonstrē vairākus savus zirgus: viens no tiem ir piecgadīgais kastrāts Firsts Kaspars, kurš ir gana bailīgs un nevēlas iet tuvu kamerām. Ar šo zirgu Šmidts nupat sācis strādāt pie pleca un pieņemšanas elementiem, liekot uzsvaru uz impulsa saglabāšanu kompromisu ceļā. Pieņemšanas sākotnēji jāizjāj diezgan plakaniski, bet izteikta slīpuma, toties ar lielāku impulsu un visu laiku uzmanot, lai zirgs nesaspringst uz iekšējās pavadas. Tikai attiecībā uz ielocījumu netiek pieļauti nekādi kompromisi. Attiecībā uz sešgadīgo Santorini, kas jau kvalificējies Vācijas Bundesčempionātam, Šmidts izvēlas citus ceļus, jo šim zirgam ir vāji izteikta kakla muskulatūra, tas viegli tiecas paslēpties aiz pavadas un sašķiebt galvu nostādnēs. Galvenais mērķis ir panākt, lai zirgs nesaspringst pakausī un kaklā, tādēļ labāk pieciest nelielu nomešanos aiz vertikāles, bet panākt atbrīvošanos sāniskā nostādnē. Tālākais solis ir uzņemt un nostiprināt kontaktu abās pavadās, pastiprinot šenkeļa spiedienu, lai panāktu, ka zirgs izceļ degunu pirms vertikāles. Tam līdz arī pārejas no darba rikšiem un darba lēkšiem , tām jābūt impulsu saglabājošām, vajadzības gadījumā Šmidts ļauj piepalīdzēt arī ar balsi pārejās.

2) Otrais princips: zirgam jāakceptē ārējā pavada, bez tā nekas nenotiek. Tādēļ vienmēr tiek jāts ar nostādni, lai zirgs „uzietu” uz ārējās pavadas. Protams, mērķis ir panākt, lai zirgs galu galā abās pavadās ietu vienādi, taču tieši uz stīvāko pusi, kāda ir katram zirgam, tiem ir tendence iekārties iekšējā pavadā. Lai ar ārējo pavadu varētu izpildīt pusietures un pārejas, vispirms ir jāpanāk, ka zirgs šo ārējo pavadu respektē un pieņem. To var panākt, vienmērīgi un konstanti prasot nostādni pakausī, lai zirgu atbrīvotu uz iekšējās pavadas.

3) Trešais princips ir – uzslavas. Allaž ir jāslavē, jāsniedz pozitīvas atsauksmes kā jātniekam, tā arī zirgam, kas pēc veiksmīgas elementa izpildes kā pozitīvu apstiprinājumu saņemt soļu pauzi. Šmidts uzskata, ka soļos ir vai nu jāstrādā kontaktā vai jāsoļo ar pilnīgi brīvu pavadu – visu vai neko! Pretējā gadījumā zirgi tikai apmulst un apjūk. Vidējos soļos jāļauj zirgam izstiept degunu uz priekšu, nevis prasīt sakopojumu, kas kā elements parādās jau diezgan advancētās shēmās.

4) Ceturtais princips ir ārkārtīga precizitāte un detalizētība darbā, milimetru lielas prasības: vēl nedaudz, pavisam nedaudz vairāk izteiksmes rikšos, pāris milimetru padot iekšējo roku uz priekšu plecā, vēl nedaudz vieglāku nostādni lēkšos pa taisnām līnijām, lai pakaļkājas neizšķiebtos uz iekšu. Pieņemšanās nedaudz pieskarties ar steka galu pie zirga krustiem, lai nezaudētu impulsu… šie un daudzi citi sīkumi raksturo Šmidta jāšanas stilu. Apvienojot šo tieksmi uz sīkumiem ar konstantu prasību pēc impulsa, iespējams panākt tādu harmoniju, kādu var novērot paša meistara un viņa skolnieku sniegumā.

1

1. Nepareiza nostādne, zirgs ir sašķiebis galvu.

2. Pareizi izpildīta nostādne, zirgs ir ieliekts ganašā.

3. Pareizi ieliekts zirgs – ieliekums ir visā ķermenī, no galvas līdz astei;

4. Nepareizi ieliekts zirgs – saliekts ir tikai kakls, ķermenis ir taisns.

5 padomi, kā izlabot zirga sašķiebšanos un nepareizu ielocījumu:

1. Jāšana taisnās līnijās ar nostādni: pa visu garo laukuma vai manēžas malu jājāj ar vieglu iekšējo nostādni, lai pakaļkājas nenobīdītos uz iekšpusi. Tādējādi zirgs tiek iztaisnots. Tas der arī pirms volta sagatavošanas. Prasības kāpinot, var izjāt taisni ar nostādni uz viduslīnijas.

2. Volti: īpaši ieteicami jaunzirgiem un visiem jātniekiem. Saglabājot vienmērīgu nostādni un ielocījumu voltā, var palīdzēt nomierināties arī ļoti nervoziem zirgiem. Pirmā un otrā līmeņa shēmās volti ir ļoti nozīmīgi elementi. Jāņem vērā, ka zirga stīvajā pusē iekšējā pakaļkāja ir spēcīgāka, tādēļ uz šo pusi nereti volti izdodas labāk.

3. Nostādnes pa labi un pa kreisi: uz viduslīnijas zirgu viegli ganašā ielocīt pa labi vai pa kreisi, tad atkal iztaisnot. Sākt ar soļiem. Jāuzmanās, lai zirgs pats ķermenī paliktu taisns un neizmestu pakaļkājas uz vienu vai otru pusi. Vēlāk, nonākot līdz šādai locīšanai lēkšos, iespējams zirgu vieglāk sagatavot kājmaiņām uz viduslīnijas.

4. Kontrlēkši: Šmidts iesaka kontrlēkšos piedomāt par izteiktu plecu uz priekšu, piemēram, lēkšojot pa labi, jātniekam zirga plecs jāietur vairāk pa kreisi. Tādējādi pakaļkājas tiek saglabātas uz taisnes.

5. No „pleca uz priekšu” līdz pieņemšanai: Šmidts neuzskata, ka „plecs uz priekšu” ir elements pats par sevi, bet gan līdzeklis mērķu sasniegšanai – zirga iztaisnošanai. Savukārt plecam uz iekšu ir mērķis atbrīvot zirga plecus, lai vēlāk, jājot pieņemšanas, zirga priekškājas spētu krustoties ar plašāku vēzienu. Ja pieņemšanā pazūd impulss, Šmidts iesaka vairāk izvirzīt uz priekšu zirga priekšu un plecus. Attiecībā uz ielocījumu ap kāju viņš nepieļauj nekādus kompromisus: „Labāk tad pieņemšanu izjāt plakanāku, bet ar izteiktāku impulsu uz priekšu. Lai pieņemšana izdotos, zirgam ir jābūt pavisam vieglam uz iekšējās pavadas!”.

Avots: St. Georg

Informāciju sagatavoja Sigita Eitcena

Atpakaļ

4 komentāri

  • keykey

    keykey Milzīgs paldies par šo rakstu! Gan šo, gan F. Sloothaak, gan lielu daļu citu jūsu publicēto rakstu lasu ar lielu aizrautību. Vēlu jums turpināt strādāt tik pat augstā kvalitātē!

    5. novembris, 2010 @ 21.36
  • keykey

    keykey P.S. Starp citu, man radās doma. Nezinu gan, kā tas iespējams tīri tehniski, bet- ja pareizi saprotu, par šo darbu pie mājaslapas netiek saņemta atlīdzība. Ja godīgi, es daudz labprātāk maksātu zirgam.lv nekā pirktu "Cosmopolitan". Mana ideja ir sekojoša- varbūt ir iespējams publicēt kādu konta numuru, kur ziedojuma veidā varētu nosūtīt jums kaut kādu nebūt naudiņu? Ceru, ka tas neizraisīs to, ka lapas apmeklējums ar laiku varētu kļūt par maksas pakalpojumu. Vienkārši katrs kaut kad/cik var... Sīkums, bet patīkami!? :)

    5. novembris, 2010 @ 21.40
  • Elizabete

    Elizabete Labdien. Paldies par jūsu lapā sniegto informāciju. Šeit jūs varat atrast vēl dažādus interesantus rakstus priekš tulkošanas. http://www.reiterrevue.de/442,5/

    7. novembris, 2010 @ 11.35
  • Mare

    Mare Zirgam.lv komandas vārdā saku mīļu, lielu un milzīgu paldies par labajiem vārdiem. :) Tie ļauj mums strādāt ar vēl lielāku prieku un entuziasmu. Par atlīdzību Jums taisnība - viss balstīts uz lielu entuziasmu un vēlmi padarīt apkārtējo vidi labāku un jaukāku. Paldies arī par palīdzības piedāvājumu. Ar to ziedojumu kontu gan būs pagrūti, jo birokrātiskās šausmas ir milzīgas, bet mēs noteikti padomāsim par veidu, kā Jūs mums varētu palīdzēt. Paldies arī par linku: noteikti ņemsim vērā un papētīsim. Lai jauks šis vakars :) Ar cieņu, Mare Pētersone

    7. novembris, 2010 @ 21.36

Komentējiet

Zirgam.lv
Draugiem.lv pase