Zirga kāju aizsardzība: vai kājsargi tiešām veic savu darbu?

Jātniekam ir jāapsver kājsargu svars un gaisa caurlaidība, kā arī tas, cik efektīvi tie spēj novērst triecienus un pasargāt zirga kājas no traumām.

Iejādes zirgus raksturo bintes iesildē; trīscīņniekiem patīk nēsāt apskrambātus lauka krosa kājsargus, bet konkūristi dod priekšroku kājsargiem ar vaļēju priekšpusi. Taču vai šie kājsargi tiešām spēj paveikt to, ko sagaidām?

Deivids Marlins BSc (Hons.), PhD, ir izpētījis šo jautājumu sīkāk. Pateicoties vairāk kā 20 gadu pieredze fizioloģijas un bioķīmijas jomās, viņš ir viens no vadošajiem zinātnes katedras dekāniem Hartpuras Koledžā Lielbritānijā. Viņš strādā arī kā sporta zinātnes konsultants Britu jāšanas sporta federācijā, Starptautiskās zirgu sporta fizioloģijas konferences priekšsēdētājs un „ Zirgu veterinārijas žurnāla” redaktoru padomes loceklis.

Uzņēmums Equilibrium Products Ltd. Vairākus gadus atpakaļ piedāvāja Marlinam palīdzēt veikt testus un izstrādāt visoptimālākos kājsargus un bintes. Mērķis bija noskaidrot, kādas funkcijas jāveic kājsargiem un ar kādām svarīgākajām īpašībām tiem jābūt apveltītiem.

Rezultātā uzņēmums laida klajā preses relīzi, paziņojot, ka atšķirības rezultātos bija tik izteiktas, ka izraisīja bažas par zirgu labklājību.

Lai gan nepastāv nekādi standarti attiecībā uz zirgu kājsargu testēšanu un novērtēšanu, Marlins cer, ka viņa veiktais pētījums veicinās ražotājus izstrādāt šādu sistēmu.

“Ar to viss arī sākās, un manuprāt, ir jāpopularizē šis jautājums, jo cilvēki turpinās pirkt kājsargus, lai aizsargātu zirgu kājas,” komentē Marlins. „Nevar izvēlēties labus kājsargus tikai, balstoties uz izskatu, brendu, ražotāja reputāciju vai cenu”.

Kādēļ jālieto kājsargi?

Pēc Marlina teiktā, testos, kas tika veikti ar mērķi imitēt sitienus, kādi rodas, zirga kājām atsitoties pret šķērsli, ar pakaļkājām uzsitot pa priekškājām, vai saskaroties ar asiem priekšmetiem, atklājās, ka daudzi kājsargi un bandāžas labākajā gadījumā nenodrošina pietiekamu aizsardzību, bet sliktākajā gadījumā pat nodara kaitējumu.

Tomēr tas nav iemesls, lai tūdaļ mestos maršrutā bez kājsargiem vispār. Trīsciņniece Bonija Mosera stāsta, ka pirms pāris gadiem īpaši kājsargi pasargāja viņas zirga Jenga stiegras no spēcīgas traumas, zirgam krītot krosa laikā: kājsargs tika pāršķelts, bet stiegra palika vesela. Bez kājsargiem šis vērtīgais sporta zirgs būtu kļuvis labākajā gadījumā par pensionētu zāles pļāvēja alternatīvu.

Marlins uzskata, ka svarīgākais iemesls, kādēļ jālieto kājsargi, ir trieciena vai traumas ietekme no skāriena ar cietiem priekšmetiem vai no kritieniem. Piemēram, nav pieļaujams, ka lēkšojošs zirgs ar pakavu varētu pārplēst kājsargu, vienlaikus šim pašam kājsargam ir jānodrošina pietiekama aizsardzība pret triecieniem.

Marlins norāda uz to, ka ir ļoti grūti kājsargu dizaina procesā panākt šo nepieciešamo līdzsvaru. Visvieglākais, kā panākt aizsardzību pret kājsarga saplēšanu, ir ievietot tā aizmugurē metāla plati, kas savukārt palielina trieciena risku: „Ja uzliksiet sev uz galvas metāla plāksni, cirvis neizcirtīs Jums galvā caurumu, taču Jūs cietīsiet no ļoti spēcīga trieciena”.

Vairumam sporta zirgu vislielākajam riskam ir pakļautas priekškāju apakšējās daļas – konkrēti, virsējā saliecējstiegra. Galvenās 4 problēmas, kas skar kājsargus, ir: svars, ierobežojums, sakaršana un diskomforts nepiemērotas formas dēļ.

Nereti tiek apgalvots, ka kājsargi nodrošina atbalstu zirga stiegrām un saitēm, taču Marlins šim viedoklim nevar piekrist, ja vien tie nav veterinārārsta speciāli izrakstītie elastīgie sporta kājsargi. Kājsargi var gan ierobežot vēzīša locītavas kustības, kas ne vienmēr ir laba lieta. No pārāk ciešiem kājsargiem rodas vairāk problēmu, nekā no pārāk vaļīgiem. Ja nepieciešams pierādījums, pamēģiniet stingri nosiet savu potīti, īpaši pāri Ahileja cīpslai, un tad mēģiniet paskriet kādu laiku: visticamāk rezultātā nespēsiet pastaigāt vairākas dienas.

Svars ir būtisks faktors, jo pat neliels svara papildinājums uz zirga kājām var ievērojami ietekmēt tā kustības un palielināt enerģijas daudzumu, kas zirgam jāpatērē sava darba veikšanai. Viegli kājsargi, kas sver tikai 170-200 gramus, jau var būtiski ietekmēt zirga gaitas; savukārt, ja tie piesūcas ar ūdeni vai sviedriem, to svars var pat dubultoties, bet efekts pastiprināties vairakkārt.

Arī sakaršana ir svarīgs faktors, jo stiegras sastāv no dzīvām šūnām, kas var tikt bojātas lielā karstumā. Japāņu zinātnieku veiktajā pētījumā noskaidrojās, ka 10 minūtes pie 48 grādiem pēc Celsija ir pietiekams laiks, lai mēģenē ietu bojā 80 % stiegru šūnu. Ja kājsargi nelaiž cauri siltumu, tad temperatūra to iekšienē var arī pārsniegt minēto rādītāju.

Kājsargi var būt izgatavoti no bieza, sūklim līdzīga aizsargmateriāla, kas nodrošina aizsardzību pret triecieniem, taču, ja tie ir smagi un robusti un ierobežo kāju dzesēšanas procesus, tad tie var izraisīt vairāk problēmu nekā novērst.

Ideālu kājsargu nav

Marlins uzsver, ka nav viena ideāla kājsargu tipa, un jātniekam jāizsver visi „par” un „pret”, izvēloties kājsargus. Ir svarīgi izvēlēties kājsargus, nevis balstoties uz brendu, cenu vai izskatu, bet pārliecināties, ka kājsargu ražojošā kompānija ir veikusi nopietnus izmeklējumus un pētījumus to izstrādē.

Nākas atzīt, ka attiecībā uz sporta zirgu traumām, vienas no visbiežāk izplatītajām ir stiegru traumas. Visi pēdējo 50-60 gadu pūliņi un pētījumu centieni nav īsti atraduši veidu, kā tās samazināt. Tā kā zirga kāju apakšējās daļas sastāv no kauliem, locītavām un stiegrām, bet satur maz muskuļu, šīs struktūras ir ļoti viegli ievainojamas. Muskuļi sniedz sava veida aizsardzību, absorbējot triecienu; kur muskuļu ir maz, ir krietni lielākas iespējas bojājumiem. Tāpat arī ekstremitātes kustās krietni ātrāk par pašu zirgu: lai zirgs spētu gūt paātrinājumu, tā kājas kustas ar aptuveni 56 km/h lielu ātrumu, kamēr ķermenis kustās tikai ar 40 km/h.

Ir jāpārskata treniņu programmas, jo acīmredzami šīs struktūras tiek pārslogotas, apgalvo Marlins, kā arī piemetina, ka ir jāņem vērā bojājumi, ko izraisa atkārtotas nelielas traumas no sitieniem.

Agrāk kājsargi netika veidoti tā, lai sniegtu gan aizsardzību, gan nodrošinātu maksimālu dzesēšanu. Tā rezultātā tika ražoti daudzi smagi kājsargi, kas karsēja zirga kājas un tika cieši pārvilkti.

Kādus kājsargus lieto labākie jātnieki?

Austrāļu trīscīņniekam Raienam Vudam, kuram katru dienu nākas strādāt ar daudziem zirgiem, arī ērtums ir būtisks faktors. „Es izaugu, lietojot ādas kājsargus ar sprādzēm, taču tie nav paši praktiskākie, ja katru dienu nākas seglot un jāt daudz zirgu”, viņš stāsta. „Lauka krosam es izmantoju N.E.W. kājsargus, kas ir izgatavoti no sintētiska materiāla; es neizmantoju tos, kuriem ir flīsa oderes.

Konkūra fāzei Vuds izmanto kājsargus ar atvērtu priekšu uz zirga priekškājām un īsos vēzīša kājsargus pakaļkājām, bet mājas treniņos viņš bieži vien izvēlas izmantot flīsa bintes, kas, viņaprāt, nodrošina papildus atbalstu. „Ja zirgam ir jānes maksimālas slodzes, ir jānodrošina pati labākā aizsardzība un atbalsts, kas vien iespējams”, tā Vuds.

Olimpiskā konkūra jātniece no ASV Anne Kursinski ikdienā lieto Eskadron un Veredus kājsargus. Viņa dod priekšroku ādas kājsargiem, jo uzskata, ka sintētiskie kājsargi var izraisīt vairāk ādas problēmas karstā klimatā, kā, piemēram, Floridā. „Neoprēns ir pieņemams, taču mēdz karsēt, kā arī zem tiem pakļūst smiltis un var sākt rīvēt”.

Kursinski uzskata, ka, lai arī tie nav ideāli, kājsargi tomēr ir svarīga ekipējuma sastāvdaļa. “Dažkārt pēc treniņiem un lekšanas, kad zirgs ir uzsitis sev pagriezienos vai uz lieliem šķēršļiem, uz kājsargiem redzamas skrambas un nobrāzumi. Nesen viens mūsu zirgs pamanījās ar pakaļkāju iesist pa priekškāju un sagriezt sev vēzīti, taču pret to kājsargi īsti neaizsargā, varbūt vienīgi zvani. Daži zirgi nekustās ideāli, patiesībā ir bijuši daudzi slaveni konkūra zirgi ar šķībām kājām, tādēļ ir vērts aizsargāt to kājas.”

Iejādniece Lorena Sammis, kas Panamerikas sporta spēlēs 2007. gadā ieguva ASV komandai zelta medaļu, izmanto flīsa bintes ar Eskadron Climatex paliktņiem.

“Man patīk binšu sniegtais atbalsts, kā arī papildus polsterējums, ko sniedz Eskadron paliktņi. Tiem zirgiem, kam ir plašas kustības, es lieku arī zvanus. Manuprāt bintes un Eskadron paliktņi ne tikai nodrošina atbalstu, bet arī aizsardzību pret triecieniem. Paliktņi sadala spiedienu, lai tas nebūtu nevienāds, bet bintes nav pārāk staipīgas, līdz ar to nospriegojums ir diezgan vienmērīgs, un ir grūti tās pārvilkt.”

Kas vēl jāņem vērā

Tātad, pēc kādiem kritērijiem jāizvēlas kājsargi?

“Ja plānojat ilgstoši strādāt ar zirgu, biezi, stingri kājsargi, kas nelaiž cauri gaisu un siltumu nebūs labākā izvēle”, stāsta Marlins. „Jebkuri cieti kājsargi var izraisīt rīvēšanos un berzi, bet biezi, neelastīgi kājsargi var faktiski pastiprināt trieciena bojājumus uz apakšā esošajiem audiem.”

Attiecībā uz zirgu kājsargu standartizēšanu, Marlins atzīst, ka daži ražotāji ir izrādījuši interesi piedalīties pārbaudēs un testos. „Daļa grib kaut kādus standartus kājsargiem – piemēram, A priekš trīscīņas, C priekš izjādēm apvidū, bet B priekš auļošanas. Citi ražotāji apgalvo, ka ir jau gadiem taisījuši kājsargus un tie darbojas pareizi. Tas gan nav pareizā domāšana: galu galā, arī cigaretes eksistē jau sen, taču tas nenozīmē, ka tās nenogalina cilvēkus. Ir lietas, ko mēs vairs nedarām, jo esam labāk informēti. Ilgu laiku tika uzskatīts, ka azbests nenodara kaitējumu, taču tad tika atklāt, ka tā nav.”

Marlina ieteikumi ir sekojoši: ja jums ir parasts treniņš uz laukuma ar zirgu, kuram nav nekādu traumu vēstures un kas kustās normāli, visticamāk, jums nav nepieciešama nekāda īpašā aizsardzība vai arī tikai viegla aizsardzība. Flīsa bintes sniegs nelielu aizsardzību pret viegliem uzsitieniem, taču nebalstīs ekstremitātes. No otras puses, ja dosieties krosa skrējienā ar zirgu, kuram ir tieksme stipri uzsist pa šķēršļiem, jums vajadzēs izturīgus kājsargus, kas nodrošina ievērojamu aizsardzību.

Pašlaik Marlins veic pētījumu par karstuma pārnešanu uz un no stiegrām un to, kā kājsargi ietekmē zirga gaitas. Viņaprāt, ideālā variantā būtu jāorganizē brīvprātīgi, neatkarīgi testi, kuriem ražotāji var iesniegt savus kājsargus. Tad vismaz kājsargiem varētu piešķirt attiecīgus aizsardzības līmeņus, pēc kuriem vadīties. Ķiverēm un aizsargvestēm tādi testi pastāv jau gadiem, un standarti ir precīzi noteikti, taču attiecībā uz kājsargiem valda pelēkā zona.

Līdz efektīvas testēšanas sistēmas ieviešanai Marlins iesaka jātniekiem izvēlēties tādus kājsargus, kuru ražotājs ir veicis pats savus aizsardzības testus, kā arī vadīties pēc tā, kādu darbu veic jūsu zirgs – vai tas ietver ātrumu, pagriezienus, lekšanu utt. Ņemiet vērā zirga kustību veidu un klimatu, kādā tas dzīvo. Balstoties uz šiem faktoriem, var pamatoti izvēlēties labākos kājsargus zirga kāju aizsardzībai.

Avots: Chronicle of the Horse

Informāciju sagatavoja Sigita Eitcena