Kas tad īsti ir reinings? II

Piemērots zirgs

Reiningā var piedalīties jebkāds zirgs, tomēr šajā sporta veidā dominē ganu tipa zirgi, tā saucamie Amerikāņu Kvorterzirgi jeb ceturtdaļ-zirgi. Reininga zirgam jābūt izveicīgam, modram un ļoti atsaucīgam pret jātnieka komandām. Tam nepieciešamas spēcīgas pakaļkājas, lai noturētos slīdošās apstāšanās vai apgriešanās laikā, kā arī teicama koordinācija, lai pareizi veiktu apgriezienus un kājmaiņas. Būtisks ir pareizs eksterjers, jo sacensību laikā zirga ekstremitātes un locītavas, kā arī saites tiek pakļautas ievērojamai slodzei. Zirgam jābūt apveltītam arī ar teicamu raksturu, lai spētu uzdevumus veikt vienlaikus ātri un precīzi.

Ekipējums

Jātniekam jāizmanto vesterna segli. Ir atļauts lietot piešus, bet ne stekus. Iemauktiem jābūt vesterna stilā, bez kapsules. Jaunzirgiem pieļaujams lietot bosāla tipa hakamoru jeb beztrenžu iemauktus. Pastāv ļoti strikti noteikumi attiecībā uz to, kādas trenzes un bosāli ir atļauti.

Zirgu kājās parasti tiek aizsargātas ar īpašiem kājsargiem vai bintēm uz priekškājām, kā arī īsajiem kājsargiem ap pakaļkāju vēzīšiem. Nereti ir redzami arī zvani, kas aptver nagu un kronīti, pasargājot tos no traumām.

Reininga zirgiem parasti tiek lietoti īpaši pakavi pakaļkājām, kas tiek dēvēti par slīdošajām platēm. Tiem ir platākas malējās daļas, ka arī virsma ir gludāka nekā parastajiem pakaviem, naglu galviņas tiek novīlētas, lai būtu pilnībā vienā līmenī ar pakava virsmu. Kad zirgs apstādina pakaļkājas slīdošās apstāšanās laikā, pakavi ļauj pakaļkājām slīdēt pa zemi bez pretestības. Šiem pakaviem bieži ir garākas aizmugurējās daļas, lai palīdzētu zirga pakaļkājām slīdēt taisni, kā arī noapaļots purngals, lai zirgs ar naga priekšgalu nejauši neaizķertos pret zemi.

Jātniekiem ir jābūt tērptiem kreklos ar garām piedurknēm, džinsos, kovboja cepurē un kovboja zābakos. Vairumā sacensību tie nēsā arī garos stulmus. Cimdus var lietot pēc izvēles. Tradicionāli reiningā mazāk nekā citos vesterna sporta veidos ir vērojamas atšķirības starp sieviešu un vīriešu apģērba stiliem, lai gan sieviešu apģērbu vairāk ietekmē modes tendences no citiem vesterna šoviem, tām ir tieksme nēsāt košākas krāsas apģērbu un bagātīgi dekorētas vestes un jakas.

Trenzes un hakamoras

Vairākumā reininga sacensību zirgiem ir jābūt aprīkotiem ar laužņa tipa trenzi. Vairumā gadījumu šādi aprīkotam zirgam jātnieks dod komandas ar pavadu, to turot vienā rokā.

Jātnieks var izmantot abas rokas tad, ja zirgs ir aprīkots ar parasto trenzi vai bosāla tipa hakamoru, taču tas attiecas tikai uz īpašām sacensību klasēm zirgiem no 3-5 gadu vecumā. Citos gadījumos, izņemot brīvās izvēles programmas, zirgi ar parastajām trenzēm un hakamorām nesacenšas tieši ar tiem, kas tiek jāti ar lauzni. Pēdējo 30 gadu laikā jaunzirgiem lielākoties izmanto parastās trenzes, taču agrāk bija izplatītas hakamoras.

Dažkārt reininga klases tiek sadalītas pēc jaunzirgiem un vecākiem zirgiem. Atkarībā no šķirnes, par jaunzirgiem tiek uzskatīti 3, 4 vai 5 gadus veci zirgi, kas drīkst piedalīties iemauktos ar parasto trenzi vai ar bosālu. Vecākiem zirgiem, kas sasnieguši 6 gadu vecumi, jābūt iemauktot ar lauzni. Pēdējos gados noteikumi ir mainīti, liekot lielāku uzsvaru uz jaunzirgiem: ja agrāk par tādiem uzskatīja tikai 3, reizēm 4 gadus vecus zirgus, tagad iekļauti arī piecgadīgie zirgi, velkot paralēles ar FEI un izturības jāšanas sacensību noteikumiem, kuros atzīts, ka vairums jaunzirgi nesasniedz savu garīgo un fizisko briedumu līdz šim vecumam. Lai gan daudzi vesterna šķirņu zirgi tiek apjāti jau divu gadu vecumā, pārsvarā tiek nav fiziski vai garīgi gatavi piedalīties reininga sacensībām un tas dažviet ir aizliegts līdz 2.5 gadu vecumam.

Reininga sacensības

Reinings kā sporta veidu pirmo reizi atzina Amerikas Kvorterzirgu asociācija (AQHA) un ASV Jāšanas sporta federācija (USEF) 1949. gadā. ASV 1966. gada sākumā tika nodibināta Nacionālā Reininga zirgu asociācija (NRHA), kas izstrādāja standartizētus noteikumus un shēmas, kā arī pieņēma dalībniekus no visas pasaules.2000. gadā šo sporta veidu oficiāli atzina arī FEI, kas sadarbībā ar NRHA rīkoja arī starptautiska mēroga sacensības, piemēram, Pasaules jāšanas sporta spēļu ietvaros.

Individuālais dalījums reininga sacensībās ir atkarīgs no katra organizētāja, bet standarta klases ietver sevī junioru vai senioru zirgu klases, noteikta vecuma zirgu klases (piemēram, trīs gadus veciem zirgiem), profesionāļu klases, amatieru klases, jauno jātnieku klases, pieaugušo jātnieku (pēc 40 vai 50 gadu vecuma) klases, kā arī atklātās klases, kurās var piedalīties ikviens.

Reinings gūst pieaugošu popularitāti visā pasaulē un ir viens no visātrāk augošajiem jāšanas sporta veidiem. Tas ir kļuvis populārs ne tikai Eiropā, bet arī Austrālijā un Vācijā, 2002. gada Pasaules jāšanas sporta spēlēs Spānijā reinings debitēja kā starptautiska sporta disciplīna.

Brīvās izvēles programma

Brīvās izvēles jeb frīstaila reiningā zirga un jātnieka komanda var sakombinēt dažādas reininga kustības 3.5 minūšu garā programmā, līdzīgi kā kjūra programmā iejādē, bet elementi līdzinās drīzāk cilvēku sporta sacensību frīstailiem, piemēram, daiļslidošanai. Saskaņā ar NRHA noteikumiem, ir pieļaujams lietot kostīmus, lai arī ne obligāti; jātnieki var jāt ar vienu, divām vai bez rokām (bez iemauktiem) ar jebkuru NRHA atļautu trenzes tipu; šovam ir pieļaujams lietot īpašu manēžas apgaismojumu. Frīstaila reininga sacensībās nav konkrētu prasību attiecībā uz segliem, bet ir pieprasīts lietot humānu ekipējumu. Jātniekam jāiekļauj shēmā noteikts apgriezienu, apstāšanās un kājmaiņu skaits. Apmešanās, atkāpināšana, citi iejādes elementi kā pieņemšanas arī drīkst tikt pievienoti. Dalībnieki tiek vērtēti pēc to tehniskā snieguma un mākslinieciskā iespaida. Dažās sacensībās vērā tiek ņemts aplausu skaļuma mērītājs, kas var pastiprināt snieguma mākslinieciskā vērtējuma daļu.

Informāciju sagatavoja Sigita Eitcena

Atpakaļ

Komentējiet

Zirgam.lv
Draugiem.lv pase